”Un Dievs … radīja sievieti” – filma ar šādu nosaukumu savulaik atnesa pasaules slavu Brižitai Bardo, padarot viņu par skaistuma, sievišķības un brīvdomības simbolu. Šāds nosaukums izvēlēts arī koncertstāstam, kas veltīts sievietes būtībai un noslēpumam. Tas izskanēs 22. maijā Mazajā ģildē. Koncertā piedalīsies izcili mūziķi no Latvijas un Itālijas, kas atskaņos Pučīni opermūziku un Latvijā reti dzirdētus itāļu komponistu instrumentālos skaņdarbus.

Viens no komponistiem, kas sievietei veltījis pašas skaistākās mūzikas lappuses un pielūgsmes pilnu apbrīnu, ir Džakomo Pučīni. No kopumā 12 viņa sacerētajām operām, veselas astoņas nes sieviešu vārdus, četras no šo operu varonēm iepazīsim arī koncertstāstā ”Un Dievs… radīja sievieti”.

Pučīni operu varones atklāj sievietes būtības visdažādākās šķautnes, un koncertstāstā šajos tēlos iemiesosies Itālijā dzīvojošā, spožā latviešu operdziedātāja Anta Jankovska, kuras balsī lirisks smalkums apvienojas ar dramatisku spēku.

Līdzās Antai Jankovskai koncertstāstā piedalīsies itāļu tenors Niko Frankini, ar kuru viņai vairakkārt jau bijusi sadarbība Itālijā, flautiste Dita Krenberga, arfiste Dārta Tisenkopfa-Muselli un pianists Rihards Plešanovs. Stāstnieka lomā būs Orests Silabriedis.

Līdzās Pučīni opermūzikai koncertā skanēs Latvijā reti dzirdēti itāļu komponistu Merkadantes, Kazellas, Respīgi un Rotas instrumentālie skaņdarbi flautai, arfai un klavierēm. Pianists Rihards Plešanovs stāsta – viņam aizraujoši būt šajā mūzikā un dalībnieku sastāvā.

Ideja pašķetināt sievietes noslēpumu ar mūzikas starpniecību pieder Antai Jankovskai.

Valdību maiņa nenozīmē traģēdiju, taču tas būtiski ietekmē ātru lēmumu pieņemšanu. Intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmējs Normunds Bergs. Biznesā laiks ir svarīgs un laiks ir nauda, savukārt valsts pārvalde tādā dimensijā nedomājot.

Jaunās valdības izveidošana atkarīga no tā, kādas intereses un ieguvumus uzrunātās partijas saskatīs, atrodoties valdībā. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Politiskie spēki tāpat vien nesadodas rokās un nestrādā kopēju labumu vārdā, jo katrai partijai ir savs elektorāts, teica Metla-Rozentāle.

Valdība šī gada martā nolēma nebanku kreditētāju reģistrāciju, licencēšanu un uzraudzību, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību no līdzšinējā uzrauga – Patērētāju uzraudzības aizsardzības centra, deleģēt Latvijas Bankai, kas uzraudzību pārņemtu 2027. gada 1. janvārī. Šobrīd Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā 13 likumprojektu pakotni. Pret plānoto nebanku kreditētāju uzraudzības reformu iebilst gan Ekonomikas ministrijas, gan PTAC un asociācijas “FinTech Latvija” pārstāvji. 

Iespējams, ievērojāt, ka vakar, 16. maijā, visā Latvijā bija manāma dzīvīga kustība gan galvaspilsētas, gan mazpilsētu ielās, jo 13. reizi Latvijā risinājās Baznīcu nakts un arī Baznīcu diena. Šovakar iespēja nedaudz ielūkoties šajos notikumos un izpētīt neparasto Latvijas "garīgo karti", kas Baznīcu naktī uzplaukst visā savā daudzveidībā. 

