Šobrīd ALTUM paspārnē esošajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā pieteikumu pieņemšana nenotiek, jo viss 170 miljonu eiro finansējums ir rezervēts. Tas gan nenozīmē, ka  tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēl tikai domā par mājas renovāciju, jāsēž rokas klēpī salikušiem. Kādus priekšdarbus var veikt arī bez apstiprināta ALTUM atbalsta, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Skaidro ekobūvnieks ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs, "HomeUp" valdes loceklis Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs.

Eksperti iesaka, kamēr nav iespējas pieteikties finanšu atbalstam ēkas renovēšanai, ir īstais laiks dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā vienoties un pieņemt lēmumu, ka vispār grib veikt renovāciju un siltināšanas darbus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, startētu un rīkotos. Tad domāt tikai par lēmuma pieņemšanu būs par vēlu.

Daudzdzīvokļu namā Rīgā, Upes ielā 2a, ir 52 dzīvokļi. Pirms diviem gadiem ēka tika renovēta, un šis process ilga piecus gadus. Renovācijā ieguldīti 1,2 miljoni eiro un no tiem puse ir ALTUM līdzfinansējums, otru pusi - 600 000 eiro dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā 13 gadu laikā. Ar biedrības „U2a valdes locekli Liānu Rutku tikās Daina Zalamane.

Šodien, 17. februārī, Latvijas līdzjutēju uzmanība būs pievērsta biatlonam, bobslejam un pašā vakarā hokejam, bet kamēr šos startus vēl gaidām, atskatāmies uz vakardienu.

Rainis Bērziņš startēja īsākajā un ātrākajā šorttreka distancē – 500 metri. Kvalifikācijas slidojumā kritiens un trešā vieta. Tālāk tika pirmie divi un arī viņa laiks nebija gana ātrs.

Reiņa Bērziņa bilance šajās spēlēs – divas nepārvarētas kvalifikācijas, bet nenovērtējiet viņu par zemu, jo šorttrekā var gadīties visādi un vājie līdz olimpiskajām spēlēm netiek, un to Reinis ar saviem startiem ir apliecinājis.

Slidas pret ledu lielā ātrumā vakar skrapstēja arī Kortīnas bobsleja trasē, kur sacensībās piedalījās tikai viena mūsu bobsleja ekipāža – Jēkabs Kalenda kopā ar Matīsu Mikni, jo otras ekipāžas pilots Renārs Grantiņš guva traumu īsi pirms spēlē.

Mūsējo startus neklātienē vēroja arī bijušais bobslejists un arī ilggadējs Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, ar kuru sazināmies.

Gaidot ļoti svarīgo hokeja spēli šovakar par iekļūšanu olimpiskajā ceturtdaļfinālā, analizējām pretinieku – zviedru – veikumu.

Krievijas radītie apdraudējumi un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Analītiķi norāda, ka Eiropas drošība lielā mērā ir atkarīga no Baltijas, ziemeļvalstu un Polijas veidotā aizsardzības vairoga. 

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem Eiropa attapās, ka tā pēdējos 30 gadus ir dzīvojusi ilūzijās par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju. Tāpēc nācās izbeigt milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kā arī palielināt izdevumus aizsardzībai, kas ilgu laiku bija atstāta novārtā.

Ja iepriekš NATO dalībvalstīm savai aizsardzībai bija jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad pērn samitā Hāgā alianses locekļi vienojās palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP desmit gadu laikā.

2025. gadā pirmo reizi pilnīgi visas 32 NATO dalībvalstis savai aizsardzībai bija atvēlējušas vismaz 2% no IKP. Tomēr atsevišķas dalībvalstis jau strauji pietuvojās 5% slieksnim. Polija aizsardzībai atvēlēja 4,5%, Lietuva – 4%, Latvija – 3,7%, Igaunija un Norvēģija – 3,4%, Dānija – 3,2%, bet Somija un Zviedrija – nedaudz zem 3%.

Alianses ziemeļaustrumu flanga valstis ir apliecinājuša, ka tām aizsardzība ir prioritāte, tāpēc tās arī tuvākajos gados turpinās strauji palielināt ieguldījumus savu militāro spēju uzlabošanai.

Piecas ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, ko saīsināti mēdz dēvēt par NB8, pēdējos gados ir padziļinājušas savu sadarbību, jo tās apzinās, ka tikai kopīgiem spēkiem var radīt vērā ņemamu pretsparu Krievijai, sarunā ar Latvijas Radio sacīja Anna Rēneusa Gatrija, kura vada domnīcu „Stokholmas Brīvās pasaules forums”.

