Tikko iznākušā Luīzes Pastores un Svena Neilanda komiksa bērniem un jauniešiem "Te tu esi!" iedvesmoti, sarunā Ģimenes studijā cenšamies saprast, ko jūt bērns, uz mūžu zaudējot kādu tuvu cilvēku, un kā pieaugušie var palīdzēt saprast notikušo un sadzīvot ar to.

Ģimenes studijā sarunājas rakstniece Luīze Pastore, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls un SOS bērnu ciemata programmas bērniem, kuriem nomiris tuvinieks "Kalniem pāri" klīniskais un veselības psihologs no programmas "Kalniem pāri" Elvis Dudarevs.

--

Rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratora Svena Neilanda komikss "Te tu esi!" ir vizuāli spēcīgs un emocionāli daudzslāņains stāsts par sērām un attiecībām ģimenē. Tas runā par zaudējumu, bet arī par to, kā mēs mācāmies ar to sadzīvot, atpazīstot savas sajūtas, rodot mierinājumu un turoties pie atmiņām, ko veidojusi mīlestība. 

Aizstājot cilvēkus ar suņu ģimenes tēliem, autori pārvērš stāstu jutīgā un vizuāli izteiksmīgā naratīvā. Grāmata seko ģimenei, kas piedzīvo vecākā brāļa nāvi, skatot to no jaunākā bērna perspektīvas. Siltās un izteiksmīgās ilustrācijas atklāj bērna iekšējo pasauli, pilnu rotaļīguma un drosmes, bet arī klusu, neizteiktu emociju. Tas ir stāsts par zaudējumu, atmiņām un to, kā pasaule mainās, bet tomēr nezaudē savas krāsas. 

Stāsta centrā ir bērna mēģinājums saprast notikušo un sadzīvot ar zaudējumu.

Grāmatu izdevusi izdevniecība "Liels un mazs".

Kurš nogāza valdību – koalīcijas partneri vai pati premjere? Visi tagad rāda viens uz otru, bet skaidrība tā arī nav gūta. Skaidrs ir viens – tagad valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošajam Apvienotā saraksta pārstāvim Andrim Kulbergam, bet līdz tam darbu turpina demisionējusī valdība. Vai premjere rēķinājās ar šādu iznākumu? Krustpunktā lielā intervija ar demisionējušo premjeri Eviku Siliņu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par pensiju, uzkrājumiem, finanšu plānošanu un tā dēvēto FIRE, jeb finanšu neatkarības kustību, kura kļūst aiz vien populārāka jauniešu vidū. Tās būtība – mērķtiecīgi sasniegt tādu personīgo finanšu neatkarību, kas ļauj doties pensijā agrāk. 

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma. Šī vēlme ir īpaši izteikta 18 līdz 30 gadu vecu jauniešu vidū, no kuriem 25% vēlētos pensionēties pirms 50 gadu vecumam, bet 26% - vecumā no 50 līdz 55 gadiem.

Tā liecina SEB bankas un „Norstat Latvija” veiktā aptauja. Tā nav gluži vienkārši vēlme neko nedarīt un nestrādāt, tā ir vēlme pēc finanšu neatkarības, aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas jauniešu sektora vadītāja Linda Šablinska.

Jaunieši, lai gan vairākumā, nav vienīgie, kas vēlās tikt pie finanšu neatkarības un pensionēties ātrāk. To grib arī 40% no tiem, kuri vecāki par 30 gadiem. Te gan uzreiz jāsaka, ka visās vecuma grupās vēlme ir drīzāk sapnis nevis mērķis, jo vēlmes īsti nesaskan ar darbiem, reāli uzkrājumi, ieguldījumi, kuri potenciāli nodrošinātu finansiālu neatkarību, netiek veikti. 

Jautājums patiesībā ir – vai tā tev tiešām ir prioritāte? Retoriski vaicā Investoru festivāla organizatore Inta Buša. Viņa ir dzirdējusi no cilvēkiem un redzējusi neskaitāmus pētījumus par to, ka no uzkrājumu, investīciju veidošanas cilvēkus attur bailes, zināšanu un naudas trūkums, kuri viņasprāt, patiesībā nav nekādi šķēršļi, ja vien ir mērķis ir īsta prioritāte un klāt nāk īstais impulss.

20. gadsimta sieviešu vēsturē ir kāda ļoti neparasta lappuse – veltīta sievietēm, kas devās tālās misijās uz Indonēziju, Ķīnu un Āfriku kā baznīcas misionāres. Tālais ceļš, nezināmais, tropiskās slimības, dieva vārda sludināšana un vietējo ļaužu skološana – tie ir dzīvesstāsti, kādus grūti atrast gadsimta sākumā. Kas lika sievietēm no Latvijas doties izglītot citu tautu cilvekus uz tālām zemēm, kur nereti grūtos sadzīves apstakļos bija spiestas dzīvot piecus vai pat 10 gadus prom no mājām?

Latviešu misionāru ceļus pasaulē 20. gadsimta sākumā pētījusi teoloģe, humanitāro un mākslas zinātņu doktore Kristīna Ēce, Lutera akadēmijas docente un pētniece, Latvijas Bībeles centra akadēmiskā docente, un Diāna Hristenko, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktora grāda pretendente, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre.

