LMT, "tet" un Latvijas Valsts meži varbūt glābs vēlēšanu sistēmu, lai rudenī raitāk tiktu pie vēlētāju gribas noskaidrošanas. Savukārt politiķi spriedīs, vai ļaut agrāk piekļūt otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.

Laikmetīgās dejas apvienība "KUUP" piesaka sevi profesionālajā dejas laukā. Jau šovakar, 24. aprīlī, Leļļu teātrī pirmizrāde divām laikmetīgās dejas izrādēm, kuras vieno nosaukums "Tīrā prieka kritika". Horeogrāfe Sintija Skrabe veidojusi izrādi "KARUSELIS: prieka slavinājums", savukārt horeogrāfe Anastasija Čornaja dejas izrādi diviem dejotājiem "Savijušies".

Tradīcijām bagātais deju kolektīvs „Vektors” svin desmitgadi ar pašreizējo tās vadītāju, un tam par godu rīko vērienīgu koncertu. Kultūras rondo sarunājamies ar horeogrāfi un „Vektora” vadītāju Dagmāru Bārbali un mūziķi Kasparu Bārbalu.

9. maijā Ogres Kultūras centrs Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansamblis “Vektors” ar vērienu svinēs ansambļa mākslinieciskās vadītājas, Dziesmu un deju svētku virsvadītājas un horeogrāfes Dagmāras Bārbales desmitgadi “Vektorā”.

Desmit – tieši tik gadu pagājis, kopš ansambļa ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins nodeva 55 gadus ilgi turēto ansambļa vadības stafetes kociņu Dagmāras jaunajās, darbu mīlošajās un talantīgajās rokās. Nevilcinoties tās ansambļa vektoru pagriezušas vēl nebijušu projektu, spilgtu panākumu virzienā un padarījušas “Vektoru” par latviešu skatuviskās dejas radošo laboratoriju.

Koncerta otrās daļas īpašais viesis būs “MM Orķestris”. Dzīvās mūzikas pavadībā “Vektors” izdzīvos daļu no deju uzveduma “Aiz ko garš pavasar's?” notikumiem, kā arī ļaus ieskatīties jauna uzveduma pirmajās deju skicēs.

Mūsu šodienas viešņa ir Monta Viļumsone – mākslīgā intelekta uzņēmēja ar patiesi daudzpusīgu pieredzi. Viņa ir apceļojusi vairāk kā 60 valstis, strādājusi par angļu valodas skolotāju, un vēl pavisam nesen viņas ikdiena bija cieši saistīta ar jogu un meditāciju. Šobrīd Monta attīsta savu mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu "Companon" un vada apmācības uzņēmumiem par mākslīgā intelekta iespējām.

Pie Digitālo brokastu galda runājam par to, kādi ir lielākie izaicinājumi, veidojot mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu laikā, kad pasaule mainās ik sekundi, un kā pārvarēt bailes un drosmīgi spert pirmo soļus tehnoloģiju pasaulē.

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda?

“ChatGPT Images 2.0” uzlabo attēlu ģenerēšanu un teksta atveidi.

“Apple” vadību pārņems Džons Ternuss.

“Meta” plāno izmantot darbinieku datoru datus MI trenēšanai.

Runājam arī par pašatjaunojošu materiālu ar potenciāli kalpot simtiem gadu un par robotu pusmaratonu Pekinā, kur rezultāti strauji tuvojas cilvēku līmenim. Cik daudz no tā ir reāls progress un cik vēl mārketinga sapņi?

Ar 21 dienu būs par maz. Lai veidotos ieradums regulāri sportot, būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Kas varētu palīdzēt sākt un, galvenais, kas - nepadoties? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un zinātņu doktors medicīnas un veselības zinātnēs, Fizisko aktivitāšu klīnikas vadošais speciālists Latvijas Universitātes pētnieks Rūdolfs Cešeiko.

Lai pieradinātu sevi regulāri sportot vai vismaz aktīvi kustēties, sākumā jārada regulārs pieradums, mudina Sandra Rozenštoka.

Speciāliste arī atgādina, ka fiziskā slodze, kas saistīta ar darbu ikdienā, netrenē, bet uztur aktivitāti.

