Viņi paši ir izrādes veidotāji, paši – arī galvenajās lomās Latvijas Leļļu teātra iestudējumā "Vientūļība". Par zālēm pret vientulību un ko darīt, ja esi viens, vientuļš un vēl piedevām tūļīgs, Kultūras rondo saruna ar Annu Klišāni un Agri Nātri.

Viņi arī stāsta par to, kāpēc visnotaļ jaunos gados viņus nodarbina vecuma un vientulības tēma, gan – kāpēc par to ir interesanti runāt tieši caur lellēm. Un nē, šī nav izrāde bērniem.

Izrādē skan komponista un Leļļu teātra galvenā skaņas meistara Staņislava Kuļikova mūzika, un šīs klasiskās ģitāras skaņas arī ir vienīgās, kas pavada notikumus uz skatuves, jo „Vientūļība” ir izrāde bez vārdiem. Un, kā atzinis komponists, tas nemaz nav viegli, jo jāuzmanās, lai mūzika neņemtu virsroku un pārāk daudz nepateiktu priekšā.

Izrāde „Vientūļība” ir divu Latvijas Leļļu teātra aktieru – Annas Klišānes un Agra Nātres – kopdarbs un iniciatīva, kas pie skatītājiem dodas teātra jaunākajā un mazākajā spēles telpā.

Lauku cīrulis ir ir viens no agrākajiem gājputniem, kas atgriežas Latvijas laukos. Februāra beigās un marta sākumā cīruļi jau atgriežas no savām ziemošanas vietām Rietumeiropā, stāsta ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

"Cīrulis var dziedāt kādu simts metru augstumā vai pat vēl augstāk, viņš var dziedāt arī ļoti ilgi. Dziesma var ilgt pat pusstundu," turpina VIesturs Ķerus. "Dziedāšanai ir jēga, ja ir kas klausās. Neviens putns nedzied tikai savam priekam. Jo augstāk tu esi, jo tālāk tevi dzird. Ne velti arī cilvēki, ja sapulcē vajag, lai viņu dzird, rāpjas tribīnē un runā uz. Ja tu esi meža putns, tad tu sēdi koka galotnē un dziedi no turienes. Ja tu esi lauku cīrulis, kurš izvairās no vietām, kur aug daudz koku, tad ir jādzied lidojumā."

Dzied arī lauku cīruļu mātītes. Bet dziedājumi lidojumā ir raksturīgi tieši tēviņiem.

Lauku cīruļu populācija Latvijā nedaudz samazinās. Šis putns ir viens no tiem, kas ir samērā iecietīgs pret intensīvu lauksaimniecību.

"Protams, intensīva lauksaimniecība, pesticīdi, lauka malu uzaršana nenāk par labu arī cīrulim. Lai gan Latvijā viņu samazinājums ir salīdzinoši neliels, ja mēs skatāmies uz Eiropu kopumā, tad kopš 80. gada lauku cīruļu populācija ir samazinājusies par 58%. Ja pat šo samērā izturīgo putnu Eiropas lauksaimniecība ir spējusi nokaut, skaidrs, kas notiek ar visādiem lauksaimniecības zemju bridējputniem, kas Sarkanajā grāmatā arī Latvijā," vērtē Viesturs Ķerus.

Pievēršamies filosofiskam un praktiskam jautājumam – vai šodien var ticēt tam, ko redzam? Ja lūkojamies sociālajos medijos, aizvien vairāk jūtam skepsi par to, vai redzētais attēls vai video ir īsts vai viltojums. Dziļviltojumu kvalitāte jau ir tik laba, ka dažubrīd par rūdīta acs vairs nevar noteikt, kas īsts un kas nav. Šobrīd dziļviltojumus izplata ne tikai politiski vai sociālie piesātinātā saturā, bet pat šķietami nekaitīgā dabas un zinātnes jomā, kas vēl vairāk liek domāt - kādus "caurumus" savās zināšanās varam netīšām "aizlāpīt" ar šādiem meliem. Kā saprast, vai video un attēli, ko redzam internetā ir īsti? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un politologs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Ierakstā uzklausām Rīgas Nacionalā Zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu, kuram ikdienā jāskaidro dažādi patiesi un mazāk patiesi apgalvojumi par dabu un dzīvniekiem, video, kas radīti ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Personas datu drošība pēdējos gados kļuvis par aizvien aktuālāku tematu. Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula skar arī mūsu ikdienu, un, protams, ka mēs katrs vēlamies, lai informācija par mums nenonāktu tur, kur tai nav jānonāk. Bet, ja runājam par pacientu veselības datiem, tad tiem ir īpašs statuss. Tas saistīts ar medicīnas ētikā būtisko personas autonomijas principu un tiek saprasts kā divējādas tiesības - tiesības uz neiejaukšanos un privātuma sfēru, tostarp pacienta datu privātumu, un tiesības uz pašnoteikšanos, proti, pacienta tiesībām pieņemt lēmumu par datu lietojumu.

Par veselības datu noplūdes riskiem un reāliem gadījumiem plašāk stāsta Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošais pētnieks Ivars Neiders.

--

Ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus iepazīstina ar lauka cīruli.

