16. aprīlī stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz atbildību par intīma rakstura materiālu publiskošanu bez personas piekrišanas, kā arī par draudiem tos izplatīt. Tie attiecas arī uz gadījumiem, kad šādi materiāli radīti ar mākslīgo intelektu jeb dziļviltojumiem. Šāda satura izplatība ir problēma, ar kuru saskaras ne tikai Latvijas sabiedrība, bet arī citas valstis, un to šoreiz padziļināti aplūkojis "Euranet" faktu pārbaudes projekts. 

Seksuāla rakstura dziļviltojumu izplatīšana tiešsaistē ir būtiska problēma visā Eiropā. Dziļviltojumi ir ar mākslīgā intelekta rīkiem radīti attēli, video un audio materiāli, kas ļauj ticami atdarināt cilvēka izskatu un balsi. Vēl pirms šādu rīku attīstības viltus materiālu veidošanā tika izmantoti foto un video rediģēšanas rīki, piemēram, radot seksuāla rakstura attēlus, vienas personas seju “uzliekot” citam ķermenim. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību šāds saturs ir kļuvis arvien kvalitatīvāks un grūtāk atšķirams no realitātes.

Kā norādīts "Euranet" pētījumā, seksuāla rakstura dziļviltojumos lielākajā vairumā gadījumu tiek attēlotas sievietes un meitenes, tādēļ šādas darbības uzskatāmas par vienu no dzimumā balstītas vardarbības izpausmēm. To apstiprina arī Apvienoto Nāciju Organizācija, atsaucoties uz platformas “SecurityHero” ziņojumu, norādot, ka 2023. gadā 98% no visiem tiešsaistē publicētajiem dziļviltojumu video bija pornogrāfiska rakstura, un 99% gadījumu šajos materiālos attēlotas sievietes. Turklāt jāņem vērā, ka tiešsaistē publicēto dziļviltojumu apjoms turpina strauji pieaugt. Kā izceļ Apvienoto Nāciju Organizācija, 2023. gadā to skaits bija aptuveni par 550% lielāks nekā 2019. gadā. Tas norāda uz to, ka arvien vairāk sieviešu var kļūt par šādu uzbrukumu mērķi.

Ja lūkojamies uz pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem, īpašu rezonansi pagājušajā mēnesī izraisīja notikumi Vācijā. Tur televīzijas personība un aktrise Kolīna Fernandesa nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas bijušais vīrs, televīzijas raidījumu vadītājs un producents Kristians Ulmens, vairāku gadu garumā esot par viņu izlicies sociālajos medijos. Ar viltus kontu starpniecību Ulmens esot izplatījis seksuāla rakstura dziļviltojumus, kuros šķietami redzama Fernandesa. Lai gan Ulmens noliedz šīs apsūdzības un lietas izmeklēšana vēl turpinās, šis gadījums piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību. Reaģējot uz notikušo, 22. martā Berlīnē notika protests, kurā pulcējās vairāk nekā 10 000 cilvēku, paužot atbalstu Fernandesai un pieprasot stingrākus likumus attiecība uz seksuāla rakstura dziļviltojumiem.

Kā puisim Latvijā var rasties ideja ražot tofu - sojas produktu, kas raksturīgs Āzijas virtuvei? Raidījumā Monopols saruna ar tofu meistaru Mārtiņu Mičuli.

ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai.

"Lufthansa" degvielas trūkuma dēļ vasarā atceļ 20 000 reisu; Eiropas Komisija domā par risinājumiem.

Par „Latvijas Koncertu” vadītāju kļūs Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons.

Latvijā joprojām vakcinējas pārāk maz iedzīvotāju, tādējādi nepasargājot sevi no bīstamām slimībām.

VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis būs līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. Darbu "Latvijas Koncertos" viņš sāks 1. jūnijā. Tā šodien, 22. aprīlī, paziņoja Kultūras ministrija, kuras atklātajā konkursā piedalījās 12 pretendenti.

