Brīvprātīgā gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā kā ierasts sāksies 1. martā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļai iedzīvotāju šogad nodokļu pārmaksa var neveidoties vai būt mazāka nekā iepriekšējos gados. Kas mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Fizisko personu Deklarāciju Uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare.

"Pagājušajā gadā tika atcelts diferencētais neapliekamais minimums un ieviests vienots fiksētais visiem iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka jau gada laikā, saņemot atlīdzību, tika piemēroti precīzāki nodokļi un tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārmaksas var neveidoties," izmaiņas skaidro Dace Ķirse-Ķirša.

Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji var iesniegt nodokļu deklarāciju, lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, izglītību un arī iemaksām privātajos pensiju fondos un veiktajiem ziedojumiem.

Bobsleja pilots Jēkabs Kalenda ar pieredzējušo stūmēju Matīsu Mikni bobsleja divnieku sacensībās izcīnīja 8. vietu. Latvijas hokeja izlase ar zaudējumu zviedriem (1:5) noslēdz olimpisko turnīru.

Vilšanās par labi padarītu darbu – tā apmēram varētu rezumēt kopējo noskaņu tīklos un viedokļos par Latvijas hokeja izlases veikumu šajās olimpiskajās spēlēs. Jā, šobrīd to jau var rezumēt, jo mūsējiem spēles galā. Vakar Latvija cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā zaudēja zvaigžņotajai Zviedrijai.

Pēc mača viedokli izsaka aizsargi Kristaps Zīle, izlases debitants Alberts Šmits un galvenais treneris Harijs Vītoliņš.

Izlases veikumu rūpīgi vēro ne tikai līdzjutēji, bet arī visi mūsu hokeja lietpratēji. Viens no viņiem – hokeja kluba „Prizma” galvenais treneris Ēriks Miļuns.

Olimpiskais astotnieks bobslejā, tikai par vienu simtdaļu atpaliekot no septītās vietas. Tāda ir olimpiskā debitanta Jēkaba Kalendas bilance līdz šim, divniekos startējot kopā ar Matīsu Mikni.

Bobslejā tagad trīs dienas treniņi četriniekiem un pēc tam jau sestdien, 21. Februārī, Kalendam pirmais olimpiskais starts četriniekos. Viņiem ar Matīsu Mikni pievienosies Lauris Kaufmanis un Mairis Kļava.

Vakar biatlona stafetē startēja vīrieši, Latvijas komanda izcinīja 18. vietu, šodien biatlona stafetē starts dāmām.

Šodien arī sacensības slalomā. Un te pirmo reizi ļoti daudzu gadu laikā Latvijai ir uz ko cerēt. Dženifera Ģērmane pasaules kausa posmos šosezon ir bijusi septītā, bet kopvērtējumā slalomā ir 15. vietā pasaules rangā. Tas Latvijai ir kas nebijis. Slalomā startēs arī Liene Bondare.

Jaunākā Latvijas Bankas veiktā idzīvotāju finanšu pratības aptauja rāda, ka vissliktāk finanšu lietas pārzina 18-19 gadus veci jaunieši, kas tikko pabeiguši skolu. Latvijas Radio devās pie topošajiem vidusskolas absolventiem un noskaidroja, ka finanšu pratība stundās tiek aplūkota tikai nedaudz.

Tam ir vairāki iemesli: finanšu pratība ir tikai viens no daudziem tematiem, kas jāaplūko sociālo zinātņu stundās; priekšmeta skolotājiem jābūt ekspertiem ļoti daudzos tematos; finanšu nozares pārstāvji, kuri vislabāk varētu pastāstīt, nenāk strādāt skolā.

Plašāk Annas Apīnes ierakstā.

Bērniem Latvijā netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr mācību apjoms un vērtēšanas pieeja skolās būtiski atšķiras. Tas savukārt ietekmē skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.

Turklāt praksē nereti netiek īstenots pat plānotais stundu skaits, kas vēl vairāk pasliktina skolēnu sagatavotību. 

--

Pamatizglītības programmās Latvijā mācās vairāk nekā 183 tūkstoši skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi izglītībai ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās. Tā secinājuši revidenti.

Latvijas biatlona vīru kvartets noslēdz olimpiskās spēles ar stafeti, izcīnot 18. vietu. 

4x7,5km distancē pirmais devās Andrejs Rastorgujevs. Viņš abās šaušanas reizēs izmantoja pa divām rezerves patronām un nodeva stafeti Renāram Birkentālam 10. vietā. Renārs šaušanā iztērēja tikai vienu rezerves patronu un pacēlās uz 8. vietu. Trešajā etapā startēja Rihards Lozbers, kuram neveicās šaušanā, un viņš finišēja 17. vietā. Bet ceturtais startēja Edgars Mise.

Stafetē Latvijas sportisti atgriezās pēc 16 gadu pārtraukuma, iepriekšējo reizi latvieši vīru stafetē piedalījās 2010. gada Vankūveras spēlēs un palika 18. vietā. Labākais sasniegums šajā disciplīnā bija 1998. gadā Nagano spēlēs ar Oļega Maļuhina, Ilmāra Briča, Gundara Upenieka un Jēkaba Nākuma pūliņiem izcīnītā 6. vieta.

Vēl šovakar bobsleja divnieku ekipāžām trešais un ceturtais brauciens. Jēkabs Kalenda un Matīss Miknis pēc pirmās dienas ir olimpiskajā sešiniekā.

Pēc plkst. 22, kad sāksies noslēdzošie braucieni bobslejistiem, sāksies arī Latvijas hokeja izlases dalība izslēgšanas turnīrā. Spēle ar Zviedriju. 

Cerot uz veiksmi, uzklausām izlases kapteiņa Kaspara Daugaviņa iedvesmas vārdus savai komandai un arī līdzjutējiem. Un vēl kāds pārsteigumus – novēlējumu mūsu hokejistiem atsūtījis Kaspara Daugaviņa draugs un arī liels hokeja entuziasts, bijušais Latvijas basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns.

Pēc Latvijas vārda parādīšanās amerikāņu dzimumnoziedznieka Epstīna lietā, arī Latvijā tiek jautāts – kā pasargāt bērnus no seksuālās ekspluatācijas. Par to šodien, 17. februārī, diskutē Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē. Iekšlietu ministrija un arī policija pauž, ka Latvijā regulējums bērnu aizsardzības jomā patlaban ir pietiekams un pasargā bērnus arī no seksuālās ekspluatācijas. Vienlaikus ministrijā atzīst, ka biežākie noziegumi pret bērniem ir saistīti tieši ar seksuālu izmantošanu. Tikmēr bērnu tiesību eksperti un nevalstiskās organizācijas aicina ne vien domāt par bērnu un vecāku izglītošanu, bet arī uzlabot atsevišķus normatīvus.

Gatavošanās rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām notiek pēc plāna.

Pērn katras 25. dzemdības Latvijā notikušas valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā.

Daugavpilī e-biļešu sistēmas iepirkuma konkursā saglabāts pagājušā gada uzvarētājs.

Darbinieki arī turpmāk slimības gadījumā varēs vienoties ar darba devēju par vienas dienas prombūtni, neņemot darba nespējas lapu.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģi un Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Lieni Ozoliņu par demokrātiju un nevienlīdzību, emocijām, ideoloģiju un sabiedrības iespējām vienoties.

Šajā ģeopolitiskā situācijā nedrīkst kritizēt valsti. Taču Latvijas elektorāta uzticība valsts varai jau vairāku gadu garumā mērījumos tiek uzrādīta kā samērā zema. SKDS socioloģiskā aptauja pagājušā gada nogalē rādīja, ka pilnīgi visu Latvijas partiju atbalstītāju vidū jautājumā par valdības darbu summāri ir vairāk dusmu un pesimisma, nevis optimisma un apmierinātības. Līdzīgs vērtējums ir redzams mērījumos par Saeimas darbu, kad vaicāja, vai šī Saeima darbojas labāk nekā iepriekšējā. 

