Ja iepriekšējie stāsti vairāk bija par sugām, kas atbilst nosaukumam "pavasara vēstnesis", šoreiz stāsts par vasaras vēstnesi – svīri. Svīre ir putns, kurš Latvijā ierodas no dienvidiem viens no pēdējiem un uzturas te vien dažus mēnešus. Stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

"Svīre ir tālās distances gājputns, kas pārziemo Āfrikā uz dienvidiem no ekvatora. Latvijā svīre atgriežas maija sākumā vai vidū, bet Latviju pamet aptuveni trīs mēnešus vēlāk – augustā. Tātad kārtīgs vasaras putns," iepazīstina Ance Priedniece.

"Svīres ir putni, kas lielāko daļu dzīves pavada gaisā, bet uz kādas virsmas nolaist tikai, lai ligzdotu. Tās var gan gulēt gaisā, gan baroties. Un tas galvenokārt barojas ar dažādiem kukaiņiem vai zirnekļiem, ko tās noķer gaisā. Pat lai padzertos, svīres mēdz lidot. Tas var pielidot ļoti tuvu ūdens virsmai, lai padzertos," iepazīstina Ance Priedniece.

Kā svīri atšķirt no bezdelīgām un čurkstēm, kas varētu šķist līdzīgas pēc izskata? Svīre gandrīz pilnībā melni brūna ar nelielu gaišu laukumu pie rīkles pazodē. Gan bezdelīgām, gan čurkstēm mugurpuse zilganmelna, diezgan zaigojoša, vēders balts un bezdelīgai ir arī arī rūsgana rīkle. 

Būtiskākā atšķirība no bezdelīgām un čurkstēm ir spārni un aste. Svīres spārni lidojumā ir izvietoti sirpjveida formā. Tie ir šauri un ļoti gari. Svīres tos nekad lidojuma laikā nepiekļauj ķermenim. 

Svīres nekad neredzēsim, tupot uz vadiem vai televīzijas antenām, visticamāk, arī ne uz mājas jumta.

Svīru kājas ir īsas, ar ļoti asiem nagiem un pirkstiem, kas visi ir vērsti vienā virzienā, lai var viegli pieķerties dažādām virsmām, kā sienām. Taču svīres nevar paiet, un, ja tās kaut kādu apstākļu dēļ nokļūst uz zemes, tās ir diezgan bezpalīdzīgas, un tās nevar pacelties gaisā. Šādā gadījumā būtu vienkārši jāpaņem svīre un jāpamet gaisā, un, visticamāk, tā aizlidos. 

Cilvēks ir iemācījies sintezēt teju visu, bet aizvien mums nav aizvietotāja cilvēka asinīm. Asinis nav vienkārši šķidrums, kas rit mūsu ķermenī - tas ir teju vesels orgāns, kura sarežģītā uzbūve un bioķīmija ir kas tāds, ko cilvēks atdarināt laboratorijas apstākļos aizvien nespēj. Bet varbūt kādu dienu spēs? Organiskās sintēzes institūtā (OSI) top pētījumi par to, kā varētu aizvietot šo dārgo šķidrumu un pētnieki ir soli tuvāk atbildei. Vai varam cerēt, ka nākotnē nebūs nepieciešami donori un asinis varēs saražot laboratorijā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošais pētnieks, Baltijas biomateriālu ekseleces centra Pretklīnisko biomateriālu izpētes grupas vadītājs Antons Sizovs, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Baltijas biomateriālu ekseleces centra Pretklīnisko biomateriālu izpētes grupaszinātniece Baiba Švalbe. Sazināmies ar Valsts Asinsdonoru centra vadītāju Egitu Poli.

Lai arī notiek pētījumi, pilnvērtīgi aizvietot nesanāks. Asinīs ir četri komponenti - plazma, eritrocīti, imūnšūnas un trombocīti.

"Kad runājam par mākslīgajām asinīm, vairāk domājam par eritrocītiem, par asins spēju pārnest skābekli," skaidro Antos Sizovs. "Ja ir lieli asins zudumi, galvenais ir nodrošināt, lai skābeklis nokļūtu līdz audiem, kas ir dziļi ķermenī."

Gadījumos, kur ir lieli asins zudumi, varētu izmantot mākslīgās asinis. Notiek vairāki pētījumi, lai izstrādātu mākslīgās asinis, arī OSI pētījums ir ar to saistīts.

Jau no pirms vairākiem tūkstošiem gadu cilvēki ir meklējuši materiālus, kā aizstāt fiziskos defektus. Pētnieki ir atraduši gan ziloņkaula acs protēzi, gan no ziloņkaula izgatavotu kājas lielā īkšķa protēzi. Tiek uzskatīts, ka šie atradumi nāk no trešā gadu tūkstoša pirms Kristus. Šodien, skatot medicīnas zinātni ortožu un protēžu jomā, ir notikusi pamatīga evolūcija, sākot no koka kājām, kas reiz bija teju neaizstājams pirātu kapteiņa atribūts, ir nostaigāts garš ceļš līdz kaulaudu implantiem un kustīgām protēzēm.

Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes  Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru, Baltijas Biomateriālu ekselences centra projekta vadītāju un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Jāni Loču skatām, kas šodien ir pieejams un kādus jaunus materiālus šobrīd pēta un izstrādā kaulu un locītavu defektu aizstājēju jomā. Uzzināsim arī, kāpēc titāna implanti ir labāki par nerūsējošo tēraudu un kā tiek uzlaboti esošie implantu materiāli.

--

Ja iepriekšējie stāsti vairāk bija par sugām, kas atbilst nosaukumam "pavasara vēstnesis", šoreiz stāsts par vasaras vēstnesi – svīri. Svīre ir putns, kurš Latvijā ierodas no dienvidiem viens no pēdējiem un uzturas te vien dažus mēnešus. Stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

20. maijs ir Pasaules bišu diena. Šogad ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsver tūkstošgadu senās bišu un cilvēku partnerības milzīgo nozīmi. Kā bites padarīt laimīgas? Un kāds no tā labums cilvēkam? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Sarunājas biškopis Aivars Radziņš, ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa un Biškopības biedrības veterinārārste un pētniece Ineta Eglīte.

kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar biškopību savam priekam?

"Pārvarēt bailes no bitēm, mēģināt ieklausīties bitēs, saprast viņas, lai nebūtu jābēg. Un saprast vienu - vai nauda vissvarīgākais vai bauda. Pie bitēm var iet ļoti dažādi. Var iet un priecāties par viņām, vērot viņus, gūt sirdsmieru un reizē arī iegūt kaut kāda veida produkciju. Un pie bitēm var pieiet, varētu teikt, rūpnieciskā veidā, kad nav svarīgs dzīvnieks, kukainis, bet ir svarīgs iegūtās produkcijas daudzums," atzīst Aivars Radziņš.

Un vēl biškopis iesaka ielūkoties Margaritas Stārastes grāmatās, jo viņa ir savās grāmatās uzzīmējusi biti ar diviem spaiņiem medus. Un tas liecina, ka mūsu Latvijas bite ir čaklākā pasaulē.

Latvijas hokeja valstsvienība otrdien, 19. maijā, pasaules čempionātā tikās ar Austrijas izlasi un piedzīvoja zaudējumu ar 1:3. Latvijai vienīgos vārtus guva kapteinis Rūdolfs Balcers, kurš ar četriem precīziem metieniem trijos mačos ir turnīra labākais vārtu guvējs.

Interesanti, ka Latvijas izlase šajā pasaules čempionātā trijās spēlēs guvusi piecus vārtus, četrus no tiem - Balcers, vēl vienus Mārtiņš Dzierkals.

Vēl vakar Frībūrā Norvēģija ar 4:0 uzvarēja Itāliju, bet Slovēnija tikai papildlaikā ar 4:5 zaudēja Slovākijai. Cīrihē ungāri ar 5:0 pārliecinoši pārpsēja Lielbritānijas izlasi.

Latvijas izlasei šodien brīvdiena, bet rīt, 21. maijā, spēlē ar Somiju.

Latvijas alkohola rūpniecības flagmanis „Amber Latvijas balzams” valstij nodokļos parādā ir vairāk nekā 28 miljonus eiro. Pašlaik no kreditoriem to sargā tiesiskās aizsardzība un uzņēmumam plāns jāizstrādā līdz oktobra sākumam. Spriežot pēc oficiālo reģistru datiem, gada laikā uzņēmumā sarucis ne vien nomaksāto nodokļu apjoms, bet arī darbinieku skaits.

Ko saka ekonomisti, vai uzņēmums var izglābties un kādas ir prognozes par tā nākotni?

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemta vispārēja informācija no Valsts kontroles, ka Ogres novada pašvaldībā veikta revīzija un tajā atklātie fakti ir satraucoši, Latvijas Radio raidījumā Labrīt pastāstīja VARAM ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").

Čudars norādīja, ka ministrijā šobrīd nav pieejams VK revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem.

--

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija rīko konferenci "Pašvaldība 2.0", kurā pašvaldību pārstāvji un eksperti diskutēs par kapacitātes stiprināšanu un mūsdienīgiem risinājumiem. Taču vienlaikus uzmanības centrā nonākuši arī jautājumi par pašvaldību finanšu pārvaldību – gan saistībā ar gaidāmo Valsts kontroles revīziju Ogrē, gan Valkas novada finanšu problēmām.

--

Runajot par notikumiem vakar, kas bija saistīti ar iespējamo apdraudējumu, ministrs norādīja, ka situācija liecina, ka nepieciešami būtiski uzlabojui, kā rīkoties vienai vai otrai pašvaldībai.

Notikumiem un atklājumiem bagāta šo sestdien, 23. maijā, būs Muzeju nakts Līgatnē. Līgatnes pilsētas kultūras namā atklās izstādi, kurā varēs apskatīt jaunatklātus, savulaik no iznīcināšanas izglābtus vecmeistaru Kārļa Rozena un Arnolda Pankoka mākslas darbus. Izstādi papildinās arī stāsti par darbu tapšanu un dzejas lasījumi.