Kopienu var stiprināt paaudzēs pārmantotas amata prasmes, to var vienot dzīve pilskalnā vai aiz drošiem pilsētas mūriem, un to var saturēt kopā ticība un draudze. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā “Straumējot laiku” esam līdz šim jau mērojuši kādu ceļa gabalu gan telpā, gan laikā, un šodien atkal ļausimies straumes pagriezienam, piestājot ekspozīcijas ceturtajā sadaļā “Kopība draudzē”. Arhitekts Didzis Jaunzems šo sadaļu veidojis tā, lai apmeklētājs it kā varētu ieiet dažādu Latvijā kultūrvēsturiski nozīmīgu reliģiju vai konfesiju dievnamos, pakavēties tajos, iepazīt liturģiskos priekšmetus, kā arī audio veidā paklausīties mācītāja vai cita reliģiskā līdera dziedājumu.

Muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte vispirms skaidro mūsu šīs dienas pieturvietas nozīmi.

Blakus dažādām kristietības konfesijām Latvijas karte atklāj vēl kādu būtisku kopienu. Tie ir ebreji ar savu reliģiju jūdaismu un lūgšanu namiem sinagogām. Ebreju konsolidācija Latvijas teritorijā notiek 18. gadsimtā, un 19. gadsimta otrajā pusē tādās pilsētās kā Rīga, Daugavpils, Jelgava ir katrā jau vairākas sinagogas. Otrā pasaules kara ietekmē ir piedzīvoti zaudējumi, tostarp zudusi krāšņā Rīgas Horālā sinagoga. Mūsdienās daudzām kādreizējo sinagogu ēkām ir citas funkcijas, piemēram, Zaļā sinagoga Rēzeknē darbojas kā kultūrvēstures un tūrisma centrs, taču aizvien funkcionē sinagoga Daugavpilī un Rīgā, Peitavas ielā, kas uzskatāma par jūgendstila pērli. Ar jūdaisma principiem iepazīstina muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Olga Miheloviča.

Vēlme pēc "vieglas naudas" nereti beidzas ar iekļūšanu krāpniecības shēmā. 2025. gadā tie bija 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Kāpēc nonākam šādās situācijās un kurā brīdī zaudējam modrību un spēju kritiski izvērtēt riskus?

Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Elviss Strazdiņš stāsta par pēdējā laika krāpnieku aktivitātēm, cenšoties izkrāpt līdzekļus, uzdodoties par bankas vai dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pārliecinot cilvēkus, ka tūlīt ir jāveic kādas darbības, pieslēdzoties interneta bankai, lai it kā pasargātu savus ietaupījumus. 

"Līdzko sākas runa par naudu, jāsaprot, ka jūs esat tas, kas izlemj, kam dot, kam un kāpēc naudu skaitīt," atgādina Gints Mālkalnietis. "Līdz ar to policija neprasīs ņemt izņemt naudu;  tāpat neprasīs banka izņemt naudu; nebūs kontu glābšana, pārvietojot naudu uz "Omniva" pakomātu nakts vidū. Tas ir tiešām reāls stāsts."

"Es ieteiktu ļoti kritiski izvērtēt! Tā ir jūsu naudu, jūs negribat to uzdāvināt kādam. Saprotiet, kur un kāpēc jūs to nesat, dodat, jo krāpnieki cenšas pirmām kārtām samulsināt jūs ar to, ka viņi pārstāv policiju, bet viņi teiks, ka uz policiju zvanīt nevarat, tāpēc, ka tā ir slepena operācija," turpina Gints Mālkalnietis.

"Otrkārt, izdomās kaut kādas neesošas iestādes. Viņu galvenais mērķis ir panākt, lai jūs padomājiet, ka jums ir kaut kāds pārkāpums, vai kaut kāds uzbrukums; ka jūs esat tas, kas ar viņu palīdzību situāciju atrisinās. Lai gan jums nekādas problēmas pirms tam nav bijušas, jūs nezināt ne par kādiem viltus darījumiem, ne jūsu kontā būtu parādījusies vai pazudusi nauda. Jūs kontrolējat savu kontu, nedariet tanī neko, ko lūdz kāds cits."

Uz Nīderlandes kuģa no maz zināmā hantavīrusa miruši trīs cilvēki, un sociālo mediju maldinātāji sāk biedēt, ka gaidāma jauna pandēmija un piespiedu vakcinācija. Par to stāsts "Re:Baltica" faktu "pārbaudes projekta Re:Check" raidījumā.

Skaidrojam arī maldus, kas pēc tā sauktās uzvaras dienas atzīmēšanas Salaspils nometnē 9. maijā no jauna plaši izskan par tur nacistu pastrādātajām zvērībām Otrā pasaules kara laikā.

Autore Evita Puriņa.

Latvijas hokeja valstsvienība svētdien, 17. maijā, pasaules čempionātā ar 2:0 pieveica Vācijas izlasi, un ar pirmo uzvaru grupā uzlaboja izredzes sasniegt ceturtdaļfinālu.

Latvijas izlase laukumā pret vāciešiem darbojās ļoti organizēti, strukturēti un pareizi, maz kļūdījās, pārsvarā uzvarēja divcīņās, novirzīja vāciešus prom no bīstamajām metienu zonām.

Vārtsargs Kristers Gudļevskis atvairīja visus 26 metienus, Latvijas komandai vārtus guva Mārtiņš Dzierkals un kapteinis Rūdolfs Balcers.

Vakar pasaules čempionātā norisinājās vēl pieci mači: ASV uzveica Lielbritāniju ar 5:1, slovāki pārspēja itāļus ar 4:1, Austrija bija pārāka pār Ungāriju ar 4:2, Zviedrija ar 6:2 uzveica Dāniju, bet Norvēģija ar 4:0 Slovēniju.

Šodien Lavijas izlasei brīvdiena, rīt, 19. maijā, spēle ar Austriju.