Konkurences padome konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes starp diviem lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijā bakalaura studiju programā "Robežapsardze" diplomus saņems 16 vecākie robežsardzes virsnieki.

Pavasara plūdu periods šogad varētu būt no 5. marta līdz pat 15. aprīlim.

Mazumtirgotāji “Maxima” un “Rimi”, iespējams, ir neatļauti vienojušies un savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas. Šādas pazīmes konstatējusi Konkureneces padome, kas veikusi pārbaudes pašos uzņēmumos. Ja vienošanās ir notikusi, tas nav patērētāju interesēs un pārkāpj Eiropas Savienībā noteiktu vienošanās aizliegumu. Abi uzņēmumi gan norāda, ka lēmumus par produktu cenām pieņemot pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi.

Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par šāda pārkāpuma izdarīšanu katram tirgus dalībniekam var piemērot naudas sodu līdz 10 % no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.

Konkurences padomes priekšsēdētaja Ieva Šmite stāsta, ka, pārkāpuma lietas ietvaros, uz tiesneša lēmuma pamata un ar Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu, vakar veikti likumā paredzētie procesuālie pasākumi pie diviem tirgus dalībniekiem pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

--

Spekulācijas par iespējamu cenu saskaņošanu starp lielākajiem mazumtirgotājiem sabiedrībā izskanējušas jau gadiem, īpaši laikā, kad strauji kāpa pārtikas cenas. Pērn maijā Ekonomikas ministrija kopā ar nozari parakstīja memorandu par pārtikas cenu mazināšanu, taču vēlāk gan lauksaimnieki, gan atbildīgie ministri atzina, ka tas būtisku ietekmi nav devis. Tika izveidots arī tā dēvētais pārtikas zemo cenu grozs, tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka tas ne vienmēr ir pilnīgs un pieejams visos veikalos.

Ko mēs darīsim, kad mīlestība beigsies? "Normālas ģimenes" 3. sezonā priekšstatus par attiecībām izaicina pāris un bijušais vīrs, aaizrautīgi ceļotāji un ģimene, kurā aug bērns ar invaliditāti. Virtuvē sarunājas atraitne un vīra māte, dzīvesbiedrs un desmit gadus precēts geju pāris. 

No 6. marta klausies podkāstu "Normāla ģimene" Latvijas Radio mobilajā lietotnē, LSM.lv un visās raidierakstu platformās. 

Itūnedeļ Latvejis Sabīdryskais medejs oficiali atkluoja Latgolys redakceju Daugovpilī, tok dorbs jau nūtyka ari da šam.

Par sabīdryskuo medeja nūzeimi regionā i par volūdys vaicuojumim sabīdreibys uzrunuošonā, par komercmedeju i pošvaļdeibu informacejis veiduošonu i par medeju telpu kai Daugovpilī, tai Latgolā kūpumā diskutej Latvejis Sabīdryskuo medeja vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs Ieva Aile, Baļtejis pietnīciskuos žurnalistikys centra „Re:Baltica” redaktore Sanita Jemberga, laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Liene Virza i Daugovpiļs dūmis Komunikacejis, turysma i administrativuo atbolsta departamenta vadeituoja Ilga Samarina.

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām.

Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar skeletona treneri Ivo Šteinbergu.

Ciklā „Kino profesionālis – darbs aiz kadra” mūsu uzmanība pievērsta skaņu režisoram. Edvards Broders atklāj, cik dažādi uzdevumi mēdz būt, strādājot ar filmu skaņu celiņu. Atceroties darbu pie filmas „Visi putni skaisti dzied”, medusmaize esot samiksēt kori un salikt kopā ar dabas skaņām. „Lielā Kristapa” balvai  Edvards Broders nominēts tieši par darbu pie dokumentāri muzikālās filmas „Visi putni skaisti dzied”. 

Galvenais – nezaudējam pašironiju! Šis aicinājums, kuru Mihaila Čehova teātrī nupat iestudētās izrādes „Bolderāja” programmiņā ierakstījis režisors Elmārs Seņkovs, mums noteikti noderētu arī ikdienā – jo pašironija nolaiž bruņas zemāk un ļauj uz sevi paskatīties no malas. Un tieši to caur mazliet groteskiem, bet ļoti atpazīstamiem tēliem – par kuriem izrādes nemaz tik bieži netaisa – Čehova teātrī aicina darīt izrāde „Bolderāja”. Kultūras rondo pirmizrādes dienā viesojas lugas autore Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs.

Kā būtu, ja kādas Rīgas apkaimes smalkākajā krogā divu jauniešu kāzās līgavas vecmāmiņa satiktu savu bijušo znotu un viņa jauno novecot sākušo draudzeni? Ko darīt vakara vadītājai, ja pāris minūtes pirms viesībām atklājas, ka vīrs nespēs nospēlēt muzikālo pavadījumu, jo vēl nav atguvies no iepriekšējām svinībām? Kā rīkoties līgavainim, ja līgavas labākā draudzene tosta ietvaros atzīstas jūtās?

Šī izrāde tiek pieteikta kā „komiska apkaimes melodrāma”. Tomēr tas, ka tās nosaukums ir „Bolderāja”, tā iestudēta Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī un to veidojuši dramaturģe Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs, vedina domāt, ka tik vienkārši viss nebūs. Un patiesi – slāņu šajā izrādē ir daudz, aizskarto tēmu – arī, un pašironija skatītājam noteikti noderēs. Jo ļoti iespējams, ka ar kādu no šīs izrādes tēliem varētu sevi asociēt ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no sociālā statusa vai etniskās piederības.