2025. gadā būtiski pieaudzis dronu lietošanas noteikumu pārkāpumu skaits. Ko drīkst un ko nedrīks darīt ar šādiem lidaparātiem? Kādi ir ierobežojumi privātās teritorijās un citviet? Un kur apgūt dronu vadīšanas prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols,  pretgaisa aizsardz ības un bezpilota lidaparātu specialists, Dronu kompetences centra vadītājs Modris Kairišs un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis.

Dronu pielietojums ir plašs un kļūs arvien plašāks. Eiropas Savienībā dronu izmantošanai ir vienots regulējums.

Atkarībā no tā, kāds ir drons un kurā vietā vēlas veikt lidojumu, atšķiras arī prasības, kas uz to attiecas.

Vismazāk prasību attiecas uz droniem, kuru svars ir mazāks par 250 gramiem. Tomēr šobrīd tā ir kategorija, kur tīri statistiski ir visvairāk pārkāpumu fiksēti, jo šķiet, ka tā ir rotaļlieta, uz kuru nekādi ierobežojumi neattiecas. 

Vispirms ir jāreģistrē drona lietotājs, drons ir jāmarķē ar reģistrācijas procesā iegūto numuru, lai tas būtu identificējams, ja kaut kas notiek. Atkarībā no tā, kur veic lidojumus, ir jāskatās, vai ir kādas īpašas zonas, kur tie ir iepriekš jāpiesaka vai jāsaskaņo. Tāpat viena no pamatprasībām, kas ir jāievēro, ir atļautais lidojuma augstums. Tie ir ne augstāk kā 120 metru. Ir vēl arī citi ierobežojumi.

Atsaucoties uz pēdējā laika notikumiem, kad Latgales pusē pierobežā bija vairāki ar droniem saistīti incidenti, eksperti skaidro, ja cilvēki redz, ka ir nokritis diezgan paliels drons, kas jau vizuāli līdzinās savā ziņā mazai lidmašīnītei, noteikti jāziņo 112, arī vietējam varas iestādēm. Šādam dronam noteikti nevajag iet klāt, jo tur var būt sprāgstošā sadaļa, kas var eksplodēt nezināmā laika periodā pēc avārijas.

Arī gadījumos, ja redz pierobežā gaisā lidojot lielāka izmēra dronus, noteikti var ziņot 112. Var arī pārliecināties internetā, vai ir lidošanai rezervēta attiecīgā gaisa telpa un tas ir draudzīgs drons, jo arī Latvijas robežsargi izmanto dronus robežas novērošanai.

Katrā ziņā labāk ir lieku reizi paziņot atbildīgajiem dienestiem, nekā atturēties. 

Gleznotājas Ērikas Kumerovas daiļrades raksturīga iezīme ir virtuozas spēles ar toņiem un triepieniem, kas viņas darbus padara plastiskus, dinamiskus un kustīgus. Viņa aizvien mākslā meklē jaunus ceļus, un to apliecinās arī izstāde ”Sl'otas manifests”, ko rīt, 7. maijā, atklās Jūrmalas kultūras centrā. Lielākā daļa izstādes darbu tapuši neparastā tehnikā, jo gleznošanai Ērika izmantojusi vienkāršu, saimniecības preču veikalā iegādātu slotu. 

”Šīs izstādes nosaukums ir, pavirši lasot – ”Slotas manifests”, bet, akurāti lasot – ”Sl'otas manifests”, tātad, aiz burtiem ”sl” ir apostrofs, un ar to es gribēju pateikt, ka arī slota var būt ota.”

Tā gleznotāja Ērika Kumerova, uzreiz arī piebilstot, ka tas nav nekāds īpašs jaunums, jo mūsdienās mākslinieki mēdz gleznot ar visdažādākajiem instrumentiem un sadzīves priekšmetiem – logu tīrāmajām gumijām, švammēm, rullīšiem, špakteļlāpstām, jo šie rīki dažkārt palīdz panākt ļoti izteiksmīgus vizuālos efektus.

