Līdz 13. martam Latvijas Mākslas akadēmija aulā apskatāma izstāde “Rozīši. Svinam 80!”, kas veltīta Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas 80 gadu jubilejai. Izstāde apvieno skolas absolventus, kuri šobrīd akadēmijā darbojas kā pedagogi, pētnieki un administratīvie darbinieki, atspoguļojot skolas radošā mantojuma turpinājumu un attīstību.

Kultūras rondo saruna "rozīšu" absolventiem. Studijā trīs mākslinieki, Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventi – Edgars Groševs, kurš pašlaik ir skolas direktors, un Vija Zariņa un Kaspars Zariņš, kuri ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesori. Viņi daudzus „rozīšus” satiek un māca pēc tam, kad skola ir pabeigta. Runājam par šīs jauno mākslinieku kalves gaitām cauri gadiem un "rozīšu" šodienu.

Mēneša lielo sarunu esam veltījuši kādām ļoti īpašām attiecībām, kas turpinās varbūt pat desmitiem tūkstošu gadu. Cilvēka labākais draugs, uzticamākais pavadonis un sargs - suņa ķepas nospiedums palicis uz cilvēces sirds jau tūkstošiem gadu. Kāda ir suņu izcelsme? Kāpēc tieši suns atrada īpašu vietu cilvēka sirdī un namā - ko par to stāsta evolūcija un arheoloģija? Kā mainījušās suņu funkcijas, uzvedība un šķirnes un vai šodien uzticamajā mājas mīlulī ir kaut kas no savvaļas vilka? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, arheologs Eduards Plankājs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Agrita Žunna. 

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

Kā Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!") redz Daugavpils lomu šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, atbalstot Latvijas valsts kopējo aizsardzību?

Šajās dienās Briselē notiek augsta līmeņa diskusijas par austrumu pierobežas reģionu drošību un attīstību. Šodien, 26. februārī, plānots parakstīt vienošanos par lielāku atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Intervijā raidījumā Labrīt skaidro Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

“Viņi vēlējās, lai sadarbojos, stāstu melus, piedāvāja amatus. Teica, ka sapūšu un sēdēšu te mūžīgi. Taču pat ar visspēcīgākajām sāpēm melus nevar pārvērst patiesībā. Mana izvēle bija skaidra - esmu ukrainis. Var mūs kaut nogalināt, bet ukraiņi nekad nekļūs par krieviem,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervijas varonis, bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko.

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

EPIZODES GAITA:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu gleznotājiem Janis Rozentāls bija ļoti dažāds un daudzpusīgs gan kā mākslinieks, gan kā personība.

Gaidot viņa 160. jubileju, kas apritēs 18. martā, viņa personībai veltītu izstādi ”Personības krāsas” izveidojis Rozentāla un Blaumaņa muzejs. To atklās šodien, 26. februārī, un tajā būs skatāmi dažādu gadu Jaņa Rozentāla fotoportreti, ko papildinās laikabiedru atmiņas.

”Mēs esam nosaukuši izstādi ”Personības krāsas”. Rozentāla audzēknis Roberts Šterns tā arī saka, ka Rozentāla personība staroja dažādās krāsās, tāpat kā viņa daiļrade. Un šo te daudzpusību mums gribējās parādīt arī mūsu apmeklētājiem, iezīmējot Rozentālu kā cilvēku.”

Tā par izstādi saka Rozentāla un Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa, un Rozentālu raksturo kā ļoti košu, spožu un ekspresīvu personību. Izstādē viņa personības šarms atklājas dažādu gadu fotoportretos, kas uzņemti gan salonos, gan viņa darbnīcā un ģimenes lokā, un portretus papildina arī laikabiedru atmiņas. Teju visi savās atmiņās izceļ Rozentāla fenomenālās darba spējas, mērķtiecību un nepatiku pret tukšām runām, bet pārējās viņa rakstura šķautnes katrs redz ļoti atšķirīgi, dažkārt arī kardināli pretēji.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka dažādu gadu fotoportretos Rozentāls izskatās diezgan līdzīgi – allaž nopietns, pašapzinīgs un stalts, bet, vērīgāk ieskatoties, viņa pozā, mīmikā un žestos šķiet, ka var redzēt iedzirkstamies arī kaut ko no viņa emocionālā un impulsīvā rakstura.

Mērija Grīnberga zinājusi stāstīt, ka Rozentāls gleznoja ātri, sajūsmināti un impulsīvi. Viņa audzēknis Jānis Sudmalis atminējies, ka, vadot gleznošanas nodarbības saviem studentiem, Meistaru pašu dažkārt tik ļoti sajūsmināja kāda modeļa gleznieciskums, ka arī viņš pats steigšus ķērās pie krāsām un audekla.

Bet viņa sieva Ellija Forsele viņu raksturojusi kā ievērojamu domātāju ar dziļu dvēseli, kas bija neizsmeļama. Kā domātājs viņš atklājas arī savās vēstulēs, kuru fragmenti ieskaņoti arī Latvijas Radioteātrī, tos ielasījis aktieris Kaspars Brūveris.

Daugavpils universitātes pasniedzējs un Latgales politikas vērotājs Dmitrijs Olehnovičš uzskata, ka atstādinātajam Rēzeknes mēram būtu jāaiziet pašam, izrādot vīrieša stāju, savukārt Daugavpils galva uzvedas kā imperators.

Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka Daugavpils gadījumā ir vērojama spēcīgu sabiedrisko attiecību speciālistu piesaiste.

Mediķi, kas devušies bēgļu gaitās no Ukrainas, rod darbu Latgalē un plāno te arī palikt. Daugavpilī dažādās medicīnas iestādēs šobrīd strādā vairāki desmiti mediķu no Ukrainas. Tie ir ārsti – ķirurģi, nefrologi, anesteziologi, onkologi un zobārsti. Lielākoties te viņi ieradušies kopā ar savām ģimenēm un bērniem, pēc tā, kā izpostītas dzimtās pilsētas un viņu mājokļi Ukrainā. Tagad kopā ar ģimenēm viņi apgūst latviešu valodu un cer, ka Latvija kļūs par viņu jaunās dzīves mājām.

Ar Latgales redakcijas izveidi LSM turpina pakāpenisku stratēģisko mērķu īstenošanu un organizācijas virzību uz vienotu, digitāli spēcīgu un multimediālu mediju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu dažādām sabiedrības grupām.

Saturs būs pieejams platformā LSM.lv, sociālajos medijos, kā arī televīzijā un radio, īpašu uzmanību veltot digitālajai videi un auditorijas mediju lietošanas paradumiem.