Par aprites ekonomiku Latvijā runā gadiem, bet iedzīvināt tās principus ikdienā ir krietni sarežģītāk. Par 9R stratēģiju un citiem aprites ekonomikas aspektiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro "Zero Waste Latvija" pārstāve Evija Ozola-Ozoliņa, Āgenskalna tirgus un kvartāla projektu vadītāja Darja Trizna un biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte Dace Akule.

Turpinot sižetu sēriju par to, kādas ir aktuālās Eiropas sabiedrisko mediju problēmas un apstākļi, kādos jādarbojas, uzmanību pievēršam attālākajiem ziemeļu kaimiņiem Somijā. Parlamentā atbalstītais lēmums pēc būtības iesaldēt līdzekļus līdz nākamajam gadam licis veikt izmaiņas saturā un arī medija struktūrā. Šobrīd izskatās, ka raidsabiedrībai izdevies tam pielāgoties, arī saglabājot visai augsto sabiedrības uzticības rādītāju. Protams, arī Somijas gadījumā ir līdzīgi problēmjautājumi kā citiem radniecīgajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. 

Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle" var lepoties ar ļoti augstiem sabiedrības uzticības rādītājiem. Pagājušā gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka četras piektdaļas (81%) somu uzskata raidsabiedrības veidotās ziņas par uzticamām vai pat ļoti uzticamām. Ņemot vērā, ka 9 no 10 somiem (91%) nedēļā seko līdzi "Yle" saturam kādā no platformām, tas nepārsteidz. Nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļas somu pagājušajā gadā uzskatīja, ka sabiedriskais medijs savā misijā ir veiksmīgs. Taču pat salīdzinājumā ar 2024. gadu, tas ir par dažiem procentiem zemāks rādītājs. Procentuāli lielāks kritums ir vērtējumam par to, ka "Yle" saturs un pakalpojumi sniedz pietiekami labu vērtību, lai maksātu nodokli par raidsabiedrību. Pagājušajā gadā šāds viedoklis bija divām trešdaļām somu (65%), bet vēl gadu iepriekš – 76%.

Lai arī šie dati varētu liecināt par iespējamu sabiedrības uzskatu maiņu vai iespējami lielāku sociālo mediju satura un viedokļa ietekmi, šie visai augstie rādītāji ir apliecinājums ilgstošajai sabiedrības uzticībai un arī tam, ka kopumā Somijas mediju vide ir visai spēcīga un daudzveidīga. Sabiedriskajam medijam labu konkurenci nodrošina arī komercmediji.

Nabadzības riska zonā Latvijā ir katrs piektais iedzīvotājs, un šie rādītāji būtiski nemainās jau aptuveni 20 gadus. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Antropoloģijas studiju nodaļas vadītāja Aivita Putniņa Latvijas Radio sacīja, ka sabiedrības attīstība pasaulē rāda, ka kapitālisma apstākļos plaisa starp turīgiem un nabadzīgiem cilvēkiem pieaug.

Viņa norādīja, ka šo problēmu atrisināt nav vienkārši, jo šie cilvēki visbiežāk distancējas un par to nerunā. Nabadzībai Latvijā visvairāk ir pakļautas sievietes, uzsvēra Aivita Putniņa.

Gaidot svētku koncertu "Pavasaris. Mūžīgā jaunība", uzklausām bijušo politiķi un fiziķi Andreju Panteļejevu, Jauniešu Saeimas pārstāvjus Ernestu Gustavu Mikutu, Elzu Adelīnu Vašuku un Aleksandru Fedotovu, Tukuma 2. vidusskolas skolotāju Martu Rībeli, kā arī Grandānu ģimeni, kas ieradusies pie Brīvības pieminekļa, lai svinētu kopā ar savējiem.

Kultūras centra "Mazā ģilde" direktore Madara Brikmane stāsta par gaidāmā koncertstāsta ieceri.

Latvija ir tik stipra, cik stipra ir tās cilvēki. Valsts svētkos Monopols piedāvā sarunu ar Latvijas onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāju Gunitu Berķi.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”. 

Ar kādām sajūtām 4. maiju sagaida Latvijā jau ilgāku laiku dzīvojošie cittautieši, atklāj mūziķis Jorens Šteinhauers, Nacionālā teātra Muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjusons un neiroķirurģs no Šrilankas Kavšanta Malinka Rambadagalla, kurš dzīvo Rēzeknē, bet praktizē Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā un nu arī daļu laika aizvada Īrijā.

Ģimenes studija dodas ciemos pie daugavpiliešiem Ingas un Andreja Zelčiem. Viņi ir liela un aktīva ģimene. Kaut arī abi rūpējas par sešiem bērniem, abiem ir bērni no iepriekšējām laulībām un arī kopējie, un kaut arī darba dienas ir ļoti intensīvas – Andrejs vada Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Latgales nodaļu, bet Inga strādā ne tikai par mediatori, arī vada radio raidījumu par klimatu, tomēr ģimene viņiem ir prioritāra. Vakari tiek pavadīti darbojoties ar jaunākajiem bērniem, kuriem tagad ir seši un astoņi gadi, bet brīvdienas –aktīvās nodarbēs un nereti plašā draugu lokā. Ja vien iespējams, visā piedalās arī vecākie bērni. Trīs no viņiem jau studē un strādā Rīgā.

Katru gadu, sagaidot 4. maiju un atceroties dienu, kad Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir jādomā arī par brīvības trauslumu. Īpaši pēdējos gados, kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, jo tagad sevišķi asi redzam, ka ar neatkarības atjaunošanu nekas nebeidzas. Krustpunktā saruna ar vēsturnieku Latvijas kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātāju Daini Poziņu.

Kultūras rondo viesojas Lietuvas Nacionālajā muzejā, kur atklāta plaša izstāde par Baltijas valstu kultūras diplomātijas triumfu Pasaules izstādēs Parīzē pirms simt gadiem.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pašlaik skatāma plaša izstāde par Baltijas valstu dalību lielajās Pasaules izstādēs Parīzē 20. gadsimta 30. gados. Un šis stāsts ir interesants ne vien kopīgā kultūras mantojuma dēļ, bet arī kā lielisks piemērs Baltijas valstu solidaritātei caur mākslu, etnogrāfiju un kultūras diplomātiju. Un arī šodien tas ir atgādinājums par kultūras spēku, balsi un spēju būt valsts sejai uz starptautiskās skatuves.

Autentisks 20. gadsimta 30. gadu kankles ieraksts no Lietuvas Literatūras un folkloras institūta arhīva ir pirmais, kas ieskandina izstādi Lietuvas Nacionālā muzeja Vēstures stāstu mājā jeb „Istorijų namai” – kādreizējās armijas kazarmās pašā Viļņas centrā, kur pirms pieciem gadiem tika atklāta muzeja mainīgo izstāžu zāle. Tās pirmajā stāvā līdz augustam būs skatāma izstāde, kas ar plašu vērienu pēta Lietuvas un arī Latvijas un Igaunijas dalību starptautiskajās izstādēs Parīzē 20. gadsimta pirmajā pusē.