Par Latvijā izdoto gada labāko datorspēli un jaunākajiem sasniegumiem datorspēļu nozarē Kultūras rondo pārrunājamies ar Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas vadītāju Madaru Āboliņu un video spēļu māksliniekiem Vitāliju Mikeļeviču un Danielu Rozmisu.

Šo nedēļu Kultūras rondo iesākām ar sarunu par Lielo Mūzikas balvu, bet noslēgsim, iepazīstot vairumam klausītāju daudz mazāk zināmu nozari un balvu – proti, runājam par šonedēļ notikušo Latvijas Spēļu Gada balvas pasniegšanu, kas pirmo reizi bija atvērta plašākai publikai un pamazām piesaka sevi kā kultūras nozares daļa arī Latvijā. Ko nesen sadalītās balvas stāsta par Latvijas datorspēļu industriju šobrīd?

Šis bija jau desmitais gads, kad Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija pasniedz savu gada balvu, bet pirmā reize, kad tā bija atvērta plašākai publikai. Balva tika pasniegta sešās kategorijās, katrā bija 7-10 nominantu, ko vērtēja plaša starptautiska žūrija. Vitālija veidotā spēle „Time to Morp” saņēma balvu par Gada spēli un Māksliniecisko dizainu. Savukārt viņa spēlē „Dude, Stop!” saņēma balvu 2019. gadā.

Daniela Rozmisa nupat saņēma VKKF finansējumu – nepilnus 2500 eiro, lai izstrādātu prototipu interaktīvai videospēlei, kas balstīta latviešu folklorā un Annas Brigaderes lugā „Sprīdītis”. Tas ir pirmais gadījums, kad piešķirts valsts finansējums spēles izstrādei.

Sarunas iesākumā skan ar amerikāņu komponista Ostina Vintorija mūzika, kas šogad saņēma „Grammy” balvu kā labākais skaņu celiņš datorspēlei vai citai interaktīvās mākslas formai. Šāda atsevišķa kategorija ASV nozīmīgākajā mūzikas ierakstu balvā parādījās 2023.gadā, atdalot to no filmu un seriālu mūzikas. Arī Latvijā spēļu industrijā ir savi mūzikas autori.

Arī sarunas noslēgumā arī skan ar datorspēlēm saistīta mūzika, kas šogad saņēma „Grammy” balvu labākās instrumentālās aranžijas kategorijā – to izpilda amerikāņu džeza ansamblis „8-bit Big Band”. Tajā pazīstamas melodijas saklausīs arī tie, kas šodien nav aktīvi datorspēļu spēlētāji, bet bērnībā cienīja veco labo SuperMario.

Darbs vairs nenotiek tikai pie viena galda, bet bieži vien jau ceļā, tāpēc šajā apskatā raugāmies uz ierīcēm, kas palīdz strādāt kustībā. Uzlādes ierīces un lādētāji, portatīvais maršrutētājs, SSD atmiņas karte, skaņas ieraksta risinājumi, kā arī austiņas, "Bluetooth" adapteris un webkamera. Kā šie rīki palīdz strādāt ceļojot? Noskaidrosim apskatā kopā ar Rihardu Blesi!

* Ierīces apskatam sagādājām paši.

Lai labāk saprastu tehnoloģiju pasaules pārmaiņas, laiku pa laikam mums Digitālajās brokastīs patīk aprunāties ar cilvēkiem, kas ir pārmaiņu epicentrā — lielu tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem. Šoreiz rīta kafiju ir tā iespēja iedzert ar "Samsung" prezidentu Baltijas valstīs Sungdžinu Gangu (Seung Jin Kang). Aprunājāmies gan par viņa tehnoloģiju paradumiem, par tendencēm Baltijas valstīs un to, kurā virzienā attīstās tehnoloģijas kopumā. Piesēdi ar mums pie Digitālo brokastu galda!

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda?

Veidojot iekļaujošu sabiedrību, pieejama vide un pakalpojumi kļūst par būtisku nosacījumu arī tūrismā. Kā pieredzi dabas takās un pie ūdeņiem padarīt pieejamāku cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem?

Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Alise Lūse un "Ērgļu stacijas" saimnieks Māris Olte.

