".. pietiktu, ja viņš būtu tikai dzejnieks. Pietiktu, ja viņš būtu tikai esejists. Pietiktu, ja viņš būtu tikai mūsu Atmodas tēvs. Pietiktu, ja viņš būtu tikai Tautas frontes dibinātājs," tā reiz par Jāni Peteru dokumentālajā filmā "Jānis Peters un mūsu laiks” teikusi Māra Zālīte.

Uz tikko izdotās ļoti biezās (1072 lpp.) grāmatas "Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks" zelta vāka ir Vitolda Svirska darbs ar dzejnieka portretu, bet grāmatas sastādītājas Initas Saulītes-Zanderes pēcvārdā liktās rindas "Uzturiet debesis spēkā pat tad, ja to vispār nav” ir no dzejnieka atlasītās mūža izlases pēdējā dzejoļa, kuru viņš lūdzis izcelt treknākiem burtiem.

Pats dzejnieks uzrunājis Initu Saulīti-Zanderi grāmatu sastādīt, jo viņam patikusi viņas veidotā "Elegantā Rīga", un izdevniecību "Aminori", jo viņam patikusi grāmata par Juri Jurjānu. Pats dzejnieks 2024. gadā sastādījis savu dzejoļu mūža izlasi "Savu balsi meklējot", tagad tā ir biezās viena mūža grāmatas sastāvdaļa. Pārējais – publikācijas, fragmenti no citiem izdevumiem, atmiņas, paša dzejnieka rakstītais un akcentētais, piemēram, viņa sadarbība ar Leļļu teātri un līdzdarbība kino daudziem varētu būt atklājums. Viņš ir "revolūcijā iesauktais dzejnieks", jo sabiedriskajā darbībā un diplomātijā pavadītajos gados praktiski dzeju nerakstīja.

"Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks". Sastādītāja Inita Saulīte-Zandere, izdevis "Aminori". Pats viņš gan grāmatu nepieredzēja, jo aizgāja mūžībā 2025. gadā.

Raidījumu atbalsta:

Ar Katrīni runājam par mājiņām, kur dzīvo vectēvi, un prātojam, vai pasaulē ir sūnas ar ūsām. Lasām Rasas Dmuhovskienes "Skudriņas kāpēcītes 7. grāmatu" ("Latvijas Mediji") un Jekaterinas Griškjānes "Es esmu mājiņā" ("Zvaigzne ABC").

Zirgu tramvajs, mākslinieku mājas, stacija un citas vēsturiskas piestātnes Ikšķilē - ekskursija tēva un dēla Valda un Uģa Villerušu vadībā.

Šajā reizē divi šīs pilsētas iedzimtie, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs un digitālā arhīva veidotājs Uģis Villerušs mūs ved izzinošā vēstures tūrē pa Ikšķili. Uzzinām, par kurām ielām kursēja trulītis jeb zirgu tramvajs, cik aktīva savulaik bija dzīve stacijas tuvumā un kāpēc reiz no kapsētas akas mutuļojoši dūmi kāpa laukā.

Latvijas hokeja izlase vakar,16. maijā, aizvadīja pirmo spēli šī gada pasaules čempionātā hokejā. Tajā tikās ar mājinieci Šveici un zaudēja ar 2:4. Abus vārtus latviešiem guva Rūdolfs Balcers.

Kristers Gudļevskis Latvijas izlases vārtos vakar atvairīja 39 no 43 metieniem.

Latvijas izlasē vakar debijas spēli pasaules čempionātā aizvadīja Alberts Šmits, Sandis Vilmanis, Oskars Lapinskis, Artūrs Andžāns, Miks Tumānovs, Kristaps Skrastiņš un 17 gadus vecais Olivers Mūrnieks.

Jau šodien Latvijas izlases pretinieki būs Vācija. Abas komandas atkal tiksies vēlajā vakaaā spēlē pēc deviņiem vakarā. Arī vācieši čempionāta pirmajā mačā piedzīvoja zaudējumu, piekāpās somiem ar 1:3.

Vācijas izlases kodols šajā čempionātā veidots no vietējās līgas spēlētājiem - 20 hokejisti pārstāv DEL līgas klubus, bet parējie tad pievienojušies no Ziemeļamerikas, un Dominiks Kahuns no Šveices augstākās līgas.

