Anatomija ir medicīnas pamats, anatomijas kolekcijas un krājums – vērtīgi avoti, kas ļauj ielūkoties cilvēka trauslajā dzīvē no pavisam bioloģiska skatu punkta. Kā tapis anatomikums Latvijā un kādas ir vērtīgākās kolekcijas pērles?

Tas nav gluži ierasts muzejs, bet tajā ir eksponāti – ļoti tieši, patiesi, kādam var šķist nepatīkami un tomēr – tie visi ataino reālo cilvēka bioloģiju un tapuši ar cieņu un nerimstošu zinātkāri par cilvēka dabu. Anatomikumu vēsturei pasaulē, Latvijā, šo neparasto eksponātu un kolekciju tapšanā pievēršamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete.

Raidījumā arvien biežāk pievēršamies vasarīgiem tematiem un šoreiz stāsts par attiecībām starp laikapstākļiem un brīvdabas pasākumu rīkotājiem.

Sākotnēji šķiet, ka brīvdabas pasākumu rīkotāju un laikapstākļu attiecības varētu būt ļoti dramatiskas no mīlas līdz naidam dažās minūtēs. Pēc sarunas ar vienu no pieredzējušākajiem koncertu un festivālu rīkotājiem Latvijā Ģirtu Majoru jāsecina, ka nav tik traki, jo šajā jomā tiešām gatavojas visiem iespējamiem scenārijiem un nelolo veltas ilūzijas, ka gan jau būs labi.

Pat rīkojot dārza ballītes vai jebkādus āra pasākumus, būtu daudz vieglāk ikviena pieņemt negaidītu lietu, ja tam būtu gatavi. Protams, tas prasa gan lielāku darbu, gan bieži arī vairāk līdzekļu. Un nauda lielu festivālu un koncertu rīkošanā ir tik liela, ka paļauties, ka gan jau būs labi, nevar. Izrādās, ka arī Latvijā lielie brīvdabas pasākumi tiek apdrošināti pret laikapstākļu stihijām un arī pati apdrošināšana ir dārga.

Laikapstākļu neprognozējamība padara brīvdaba pasākumus dārgus. Veiksmīgai apstākļu sakritībai tur vietas nav, jo atbildība tomēr ir arī par tūkstošiem cilvēku, kas pasākumos atpūšas. Bet visumā Ģirts Majors ir ļoti optimistisks par Latvijas vasarām.

Sūtu neskaitāmus CV dienā, atbildi nesaņemu. Eju uz intervijām, nesaņemu pat atteikumu. Šādas sūdzības daudz var lasīt sociālajos medojos. Vai bezdarba līmenis ir audzis? Kā šobrīd cilvēkiem sokas ar darba meklējumiem? Vai tas, ko meklē darba devēji, sakrīt ar to, ko var piedāvāt darba ņēmēji? Kā nepalikt "bezdabrniekos" ilgi un kā darba devējam jāveido kontakts ar potenciālo darbinieku?

Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē personālvadības speciāliste, sertificēts profesionāls integrālais koučs Ilze Medne, Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Latvijas hokejisti pasaules hokeja čempionātā gatavojas spēlēi ar Austrijas izlasi šodien, 19. maija, pēcpusdienā. Vakar bija atpūtas diena ar nelielu treniņu.

Tikmēr aizvadītas citas četras spēles: A grupā Cīrihē Somija izcīnīja svarīgu uzvaru ar 6:2 pret ASV. Vakara spēlē mājinieki Šveice ar 6:1 neatstāja cerības Vācijai. B grupā Fribūrā Kanāda ar 5:1 uzvarēja Dāniju, savukārt Čehijai uzvara 4:3 pret Zviedriju.

Latvijas izlases treniņos piedalās arī Renārs Krastenbergs, taču pagaidām viņš vēl nav spēlējis un viņa vārds joprojām arī nav komandas pieteikumā.

Austrija turnīru iesākusi ar divām uzvarām pret grupas nominālajiem pastarīšiem Lielbritāniju un Ungāriju. Briti uzvarēti ar 5:2, bet ungāri ar 4:2.

Pagājušā gada čempionātā Latvija piedzīvoja nepatīkamu zaudējumu pret Austriju ar 1:6.

Pirms tam 2022. gadā Latvija uzvarēja ar 4:3 Austriju pēcspēles metienos. 2019. gadā Latvija uzvarēja 5:1, 2015. gadā izmocīta uzvara 2:1 papildlaikā, bet 2013. gadā zaudējums 3:6. 

Austriešus noteikti jāuztver kā līdzvērtīgu konkurentu.