Būs arī radošā darbnīca, kurā atkal atdzīvosies kādreiz Līgatnes papīra fabrikā izmantotās metāla veidnes, ar kurām tapa apdrukas uz zīmēšanas blokiem un burtnīcām. 

”Mēs ar Muzeju nakti uzsākam ceļu – dokumentārā mantojuma kolekcijas veidošanu. Varbūt tas nebūs gluži muzejs, bet tā būs kolekcija, ko varēs gan pastāvīgajā ekspozīcijā apskatīt, gan veidosim tajā arī dažādus tematiskus pasākumus.” 

Tā Muzeja nakti kā aizsākumu lieliem mērķiem raksturo Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Krīvena. Viņu un Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biedrības ”Līgatne” vadītāju Inatru Briedi esmu satikusi Līgatnes Kultūras namā, kur arī risināsies Muzeju nakts.

Kultūras nama interjers pats par sevi jau ir kā unikāls mākslas darbs, ko grezno monumentāli Rūdolfa Pīlādža sienu gleznojumi ”Uguns un nakts” un ”Pūt, vējiņi!”, tapuši pirms 80 gadiem, bet pirms trim gadiem rūpīgi restaurēti. Mākslas klātesamība cauri laikiem Līgatnes papīrfabrikā bijusi ļoti būtiska – atzīst Inatra Briede.

Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem papīrfabriku slēdza, valdīja liels haoss, daudz kas tika iznīcināts, pazuda arī liela daļa mākslas darbu, kuru liktenis pagaidām nav zināms. Bet bija arī darbi, ko tā laika direktoram kopā ar brīvprātīgo komandu izdevās pasargāt, un pārvest uz drošu vietu kultūras namā. Šo darbu pirmā gaismā celšana notiks tieši Muzeju naktī, un kā īpašais lepnums tiks parādīta vecmeistara Kārļa Rozena gleznotā meža ainava.

Tāpat liela vērtība ir arī Arnolda Pankoka zīmētie Līgatnes papīrfabrikas darbinieku portreti, tapuši 80. gadu beigās.

Izstādē būs arī radošā darbnīca, kurā varēs izveidot apdrukas, izmantojot kādreizējās Līgatnes papīrfabrikas metāla veidnes ar iegravētiem zīmējumiem, ar ko savulaik bija izrotāti burtnīcu, bloknotu un citu papīra izstrādājumu vāki.

Muzeju naktī atklātā izstāde Līgatnes pilsētas kultūras namā būs apskatāma līdz Līgatnes pilsētas svētkiem 30. maijā.

Muzeju nakts notiks sestdien, šogad tajā kopumā durvis vērs gandrīz 250 Latvijas muzeju un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas. Muzeju nakts vienojošā tēma šogad ir „Priekšmeta piedzīvojumi”.

Īstenībā tā reālā situācija ir skaudra! Tā mutes veselības aprūpi laukos raksturo "Martas zobārstniecības" vadītāja. Šai iestādei ir filiāles reģionos un pirms gada tika atvērta arī Pāvilostā. Aina, kas atklājās speciālistiem bija skarba - cilvēki meklēja palīdzību ar jau ļoti sliktiem zobiem. Galvenais iemesls esot nevis finanšu, bet ārstu trūkums, jo cilvēki uz zobārstniecību brauc no tālas apkārtnes.

"Martas zobārstniecība" darbojās nu jau desmit gadus. No maza kabineta Baldones vidusskolas 2. stāva gaiteņa tālākajā galā speciālisti Martas Jakušas vadībā strādā nu jau trīs mūsdienīgās filiālēs dažādos Latvijas novados - Baldonē, Lubānā un Pāvilostā.

Durvis ver zobārstniecības īpašniece un praktizējoša ārste Marta Jakuša. Gaišais kabinets aprīkots ar visu nepieciešamo mūsdienīgai zobu profilaksei un ārstēšanai.

Marta Jakuša stāsta, ka mūsdienīga un pieejama mutes veselības aprūpe ir nevis lukss, bet gan elementāra nepieciešamība. Tam piekrīt arī Baiba, kura Latvijas Radio viesošanās brīdī, bija atvedusi meitu. 

Baiba stāsta, ka tolaik meklēja zobārstu tuvākajā apkārtnē, bet tikt pie speciālsta neesot bijis tik viegli - ārstu esot maz un pieraksti gari. Līdz šim ar ģimeni zobus braukuši ārstēt uz Rīgu.

Baldonē Marta Jakuša zobārstniecību atvēra, jo tā ir vīra dzimtā puse. Savukārt Lubānā atvērt filiāli ideja radās spontāni Covid laikā, kad ģimenei bijušas brīvdienas. Savukārt Pāvilosta izvēlēta kā vieta, kur iespējams ģimene kādreiz varētu dzīvot. Tad nu tagad Marta Jakuša ar komandu dara visu, lai palīdzētu uzlabot mutes veselību.

Šovakar Monopolā ēdīsim tikai ar acīm, jo kā izrādās, greznās porcijas, ko redzam reklāmās, bieži vien nemaz nav ēdamas. Vairāk par garšām uz šķīvja un arī dzīvē – sarunā ar ēdiena stilisti Lindu Vilmansoni.