Raidījumā Pāri mums pašiem viesi: viena no Baznīcu nakts organizatorēm Sintija Jozēna, kā arī divi pārstāvji no Budbergas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes - Artis Červinskis Jurgita Červinska. Tieši Budbergas baznīca Bauskas novadā, Brunavas pagastā šogad tika izvēlēta par Baznīcu nakts un arī Atvērto baznīcu dienas centrālo norises vietu. Taču, ja mēs ielūkotos Baznīcu nakts kartē, tad ieraudzītu, ka pa visu Latviju, visos novados gandrīz 200 baznīcas un draudzes vēra savas durvis, lai uzņemtu ikvienu interesentu. 

Kā runāt par ļoti personiskām un sensitīvām lietām, jo īpaši ar sev tuviem cilvēkiem, kas reizēm šķiet tik sarežģīti izdarāms? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapeite Kristīna Lakombe.

Vai jums ir kādreiz tā bijis, ka ir ļoti grūti uzsākt kādu sarunu? Jūsu dzīvē ir kas mainījies, ir kas noticis, reizēm patiesi tas ir bijis kas ļoti nopietns. Citreiz arī ir kāds izaicinājums, kurš stāv tepat blakus, kaut kam ir jākāpj pāri, un ir ļoti grūti to izdarīt, un ļoti grūti to ir reizēm arī kādam pastāstīt. Raidījumā pievēršamies tam, kā runāt par grūtām un reizēm ļoti grūtām lietām, jo šīs lietas patiešām ir dažādas un arī notikumi, kas ir cilvēkiem aktuāli, un norises, kurās viņi ir iesaistīti, arī ir visnotaļ dažādas. Runājam par to, kā tad tikt tādās situācijās galā.

Grūtie temati var būt daudz un dažādi, tos ir grūtu aptvert, tās var būt situācijas, kur cilvēks varbūt ir zaudējis darbu un nespēj pateikt  to ģimenei, līdz pat tādām lietām kā, piemēram, seksuālā identitāte, kur cilvēkam arī ir ļoti sarežģīti pastāstīt kādam par to, kā īsti viņš jūtas un kā viņš pats sevi piedzīvo. Arī iemesli un situācijas, kas neļauj tik viegli paust to, kā mēs jūtamies, ir dažādas.

Iesākumā par to, kā vispār saprast, kad cilvēks ir gatavs runāt par emocionāli grūtām lietām ne tikai ar kādu citu, bet arī pats ar sevi. Vai šo mirkli var vispār noķert?

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To autore ir kādreizējā kuldīdzniece, nu jau aizsaulē aizgājusī tēlniece Līvija Rezevska. Viens piemineklis ir veltīts 1905. gada cīņu piemiņai, otrs - 1919. gadā vācu landesvēra vienības nogalinātajiem, kā landesvēristi uzskatīja "boļševiku, Stučkas valdības piekritēju piemiņai". Tātad 135 Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotāji 1919. gada februārī tur zaudēja dzīvību.

Vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs  vispirms skaidro notikumus, kam veltīti šie pieminekļi.

Par iecerētajām pārmaiņām Kuldīgā diskusija arī Latvijas TV raidījumā "Kultūršoks".

Spēlē piedalās Inita Kuningasa, Jānis Romanovskis, Kārlis Arājs un Jānis Barons.

Šoreiz raidījumā Piespēle saruna par klasisko volejbolu, jo abu dzimumu Latvijas izlases sākušas gatavošanos šīs vasaras Eiropas līgas mačiem, kā arī vēlāk gaidāmajam Eiropas čempionāta finālturnīram.

Latvijas kungu volejbola izlase iepriekšējo reizi Eiropas finālturnīrā spēlēja relatīvi nesen, 2021. gadā, bet pašmāju dāmu valstsvienība - nu jau tālajā 1997. gadā. Intervijā kopā ar deviņdesmito gadu Latvijas dāmu volejbola izlases spēlētāju Sandru Breikšu izzinām, kā tolaik komanda gatavojās finālturnīram, kā ceļoja un kā izcīnīja astoto vietu 1997. gadā. Sandra arī izstāsta kādu šausminošu atgadījumu, kas varēja pielikt punktu Latvija dāmu izlases aktivitātēm 1997. gadā.

Nedēļas notikumu izlasē: