Uz Digitālo brokastu testa galda "Metz" skuvekļu līnijas divi paraugi — "Sword" un "Traveller". Vizuāli dažāda izmēra skuvekļi, kas atveido citu objektu siluetus — viens zobens, otrs kā ceļojuma koferis. Kā tie skuj un cik praktiski tie ir salīdzinot ar konkurentiem, to noskaidrojam apskatā!

* Skuvekļus neatmaksātam un neatkarīgam apskatam mums sagādāja Metz pārstāvji reģionā — International PR.

Līdz ar Eiropas Kosmosa aģentūras "Artemis" misijām ar vien lielāku atbalstu un iesaisti izpelnās arī Latvijas uzņēmumi. Rubrikā “Latvija var!” runājam par to, kā jaunajā Mēness apgūšanas posmā iesaistās mūsu jaunuzņēmumi – no precīzām 3D drukas tehnoloģijām līdz enerģijas ieguvei no radioizotopiem. Pie Digitālo brokastu galda Mihails Ščepanskis, "Deep Space Energy" dibinātājs un vadītājs, un Lenards Skrodelis, "Optonics" līdzdibinātājs un vadītājs.

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras

Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

Pārejai uz vienotu skolu, tātad mācībām tikai latviski, papildu finansējumu, piemēram, individuālam darbam ar skolēniem, kuru latviešu valoda jāuzlabo, piešķīrusi gan valsts, gan pašvaldības. Dati liecina, ka finansējums bijis pat tik dāsns, ka skolas piešķirto naudu nav spējušas iztērēt. Vienlaikus joprojām skolās izskan viedokļi, ka atbalsts pārejai uz mācībām latviski nav bijis pietiekams. 

Kopš sākusies pāreja uz "Vienoto skolu", valsts ik gadu skolām papildus piešķīrusi trīs līdz četrus miljonus eiro. Iepriekšējā mācību gadā valsts pašvaldībām pārskaitīja vairāk nekā 3,3 miljonus eiro, lai tās varētu samaksāt pedagogiem un atbalsta speciālistiem par papildu darbu klasēs, kur skolēniem ir dažāds valsts valodas zināšanu līmenis. Taču neizlietoti palika gandrīz 800 tūkstoši eiro. 

Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols:

„Tātad [skolas] varēja piesaistīt skolotāju logopēdu, varēja piesaistīt pedagogu palīgus, lai strādātu, varēja piesaistīt un izmantot finansējumu pagarinātās dienas grupām. Tas, ko mēs redzam praksē, ka tas finansējuma piesaistes procents vidēji ir apmēram starp 60 un 70%. Mums ir jārēķinās ar to, ka atbalsta personālam ir ļoti lielas vakances arī šobrīd.

Tātad neizlieto visu ne tāpēc, ka nav naudas, bet vienkārši nav to speciālistu?

Jā, tieši tā, precīzi. Bet finansējums ir bijis pieejams un varētu piesaistīt vairāk.”

Skolu direktori Latvijas Radio apliecina Ozola pausto.

Tarifi nav fēces - nenoturēsi.

0:00 Ievads: līdzsvars pa flīžu šuvēm.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Kulminācijai tuvojas Nacionālās kino balvas ”Lielais Kristaps” notikumi. Šodien, 27. februārī, pirmizrādes piedzīvos divas balvai nominētās filmas: Lailas Pakalniņas dokumentālā filma ”Putnubiedēkļi”, kas vēsta par dabas klātbūtni Rīgas lidostā, un Alises Zariņas spēlfilma ”Nospiedumi”, kas ir paaudžu attiecību stāsts.

Kā šīs un citas balvai izvirzītās filmas būs novērtējusi starptautiskā žūrija, to uzzināsim svētdien, kad Kongresu namā notiks ”Lielā Kristapa” svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. 

Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma ”Putnubiedēkļi” ir ielūkošanās Rīgas lidostas aizkulisēs. Stāsts par to, cik cieši urbānā vide tur sadzīvo ar dažādām dzīvām radībām – kukaiņiem, putniem un zvēriem. Filmas galvenie varoņi ir lidostas putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti, kuri gādā, lai abas vides nesatiktos, jo sadursme pat ar biti, nemaz nerunājot par lielākām radībām, lidmašīnām ir bīstama.