Atgādinām, ka „Latvijas Koncertu” iepriekšējais valdes loceklis Guntars Ķirsis amatu atstāja pērn novembrī pēc skandāla, kopumā uzņēmumu vadot 20 gadus, pēcāk par pagaidu vadītāju iecēla finanšu direktori Zandu Strumpi.

Cilvēkresursu, pārvaldības un finanšu attīstība – tādas ir „Latvijas Koncertu” jaunā vadītāja Timura Tomsona prioritātes. Viņa paspārnē būs valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, arī Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends. Kopumā uzņēmums ik gadu palīdz rīkot 350 koncertus. Tomsons jau deviņus gadus vada „Lielo dzintaru”, bet pirms tam atbildēja par „Sinfonietta Rīga”. Viņš atklāj, ka ar nepacietību gaidu “Lielās ģildes” un nākotnē – “Rīgas filharmonijas” atklāšanu, kas būtiski stiprināšot nozares attīstību Latvijā.

Raidījumā Divas puslodes par Bulgāriju, par Ukrainu un, protams, arī par notiekošo Tuvajos Austrumos. 

Donaldam Trampam vakar vakarā nācās pagarināt pamieru termiņu karā ar Irānu. Bulgārijā, izskatās, ir pārvarēta politiskā krīze - dažu gadu laikā tur notikušas astoņas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, beidzot vienai koalīcijai ir vairākums. Tiesa, vēlēšanu rezultāti daudzus pamatīgi satrauc.

Ukrainā frontē jau ilgu laiku būtisku izmaiņu tikpat kā nav, toties prezidents Volodimirs Zelenskis nesen izstāstīja par kādu īpašu militāru operāciju, kurā krievu pozīcijas tika ieņemtas tikai ar kaujas robotu palīdzību, saņemot vairākus karavīrus arī gūstā.

Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks.

Politiskā krīze Bulgārijā ilgst kopš 2021. gada, taču tās saknes meklējamas vēl senāk – pagājušajā desmitgadē, kad premjerministra krēslu teju nemainīgi ieņēma partijas GERB jeb „Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību” līderis Boiko Borisovs. Jo tuvāk desmitgades beigām, jo pamanāmāk izpaudās korupcijas un valsts nozagšanas pazīmes. 2020. gada vasarā izvērtās pret valdību vērsti protesti, uz kuru fona veidojās vairākas jaunas t.s. „pārmaiņu partijas” ar antikorupcijas ievirzi. 2021. gada aprīlī notikušās vēlēšanas bija Borisova ēras beigas, taču parlaments izrādījās sadalīts apmēram vienlīdzīgi starp Borisova orbītas partijām, „pārmaiņu partijām” un kreiso bloku, kura centrā bija Bulgārijas Sociālistiskā partija, kādreizējās kompartijas mantiniece.

Kopš 2021. gada Bulgārijā notikušas astoņas parlamenta vēlēšanas, pie tam no šajā periodā pastāvējušajām valdībām tikai trīs bija parlamentāras koalīcijas kabineti, savukārt četras – ar prezidenta dekrētu apstiprinātas pagaidu valdības. Arvien pamanāmāks šajos gados kļuva vēl viens spēks – labēji radikālās, nacionālistiskās partijas.

Šī gada janvārī, gadu sabijusi pie varas, atkāpās Rosena Žeļazkova mazākuma valdība, kuru premjera partija GERB veidoja kopā ar sociālistu bloku un populistisko spēku „Ir tāda tauta”, un ar turku minoritāti pārstāvošās partijas Tiesību un brīvību alianse ārpuskoalīcijas atbalstu. Tūlīt pēc tam no amata atkāpās valsts prezidents Rumens Radevs, atvaļināts ģenerālmajors un kādreizējais Bulgārijas gaisa spēku komandieris, kurš 2017. gadā tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts un ieguvis popularitāti kā politiski neatkarīgs valsts galva un Borisova iedibinātās oligarhiskās varas kritiķis. Radevs izveidoja partiju bloku „Progresīvā Bulgārija” ar kredo „Bulgārija pirmajā vietā!”, kurā iesaistījās kreisas ievirzes spēki – Politiskā kustība „Sociāldemokrāti”, Sociāldemokrātiskā partija un burtiski vēlēšanu priekšvakarā izveidotā „Mūsu tautas kustība”.

