Kultūras rondo "Mēneša apskatnieks", kura uzmanības centrā atziņas pēc Nacionālas kino balvas "Lielais Kristaps" noslēguma ceremonijas, kino notikumi pasaulē un jauniestudējumi teātros. Studijā kino kritiķe Kristīne Simsone, Latvijas TV kultūras žurnāliste Daira Āboliņa un teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

--

Svētdien, 1. martā, aizvadīti Latvijas kino nozares gada lielākie svētki – nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2025" pasniegšanas ceremonija. Par labāko filmu atzīta režisora Oskars Rupenheita "Tumšzilais evaņģēlijs", kas kopā saņēma piecas balvas. Četras "Lielā Kristapa" balvas, kā arī LSM.lv skatītāju balvu ieguva biogrāfiskā sporta drāma "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", bet pa trīs balvām saņēma filma "Nospiedumi" un animācijas filma "Dieva suns". Ar balvu par mūža ieguldījumu godināts kaskadieris Uldis Jānis Veispals.

Plašāk par laureātiem šeit.

Runājot par tikko aizvadīto "Lielo Kristapu", visaktuālākais jautājums, protams, ir, kāpēc tik krasi atšķīrās nacionālās un starptautiskās žūrijas viedoklis par filmu "Lotus" - 16 nominācijas un noslēgumā tikai viena balva.

Kur glabājas visi mūsu saražotie dati un, vai tiesa, ka nākotnē šie datu centri varētu atrasties vairākus simtus kilometru virs mūsu galvām? Jautājums par datu uzglabāšanu laikmetā, kad mākslīgais intelekts jau ik minūti saražo ap 20 tūkstošiem attēlu, kļuvis akūts. Viens ambiciozs risinājums, ko piedāvā industrija, ir datus uzglabāt Visumā. Vai tas nozīmē, ka virs mūsu galvām Zemes orbītā atradīsies milzīgi datu dzelži? Cik tālu esam līdz šādas idejas realizēšanai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra vadītāja Līna Marta Sarma.

Cilvēki rada un uzglabā arvien vairāk digitālo datu. Fotogrāfijas, video, teksti – ik dienu šādi ieraksti tiek ievietoti mūsdienu viedierīcēs, un strauji attīstoties tehnoloģijām, redzam, ka datu nesēju mūžs nav ilgs, vai nu tās ir magnetofona lentes vai kompaktdiski, vai datora diski. Tie ātri noveco un to ietilpība ir visai ierobežota. Tāpēc lūkojot, kā efektīvāk saglabāt datus, kompānija „Microsoft” ir izstrādājusi jaunu datu uzglabāšanas tehnoloģiju „Project Silica”, kas ļauj ar jaudīga lāzera palīdzību ierakstīt informāciju stiklā.

Tehnoloģiju jaunumu portālā „kursors.lv” rakstīts: „Nelielā aptuveni plaukstas lieluma stikla plāksnītē „Microsoft” pētnieki ir iespieduši aptuveni 4,8 terabaitus datu jeb divus miljonus grāmatu. Un kas svarīgākais, šie dati tur var mierīgi glabāties 10 000 gadu bez jebkādas īpašas dzesēšanas vai uzturēšanas.”

Ko eksperti saka par jauno datu glabāšanas veidu? To vaicājam Elektronikas un datorzinātņu institūta direktoram un vadošajam pētniekam Modrim Greitānam, bet vispirms kopā ar datorzinātnieku īsumā pārskatīsim datu nesēju evolūciju, sākot no aizvēstures līdz mūsdienām.

"Laimīgai dzīvei vajag pavisam maz." Tā kādreiz esot teicis Marks Aurēlijs, jo laime ir cilvēkā pašā, viņa domāšanā. Varbūt beigt gausties un sākt dzīvot? Ar šādu uzsaukumu atzīmējam raidījuma Kā labāk dzīvot 20 gadu jubileju. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.

Marika Rudzīte-Griķe ir uzņēmēja Līvānos. Viņas ģimene dzimtas īpašumā izveidojusi "Handmade Latgola" - vietu, kur var apskatīt un iegādāties Latgales mūsdienu amatniecības darbus, kur ir telpa pasākumiem un naktsmītne. Uzņēmēja vērtē, kKo katrs no mums pats var darīt, lai labi justos un dzīvotu labāk.

--

20 gadi - tas ir daudz vai maz? 20 gadu laikā cilvēks nu neko nesaprotoša kunkulīša kļūst par patstāvīgi domājošu būtni ar savām zināšanām, intelektu un spriestspēju. Raidījumam Kā labāk dzīvot nebija nepieciešami 20 gadi, lai sasniegtu pilnbriedu, jo radio profesionāļu Loretas Bērziņas un Haralda Burkovska pārvaldībā raidījums ātri iekaroja klausītāju sirdis. Latvijas Radio 2 kolēģi nespēja izprast, kur viņiem 9 no rīta pazūd auditorija. Jā, ne vienu vien gadu raidījums ir bijis populārākais Latvijā. Ir mainījušies vadītāji, bet galvenais - klausītāju vēlme pavadīt laiku kopā ar mums paliek noturīga visus šos 20 gadus. Paldies par kopā būšanu! 