Sižetu sēriju par Eiropas sabiedrisko mediju ikdienu un aktuālajām problēmām sākam Lietuvā. Pēdējo mēnešu laikā esam vairakkārt vēstījuši par notikumiem ap kaimiņvalsts raidsabiedrību LRT. Izšķiroši sabiedriskā medija nākotnei var būt arī tuvākie mēneši.

Vakar, 12. martā, kaimiņvalsts likumdevējā sākta raidsabiedrības darbu regulējošā likuma grozījumu izskatīšana. Izskan bažas, ka tie varētu būt vēl nelabvēlīgāki LRT nekā tie, kas raisīja plašus mūsu aroda brāļu un sabiedrības protestus pagājušā gada nogalē.

Kāds noskaņojums valda Lietuvas sabiedriskā medija kolēģu vidū? Kā viņi paši un eksperti vērtē šobrīd skatāmos likuma grozījumus un iespējamo notikumu gaitu nākotnē? Vai LRT šobrīd pienācīgi pilda sabiedriskā medija misiju? 

Irāņi rāda vidējā pirksta žestu Trampam. 

0:00 Ievads: Dubaijas influenceri. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Par mākslu, dizainu, amatniecību un to savstarpējo sinerģiju. Vecrīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM), atklāta Art Deco stila izstāde. 

Franču komponista Erika Satī vieglā, nomierinošā mūzika muzeja Lielajā zālē veido labu saspēli ar unikālajiem Art Deco mākslas darbiem. Tas ir moderns dekoratīvs stils, kas uzplauka pirms simt gadiem Parīzē. Mēbeles un oriģinālie, rūpīgi austie vilnas un zīda gobelēni atvesti no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda, un Latvijā izstādīti pirmo reizi. 

Šķiet, viens no provokatīvajiem darbiem ir 90. gadu sākuma krēsls, kas tolaik atradies Francijas kultūras ministra Džeka Langa kabinetā. Gaiši zaļas ādas, koka mēbele stāv uz četrām metāla spirālēm, kuru vidū ir acis piesaistoši priekšmeti.

Krēslam blakus aplūkojams mazs, apaļš galds ar piecām kājām. Tā vidū ir apaļa stikla virsma, kurā ielūkojoties var ieraudzīt Monas Lizas seju. Savukārt uz vairāk nekā 90 gadus vecu koka krēslu sēdvietas un muguras ir izausti Sendenī vārti un Elizejas lauki. Citos gobelēnos attēloti, piemēram, spilgti papagaiļi, dāmas un kungi 30. gadu smalkos tērpos un 14. jūlija jeb Bastīlijas ieņemšanas dienas svinības.

Izstādē apskatāma arī liela Daum Art Deco stikla vāžu kolekcija, kas pieder „Rietumu bankas” akcionāra un padomes vadītāja Leonida Esterkina ģimenei, kas ir viena no bagātākajām Latvijā. Baranovska teic, ka biezās, dažādu formu, krāsu un gravējuma unikālās vāzes Latvijas muzejos nav atrodamas.

Izstāde ar nosaukumu „Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma līdz maija vidum.

Šonedēļ sākusies balsošana par kandidātiem un idejām 13. Jauniešu Saeimā. Tajā jaunieši no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 20 gadiem var pieteikt savas idejas, rīkot kampaņu un vākt balsis, lai kļūtu par vienu no simts jauniešu deputātiem.

Pieteikto kandidātu skaits pārsniedzis simtu, tādēļ Jauniešu Saeimas pārstāvis Toms Sadovskis Latvijas Radio pauda, ka no šodienas sāksies īstās kampaņas, kurās jaunieši cīnīsies par vietu Saeimā.

Šogad projektā ir arī vairāki jaunumi – jaunie deputāti Saeimā strādās divas dienas, debatēs komisijās un pieņems deklarāciju ar saviem priekšlikumiem.

Lai gan ir vēlēšanu gads un politiķiem gribas izpatikt vēlētājiem, valdībai patlaban nevajadzētu mēģināt regulēt degvielas cenas. Tā saka Latvijas Radio uzrunātie eksperti.

Tuvo Austrumu kara dēļ novērojamais cenu lēciens nav tik dramatisks kā bija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, turklāt valdībai nevajadzētu radīt cilvēkiem ilūziju, ka tā vienmēr spēs atrisināt visas problēmas. Drīzāk šis brīdis jāizmanto, lai vēlreiz atgādinātu, ka nafta ir izzūdošs fosilais resurss, tādēļ jāpāriet uz citiem.