Arī līdz šim Ērika Kumerova ļoti virtuozi pratusi spēlēties ar toņiem, triepieniem, faktūrām un līnijām, piešķirot saviem darbiem dinamiku, plūdumu un īpašu dzīvīgumu, bet jaunais paņēmiens deva iespēju šo kustības un vibrāciju sajūtu padarīt vēl izteiktāku. Tas gan nenotika uzreiz, slota bija jāpieradina lēnām.

Varētu šķist, ka ar slotu var radīt tikai abstraktus darbus, kuros dominē lieli triepieni, taču tā nebūt nav, daļa darbu ir ainaviski smalki noskaņu gleznojumi, kuros ļoti labi var saskatīt arī atpazīstamus dabas motīvus. Visus darbus caurauž it kā nedaudz vibrējoša, trīsuļojoša sajūta, kas rodas tieši no slotas pieskāriena, kas ļauj uzreiz paralēli uzvilkt daudzas smalkas līnijas. Spilgts piemērs ir glezna ”Pilnmēness”.

Gleznā ”Pavasaris tuvojas” rozā krāsu gamma saplūst ar pelēcīgi brūnganu un tieši slotas svītrojums piešķir tai īpašu spirgtuma un svaiguma sajūtu, bet gleznā ”Dzīve pie jūras” slotas svītrojums atspoguļo ūdens virsmas vizēšanu. 

Ērika Kumerova glezno intuitīvi, sekojot savām ekspresīvajām iekšējām sajūtām. Pamatā visi viņas darbi ir nosacītas vai nedaudz abstraktas ainavas, ko katrs skatītājs nolasa tieši viņam raksturīgā, unikālā veidā un viņu kā autori ļoti priecē tieši šīs dažādās un atšķirīgās interpretācijas.

Ērikas Kumerovas izstāde ”Sl'otas manifests” Jūrmalas Kultūras centrā būs apskatāma līdz jūnija nogalei.

Pamiers Ukrainai un Krievijai tradicionālā izpratnē šobrīd nav iespējams, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks un vēsturnieks Valdis Kuzmins. Kā piemēru Kuzmins atgādināja vienošanos par pamieru Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik jau bija skaidrs, ka Vācija ir karu zaudējusi, skaidro Kuzmins.

"Vācija piekrīt - jā, mēs esam karu zaudējuši, un, lai noslēgtu mieru mūsu nepieciešamas sarunas, kuru laikā vienosimies Pirmā pasaules kara kontekstā par kompensāciju apjomu, kādas teritorijas kurai valstij pienākas. Valsts ir atzinusi, ka ir zaudējusi, Šajā kontekstā katru reizi, kad, piemēram, prezidents Putins piedāvā pamieru, tas tāds kā mājiens, kad tad beidzot Ukraina atzīs sakāvi, kad viņa beidzot piekritīs, ka ir zaudējusi karu? Tad sāksies šis pamiers, un tad mēs sarunu ceļā vienosimies, kā izskatīsies jau pēc kara šī valsts kārtība. Protams, tās ir prezidenta Putina ilūzijas, ukraiņu tautai šajā jautājumā ir savs viedoklis, un līdz ar to šis pamiers arī iestāties nevar."

Bet runājot par gaidāmo parādi 9. maijā, Kuzmins atzīst, ka „nevar parādē demonstrēt daudz kaujas tehnikas, ja zina, ka realitātē tās tehnikas nav.”

Runājot par to, kāpēc Krievija šogad 9. maijā nolēmusi iztikt bez militārām mašīnām, Kuzmins atzina, ka tās ir arī bailes no terorisma. Pēdējā laikā Ukraina parādījusi spēju aizsniegt un veiksmīgi iznīcināt mērķus tālu Krievijas iekšzemē.

--

Krievijas vakar, 5. maijā, veiktajos uzbrukumos Ukrainai nogalināti 27 cilvēki, bet vēl 120 ievainoti. Plašākos uzbrukumus piedzīvoja Zaporižja, kur Krievijas triecienos ar vadāmajām aviobumbām nogalināti 12 civiliedzīvotāji. Arī šonakt daudzviet Ukrainā skanēja gaisa trauksmes, kas brīdināja par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem.

Pagājušajā gadā Latvijā ievesto tomātu vērtība sasniegusi rekordu – vairāk nekā 48 miljoni eiro. Vietējie audzētāji saka – imports būtiski ietekmē tirgu un cenas. Šogad tomātu cenas ir pieaugušas, reaģējot uz resursu izmaksu kāpumu. Tikmēr vietējo tomātu audzēšanas platības gājušas mazumā.

Tomātu cenas šopavasar ir augstākas, nekā pērn. Iedzīvotājus tas uztrauc.

Centrālās statistikas dati rāda – vidējā tomātu cena par kilogramu šī gada martā bija 3,53 eiro, gadu iepriekš – 3,18. Cenas aug, ko ietekmē izmaksu kāpums.

Cēsu zemnieku saimniecība „Kliģeni” pirmo tomātu ražu sāka vākt pagājušajā nedēļā. Saimniecības siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe saka, ka izmaksas ir kāpušas.

Pagaidām vēl neesot iespējams pateikt, par cik produkcija sadārdzināsies. Audzētāji saka – salīdzinoši lētākais imports ietekmē tirgu.

Ko var iemācīties sekojot dzejnieka rindām? Par to Monopola sarunā ar Ziedoņa muzeja un klases vadītāju Elizabeti Pavlovsku-Lūri. 

Sabiedrībā atkal aktualizējies jautājums par to, vai mācību gads Latvijā nav pārāk īss. Ja tas būtu garāks, skolēnu slodze mācību gada laikā varētu būt mazāka un skolotāji varbūt uzdotu mazāk mājasdarbu. Gan par garāku mācību gadu, gan atbrīvošanos no mājasdarbiem iesniegta kārtējā iniciatīva vietnē „Manabalss.lv”.  Iniciatīvā prasīts vismaz līdz astoņām 8 nedēļām saīsināt vasaras brīvlaiku, kā arī atteikties no mājasdarbiem vai vismaz samazināt to skaitu. Ja izdosies savākt vismaz desmit tūkstošus vēlētāju parakstu, tad to iesniegs izskatīšanai Saeimā.

Iniciatīvas iesniedzēja Līga Homka norāda, ka Latvijas skolēniem ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem. Tas ilgst trīs mēnešus, kamēr Eiropā vidēji skolēni brīvlaiku var baudīt vien desmit nedēļas. Jau pirms desmit gadiem toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no Jaunās Vienotības teica, ka mācību gads jāpagarina. Viņa pēctece Anita Muižniece solīja izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā. Ik pa laikam garāku mācību gadu prasījuši arī sabiedrības pārstāvji. Pirms trim gadiem līdzīgu iniciatīvu bija iesniedzis divu bērnu tēvs ikšķilnieks Juris Ansons. Viņš novērojis, ka jau maijā mācību intensitāte skolās apsīkst.

Paši jaunieši lielākoties neatbalsta ieceri par īsāku brīvlaiku. 

Pie ārsta un uz izmeklējumiem nosūtījumi tagad būs tikai elektroniskā formātā. 

Aicina atsākt diskusijas par skolēnu slodzes mazināšanu - rosina saīsināt vasaras brīvlaiku un uzdot mazāk mājasdarbu.

Militārais konflikts Hormuza šaurumā ietekmē arī minerālmēslojumu tirgu. To izjūt Latvijas lauksaimnieki.

Uz kruīza kuģa Atlantijas okeānā plosās nāvējošais hantavīruss.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnes profesoru Dauni Aueru par Latvijas politiskās sistēmas izvērtējumu priekšvēlēšanu gadā.

"Politiskajai sistēmai ir jākļūst tālredzīgai un partijām jāpāriet no lozungiem uz reāli īstenojamu rīcībpolitikas izstrādi. Sabiedrības uzticēšanos var palielināt, veicinot salīdzinoši nelielas izmaiņas vēlēšanu sistēmā, kas tuvinātu kandidātus vēlētājiem. Un parlamentam jākļūst profesionālākam, pārtopot no teātra par nopietnas politikas veidošanas institūciju un stiprinot ekspertu kapacitāti. Nedrīkstētu būt, ka Saeimā uz astoņiem šoferiem ir tikai viens pētnieks." Tie ir daži no secinājumiem, kas analizē jaunāko laiku Latvijas politiku domnīcas "LaSER" pētījumā "Latvijas politikas sistēma: ceļš uz rīcībspēju". 