Pēc 13 gadiem darba nākusi klājā “Lībiešu kormūzikas antoloģija”. Grāmatā ir apkopotas lībiešu kora dziesmas bez pavadījuma un sniegts ieskats lībiešu kora dziedāšanas tradīcijās. 18. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs grāmatas atvēršanas svētki, kur varēs noklausīties arī grāmatā iekļautos skaņdarbus. 

Grāmatas autors un Salaspils kora „Lōja” diriģēnts Ģirts Gailītis stāsta, ka 13 gadu darbs nu vainagojies ar taustāmo rezultātu – pirmo grāmatu, kas veltīta lībiešu kormūzikai. Bet, kā saka autors, priekšā vēl nākamie antoloģijas sējumi, jo šajā izdevies apkopot tikai a capella skaņdarbus – bez instrumentu pavadījuma. Kādus no tiem varēs noklausīties arī rītdienas grāmatas atvēršanas pasākumā, stāsta Gailītis.

Gailītis stāsta, ka darbs pie lībiešu kormūzikas apkopojuma aizsācies līdz ar kora „Lōja” dibināšanu Salaspilī 2007. gadā. Kora misija bija dziedāt līvu valodā – un bija vēlme atskaņot ne vien folklora dziesmas, bet arī koriem rakstīto mūziku. Meklējot materiālus repertuāram, to atrasts bija daudz. Bet tie nebija apkopoti vienā sējumā. Jaunais izdevums ļaus visiem interesentiem daudz vienkāršāk atrast mūziku lībiešu valodā. Hronoloģiski tā aptver trīs laika posmus: pirms 1940. gada, padomju okupācijas laiku un arī mūsdienas.

Gailītis stāsta, ka šobrīd sarunāties lībiešu valodā spēj ap 40 cilvēkiem. Bet daudz vairāk ir tādu, kas šo valodu saprot. Mūzika ir viens no veidiem, kas palīdz cilvēkus radināt pie šīs valodas. Bet ir svarīgi radīt jaunu mūziku lībiešu valodā, lai arī nākotnes paaudzēm būtu, ko pētīt, saka Gailītis. Antoloģijā iekļauti seši komponistes Agnetes Krilovas darbi. Viņa stāsta, ka grāmata palīdzēs lībiešu valodai turpināt savu dzīvi caur kora dziesmām.

Ar birokrātijas mazināšanu un ekonomikas attīstību gadu pēc valdības tā sauktā restarta tomēr nav īsti veicies. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Viņa sacīja, ka pēdējā pusgadā valsts ekonomikā parādās attīstības tendences, taču izaugsme vēl ir ļoti tālu no valdības gribētās.

--

Čakšas vadītā Saeimas Budžeta komisija šodien, 17. februārī, priedīs par "Latvijas attīstības stratēģijas 2050" ietvaru. Tādu vīziju izstrādājusi Latvijas Universitāte, un dokuments paredz nākamajos 25 gados "apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem un panākt darbaspēka ilgtspēju un kvalitāti".

Šorttrekists Reinis Bērziņš olimpiskajās spēlēs 500 metru distancē netiek ceturtdaļfinālā. Bobslejā latviešu pilota Jēkaba Kalendas un stūmēja Matīsa Mikņa ekipāža pēc pirmajiem diviem braucieniem iekārtojusies augstajā 6. vietā.

Šorttreks ir viens no tiem diviem sporta veidiem, kas Latvijai atnesis medaļas šajās spēlēs. Runa, protams, ir par Roberta Krūzberga bronzas godalgu 1500 m distancē. Bija paredzēts, ka Roberts piedalīsies arī 500 m distancē, bet pēc iztērētajām emocijām un arī veselības Krūzbergs tomēr šajā disciplīnā nepiedalījās. 

Tas nozīmēja, ka Reinis Bērziņš negaidīti tika pie vēl viena starta šajās spēlēs. Viņš bija otrajā priekšskrējienā, pēdējā līkumā pirms finiša viņš jau bija cīņā par kāroto otro vietu, bet sekoja kritiens kopā ar konkurentu no Turcijas. Neraugoties uz piedzīvoto kritienu, Bērziņš tomēr spēja sasniegt finišu, taču bija trešais savā priekšskrējienā un ar uzrādīto laiku arī nepietika, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā. 