Līdz šim pēdējā Latvijas un Vācijas savstarpējā spēle notika Valentīndienā, 14.februārī Milānā, olimpiskajā turnīrā. Todien Latvijas izlase ļoti skatāmā un azartiskā mačā uzveica vāciešus ar 4:3.

--

Vēl vakardienas spēlēs Austrija ar 5:2 uzveica Lielbritāniju, Slovākija ar 2:1 pārspēja Norvēģiju, Somija ar 4:1 uzveica Ungāriju, Kanāda ar 6:0 uzveica itāļus, bet Slovēnijas izlase pamatīgi pārsteidza hokeja pasauli, jo ar 3:2 papildlaikā uzvarēja Čehijas izlasi.

Helēnys i Jura Viļumu saimē aug diveji dāli – Vitolds i Teodors, i latgalīšu volūda jim ir naviņ sazinis veids, jei ir vide, kurā aug bārni, veidojās attīceibys i teik saglobuota pīdareibys sajiuta. Helēna, Jurs, Vitolds i Teodors Viļumi runoj par sovys saimis pīredzi, kaida ir latgalīšu volūdys vīta myusdīnu Latvejā, kod apliek dominej cytys sazinis telpys, kai bārni pījam i turpynoj vacuoku dzymtū volūdu, i kū cylvākam nūzeimej dūmuot, runuot i dzeivuot sovā volūdā uorpus Latgolys.

Viļumu saime izaveiduoja pyrma divpadsmit godu 17. majā, Vitolds vuicās Rēzeknis suokumškolys 5. klasē, Teodors īt bārnuduorzā, Jurs saimē ar bārnim runoj latgaliski, Helēna – latvyski. Latgalīšu volūda ir jūs saimis ideņtitate, stuosta Jurs: „Tei ir daļa nu manis, i ka es tū daļu naīdūdu sovim bārnim, nu tod koč kū mes zaudejam vysi. Saimē mes runojam kai latgaliski, tai baļtiski. Piec byuteibys tys ir taids mozais Latvejis idealais modeļs, ka runojam par volūdom. Var runuot latgaliski, var runuot baļtiski, vīns ūtra saprūt. I latvīšu volūdys ituos obejis divejis boguoteibys koč kaidā veidā, es ceru, ka juos sasaglobuos i atsateisteis.”

Teodors latgaliski ronoj kai ar bārnim, tai škuoluotuojom bārnuduorzā. Vitolds soka, ka jam gruomotys skaiteit latgaliski ir tikpat vīglai kai latvīšu literārajā volūdā: „Maņ apmāram vīnaidi.” Vitolds vuicās ari latgalīšu volūdys pareizraksteibu, stuosta juo mama Helēna: „Jis roksta eiszinis papam, kod paps brauc nu Reigys, paruoda maņ, voi pareizi pīraksteja. Jam ir svareigi, lai ir pareizi latgaliski.”

Viļumu saimē vysaidys gruomotys skaita, i nav jau tai, ka tikai latgalīšu gruomotys var skaiteit latgaliski, stuosta Jurs: „Vysys gruomotys nu suokuma, kod skaiteju bārnim prīškā, es skaiteju ar reizi latgaliski. Respektivi, gruomota ir saraksteita latvīšu literarajā volūdā, bet es jū automatiski, cik maņ labi saguoja, puorlyku latgaliski.

Vysys gruomotys var skaitiet latgaliski.”

„Naradzu nivīnu problemu, kas varātu rastīs bārnim nu tuo, ka jī sātā ir runuojuši latgaliski ar vacuokim, nav nikaida pamatuojuma tam,” puorlīcynuota Helēna.

Školuos, kur nūvodvuiceibā ir latgalīšu volūdu, situaceja grupuos ir cīši atškireiga. „Es gaideju, ka mes parunuosim par latgalīšu volūdys viesturi,” soka Vitolds. Jurs papyldynoj: „Tī leimini latgalīšu volūdā bārnim ir cīši dažaidi. Juodūmoj, kai latgaliskū īdzeivynuot, suocūt nu bārnuduorzu. Byutu breineigi, ka tom saimem, kuramuos jau runoj latgaliski, varātu byut laiku pa laikam koč kaidi pasuokumi, kur nūstyprynuot latgalīšu volūdys zynuošonys i prasmis, lai bārni redz, ka ir cyti bārni, kas runoj latgaliski, i ka saimē runoj latgaliski, ka tys nav trokais paps, kas vīns pats papa volūdā runoj.”