Pirms vēlēšanām „Progresīvajai Bulgārijai” prognozēja apmēram trešdaļu balsu, taču 19. aprīlī tā ieguva nepilnus 44% un 131 no 240 deputātu vietām, tātad valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu. Eksprezidenta blokam izdevies ne tikai atņemt teju visas balsis sociālistiem un apmēram divas piektdaļas no GERB elektorāta, bet arī atstāt ārpus parlamenta lielu daļu no labējo radikāļu partijām. Vienīgi liberālajam „pārmaiņu partiju” blokam izdevies saglabāt savas pozīcijas.

Jau pirms vēlēšanām izskanēja bažīgas balsis, ka pāris nedēļas pēc atkratīšanās no Viktora Orbana Eiropas politika tagad būs ieguvusi viņa vietā jaunu Kremļa iztapoņu Rumena Radeva personā. Prezidenta amatā esot, Radevs paudis skepsi par militārā atbalsta lietderību Ukrainai, vēlmi uzturēt konstruktīvu dialogu ar Krieviju un mērenu eiroskepticismu. Pats eksprezidents gan jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā deklarēja, ka negrasoties bloķēt Eiropas Savienības finanšu atbalstu Ukrainai. Tāpat eksperti lēš, ka viņš, iespējams, mazinās tiešo militāro palīdzību Kijivai, taču diezin vai kavēs Bulgārijas privāto ieroču ražotāju darījumus ar Ukrainu.

Šodien, 22. aprīlī, bija jābeidzas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteiktajam uguns pārtraukšanas termiņam konfliktā ar Irānu, taču vakar pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents paziņoja, ka pauze karadarbībā tiek pagarināta. Irānai tiekot dots laiks, lai izstrādātu pozīciju miera sarunām, kuru atsākšanās tika gaidīta jau pirmdien. Tomēr amerikāņu delegācija viceprezidenta Vensa vadībā tā arī nesēdās lidmašīnā uz Islamabadu, kad kļuva skaidrs, ka Teherānas pārstāvji tur neieradīsies.

No Irānas galvaspilsētas pienāk ziņas, ka turienes politiskajā virsotnē notiek asa cīņa starp tiem, kuri vēlētos turpināt bezkompromisa konfliktu ar Savienotajām Valstīm un Izraēlu, un tiem, kuri būtu gatavi dialogam. Kā „vanagu” bloka galvenie pārstāvji tiek minēti Islāma revolūcijas sargu korpusa pavēlnieks Ahmads Vahidi un Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Mohammads Bāghers Zolghadrs, savukārt t.s. „pragmatiķi” koncentrējas ap parlamenta spīkeru Mohammadu Bāgheru Gālibafu. Oficiālā Teherānas pozīcija pašreiz ir – neatsākt sarunas, kamēr Savienoto Valstu jūras spēki turpina Irānas ostu blokādi.

Tādējādi Hormuza šaurums joprojām paliek dubultās blokādes žņaugos, jēlnaftas „Brent” cena svārstās ap simts dolāriem par barelu, dabasgāzes cenas Eiropā dubultojušās līdz līmenim sešdesmit eiro par megavatstundu, un viss notiekošais tiek vērtēts kā smagākā enerģētikas krīze pasaules vēsturē. Tiek piesauktas arī nopietnas bažas par globālo pārtikas apgādi, ciktāl Persijas līča valstis nodrošina arī apmēram trīsdesmit procentus no pasaules minerālmēslu produkcijas. Protams, Irāna savukārt sāpīgi izjūt amerikāņu jūras blokādes sekas. Pārtikas cenas valstī vidēji dubultojušās, bet dažu produktu, piemēram, rīsa cenas augušas vēl daudz ievērojamāk. Naftas eksporta pārtraukšana draud ar nopietnām tehnoloģiskām problēmām naftas ieguves industrijai.