Pēc krietnā aukstuma, kas valdīja teju visu janvāri un februāri, ne viens vien sociālo mediju lietotājs apšaubīja siltumsūkņu tehnoloģiju lietderību mitekļa apsildīšanai. Tāpēc raidījumā turpināsim 21. janvāra sarunu par šo apkures sistēmu darbību. Vērtē SIA "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns un uzņēmuma "Termo"  pārstāvis Endijs Melecis.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ievērojami mainījis drošības situāciju Eiropā. Krievijas radītie draudi šobrīd un izpratne par to, ka agresors būs drauds kontinentam ilgtermiņā, likusi valstīm ķerties pie savu bruņoto spēku stiprināšanas. Nopietns pagrieziena punkts piedzīvots arī Vācijā, kur atbalstīta jauna militārā dienesta modeļa izveide. Ko tas paredz un vai ar šo modeli izdosies panākt vēlamo rezultātu? 

Jau otro gadu Liepājas Valsts tehnikumā viesmīlības pakalpojumu specialitāti apgūst 17 gadus jaunā Jaroslava Trotskovetsa (Yaroslava Trotskovets) no Ukrainas. Liepājā viņa dzīvo kopš kara sākuma, iemācījusies runāt latviski un arī eksāmenus skolā nokārtojusi latviešu valodā.

Kad meitenei jautā, kas visvairāk pietrūkst, domājot par dzimto Ukrainu, viņa saka – vecvecmāmiņa, draugi un tētis.

Katrs trešais pieaugušais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Taču vairāk nekā 40% pauž, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Vēl ceturtā daļa nezina, pie kā vērsties šādās situācijās. Tādu ainu iezīmē "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks stāsta, ka mentālās velesības problēmas var noteikt pēc cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanās.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem šajā mācību gadā Latvijas skolās mācās vairāk nekā 2600 skolēnu, kas kara dēļ aizbraukuši no Ukrainas. Bērnudārzos ir vairāk nekā tūkstoš šādu bērnu. Visvairāk – pusotrs tūkstotis skolēnu un gandrīz 700 bērnudārznieku no Ukrainas ir Rīgas izglītības iestādēs. Ukraiņu vidusskolā mācās pat aptuveni 300 bērnu un jauniešu, kuri Latvijā ieradušies kara gados. 

Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Latvijā ieradās ļoti daudz bēgļu un šajā vidusskolā vēlējās iestāties pat tūkstoš jaunu skolēnu. Skola sāka īrēt telpas blakus ēkā, bet visus gribētājus tik un tā nevarēja uzņemt.

Direktores vietniecei un latviešu valodas skolotājai Inārai Bokai pirmā pieredze ar bēgļiem no Ukrainas bija jau 2014. gadā, kad sākās karadarbība Donbasā.

„No Donbasa tajā 14. gadā mums tieši uz 10. klasi atbrauca septiņi skolēni. Es biju audzinātāja [tai klasei] un es ļoti saskāros ar to, kad mēs vēl īsti nesapratām, kas tas, kas tur notiek.”

Visiem šiem bēgļiem izdevās pabeigt vidusskolu un iestāties augstskolās.

Pilna mēroga kara sākumā skolā ieradās skolēni, kas Ukrainā bija bijuši 11. klasē, kas tur ir pēdējais mācību gads. Skola riskēja un ļāva viņiem te mācīties 12. klasē. Visiem izdevās pabeigt skolu, tiesa centralizētie eksāmeni bēgļiem tajā gadā nebija jākārto.

Tagad Boka vērtē, ka izdarīts liels darbs, lai bērni no Ukrainas varētu mācīties latviski. Skolā mācās pēc tādas pašas programmas kā citur Latvijā, vienīgi ir papildu stundas ukraiņu valodā un literatūrā. Lasīt latviski skolēni iemācās ātri, taču ilgāks laiks paiet, līdz viņi saprot, ko lasa. Problēmas sagādā arī garumzīmes. 

Kaut vairs ne tik masveidīgi, tomēr joprojām Latvijā turpina ierasties ukraiņu ģimenes un skolā nonāk aizvien jauni skolēni, kuriem latviešu valoda jāmāca no nulles.

Pēdējos gados pasaulē notiek diskusijas par nepieciešamību ierobežot bērnu un pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem, jo pētījumi liecina, ka tie var pasliktināt mentālo veselību. Austrālija pagājušā gada beigās kļuva par pirmo valsti, kas aizliedza sociālos medijus bērniem, kuri ir jaunāki par 16 gadiem. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir nolēmušas sekot Austrālijas pēdās. Taču netrūkst arī sociālo mediju aizlieguma pretinieku.

Dana Sinkeviča ir žurnāliste, žurnāla „Lauku Māja” galvenā redaktore un brīvprātīgā Ukrainas armijas atbalstītāja. Savu voluntiera darbu Dana sāka kopā ar draugiem un kolēģiem, tagad darbojas Ganta fondā, gādā karotājiem nepieciešamo palīdzību un pati regulāri dodas uz Ukrainu. Nesen Dana apbalvota ar Ukrainas Bruņoto spēku „Voluntiera krustu” un ļoti lepojas ar šo atzinību.

Savukārt, Eleonora Troja ir divu autoru – Ingas Gorbunovas un Danas Sinkevičas – literārais pseidonīms. Ar pseidonīmu publicēti trīs romāni – „Amazones neraud”, „Savu komētu nedzird” un „Krīzes menedžere”. Un pati Dana atzīst, ka vērtīgākā lieta, ko viņai ir iemācījuši vecāki, – spēja meklēt risinājumu, nevis vaidēt, ka viss ir slikti.

Raidījumā skan: