Jau piekto reizi pasniegta Aijas Jurjānes stipendija. 21. aprīlī kļuva zināms gan stipendijas saņēmēja vārds, gan veicināšanas balvu ieguvēji. Šogad laureāts ir Jaņa Rozentāla mākslas skolas 4. kursa audzēknis Tariels Alijevs, bet veicināšanas balvas ceļo arī uz Rēzekni un Daugavpili. Šī gada radošo darbu tēma “Iekšējās un ārējās ainavas”.

Māksliniece Aija Jurjāne bija ilggadēja Jaņa Rozentāla Mākslas skolas gleznošanas un kompozīcijas skolotāja.

--

Aijas Jurjānes stipendiju konkursu izsludina katru gadu marta sākumā. Uz to var kandidēt profesionālās vidējās izglītības audzēkņi, kuri mācās 1.-4. kursā kādā no Mākslas un dizaina izglītības programmām.

Irāņu literatūras tulkojumi. Kultūras rondo atklājam Forūgas Farohzādas dzeju, ar kuru iepazīstina krājuma atdzejotājs no persiešu valodas Raimonds Ķirķis.

Forūga Farohzāda (1935—1967), neskatoties uz viņas dzejas intimitāti, ir izteikti sociāla dzejniece. Viņa dzejā tver plašākās sabiedrības grupās izjustu sociālo vidi, kuru pieredzējuši 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu Teherānas sekulārie intelektuāļi, īpaši tajā piejaucētās sievietes. Lai arī viņas dzejā subjekts itin bieži mīt noslēgtībā, un šī vide ir priekšnosacījums ilgu un bagātīgas iztēles iedrošinātai dzejai, Farohzāda atklāj jaunajam Irānas sociālajam audumam plaši raksturīgus sensibilitātes aspektus.

Šodien Līvānos būs “Pērkons”, lai aicinātu ikvienu Jura Kulakova draugu, cienītāju, fanu uz īpašu satikšanos rokkoncertā “Kaza kāpa debesīs”. Iecerēts, ka koncerta ieņēmumi kalpos idejai izveidot Jura Kulakova piemiņas vietu  Līvānu dzelzceļa stacijas apkaimē.

Līvānu novada kultūras centrā valda rosība. Te notiks leģendārās rokgrupas "Pērkons" koncerts. Šobrīd tiek gatavota un noformēta skatuve. Uz skatuves tiek radīta īpaša siltuma un māju sajūta, kas apvīta ar stiprām ģimeniskām saitēm, atklāj Marta Vanaga, Līvānu novada Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece.

„Scenogrāfijā tiks izmantoti Jura Kulakova māsas Maijas Kulakovas austie gan plecu lakati, gan arī linu dvieļi, piemēram, Krustpils raksta audums. Tas savienos rokamūziku ar šo latviešu tautas mākslu, ko savienoja arī Jura Kulakova mūzika. Līdz ar to tas tiks arī atainots, kā roks ar latviešu tekstilmākslu tiek savienots tādā vienā skaistā izpildījumā.

Jura Kulakova māsa Maija Kulakova pirms gaidāmā koncerta ir emocijām pārpilna, viņa atklāj skatuves, uz kuras kāps leģendārā rokgrupa „Pērkons”, galveno motīvu. Un te var just, ar kādām rūpēm viņa iesaistījusies brāļa piemiņai veltītā koncerta vizuālajā norisē.

„Šoreiz ideja radās, ka koncertam „Kaza kāpa debesīs” scenogrāfiju vajag veidot saistībā arī ar Jura dziesmām un izvēle krita tautasdziesmai. Šī „Gandrīz tautasdziesma” būs arī mākslinieku izpildījumā ar maniem darbiem.

Līvānos kultūras centrā ļoti liela un skaista skatuve, līdz ar to mazie darbi šeit nederēja. Tad tika austi klāt daudzi lakati. Klāt vēl ir linu dreļļi dažādi, kas veidos tādus kā mākoņus. No lakatiem tiks veidotas kāpnes, pa ko tā kaza simboliski uzkāpj debesīs.”

Dodamies dabā, iepazīt kādu Latvijas ainavai ļoti raksturīgu un tomēr bieži nepamanītu un neizceltu elementu - mazās upes. Ar ko tās īpašas, kā tās mainās un kur Latvijā varam atrast vēl nenosauktas un ļoti neparastas upes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeogrāfs Ivars Strautnieks un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docentu Jānis Lapinskis.

Miegs var būt salds kā medus, bet var arī izrādīties caurs kā nelāpīta zeķe. Kā miega traucējumi izpaužas dažādos vecumos un kā ārstēt miega traucējumus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un sertificēta neiroloģe ar specializāciju miega medicīnā Madara Mičule.

Ierakstā uzklausām Natāliju Bērziņu. Viņa ir ārste psihiatre un medicīnas zinatņu doktore. Ārste vērtē, ka pēc palīdzības pie psihiatra jāvēršas, ja bezmiegs ilgst vairāk nekā trīs mēnešus un parādās noteikti simptomi.