Vai būs nākamie 20? Dzīvosim, redzēsim, jo izziņas process kā ir labāk dzīvot, ir teju nebeidzams. Daudz laimes mums un jums šajā dzimšanas dienā! 

Vai Latvijā ir vairāk inovatīvo vēža zāļu nekā Lietuvā un Igaunijā, kā apgalvo premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības"? Un vai tiešām vairums mazākumtautību bērnu latviešu valodu dzird tikai skolā, kā stāsta viņas partijas biedrs, Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" stāsta žurnāliste Annija Petrova.

Kamēr aiz loga pirmās pavasara vēsmas tikai sāk parādīties, Vecrīgā Mākslas muzejā „Rīgas birža” jaunajā izstādē pavasari var sajust pilnā tā krāšņumā. Turklāt tas ir Tālo Austrumu, konkrēti Japānas, pavasaris. Tas šīs senās valsts kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un estētisko pasaules uztveri vienotā, simboliski piesātinātā pieredzē. 

Izstāde ar nosaukumu „Sniegs kūst. Japānas māksla” sastāv no trim daļām. Pirmā ir „Ziedu vērošana”, tai seko „Kabuki”, kas ir populāra japāņu teātra forma, kurā šajā izstādē var redzēt pavasara izrāžu repertuāru no Edo perioda jeb 19. gadsimta vidus. Savukārt „Rituāli” ir neliela, interaktīva izstādes noslēguma daļa. Katrā no tām ir atklāta pavasara loma Japānas kultūrā, stāsta izstādes kuratore Kristīne Milere.

„Rīgas biržā” apskatāmi lakas darinājumi, lielāki un mazāki ar ziediem izrotāti trauki, lelles, kas attēlo imperatoru pāri, arī zelta krāsas vēdeklis, uz kura ir dažādu augu ziedi, savukārt daudz ir ukijo-e krāsaino kokgriezumu. Tajos attēloti, piemēram, dabas skati ar kupli ziedošām sakurām un arī mierīga pilsētnieku ikdiena.

Milere stāsta, ka krāsainie kokgriezumi bija paredzēti pilsētniekiem, nevis galmam. Jāteic, ka vairāki šī žanra darbi sastāv no divām, trim vai pat vairākām lapām.

Rūpīgi apskatot izstādi, vairākos darbos var ieraudzīt vienu un to pašu personāžu – princi Hikaru Gendži no 11. gadsimta japāņu romāna „Gendži monogatari”. Viņš ir imperatora ārlaulības dēls, kurš, starp ziedošiem augiem, bauda galma dzīvi. Ir arī eksponāti, kuros manāma Rietumu kultūras ietekme.

Izstādes iekārtojums veidots, ietekmējoties no japāņu tradicionālā mājokļa, domājot par brīvo telpu un mākslas darbus apbrīnot.

Japāņu mākslu ar pavasara noskaņu „Rīgas biržā” var apskatīt līdz maija sākumam.

Plūdu situācija šogad Latvijā varētu būt krietni sarežģītāka nekā citos gados. Tā Latvijas Radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš atsaucās uz sinoptiķu prognozēm, ka pali un plūdi šogad būs lielāki, jo Latvijā ilgstoši bija bieza sniega un ledus kārta.

Glābēji gatavojas, ka vispirms pali gaidāmi Kurzemē – Ventā un Bārtā, tad sekos Lielupes baseins un Gauja Siguldā, Ādažos un Carnikavā, bet pēdējā būs Daugava un vietas ap to. Baltmanis atzīmēja, ka šogad pali var veidoties arī ap ezeriem.

Iedzīvotājiem šī gada aukstā ziema atnākusi ar lieliem apkures un elektrības rēķiniem, bet par sniegu un salu priecājas slēpošanas trašu saimnieki. Viņi atzīst, ka šī ziema bijusi labākā pēdējo 10 gadu laikā. Iepriekšējos gados, kad silto ziemu dēļ slēpošanas sezona bija īsa, daži slēpošanas kalni darbu pārtrauca, bet 10 turpina strādāt un šogad izveidotas arī vairākas jaunas distanču slēpošanas trases. 

ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Irānas galvaspilsētā Teherānā un netālu esošajā Karadžas pilsētā šorīt bija dzirdami spēcīgi sprādzieni. ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka sestdien, 28. februārī, uzsāktā operācija turpinās un tās mērķis ir „novērst Irānas režīma radītos tūlītējos draudus”.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders šorīt Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik nav skaidra redzējuma par ASV ilgtermiņa stratēģiju un ko tā vēlas panākt ar režīma maiņu Irānā. Eksperts, kas specializējas Tuvo Austrumu starptautisko attiecību pētniecībā, sacīja, ka tikmēr Irānas režīma galvenais plāns šobrīd ir izdzīvot un atjaunot tā saucamo „atturēšanas pozīciju”.