Savu rīcības plānu Hormuza krīzes sakarā sākušas būvēt Eiropas valstis. 17. aprīlī Parīzē klātienē tikās Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Itālijas premjere Džordža Meloni un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, savukārt daudzu citu Eiropas un arī ārpus Eiropas valstu vadītāji pieslēdzās samitam attālināti. Nozīmīgākais ir lēmums veidot apvienotus jūras spēkus civilās kuģniecības aizsardzībai Persijas līča rajonā, kuri gan aktīvu darbību varētu uzsākt tikai pēc tam, kad tiktu panākta miera vienošanās starp Savienotajām Valstīm un Irānu. Gatavību nozīmīgi iesaistīties paudušas arī Nīderlande, Spānija un Grieķija; kopdarbībai dots apzīmējums Hormuza šauruma kuģošanas brīvības iniciatīva. Šodien un rīt turpinājuma sesijā Londonā tiek risināti jau konkrētāki militārās plānošanas jautājumi. Piedalās ne tikai Eiropas NATO dalībvalstu, bet arī Kanādas, Japānas, Austrālijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Ukrainas, bet ne Savienoto Valstu pārstāvji.

Nu jau apmēram pusotru gadu presē reizumis parādījusies informācija par Ukrainas bruņoto spēku īstenotām kaujas misijām bez tiešas cilvēku iesaisties, izmantojot tikai robotus. Spriežot pēc šīm publikācijām, pirmā šāda kaujas epizode notikusi 2024. gada decembrī, kad kombinēts lidrobotu un braucošo robotizēto ložmetēju platformu uzbrukums krievu pozīcijām piespiedis ienaidnieku nozīmīgi pārgrupēt spēkus. Tomēr plašāku pasaules mediju uzmanību tēmai piesaistīja prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušonedēļ pastāstot par operāciju pērnvasar, kad ukraiņu roboti ieņēmuši pozīciju, kurā krievi pirms tam sekmīgi atsituši divus konvencionālus kājnieku uzbrukumus. Ukraiņu robotam izdevies uzspridzināt galvenā ienaidnieka bunkura ieeju, pēc kam pozīcijas aizstāvji pacēluši padošanās zīmes pret uzbrucēju lidrobotu kamerām un, šo pašu lidrobotu vadīti, paklausīgi aizsoļojuši uz ukraiņu pozīcijām padoties.

Kā zināms, agresorvalsts militāristi savā taktiskajā ēdienkartē joprojām nesmādē lielgabalu gaļu, turpretim Ukrainas bruņotajiem spēkiem katra karavīra dzīvība ir dārga. Tā nu, vēlreiz apliecinot savu radošo un inovatīvo pieeju karadarbībai, Ukraina ir atšķīrusi jaunu lappusi militārajā vēsturē, kas tiek apzīmēta kā attālināti vadīts jeb daļēji autonoms kombinētu ieroču veidu manevrs. Kā norādījis Ukrainas līderis, pirmajos trīs šī gada mēnešos viņa valsts bruņotie spēki veikuši jau 22000 kaujas misiju, kurās izmantotas sauszemes robotizētās platformas. Kaujas lidrobotu izmantošanas apjomi ir vēl daudzkārt lielāki, un tiek nopietni spriests par Ukrainas iespējām šādi kompensēt agresorvalsts dzīvā spēka pārsvaru.

