Ko vasarās dara un kā gatavojas nākamajiem sasniegumiem Latvijas visu laiku augstākos rezultātus distanču slēpošanā uzstādījusi sportiste? Monopolā saruna par cilvēku sportā – Patrīciju Eiduku.

Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodos valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas Valsts meži". Tā šodien, 28. aprīlī, lēmusi valdība krīzes vadības sēdē. Šāds solis sperts pēc līguma izbeigšanas ar līdzšinējo izstrādātāju. Tas arī nozīmē, ka rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būtu jābūt arī elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.

Līdzšinējais vēlēšanu platformas izstrādātājs bija uzņēmums “RIX Technologies”, taču Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izbeidza ar to līgumu, jo uzņēmums nav spējis pilnībā veikt šo uzdevumu. Tāpat konstatēti reputācijas riski.

Atgādinā, ka patlaban notiek Eiropas Prokuratūras izmeklēšana par valsts pārvaldes informācijas tehnoloģiju iepirkumiem, kas aizēnojusi arī gatavošanos Saeimas vēlēšanām. Tāpēc jau pusgadu pirms tām tika pieņemts lēmums balsis 15. Saeimas vēlēšanās skaitīt manuāli jeb ar rokām.

VARAM norāda, ka šāds risinājums – nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, “Tet” un “Latvijas valsts mežiem” – palīdzēs mazināt riskus un stiprināt uzticēšanos vēlēšanu procesam. Šie uzņēmumi izvēlēti, jo to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tie jau ir īstenojuši nozīmīgus informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus gan Latvijā, gan ārpus tās. Tāpat uzņēmumos darbojas augsti kvalificēti speciālisti, tostarp speciālisti ar atbilstošiem drošības sertifikātiem, kas ir kritiski nepieciešami vēlēšanu sistēmas izstrādē.

Vēlēšanu sistēmas izstrādi uzticēs LMT, “Tet” un Latvijas Valsts mežiem.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vērtē veselības nozares kritiskās infrastruktūras gatavību krīzes situācijām.

Pētījums: Valsts aizsardzības mācības ieviešana galvenokārt veiksmīga; atsevišķie izaicinājumi saziņas un infrastruktūras dēļ.

Vēja parku attīstība, Atvieglotās būvniecības likuma atcelšana un prasības vēja turbīnu uzturēšanā – par šādiem jautājumiem šodien spriež valdībā.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģi Oksanu Žabko par vārda brīvības un politikas uztveri Latvijā un Igaunijā un sabiedrības radikalizēšanās riskiem.

Starp tiem, kas ģimenē runā latviski, 54% uzskata, ka vārda brīvība Latvijā pastāv. Savukārt krievvalodīgo vidū 64% ir pārliecināti par pretējo. Tie ir daži no secinājumiem nule kā publicētajā divu gadu pētījumā par mediju attiecībām un sabiedrības attiecībām, ko veica Rīgas Stradiņa universitāte. Viena no šī pētījuma autorēm ir arī Oksana Žabko, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas socioloģijas institūta pētniece. 

Jūs kādā publikācijā, kas jau analizējusi šī pētījuma, kurā salīdzinoši tika pētīta Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret medijiem, rezultātus, teicāt, ka tas principā nav objektīvs vērtējums par to, vai Latvijā ir vai nav vārda brīvība. Tas vairāk ir jautājums par cilvēku uztveri.

Oksana Žabko: Jā, tieši tā arī ir. Jo mērījumi, ir vai nav vārda brīvība, ir atšķirīgi, tie iekļauj daudz dažādu rādītāju. Šajā gadījumā mūs interesēja iedzīvotāju priekšstati par to, vai pastāv vai nepastāv ne tikai vārda brīvība, bet dažādi izteikumi tika mērīti. Pētījuma kopējais ietvars bija par to, kā tas, kā cilvēks vispār dzīvo sabiedrībā, kāda ir viņa attieksme ir pret dažādiem procesiem, pret politiku, pret savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem, cik viņš jūtās ekonomiski droši par savu nākotni, kā tas veido arī viņa attieksmi pret medijiem. Ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, ir mainījusies sabiedrisko attiecību dinamika. Latvijas sabiedrībā ir pieņemti stingrāki lēmumi attiecībā uz latviešu valodas lietojumu dažādās vietās, Latvijas valdība skaidri paudusi savu nostāju Ukrainai, līdz ar to, kā cilvēki reaģē uz šiem dinamiskajiem notikumiem, kā mainās sabiedrības attieksme. Protams, cilvēki paši izjūt, cik viņi jūtās brīvi paust [viedokli]. 

Mēs runājam par iedzīvotāju priekšstatiem, jo iedzīvotāju priekšstati kā spogulis parāda, kāda ir izveidojusies mediju telpa šobrīd. Par ko tad mēs runājam? Ka mums daudzu gadu procesu laikā ir sašaurinājusies pētnieciskā žurnālistika. Ļoti daudz ziņām cilvēki piekļūst nevis pa tiešo, bet caur sociālajiem tīkliem, kur vienā katlā maisās gan dažādas...

...sabiedrisko mediju veidots saturs, ga arī nezināms saturs, kas uzdodas par mediju.

Oksana Žabko: Ne tikai sabiedrisko mediju, bet arī komerciālo mediju veidots saturs, Latvijas mediju veidots saturs un dažādu citu - gan ārvalstu mediju, gan blogeru, gan interesentu veidots saturs. Īsi sakot, tas viss nonāk vienā katlā, un tad tas patiesībā arī zināmā mērā devalvē žurnālistu darba vērtību. Ņemot vērā, ka sociālajos medijos strādā algoritmi, tad vēl tiek radītas arī dezinformācijas un maldu ziņas. Vēl pa vidu ir arī mākslīgā intelekta ģenerētas dažādas gan ziņas, gan fotogrāfijas. Ir palicis arvien grūtāk atšķirt, saprast, kas ir autentiska ziņa un kas ir kaut kādu manipulatīvu rīku veidota.

Tiešraide no LSM Latgales studijas Daugavpilī. Uz jautājumu, vai Latgalē ir skolas, kurās var iegūt kvalitatīvu izglītību, atbildi meklēs gan skolēni, gan viņu vecāki, kā arī izglītības nozarē strādājošie.

Ģimenes studijā diskutē Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes izglītības kvalitātes eksperte Jeļena Azareviča, Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Oksana Petaško, Daugavpils Vienības pamatskolas skolas padomes priekšsēdētājs, aktīvs tētis Oskars Zuģickis un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Ar iniciatīvu apvienot Labklājības un Veselības ministriju klajā nācis veselības ministrs. Savā laikā šīs jomas bija zem viena jumta, bet tās atdalīja, pamatojot ar nepieciešamību efektīvāk risināt veselības aprūpes problēmas. Laika gaitā ir veidotas jaunas un apvienotas esošas ministrijas, nereti tas darīts arī politisku mērķu labad, lai visiem pietiek portfeļu. Vai ministriju apvienošana ir solis birokrātijas apkarošanas un efektīvākas finanšu izlietošanas virzienā, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti? Varbūt tam jānāk komplektā ar plašāku valdības struktūras maiņu un funkcijas pārdali?

Krustpunktā analizē Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš, sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma "Grant Thornton Baltic" partneris Raitis Logins un domnīcas "Providus" padomes loceklis un asociēto pētnieks Ivo Rollis.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz nerunāsim ne par karu, ne par vēlēšanām, ne par sankcijām. Raidījuma temats veltīts starptautiskās un nacionālās politikas “karstajam kartupelim” – birokrātijai. Jā, šobrīd visur Eiropā norisinās aktīva diskusija par vienkāršošanu – mazāk papīru, mazāk veidlapu, mazāk birokrātijas un mazāk raižu. Bet vai tā tiešām ir? Un kā šī vienkāršošana atšķiras no cita termina – deregulācijas?

Bet vispirms par terminoloģiju. Ir svarīgi saprast, ko saprotam ar vienkāršošanu un ko ar deregulāciju? Skaidrs, ka tie nenozīmē vienu un to pašu, lai arī Eiropas Savienības vārdnīcā tiek izmantots tikai pirmais. Atšķirība starp tiem nav tikai semantiska, bet arī konstitucionāla.

Vienkāršošana ir tad, kad tu paņem noteikumu un padari to vieglāk izpildāmu, nemainot pašu būtību. Piemēram, agrāk uzņēmumam atskaite jāiesniedz uz papīra trīs eksemplāros un trim iestādēm. Tagad pietiek ar vienu elektronisku formu, ko visi redz uzreiz. Likums nav mainījies. Pienākums nav mainījies. Tikai veids, kā to izpildīt, ir vieglāks.

Tikmēr deregulācija ir tad, kad tu maini pašu likuma būtību. Lietojot iepriekšējo scenāriju, deregulācija būtu tad, ja uzņēmumam atskaite vienkārši vispār nebūtu jāiesniedz. Lai arī tas izklausās vilinoši – mazāk darba, mazāk rūpju un mazāk juristu un grāmatvežu – realitātē tas ir diezgan slidens ceļš, ja netiek veikts uzmanīgi. Tātad deregulācija ir nopietns process, kurā tiek mainīta likuma būtība un tajā ietvertie pienākumi. Tieši tāpēc process, ar ko deregulācija tiek veikta, ir ļoti svarīgs. Iedomājieties, ja Latvijā būtu sistēma, kur likumu pieņemot, jāiesaista visas puses, bet jebkādiem tālākiem grozījumiem nav vajadzības uzklausīt citas iestādes, NVO, plašāku sabiedrību. Tas nav pārāk godīgi.

Tomēr, ja deregulāciju varētu iekļaut plašākā diskusijā par vienkāršošanu, tad iespējams panākt vienu, bet runāt tikai par otru. Un tieši šādas raizes ir pārņēmušas vairākus ES dalībvalstu tirdzniecības nozaru pārstāvjus, akadēmiķus un civilās sabiedrības pārstāvjus šī brīža Eiropas Savienības vienkāršošanas un konkurētspējas veicināšanas procesos.