Filmas operators ir Māris Maskalāns, bet filmā izmantoti arī viena no filmas varoņiem Mareka Arbidāna ar telefona kameru uzņemtie kadri, ko viņš fiksējis savās darba gaitās. Sarunā ar ”Kultūras Rondo” viņš apliecināja – dabas Rīgas lidostā patiešām ir ļoti daudz.

Lidostas putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti jeb – filmas veidotāju vārdiem – putnubiedēkļi – lidostas teritorijā izdzenājot zvērus un putnus, pret dzīvajām radībām izturas saudzīgi, kas citviet pasaulē ne vienmēr tā notiek. Operatoram Mārim Maskalānam bijis ļoti interesanti iepazīt šo citu acīm neredzamo, bet tik ļoti svarīgo darbu.

Filma ”Putnubiedēkļi” ”Lielajam Kristapam” nominēta četrās kategorijās. Bet desmit nomināciju ir Alises Zariņas spēlfilmai ”Nospiedumi”, kas arī šodien piedzīvos pirmizrādi.

Filma ir paaudžu attiecību stāsts, tā vēsta par tēva lomu ģimenē un vecāku ietekmi uz bērnu dzīvi kopumā. Lai arī tēma ir sarežģīta un nopietna, režisore to risina sev ierastajā rokrakstā – caur humora un cilvēcības prizmu. Galvenā varone ir Līva, sieviete pāri 30, ko atveido Ieva Segliņa. Aktrisi uzrunāju vēl filmas tapšanas laikā, kad kāda no epizodēm tika filmēta Ikšķilē.

Režisore Alise Zariņa stāsta – filmēšanas laikā viņai vēl vairāk nostiprinājās pārliecība par tēmas aktualitāti, jo, par šo filmu uzzinot, ļoti daudzas sievietes viņai teikušas, ka dzīve bez tēva – tas ir arī viņu stāsts.

Kā Alises Zariņas, Lailas Pakalniņas un citas balvām izvirzītās filmas būs novērtējusi ”Lielā Kristapa” starptautiskā žūrija, to uzzināsim svētdien, kad Rīgas Kongresu namā notiks svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. Balvu par mūža ieguldījumu saņems kaskadieris Jānis Uldis Veispals.

Apritējis ceturtais gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Līdztekus centieniem izbeigt karu norisinās sarunas par Ukrainas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas ir veicinājis jaunu prokrieviskas, pret Ukrainu vērstas retorikas vilni, kura dzinulis Eiropas Savienībā ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

Kādi bijuši viņa pēdējā laika skaļākie izteikumi un kā valdības retorika kopumā ietekmē sabiedrisko domu Ungārijā? To pētījis „Euranet” faktu pārbaudes projekts.

„Euranet” faktu pārbaudes projekts ir apkopojis pēdējos mēnešos izskanējušos Ungārijas valdības, tostarp premjerministra Viktora Orbāna, izteikumus par Ukrainu. Secināts, ka tajos dominē apgalvojumi, kuros Ukrainai tiek pārmesta Ungārijai nelabvēlīgas politikas īstenošana un jaukšanās valsts iekšpolitiskajos procesos. Piemēram, vienā no pēdējā laika skaļākajiem paziņojumiem Orbāns apsūdzējis Ukrainu apzinātā naftas cauruļvada „Družba” darbības bloķēšanā. Pa to līdz šim Ungārijai un Slovākijai tika piegādāta Krievija nafta. Lai gan Kijiva norāda, ka infrastruktūra, kas šķērso Ukrainas teritoriju, janvāra beigās bojāta Krievijas triecienu rezultātā, Orbāns uzstāj, ka tas esot mēģinājums ietekmēt 12. aprīlī gaidāmo Ungārijas parlamenta vēlēšanu iznākumu un vājināt viņa pārstāvētās partijas "Fidesz" izredzes.

Tāpat viņš apgalvojis, ka Ukraina arī izdarot spiedienu uz Briseli, lai panāktu lētās Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu Ungārijai. Līdz ar to, viņa ieskatā, Kijiva esot drauds Ungārijas enerģētiskajai drošībai un ekonomiskajām interesēm, Ukrainu viņš tiešā tekstā nosauc ne vairs par pretinieku, bet gan par valsts ienaidnieku.