"Motivācija sākumā ir ar pieraduma radīšanu, pamazām, kad veidojas sajūta, ka varu un jūtos labi, tas jau turpinās kā ieradums," atzīst Sandra Rozenštoka.

Jebkura kustība ir fiziskā aktivitāte, bet fiziskā slodze būs tā, kas trenē ķermeni. Tad gan ir jāsvīst vai elpai jābūt ātrākai. Ja arī tā ir tikai iešana un jau zināmo 10000 soļu skaitīšana, svarīgi, lai tas nebūtu monotoni. Var apsēsties un piecelties uz soliņa, kam iet garām, piepumpēties pie koka.

"Ķermenis pierod pie ierastā maršruta un ritma, tāpēc svarīgi ikdienas pastaigā ielikt arī sparīgāku soļošanu, kas nav sprints, bet kad jūtam, ka aizdusa ir nedaudz lielāku. Tas iedod citu atbildes reakciju organismā, vielmaiņa paātrinās. Tas iedod labu pārsteigumu mūsu slinkumam," bilst Rūdolfs Cešeiko.

Sandra Rozenštoka min, ka daudziem cilvēkiem vajag uzstādīt mērķi. Rakstot savu doktores darbu, viņa atradusi pētījumu, ka Latvijā 82% pieaugušo domā, ka viņiem ir vidēji laba un augsta fiziskā sagatavotība. Cilvēks domā, ja var paveikt darba pienākumus un mājas darbus, viss ir kārtībā un nav motivācijas papildus kustēties un sportot.  

Vēlme vadīt valsti, varas kāre vai nemitīgas spriedzes uzturēšana? Premjeres Evikas Siliņas no “Jaunās Vienotības” valdība strādā jau vairāk nekā divarpus gadus. Šajā laikā ministri un pati premjere piedzīvojuši neparasti daudz demisijas pieprasījumu Saeimā. Varētu pat teikt, rekordlielu skaitu. Dažbrīd pat teju katru nedēļu kādam prasīts atkāpties no amata. Taču rezultāts nemainīgs – neviens nav kritis. Eksperti skaidro, ka tas nav tikai par valdības gāšanu. Tā ir arī cīņa par ietekmi un dienaskārtību, vienlaikus uzturot spriedzi koalīcijā, kas jau no sākuma veidota kompromisos un nav bijusi līdz galam stabila.

Kāpēc opozīcija turpina pieprasīt demisijas, ja tas līdz šim nav devis rezultātu? 

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” valdību vada kopš 2023. gada 15. septembra. Šis laiks koalīcijai nav bijis viegls – domstarpības, valdības šūpošanās, ministru maiņas, sarežģītā ģeopolitiskā situācija un ieilgušas problēmas iekšpolitikā, bieži liekot pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Turklāt jau rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas.

Arī Saeimas opozīcija likusi pasvīst. Šo nepilnu trīs gadu laikā iesniegti 25 lēmumprojekti, pieprasot vairāku ministru un premjeres atkāpšanos no amata.

Lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu ir viens no Saeimas parlamentārās kontroles instrumentiem, ko parasti iesniedz opozīcija, rosinot balsot par konkrēta ministra vai premjera demisiju. Seko debates, kurās politiķi argumentē par un pret, un amatpersonai ir iespēja skaidrot savu rīcību. Pēc tam notiek balsojums. Ja vairākums atbalsta neuzticības izteikšanu premjeram – krīt visa valdība, ja ministram – tikai viņš zaudē amatu. Ja vairākums neatbalsta, lēmumprojekts tiek noraidīts un amatpersona turpina darbu.

Līdz šim visvairāk jeb seši demisijas pieprasījumi bijuši pašai valdības vadītājai. Tālāk seko bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens no “Progresīvajiem” ar pieciem, bet trešajā vietā – ar četriem – ir kādreizējais ārlietu ministrs un premjers Krišjānis Kariņš. Citiem ministriem to bijis mazāk – divi vai viens. No 14 ministrijām sešās – Tieslietu, Veselības, Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, Zemkopības un Labklājības ministrijā – Saeimā nav skatīts neviens demisijas pieprasījums.

Pārliecība var mainīties.

0:00 Ievads: kad kritīsim ārā no A grupas? 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!