Kaida byus latgalīšu volūda iz prīšku tuoļuokuos paaudzēs, atkareigs nu pošu volūdys runuotuoju. Vitolds grybātu, „ka palīk latgalīšu volūda.” Jurs skaita, ka tehnologejis atsateista i tys var „paleidzēt volūdys īdzeivynuošonai, bet tei švakuo puse, ka babeņu i dzedeņu vaira napalīk. Demografeja kreit iz leju, laukūs, kur latgalīšu volūda beja daudz stypruoka nakai piļsātvidē, ir mozuok cylvāku, leidz ar tū ir sovi riski, partū ka

volūda jau ir stypra nu tuo, cik daudz cylvāki jū lītoj.”

Volūda kai muols puorsameica, cikom palīk skaista, skaita Jurs: „Kai muola svečturi – kab jū sataisietu, vajag daudz muola sameiceit. Tai ite, kab byutu skaista volūda, ar dzejūlim, ar literaturu, ar vēļ koč kū, vajag daudz tuo muola! Ka jis koč kur meicejās, maļās, tod volūda ari atsateista, koč kaidi jauni vuordi atīt.”

Helēna papyldynoj: „Ka cylvāks jiut, ka jam nasagrib pazaudēt latgalīskū sajiutu, vīnkuorši nasabeit i raudzeit atrast veidus, kur praktizēt. Golvonais ir justīs breivi, kod tu runoj latgaliski, lai nav sajiuta, kū padūmuos, ka taids nu dzeraunis ci tamleidzeigi, bet ka

tei ir taida poša volūda, kai vysys volūdys. I tev jei ir, laid vīnkuorši, palaid, lai jei dzeivoj.

Tys, ka īsamaisa vuordi nu angļu volūdys, nu krīvu volūdys, tys ir bejs vysūs laikūs. Vysys volūdys kai muoli puorsameica, bet taipat turpynoj sovu gaitu. Ari latgalīšu volūda taidā pošā veidā eksistēs. Kai jei eksistēs, nivīns navar paradzēt, bet jei byus.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lūceit darbeibys vuordus vieliejuma izteiksmē. Itai lobuok – mes grybātumem, mes runuotumem, mes doncuotumem.

Vieliejuma izteiksmē – mes grybātumem.

Lideja Leikuma skaidroj: „Tys ir koč kas breineigs, kas myusu volūdā ir. Patīseibā tei ir myusu vacvacuo forma darbeibys vuorda sistemā. Dīnavydlatgolā juos ir dzeivys pa šudiņdīnai, puorejim latgalīšim jau mozuok. Vydsdialekta latvīši itū sovpateibu seņ jau pagaisynuojuši, jim nav tuo formu škeiruma, šur tur, pa kaidai koč kur nūskaņ vēļ Kūrzemis kaiduos izlūksnēs, bet jim nav pylnā sistemā nikur vairs itūs formu, a latgalīšim vēļ ir kotrai personai, i pa šudiņdīnai juos vēļ ir dzeivys.

„Mes runuotu” jau ir jaunuoka forma. „Mes runuotumem” ir vacuo forma. Jei ir breineiga, juos vajaga turēt. Tys ir tys, par kū myusu volūdai pīvierš viereibu ari tī zynuotnīki Rītumeiropys vaļstīs, kas suoc iņteresētīs par latvīšu volūdu, jī tiuleņ ituos formys aproksta kai lelu duorgumu. A mes poši sova monta namuokam nūviertēt. Tys ir tys, ar kū mes asam interesanti pasauļam.”

Vieliejuma izteiksmē itai lobuok:

Es grybātum,

tu gribietim,

jis, jei grybātu,

mes grybātumem,

jius grybātumet.

Ka maņ byutu īspieja, es doncuotum nu reita da vokora.

Mes doncuotumem obejis, ka mums tei īspieja byutu.

Mes runuotumem nu reita da vokora.

Jius runuotumet nu reita da vokora.

Farmaceite Marta Šulce sāka gatavot kosmētiku pirms 11 gadiem, strādājot aptiekā, un pirmais viņas izstrādātais produkts bija bārdas eļla vīram. Tagad ģimenes uzņēmumā "Silmachy Cosmetics" Ķekavas novada Baldones pagastā strādā abi ar vīru un viens darbinieks un kosmētikas produkti nelielos apjomos tiek eksportēti uz 10 valstīm.