Fotogrāfija ir attīstījusies vai mainījusies? Monopolā saruna ar fotogrāfu Māri Ločmeli, kurš paralēli digitālai fotogrāfijai kopj senantnīgu attēlu fiksēšanas tehniku – slapjo kolodija procesu.

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē. Šodien, 27. aprīlī, notikuma vietu apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, „Sadales tīkla” pārstāvji un arī Klimata un enerģētikas ministrs. 

Apsekojot nokritušo vēja turbīnu Dienvidkurzemes novadā, galvenais būvinspektoru secinājums bija, ka iekārta bijusi nolietota un, visticamāk, nepienācīgi uzturēta, jo ilgstoši netika lietota, un tas viss kopā arī ir novedis pie turbīnas nogāšanās. Vienlaikus, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka lai precīzi noteiktu negadījuma cēloņus, vēja parka īpašniekam ir jāorganizē būvju tehniskā apsekošana gan nokritušai turbīnai, gan četrām palikušām, un jāveic notikuma iemeslu izpēte.

Koalīcija diskutēs par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izņemšanu ārstniecībai.

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē.

Šodien ir Latgales kongresa diena, kad atceramies 1917. gada notikumus Rēzeknē – tolaik Latgales latviešu pārstāvji demokrātiskā ceļā lēma par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi.

Vai tiešām Latvija varētu tuvākajos gados kopā ar Ukrainu rīkot pasaules čempionātu futbolā jauniešiem līdz 20 gadiem?

Rīgas 1.slimnīcā, biedrība "Alianse Vīriešu Veselībai" atklāj vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņu "Aizej, lai neaizietu"

Tiešraidē no Daugavpils studijas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pētām, kādi ieguvumi un izaicinājumi sagaida reemigrantus, atgriežoties uz dzīvi Latgalē. Kādas ir darba un valodas apguves iespējas, cik veiksmīgi izdodas atrast mājokli un cik vēlīgi atbraucējus sagaida vietējie?

Sarunājas Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, reemigrantes Agnese Krumpāne un Irina Novikova un Nodarbinātības valsts aģentūras "Eures" konsultante Līga Žoida.

Tiešraide no LSM Latgales studijas Daugavpilī: latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē.

Ģimenes studijā diskutē Ludzas mūzikas pamatskolas latgaliešu valodas skolotāja Dace Tihovska, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un trīs bērnu mamma, dziesminiece, multimāksliniece Džeina Gavare.

Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada apsekojuma dati liecina, ka ikdienā vai mājās latgaliski runā ap 98000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 60000 ir Latgalē. Proporcionāli skatoties, Latgalē latgaliešu valodas īpatsvars turas ap trešdaļu iedzīvotāju, bet absolūtais lietotāju skaits, protams, samazinās, jo nedaudz samazinās un noveco arī pati iedzīvotāju bāze. Arī Latvijas mērogā valodas īpatsvars nedaudz krīt, jo latgaliešu valodas lietotāji ir koncentrēti šeit, reģionā ar straujāku depopulāciju, daļa arī pārcēlušies ārpus Latgales un tāpēc valodu ikdienā lieto retāk. Kāda ir latgaliešu valodas loma un vieta šejienes bērnu un jauniešu dzīvē un ikdienā skolās, pirmsskolās, arī interešu izglītībā un ģimenē?

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija ir mazākā starp visām parlamenta frakcijām šobrīd. Bet, ja tendences nemainīsies un socioloģija būs precīza, tad pēc rudens vēlēšanām 15. sasaukumā tā varētu kļūt par vislielāko frakciju. Tas ir pietiekami interesanti, lai ar šo partiju parunāt vairāk. 

Mēs iepriekšējās pirmdienās uz studiju aicinājām to partiju pārstāvjus, kas ir izveidojuši jaunus politiskos spēkus, solot nākotnē pārmaiņas. Iepazināmies ar viņu līderiem. Šis saraksts ir noslēgts. Tāpēc nospriedām, ka uz sarunu vajadzētu aicināt kādu no "Latvija pirmajā vietā". Rūpīgi pārdomājām, tieši kuru no cilvēkiem aicināt, jo partijas vadītājs tagad ir Rīgas domē, daudz intervēts un sen zināms. Turklāt pirms vēlēšanām ar viņu noteikti tiksimies. Tā izvēlējāmies Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku. Arī tāpēc, ka partija šajā sasaukumā tika daudz aprunāta ģimenisko saišu dēļ, jo abi redzamākie partijas līderi uz parlamentu līdzi atveda savus dēlus. Viens no viņiem - Ričards Šlesers - intervijas tikpat kā nav sniedzis un ir itin neredzams deputāts. Bet Kristaps Krištopans gan nevairās, ir arī piedalījies vairākās Krustpunktā diskusijās. Mums likās interesanti aprunāties plašāk ar viņu. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par mākoņdatošanu – kādas ir iespējas? Arī par to, kā uzņēmēji reaģē uz kārtējo krīzi pasaulē.

Lai mūsu digitālā pasaule ar mākslīgā interneta iespējām un tiešsaistes pieeju visam darbotos, ir nepieciešama milzīga tehnoloģiskā infrastruktūra. Un viens no būtiskākajiem tās elementiem ir datu centri – vietas, kur reāli glabājas un tiek apstrādāti mūsu dati. Datu centri bija viens no tematiem Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas konferencē. Viens no secinājumiem – datu centri ir ļoti sasaistīti ar drošību un ģeopolitiku.

Pasaules notikumi – no konfliktiem līdz bloķētiem šaurumiem un cenu kāpums – arī ietekmē notiekošo Latvijā. Bet kā uz to reaģē Latvijas uzņēmēji? Arnis Blūmfelds ir finansists, „ERST Finance” valdes priekšsēdētājs. Jautāts par pasaules notikumu ietekmi, viņš uzsver, ka ņemot vērā pēdējā laika krīžu skaitu, esam iemācījušies tās pārdzīvot un nekrist panikā. Tomēr šobrīd uzņēmēji ir piesardzīgāki savos plānos.