Ir nekavējoties jāsakārto valsts finanses – to intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta”. Viņš apzinoties, ka nevar atrisināt, kā jau šobrīd valstij pelnīt naudu, tāpēc esot jāsāk ar izdevumu mazināšanu.

"Ja mēs šādā vaļībā turpināsim, kā tas ir šobrīd, mums nebūs iespējams runāt nākotnē par visām sociālām lietām, tāpēc ka mums būs nauda jāatņem, maksājot par procentiem," norādā Kulbergs.

Viņš salīdzina iepriekšējās valdības darbu ar ģimeni, kura, neskatoties uz to, ka samazinās ienākumi, turpina tēriņus iepriekšējā līmenī. Situācija mainās un ir jāpielāgojas.

Lai runātu par jaunas valdības izveidi, šodien, 19. maijā, notiks sarunas "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un "Jaunās Vienotības" starpā.

40 kvadrātmetros 40 mākslas darbi. Rīgā, Sarkandaugavā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā ir atklāta ievērojamo mūsdienu Latvijas un ārvalstu mākslinieku izstāde ar nosaukumu „Daba kā mūza: vieta, kur dzimst māksla”. Tā veidota kā daļa no starptautiskās mākslas platformas „Art and Fashion Riga” projekta, kurā dažādu valstu mākslinieki tiek apvienoti vienotā pētniecības praksē. Šī platforma līdz šim izstādes rīkojusi vairākās Latvijas vietās, bet Dauderos šī ir pirmā reize. 

Gleznas, skulptūras, kleitas un citi radoši darbi. Dauderos nelielā, greznā telpā, šķiet, gandrīz katrs mākslas cienītājs var aplūkot sev patīkamo mākslas formu. Tur, piemēram, ir no marmora izveidota kailas sievietes ķermeņa daļa, arī no ādas, metāla un porcelāna radīts kronis, kontrastiem bagāta glezna ar zeltainu lauku un mākslinieka Dzintara Kalniņa uzgleznotais krauklis ar kvadrātainu spilgti zilu aci un tādas pašas formas priekšmetu knābī.

Māksliniece Evija Freidenfelde izstādē piedalās ar zilganpelēku ziedu, kas aizņem teju visu gleznu.

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs sev raksturīgajās spilgtajās krāsās iemūžinājis Burano salas namus Itālijā, ko papildina trīs balti kaķi. Savukārt darbam blakus ir Naumova apgleznotā ādas kleita ar tikpat košām itāļu mājām.

Izstādes mērķis ir piedāvāt vieglu un vienlaikus niansētu skatījumu uz mākslinieka un mūzas attiecībām kā iedvesmas telpu, kurā mākslinieki rotaļājas ar idejām un savos darbos atspoguļo laiku. Daudzos māksliniekus izstādē izdevies apvienot starptautiskās mākslas platformas „Art and Fashion Riga” dibinātājai Jeļenai Mihailovai – stāsta Dauderu nodaļas vadītāja Viola Ozoliņa.

Ņemot vērā daudzos māksliniekus un viņu darbus, plānots, ka 6. jūnijā eksponātus nomainīs. Todien ir gaidāma arī gleznošanas meistarklase, ko vadīs profesors Imants Vecozols. Kopumā izstāde norisināsies līdz 21. jūnijam.

Sveces ir visa mūsu dzīve – tā saka ģimenes uzņēmuma "Gardenia Eco" radītāja Aiva Balode. Par saknēm, kas dod spēku, un sirsnību, kas ved uz priekšu, saruna raidījumā Monopols.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” sācis sarunas ar Saeimas frakcijām par jaunās valdības izveidi. Kulbergs norādījis, ka valdības veidošanā gatavs runāt ar plašu politisko partiju spektru, tostarp "Progresīvajiem". Savukārt Nacionālā apvienība turpina uzstāt uz nesadarbošanos ar "Progresīvajiem". Kulbergs norādījis, ka pie sarunu galda nevēlas redzēt kokrūpnieku skandālā iesaistīto Armandu Krauzi.

"Apvienotā saraksta" sāktajās sarunās par jaunas valdības izveidi Nacionālā apvienība turpina uzstāt uz nesadarbošanos ar "Progresīvajiem".

Kamēr sarunas ar politiskajiem spēkiem par jaunās valdības izveidi turpinās, to iznākumu ar nepacietību gaida valdības sociālie partneri.

Skolas un bērnudārzi daudzviet nav gatavi krīzes situācijām, trūkst skaidru vadlīniju un praktiskās sagatavotības, Pedagogu arodbiedrība vēlas plašāku valsts iesaisti.

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.