Raidījuma viesis ir politikas zinātnieks un viens no šī pētījuma autoriem, Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesors Daunis Auers. 

Ungārijas vēlēšanu rezultāti tika pieteikti, ka tā būs kaut kāda veida indikācija demokrātiskajiem procesiem arī citās Eiropas valstīs nākotnē. Arī Lietuvā pagājušā gada procesi, kas bija saistīti ar situāciju, kad makaronu fabrikas īpašnieks kļuva par kultūras ministru, kas izsauca plašu sabiedrības reakciju un jaunu pilsonisku iniciatīvu veidošanos, kas pat nav īsti nevalstiskās organizācijas, bet kaut kāds jauns politiskās līdzdalības fenomens. Vai šos aspektus kopā raugoties, varam teikt, ka redzams neskaidri kā tie ietekmēs to, kas notiek Latvijā?

Daunis Auers: Noteikti ir zināmas līdzības. Ir līdzīgas problēmas, kas galvenokārt ir saistītas ar stagnāciju un sabiedrības neapmierinātību, kas skar visas Eiropas demokrātijas. Mūsu pētījumam līdzīgi iznākuši pēdējos gados Eiropā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē pēdējos gados ir divas grāmatas, kas līdzīgi kā mēs dziļi izpēta politisko ciklu. Vienam nosaukums ir "Neizdevusies valsts". (Failed State), otras grāmatas nosaukums ir "Kāpēc Vestminstere strādā? Kāpēc nestrādā?" (How Westminster Works … And Why it Doesn’t).

Mēs līdzīgi pētījām politisko ciklu Latvijā, lai saprastu, kāpēc ir vilšanās sabiedrībā. Arī kāpēc lēmumi netiek pieņemti, un kāpēc politiskā sistēma - un ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Ziemeļeiropā, kāpēc tā ir kļuvusi faktiski nekompetenta. Mēs vairāk, piemēram, neprotam būvēt. Bija laika posms – 50. - 60. gadi, kad mēs paplašinājām infrastruktūru Rietumos – Ziemeļamerikā, Rietumeiropā. Dzelzceļa tīkli, jauni, plaši motorceļi, uzbūvējām jaunas lidostas. Tas viss notika pietiekam ātri, kompetenti, kvalitatīvi. Reti kad bija kādas problēmas. Mūsdienās mēs to vairāk neprotam. Latvijā mēs runājam par "Rail Baltica", Lielbritānijā viņi runā par neizdevušos ātro dzelzceļa līniju, kas tika plānota no Londonas uz ziemeļiem, kas pilnīgi izgāzās. Miljardi tika iztērēti, nekas netika uzbūvēts. Tagad kaut kāds neliels pēctecis būs, bet faktiski nebūs tas, kas tika ieplānots. Līdzīgi Amerikā jau gadus 30 plāno ātro vilcienu no Losandželosas uz Sanfrancisko, un nekas nenotiek. Iztērēti ir miljardi, vilcieni nebrauc. Arī Vācijā, mēs zinām, ir līdzīgas problēmas. Vācijā agrāk bija tāds stereotips, ka vilcieni vienmēr laicīgi izbrauca, laicīgi ieradās, tagad viņi vispār bieži neierodas. Ir retums, kad laicīgi atstāj staciju. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka autobāņu sistēma ir degradēta un tikai lēnām tiek atjaunota. Elementāras lietas. Nemaz nerunājot par sarežģītākajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar izglītības sistēmas modernizāciju, demogrāfiju, pilsētu konkurētspēju.

Problēmas, ko mēs redzam Latvijā, atkārtojas arī citās Eiropas valstīs. Līdzīgi arī tur pēta politisko sistēmu, lai mēģinātu saprast, vai nevaram kaut ko uzlabot, lai iznākums būtu labāks.