Šomēnes Ukraina nozīmīgi intensificējusi arī triecienus Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai, kā rezultātā agresorvalsts naftas ieguve piedzīvojusi kritumu par vismaz trīssimt tūkstošiem barelu dienā, kas ir lielākais kopš globālās pandēmijas perioda. Šie militārie sasniegumi būtiski mainījuši Ukrainas vietu Eiropas drošības stratēģijas izkārtojumā. Kijiva vairs nav atbalsta lūdzēja nevienlīdzīgajā cīņā pret agresiju, bet kļūst par partneri, kas spējīgs piedāvāt neatsvaramu pieredzi jaunākās militārās tehnikas izstrādē un izmantošana taktikā. Konkrēts apliecinājums tam ir pagājušā nedēļā noslēgtais Ukrainas un Vācijas aizsardzības sadarbības pakts četru miljardu eiro vērtībā, kas paredz kopīgu lidrobotu un tālas darbības ieroču ražošanu, kā arī pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādi Ukrainai. Kijivas militāri tehnoloģiskās iespējas arvien vairāk novērtē arī citur pasaulē, t.sk. Persijas līča valstīs, kuras piedzīvojušas Irānas gaisa uzbrukumus.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Kā pāra attiecības ietekmē sociālie mediji un dažādas viedierīces? Šo tematu rosināja kāds klausītājs, kurš stāsta, cik atsvešināti var kļūt ģimenes locekļi, ja attiecības virtuālajā vidē kļūst svarīgākas par attiecībām dzīvē. Viņa stāstu uzklausām arī ierakstā. 

Par tematu Ģimenes studijā plašāk diskutē ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš, divu meitu mamma, "Instagram" konta "Divas abeles" satura veidotāja Marta Ābele un partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode.

Nedrošība, vai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, ziņas par arestiem IT iepirkumos liek atgriezties pie jautājuma, kāpēc Latvijas valsts pārvaldē neveicas ar digitālo projektu īstenošanu? Vai iespējams atrast sistēmiskos iemeslus un secināt, kur jāveic kļūdu labojumi?

Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Rūta Pirta un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Nedrošība, vai rudens vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, un ziņas par aizturēšanām un arestiem IT iepirkumos šopavasar atsauca atmiņā tādas vairākas iepriekšējos skaļos skandālus, par kuriem arī mēs esam runājuši jau vairākkārt. Sākot ar neveiksmīgo e-skolu e-veselību, kas radījusi tik daudz galvassāpju. Tie ir pirmie, kas nāk prātā. Ir vēl bijuši arī citi nepatīkami procesu. Ir tāda sajūta, ka digitālo projektu īstenošanā esam gaužām lieli nemākuļi vai pat noziedzīgi, kā redzam pēc kriminālprocesa. Bet ir jau arī risinājumi, tai skaitā arī privātajā sektorā, kas ir itin ekselenti. Nav jau tā, ka Latvija būtu nemākuļu zeme.

Kāpēc mums tā neveicas tik bieži valsts pārvaldē? Vai varam atrast iemeslus un izdarīt kādus secinājumus? Aizdomāties par šo jautājumu lika publikācija portālā "Delfi", kuru bija sagatavojusi "Providus" komanda.

Drona sprādziens Krāslavas novadā, atlūzu atrašana kādas privātmājas teritorijā Rēzeknes novadā un brīdinājums mobilajā telefonā, ka Latvijas gaisa telpai tuvojas vēl viens drons – šie notikumi pēdējā mēneša laikā ļauj reāli apjaust, ka karš ir tepat blakus un esam tajā iesaistīti.

NBS Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris Pēteris Suveizda: „Elektromagnētiskās kara darbības ietekmē nomaldījušies, mēs viņus saucam par klīstošajiem droniem, viņi šķērsoja Latvijas robežu un detonēja.”

Abi incidenti ar droniem gan Krāslavas, gan Rēzeknes novadā šobrīd ir Valsts drošības dienesta izmeklēšanā. Abos gadījumos Latvijas gaisa telpā ielidojušie droni bija Ukrainas izcelsmes un netika mērķtiecīgi virzīti uz Latvijas teritoriju.