Daudzu Latvijas uzņēmumu produktivitāte atpaliek no Eiropas – tas diemžēl ir fakts jau ilgus gadus un – arī ilgus gadus ir satraukuma avots. To pēta arī Latvijas Universitātes domnīca „LV PEAK”. Viņu jaunākā pētījuma ziņojums un diskusija par to rada interesantus jautājumus, kā reāli panākt produktivitātes izaugsmi Latvijā. Būtiskākais – lai gan šajos rādītājos atpaliekam, dati nav viennozīmīgi, uzsver finanšu inistra padomnieks digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta jautājumos Ēriks Eglītis.

Tas, ka produktivitāte ir jāpalielina ir skaidrs, bet kā? Viens no variantiem ir īpaši atbalstīt tieši tās nozares, kuras spēj būt produktīvas. Ddati rāda, ka Latvijas ekonomikas nozares ļoti atšķirās pēc savas produktivitātes, uzsver domnīcas „LV PEAK” direktore Inna Šteinbuka.

Uz studijas galda jaunākais “Avīzes Nosaukums” izdevums “Kīno”. Bet studija  žurnāla „Avīzes Nosaukums” redaktors, dzejnieks un paralēlajā dzīvē energoefektivitātes speciālists Valters Liberts un jaunākā numura „Kīno” viesredaktors, montāžas režisors un raidieraksta "Bezfilma" veidotājs Rūdolfs Deinats. Runājam par kino literārā kontekstā.

Starptautiski augstu novērtētās Latvijas filmas prestižos kino festivālos un kritiski zemais valsts finansējums kino nozarei kopumā. Kultūras rondo situāciju pārrunājam ar režisoru Matīsu Kažu, producentu Gunti Trekteri un kino kritiķi Dairu Āboliņu.   

Kino pasaules ļaudis sāk pulcēties Francijas dienvidpilsētā Kannās, jo 12. maijā tur sāksies pasaulslavenais Kannu kinofestivāls. Un filmai no Latvijas atkal izdevusies teju neiespējamā misija – milzīgā un arvien intensīvākā konkurencē iekļūt A klases kinofestivāla konkursā „Īpašais skatiens / Un certain regard”. Pirms diviem gadiem Kannu kinofestivāla „Īpašā skatiena” programmā savu fenomenālo panākumu ceļu sāka animācijas filma „Straume”, šogad caur 2500 filmu sietam „Kannu” laimīgo piecdesmitniekā iekļuvusi Viestura Kairisa spēlfilma „Uļa”. Festivāla norisēs un filmu tirgū aktīvi piedalās arī citi Latvijas filmu nozares profesionāļi. 

Ar šiem panākumiem gribas lepoties visiem. Tai pat laikā jaunu spēlfilmu uzņemšanai šogad no valsts maka piešķirts nepilns pusmiljons eiro, kas ir mazākais finansējums pēdējo desmit gadu laikā. Kā šādos apstākļos sadalīt pieticīgo naudu, kādas ir Latvijas kino nākotnes izredzes ar šādu valsts atbalstu un vai laikā, kad valsts prioritāte numur viens ir aizsardzība, vispār ir pamats sagaidīt vairāk naudas kino?

Par to sarunājamies ar režisoru un ilmas “Straume” producentu Matīsu Kažu, filmas “Uļa” producentu Gunti Trekteri un kino kritiķi, vienu no šā gada filmu projektu konkursa žūrijas pārstāvēm Dairu Āboliņu.

Runājot par valsts finansējumu kino nozarei, Guntis Trekteris noradā, ka tendence ir bēdīga un valsts piešķirtais finansējums ir 2018. gada līmenī.

"Tas nozīmē, ka nākamgad varam atbalstīt vienu, divas vai nevienu filmu; tas nozīmē, ka 2028. gadā vai 2029. gadā nav latviešu spēlfilmu," vērtē Guntis Trekteris. "Kad iepriekšējās pabeigs, tad arī viss beigsies. Situācija ir diezgan dramatiska un paradoksāla – ir panākumi gan animācijā, gan dokumentālām filmām, gan spēlfilmām, turpretī finansējums tikai samazinās."

--

Vēl viena priecīga ziņa Latvijas kino – Edmunda Jansona animācijas filma “Laimīgie” startēs prestižā Ansī festivāla konkursā. 

Smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Vai tas nozīmē, ka striktie tabakas ierobežojumi nelīdz? Kā palīdzēt smēķētajiem atmest un neradīt jaunus kūpinātājus? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Vērtē Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā Madara Tirzīte un psihoterapeite Ināra Vārpa. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vecāko sabiedrības veselības analītiķi Unu Mārtiņsoni un Latvijas Zobārstu asociācijas valdes locekli, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāju Egitu Senakolu.

Kas un kā pagājušonedēļ izplatīja dezinformāciju, ka Ukraina ar dronu Latvijā uzbrukusi pasažieru vilcienam? To šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā skaidro žurnāliste Evita Puriņa. Tāpat stāsts par maldiem, ko intervijā Krustpunktā pirms pāris nedēļām izplatīja Saeimas deputāts no partijas “Latvija pirmajā vietā” Kristaps Krištopans.

Tā ir rotaļāšanās ar uguni. Tā sākto parakstu vākšanu referendumam par iespēju vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas rīkoties ar 2. līmeņa uzkrājumu vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekle, Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne.

Viņa intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja, ka partijas "Latvija pirmajā vietā" izstrādātais likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvs, nav izvērtēta ietekme uz budžetu, kā arī atbilstība Satversmei.

Šonedēļ Vīnē, Austrijā, notiks Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kam šogad aprit 70. jubileja. Pirmais pusfināls būs rīt, 12. maijā, bet otrais – ceturtdien, 14. maijā, kurā ar 9. kārtas numuru uzstāsies arī Latvijas pārstāve Atvara, kas izpildīs dziesmu ”Ēnā”. Konkursa fināls būs sestdien, kad arī uzzināsim uzvarētāju, ko noteiks skatītāju un žūrijas balsojums. Kādas izredzes šogad varētu būt Latvijas pārstāvei?

Pēc bukmeikeru prognozēm spriežot, Latvijas pārstāve Atvara šobrīd balansē uz robežas starp iekļūšanu un neiekļūšanu finālā. Uz šīm prognozēm gan droši paļauties nevar, citreiz tās mēdz būt apskaužami precīzas, bet citkārt arī stipri kļūdainas. Arī Latvijas izredzes citu gadu konkursos ne vienreiz vien bukmeikeri novērtējuši stipri neprecīzi.

Eirovīzijas ilggadējs fans un pārzinātājs Edgars Bāliņš uzskata, ka Atvaras dziesmai būs jāsacenšas ļoti sīvā konkurencē, jo šis ir gads, kad labu balāžu ir patiešām daudz.

Līdzās Austrālijas pārstāvei Deltai Gudremai, sevišķi sīva konkurente Atvarai – arī ar ļoti spilgtu balādi – varētu būt 17 gadus vecā Francijas dziedātāja Monro, uzskata mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs, Monro piemīt ļoti spēcīgs vokāls un izteiksmīgs vizuālais tēls.

Konkursā šogad ir divi izteikti virzieni – spēka balādes un klubu mūzika, un grūti prognozēt, kuram virzienam skatītāji šoreiz dos priekšroku – uzskata pazīstamā vokālā pedagoģe Una Stade. Spēka balādes – viņas vērtējumā ir gan ļoti tipiskas, gan savdabīgākas un neparastākas, Atvaras dziesma pieder pie otrajām, un atkal grūti prognozēt, ko skatītāji izvēlēsies.

Visi eksperti ir vienisprātis, neatkarīgi no tā, kā Atvarai veiksies, ar Latvijas dziesmu mēs varam tikai lepoties.

Kara darbība Tuvajos Austrumos jau ietekmē degvielas cenas un vairo bažas par tālāku enerģijas un pārtikas sadārdzinājumu. Tas īpaši smagi var skart cilvēkus ar zemiem ienākumiem, kuri pēdējos gados jau piedzīvojuši vairākas krīzes: pandēmiju, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izraisīto cenu kāpumu un augsto inflāciju.

Ministrijās jau gatavo iespējamos atbalsta scenāriji, taču skaidrs ir viens: atšķirībā no Covid laika plaši un visiem paredzēti pabalsti netiek solīti. Ja palīdzība būs vajadzīga, tai jābūt īslaicīgai, mērķētai un finansētai no esošā budžeta.

Pie kādiem nosacījumiem valsts atbalstu varētu iedarbināt?