Pētījums sākās ar samērā pozitīvu atsauci uz to, ka pēdējā desmitgadē Latvijas politiskā sistēma ir kļuvusi par vienu no stabilākajām, ir bijuši tikai trīs premjerministri, kamēr lielākajā daļā Centrāleiropas un Rietumeiropas valstu ir saskatāma demokrātijas kvalitātes lejupslīde. Kaut kādā ziņā šo pētījumu var uzskatīt arī par demokrātijas auditu. Tur ir arī socioloģiskie dati pietiekami daudz. Bet jūsu secinājums ir, ka sistēma strādā, bet ir nepieciešami nelieli strukturāli uzlabojumi. 

Daunis Auers: Es to gan neuzskatīju par demokrātijas auditu, mēs drīzāk pētām politisko sistēmu un kā stiprināt šo politisko sistēmu. Demokrātija Latvijā, manuprāt, nav apdraudēta. Arī kopumā Eiropā ir jaunas politiskās partijas, kas izmanto to, ka ir šī nekompetence, ko arī varētu aprakstīt kā zināmu tādu amatierismu, kas ienāca politiskajā sistēmā, domājot gan par politiķiem, gan ierēdņiem. Viņi izmanto šo nespēju, lai kritizētu esošos politiķus.

Jūs sakāt, sabiedrība ir vīlusies nevis sistēmā, bet tās darbībā un rezultātos.

Daunis Auers: Jā. 

Atbalsts demokrātijai Latvijā un kopumā Rietumeiropā ir, bet cilvēki taču redz, viņi izjūt to, ka buksējas politiskā sistēma, un tāpēc arī ir laiks to modernizēt. Mums nebūtu jābaidās no politiskās sistēmas modernizācijas.

Tas ir kaut kas līdzīgs operētājsistēmai datorā - mainās datoru jauda, mainās pieejamās programmas, mainās tas, ko mēs gribam izdarīt ar datoru, un tad periodiski parādās arī jaunas operētājsistēmas. Vai mēs varam ar pavisam jaunu datoru, teiksim, 2026. gada modeli, operēt ar "Windows 95"? Mēs varētu, bet droši vien rezultāts nebūtu īpaši labs. Mums visu laiku ir jāuzlabo mūsu operētājsistēma, kas ir mūsu politiskā sistēma. Bet tajā pašā laikā, analizējot sabiedrības noskaņojumu, ir pilnīgi skaidrs, ka nav atbalsts lielām pārmaiņām. Piemēram, fundamentāli mainīt, pārrakstīt Satversmi. Bet, mūsuprāt, ir, un arī ziņojumā tas tiek aprakstīts, kaut kādas nelielas lietiņas, ko var izdarīt, lai uzlabotu politiskās sistēmas darbību, faktiski nelabojot Satversmi, vienkārši mainot likumus.

--

Daunis Auers ir domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesors un Latvijas Universitātes doktora studiju programmas direktors. Studējis Londonas Ekonomikas augstskolā, Londonas Universitātes koledžā Apvienotajā Karalistē. Bijis ASV Fulbraita programmas pētnieks Kalifornijas universitātē Bērklijā un Fulbraita profesors Vašingtonas universitātē Sietlā un Baltijas - Amerikas Brīvības fonda pētnieks Vainsteitas universitātē Detroitā. Arī ASV bāzētās Baltijas Studiju apvienības prezidents un Latvijas Valsts prezidenta izveidotās Valsts konkurētspējas komisijas loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventa loceklis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Goda konventa padomnieks. 

Nesen risinājās konference "Nost ar eksāmeniem!", jo arvien biežāk izskan viedoklis, ka eksāmeni nevis veicina mācīšanos, bet gan rada papildu stresu un var negatīvi ietekmēt skolēnu emocionālo labbūtību. Ģimenes studija turpina aizsākto diskusiju par eksāmenu jēgu un vajadzību.

Diskutē privātskolas "Patnis" vadītājs, pedagogs Ivo Rode, Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija prezidents Normunds Bergs un Latvijas Universitātes profesors un padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.