"Pamošanās epizodēm nakts laikā ir diezgan fiksētas, cilvēks principā kāpēc pulkstenis mostas divos vai trijos," skaidro Madara Mičule. "Šo mēs saistām ar to, ka cilvēkam aizejot gulēt, joprojām ir diezgan aktīva simpātiskā nervu sistēma, kura mūs dienas laikā dzen uz priekšu, darbina. Bet, lai mēs varētu kvalitatīvi gulēt, no simpātiskās ir jāpārslēdzas uz to parasimpātisko [nervu sistēmu], kas ir mūsu mierīgā daļa, kura palīdz atgūt atgūt resursus. Ja pāreja pārāk veiksmīgi nenotiek, jo ir trauksme, esam varbūt pārguruši, sastresojušies, kā jau mūsdienās notiek. Tad vienā brīdī šī mūsu simpātiskā nervu sistēma liek par sevi manīt un mēs uzmostamies. Kādēļ tas notiek vairāk ap pulksten trijiem vai četriem? Tuvojas rīts, vēl tīri fizioloģiski sāk pastiprināti izdalīties arī kortizols, un reizēm tas sakrīt ar šo kortizola pīķi. Ja tas notiek ilgstoši un sāk ietekmēt cilvēka pašsajūtu, un viņš pēc tam nevar aiziet gulēt, tad skaidrs, ka ir jāmeklē jāmeklē risinājumi, lai miega kvalitāti atkal stabilizētu."

"Optimālā miega nepieciešamība ir atkarīga no vecuma, bet, ja mēs runājam par pieaugušu cilvēku, kā pietiekamu uzskatām nakts miegu, kas ir 7 līdz 9 stundas. Gulēt mazāk kā septiņas stundas lielākajai daļai no mums būs nepietiekami," norāda Madara Mičule.

Tāpat gulēt vairāk nekā deviņas stundas arī nav labi. Vēl jāņem vērā, ka senioriem nepieciešamība pēc miega samazinās, un tad nevar gaidīt, ka cilvēks vairāk nekā 80 gadu vecumā gulēs astoņas stundas. Tas bieži vien tīri fizioloģiski nav iespējams.

24-річна отоларингологиня Ольга Пасічник кожні два тижні вирушає у медичні волонтерські місії "FRIDA Ukraine" на прифронтові території України, де людям часто бракує не лише лікарів і ліків, а й простої людської уваги. У розмові з Ріхардом Плуме Ольга розповідає, як нерідко пацієнтові допомагають не лише призначені медикаменти, а й розмова, добре слово та відчуття, що його не залишили наодинці зі своїм болем. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

24 gadus jaunā otolaringoloģe Olga Pasičņika ik pēc divām nedēļām dodas “FRIDA Ukraine” medicīnas brīvprātīgo misijās uz Ukrainas piefronti, kur cilvēkiem bieži trūkst ne tikai ārstu un zāļu, bet arī vienkāršas cilvēcīgas uzmanības. Sarunā ar Rihardu Plūmi Olga stāsta, kā nereti pacientam palīdz ne vien izrakstītie medikamenti, bet arī saruna, labs vārds un sajūta, ka viņš nav atstāts viens ar savām sāpēm. 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Straujās tehnoloģiskās attīstības dēļ dinamiskas pārmaiņas visā pasaulē un arī Latvijā piedzīvo grāmatniecības nozare. Par tās attīstības tendencēm un izaicinājumiem nozares profesionāļi šodien diskutēs seminārā “Grāmatniecība šodien un turpmāk: dati un prognozes”, kas notiks Latvijas Universitātes bibliotēkā.

Kā iet līdzi laikam, bet noturēt kvalitātes latiņu? Kā piesaistīt nozarei jaunus profesionāļus? Kā atsaukties lasītāju vajadzībām un prasībām? – šie būs daži no seminārā apskatītajiem jautājumiem. 

Viens no centrālajiem jautājumiem, ko apspriedīs seminārā, būs problēmas ar ko saskaras grāmatu izdevēji un kas ļoti cieši saistītas ar visu nozares attīstību kopumā.

Un, proti, jau ilgāku laiku sasāpējusi problēma ir, ka nenotiek kadru ataudze vairākās ļoti svarīgās profesijās, to vidū ir literārie redaktori, zinātniskie redaktori un korektori, kuri nodrošina, lai taptu kvalitatīvi teksti latviešu valodā, situāciju skaidro ”Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas” valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Kadru ataudze nepieciešama arī tulkotāju profesijā, īpaši nepieciešami tulkotāji no mazākām valodām, bet arī no angļu, vācu, itāļu, spāņu valodas.

Savā ziņā izveidojusies nedaudz paradoksāla situācija, jo šobrīd mums netrūkst cilvēku, kas raksta, bet vājais punkts bieži vien ir tekstu kvalitāte, kā arī tas, ka trūkst to, kuri lasa.

Arī pašu izdevēju rindas ar jauniem profesionāļiem īpaši nepapildinās. Spilgts apliecinājums tam ir, ka Alīsi Nīgali izdevēju vidē joprojām dažkārt dēvē par jauno, kaut arī izdevniecību ”Liels un mazs” viņa vada jau 22 gadus. Kā risinājumu samilzušajām problēmām viņa redz mērķtiecīgi virzītu izglītību.

Izdevēju darbam nenoliedzami tiešs risks ir drūmās demogrāfiskās prognozes, kas nozīmē grāmatu tirāžu samazinājumu un vēl citas izmaiņas, bet kā uzskata Alīse Nīgale – arī šajā ziņā ļoti svarīga ir mērķtiecīga valsts politika.

Atzīmējot Pasaules grāmatu dienu, Latvijas Universitātes bibliotēkā šodien notiks seminārs “Grāmatniecība šodien un turpmāk: dati un prognozes”, uz ko aicināti gan izdevēji un citi nozares profesionāļi, gan grāmatu lasītāji, kuriem rūp Latvijas grāmatniecības nākotne. Semināra noslēgumā atklās arī izstādi “2025. gads Latvijas grāmatniecībā”.