Orbāns arī paziņojis, ka Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā būtu atklāts kara pieteikums Ungārijai. Šie Orbāna izteikumi nav palikuši bez ievērības arī Krievijā, kur tos pārpublicējusi lielākā valsts ziņu aģentūra „TASS”, tādējādi rādot vietējai sabiedrībai, ka arī Eiropā ir politiķi, kuri domā līdzīgi Maskavai.

Šie gan ir tikai daži uzskatāmi piemēri tam, kā Orbāns izmanto Kremlim pietuvinātu retoriku – šāda veida vēstījumi jau ilgstoši caurstrāvo Ungārijas valdības nostāju un publisko komunikāciju kopumā.

Karš Ukrainā rit jau četrus gadus un šajā laiku daudzi ukraiņi raduši patvērumu un arī darbu Latvijā. To vidū arī ukraiņu zinātniece Natālija Amirulojeva, kura Latvijā darbojas Ķīmiskās fizikas institūtā un atzīst, ka iespēja turpināt darbu savā profesijā arī kara laikā ir būtiska ne vien viņai personīgi, bet ļauj turpināt darbu arī ar viņas studentiem dzimtajā pilsētā Dņipro. Pētniece arī secina, ka, pateicoties citu valstu atbalstam, arī kara laikā zinātne Ukrainā turpina pastāvēt un attīstīties.

Ukraiņu zinātniece Natālija Amirulojeva (Natalia Amirulloieva) pirms kara un arī šobrīd dzīvo Ukrainā Dņipro pilsētā, kur pētniece strādā Ukrainas zinātnes un tehnoloģiju universitātes Būvniecības akadēmijā par ķīmijas pasniedzēju un pētnieci. Tiesa, šobrīd viņas dzīve rit starp Dņipro un Rīgu, jo pēc kara sākuma zinātniece rada iespēju strādāt arī starpvalstu projektā Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūtā.

Natālija Amirulojeva: Es strādāju laboratorijā, un šobrīd man ir ļoti interesanta pētniecības tēma. Tā ir kristālu audzēšana. Man tas ir kaut kas pilnīgi jauns, jo Ukrainā ar to nenodarbojos. Ukrainā es strādāju ar gatavām vielām - es tās pētīju, sajaucu noteiktās proporcijās, lai iegūtu korozijas inhibitoru, un tas tika analizētas ar sarežģītām ķīmiskām metodēm. Savukārt šeit viela ir jāsintezē, un pēc tam ar fizikālām metodēm tā jāizpēta, lai saprastu, vai tas, ko esmu sintezējusi, vispār atbilst izvirzītajām prasībām. Tātad ukraiņu zinātnieki atrod iespējas strādāt, jo pētniekiem darbs ir visa viņu dzīve, tāpēc esam ļoti pateicīgi kolēģiem visā Eiropā, kas mūs atbalsta. Es šeit jūtos kā mājās.

Natālija novēro, ka tikmēr Ukrainā zinātnes nozarē līdz ar karu ir darbinieku deficīts, jo daudzi pētnieki ir pametuši valsti vai karo. Viņa gan darbu turpina arī Dņipro augstskolā, kur lekcijas notiek daļēji attālināti un tās bieži paralizē elektrības pārrāvumi un studentiem jāgaida lekciju ieraksti. Savukārt darbi laboratorijās nevar notikt attālināti un arī šis process regulāri ir traucēts, jo, ja skan gaisa trauksme, pētnieki un studenti dodas uz bumbu patvertni, kur savukārt bieži pasniedzēji vienkārši turpina mācīt teoriju, lai produktīvi izmantotu laiku. Neraugoties uz daudzajām problēmām, Natālijas ieskatā zinātnes joma arī kara laikā Ukrainā attīstās.

Kā palīdzēt to Eiropas valstu ekonomikai, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu? Par šo jautājumu šodien Briselē ar Eiropas Komisijas vadību spriež Baltijas valstu premjeri, kā arī citu Austrumeiropas valstu politiķi. Kaut gan nekādi papildu līdzekļi šobrīd no Briseles netiek solīti, par panākumu var uzskatīt jau to, ka ir panākta apziņa, ka Krievijas karš pret Ukrainu ekonomiski vairāk ietekmē Austrumeiropas valstis.