 Savukārt Kortīnā ledus trasē aizvadīti pirmie divi braucieni bobsleja divnieku ekipāžām. Jēkabs Kalenda un Matīss Miknis šobrīd ierindojas 6. vietā. Pirmās trīs vietas ieņem vācieši, bet pirms Kalendas un Mikņa vēl arī amerikāņu un rumāņu ekipāžas.

Bobslejā izšķirošie notikumi 17. februāra vakarā. Tāpat rītvakar izšķirošs notikums arī hokejā – Latvijas komandai būs jāmēro spēki ar titulēto un spēcīgo Zviedrijas izlasi.

Pārrunājam redzēto hokeja turnīrā un arī bobsleja trasē ar ilggadēju sporta žurnālistu Māri Zembergu.

Sešas Eiropas Savienības valstis apsver iespēju jau tuvākajos mēnešos spert pirmos soļus, lai savā starpā izveidotu vienotu iekrājumu un investīciju tirgu.

Apkures rēķins par janvāri - pamatīgs šoks un nepatīkams pārsteigums daļai iedzīvotāju, aukstā laika dēļ maksa par siltumu vietām pat dubultojusies.

Vācijā nedēļas nogalē noslēdzās pasaulē ietekmīgākais drošības forums – Minhenes drošības konference. Tā uzmanības centrā bija transatlantiskās attiecības un Eiropas spēja kļūt spēcīgākai.

Eksperte: Rubio runa Minhenē nav lielas ASV politikas izmaiņas vēstnesis, Latvijai jāsaista sava nākotne ar Eiropas Savienību.

Piekrastes zveja īpaši aizsargājamās jūras teritorijās varēs turpināties kā līdz šim.

Piekrastes zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās varēs turpināties kā līdz šim, paredz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas panāktā vienošanās.

Zvejnieku un citu piekrastes iedzīvotāju iebilžu dēļ pērn tika apturēta jaunā jūras aizsardzības plāna virzība. Zvejnieki pārliecināti, ka iepriekš plānotie liegumi iznīcinātu arodu un izskanēja, ka tas būtiski ierobežotu arī piekrastes tūrisma nozari. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka plāna labojumi riskus dabas aizsardzībai neradīšot. 

Pavārgrāmatas, ko  mēdz dēvēt par virtuves Bībeli, goda vietā celtas izstādē “Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas”. Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pārlapojam pavārgrāmatas un skaidrojam, cik nozīmīgas ir latviskās garšas izjūtas svešā vidē.

Šoreiz raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts sveicienus sūtām no muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē", un pirms šo sarunu sākām, visi viens otram pajautājām - vai jūs esat paēduši? Jo saruna būs diezgan garšīga. Šobrīd muzejā goda vietā ir celtas "Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas". Tieši ar šādu nosaukumu ir atklāta izstāde, kas ieskicē laiku pēc Otrā pasaules kara, kad, nonākot trimdā, daudzas latviešu saimnieces saskārās ar izaicinājumu, kā pagatavot pazīstamus un iemīļotus ēdienus, esot svešā vidē, turklāt arī trūcīgos apstākļos. Tādēļ jau bēgļu nometnēs pārpublicēja Latvijā pirms kara izdotās pavārgrāmatas. Kā arī sākot no pagājušā gadsimta 50. gadiem, iznākušas pirmās diasporā tapušās pavārgrāmatas, un tas ir turpinājies līdz pagājušā gadsimta 80.-90. gadiem.

Šobrīd izstādē var aplūkot 20 pavārgrāmatas, kas ir izdotas dažādos laika posmos ārpus Latvijas. Vienlaikus ar šo izstādi arī rīt Latvijas Universitātes pētniecības projekts "Latviešu diasporas identitātes transformācijas: teksts, valoda, digitālā vide" un šī pētījuma viens no fokusiem ir arī aplūkot ēdienu klātbūtni diasporas tekstos - pētīt latviskās garšas izjūtas svešā vidē.

Pie sarunu galda diasporas gastropoētikas pētnieki: projekta vadītājs Latvijas Universitātes profesors Ojārs Lāms, projekta pētniece Latvijas Universitātes lektore Ilze Šķestere, izstādes "Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas" kuratores Marianna Auliciema un Jūlija Apse, kā arī muzeja "Latvieši pasaulē" pedagoģe un komunikācijas speciāliste Danute Grīnfelde.