Tajā pašā laikā "Politico" pagājušā gadā publicēja drūmuma indeksu par dažādām Eiropas valstīm, kur tikai 52% respondentu Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar Francijas, Beļģijas vai Nīderlandes iedzīvotājiem, domā, ka viņu valsts attīstās nepareizajā virzienā. Tur šī neapmierinātība ar virzienu ir par 20% lielāka. 

Vēlēšanu gads, neizdevušās valsts retorika Krievijas informatīvā kara operācijās, valsts varas kritika un demokrātija - par to saruna ar Lieni Ozoliņu. 

Kā tu skaidro šīs samērā, es teiktu, pretrunīgās tendences iedzīvotāju attieksmē? Viens ir dusmu un pesimisma emocijas, kuras ir raksturīgas visiem, sākot no "Vienotības" elektorāta līdz Rosļikova elektorātam. Tajā pašā laikā šis paradokss, ka drūmumu indeksā puse Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar virzienu, kurā attīstās valsts. Tāds uztveres paradokss.

Liene Ozoliņa: Tiešām ļoti spēcīgas negatīvās emocijas. Mēs arī dažādos socioloģijas, antropoloģijas, politoloģijas pētījumos Latvijā redzam, ka pat nav lielas atšķirības dažādu partiju elektorātā. Tas noteikti mums rāda, ka sociālais līgums, kas ir principā liberālas demokrātijas pamatā, tāda nerakstīta vienošanās, uzticēšanās, ka politiskā elite pārstāvēs sabiedrības intereses un strādās sabiedrības labā, Latvijā ir ļoti vājš. Mēs no tāda ļoti augsta punkta tad, kad mēs atguvām neatkarību, ātri iekritām ļoti zemā punktā. (..)

Tas ir tieši saistīts ar to attīstības un ekonomikas modeli, kādu Latvija izvēlējās 90. gadu sākumā. Tā arī nebija atrauta, Latvijai unikāla izvēle, tas bija dominējošs attīstības modelis tajā laikā globāli, ko mums arī skaidroja un palīdzēja ieviest dažādas starptautiskās institūcijas, kā Pasaules Banka, Valūtas fonds un citas. Bet Latvija to īstenoja tiešām tādā šoka terapijas veidā.

Mums ir bijušas vairākas šoka terapijas šo desmitgažu laikā, kur, cenšoties liberalizēt, modernizēt ekonomiku, cenšoties ieviest it kā pareizu modeli, kā valstij, ekonomikai jāstrādā, tas ātri noveda pie tā, ka jau 90. gadu sākumā ļoti liela sabiedrības daļa nonāca milzīgā sociāli ekonomiskā nedrošībā un nabadzībā. Mums ir, protams, auguši IKP rādītāji, taču vēl joprojām, un tas ir saistīts ar to, ka ik pa laikam mums ir bijuši tādi šoka terapijas viļņi, kad ir kaut kādas krīzes bijušas. Visspilgtāk [tas izpaudās] 2008.-2009. gada globālajā ekonomikas krīzē, uz ko Latvija izvēlējās atbildēt ar šoka terapiju - milzīgu taupības režīmu, kas principā glāba lielās bankas, lielākajai sabiedrības daļai uzspieda milzīgu jostu savilkšanu.

Tā nabadzība un nedrošība ir turpinājusies. Tā [situācija] it kā relatīvi ir uzlabojusies, bet vienalga ir liela daļa dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, un nevienlīdzība turpina būt ļoti augsta.

Bērna krūts barošana nav vien fizioloģisks process un to mēdz pavadīt daudz un dažādas emocijas - gan pozitīvas, gan negatīvas? Ko ar šīm emocijām darīt pašai un kādos gadījumos jāiesaistās līdzcilvēkiem?

Ģimenes studijā diskutē PEP mamma un zīdīšanas konsultante Baiba Kauliņa, VCA Ginekoloģijas virziena vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Karlīna Elksne un psiholoģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Elīna Zelčāne.