Nav daudz tādu piļu Latvijā, kuras mūri pieredzējuši tik daudzus gadsimtus, piedzīvojuši tik dažādus saimniekus un viņu likteņus, kā Turaidas pils. Kāda bija šīs viduslaiku pils nozīme Livonijas laikā un vēlāk? Ko zinām par lībiešu dzīvi Turaidā un kādu sadzīvi te vadījuši daudzie pils iemītnieki?

Raidījumā Zināmais nezināmājā atklāj Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists - vēsturnieks, lībiešu mantojuma pētnieks Guntis Zemītis, vēstures zinātņu doktore, viduslaiku piļu eksperte, Turaidas Muzejrezervāta galvenā speciāliste - vēsturniece Ieva Ose un vēsturniece, Turaidas Muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne.

Kosmosa atkritumu, piemēram, raķešu un satelītu atlūzu, skaits uz Zemes pieaug, tāpēc likumsakarīga šķiet jauna publikācija zinātnes žurnālā “Science”. Tajā vēstīts, ka ar seismometriem jeb seismogrāfiem, ar ko parasti reģistrē zemestrīces, ir iespējams izsekot krītošiem kosmosa atkritumiem. “Science” publikācijā minēts konkrēts notikums 2024. gadā, kad, Ķīnas kosmosa kuģim atgriežoties Zemes atmosfērā, tā sabrukšanai līdzi izsekoja seismometri Kalifornijā. Kā allaž, viedokli par rakstu vaicājam pašmāju zinātniekam, un šoreiz tas ir Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģiju zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Viesturs Zandersons. Viņš norāda, ka notikums ar Ķīnas kosmosa kuģi nav pirmās šādas seismometra fiksētās svārstības, taču jāizceļ ārvalstu pētnieku labi veiktie aprēķini.

Why Vladislav Heraskevych’s disqualification over a “memorial helmet” became a matter of principle - and how it was received in Ukraine. Dīvs Reiznieks speaks with Oleksandr Hlyvynskyi, head of the Ukrainian Sports Press Association, about the limits of the International Olympic Committee’s “neutrality,” double standards, and how sport in Ukraine continues even under wartime conditions. Also: how athletes support the army, the role sport may play in rebuilding the country after the war, and why solidarity from other nations in moments like these is more than symbolism.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Kāpēc Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija par “piemiņas ķiveri” kļuva par principa jautājumu - un kā to uztvēra Ukrainā. Dīvs Reiznieks iztaujā Ukrainas sporta preses asociācijas vadītāju Oleksandru Hļivinski par Starptautiskās Olimpiskās komitejas “neitralitātes” robežām, dubultstandartiem un to, kā sports Ukrainā turpinās pat kara apstākļos. Arī par to, kā sportisti palīdz armijai, kādu lomu sports spēlēs valsts atjaunošanā pēc kara un kāpēc citu valstu solidaritāte šādos brīžos nav tikai simbolisms. 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tevi interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Demence ir problēma, kura sastopama arvien biežāk, un gan pašas diagnozes noteikšana, gan medicīniskā un sociālā atbalsta sniegšana ir izaicinošs uzdevums, tomēr jācenšas to risināt. Kā tieši to darīt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro neiroloģe Zane Anna Litauniece, Latvijas Alcheimera asociācija valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte, pirmā multisensorā dienas centra cilvēkiem ar demenci “Sāras dārzs” projekta vadītāja Inese Motte un sociālā darbiniece un rehabilitētāja centrā “Sāras dārzs” Liene Lizdika.

Zane Anna Litauniece skaidro, ka demence bieži sākas ļoti nemanāmi, piemēram, cilvēks sāk aizmirst ikdienišķas lietas - kā sauc kaimiņu vai kā pagatavot omleti. Attīstoties demencei, cilvēkam var mainīties arī raksturs - mierīgs cilvēks kļūst agresīvāks. Demence ir tad, kad cilvēks ne tik labi doma un nevar pilnvērtīgi veikt ikdienas lietas.

Demence ir slimība ne normāla novecošanās pazīme. To ir laicīgi jādiagnosticē un jāsāk ārstēt. Tieši agrīna stadijā vislabāk var palīdzēt noturēt dzīves līmeni kvalitatīvu. Demences sākumu tuvākie var arī uzreiz nepamanīt kādam ģimenē.

Aptauja liecina, ka vārdu demence zina visi, daudzi nesaprot, ko tas izsaka, bet lielākā daļa tic, ka ir iespējas kaut ko darīt, lai to attālinātu, tomēr nezina, kas būtu jādara, lai to attālinātu.

Demence ir aktuāla visā pasaulē. Katras trīs sekundes pasaulē nāk klāt viens demences pacients. Vidēji 1,8% no iedzīvotāju skaita ir cilvēki ar demenci.

Raidījuma viešņas arī norāda, ka vēl nav zināms, kā cilvēka smadzeņu darbību ietekmēs mākslīgā intelekta atttīstība, jo jau pētījumi par tehnoloģiju lietojumu rāda, ka cilvēki izmantoto mazāk vairākas smadzeņu daļas, kas bija nepieciešamās kādreiz, kad paturēt prātā vajadzēja daudz vairāk.

Veltījums vecvecākiem un vienlaikus aicinājums uz sarunu par aktuālu tēmu ir jaunā Latvijas Leļļu teātra izrāde ”Vientūļība”. Tās idejas autori, īstenotāji un lomu tēlotāji ir Anna Klišāne un Agris Nātre. Viņi paši veidojuši arī trešo ļoti svarīgo izrādes dalībnieku, un tā ir lelle Sarmīte.

Izrāde ir mazliet smeldzīgs un pārdomas rosinošs stāsts par vientulību vecumdienās. Kā arī par to, cik dažkārt svarīgs var būt viens apciemojums vai zvans kādam mums tuvam cilvēkam. Jaunā iestudējuma pirmizrāde būs šodien, 19. februārī.

Izrādes galvenā varone ir Sarmīte, sirma kundze, kas mūža nogalē savas dienas vada vienatnē. Skatītājs tiek ieaicināts viņas pasaulē, kas nozīmē iejusties viņas dzīves ritmā, viņas pasaules uztverē un viņas atmiņās par kādreiz piedzīvoto un pārdzīvoto. Izrādē skan Staņislava Kuļikova speciāli tai komponēta mūzika, izrāde ir bez teksta, aktieru izteiksmes veids ir kustību valoda, zīmēšana un darbošanās ar origami tehnikā veidotām figūriņām.

Izrāde ir aktieru Annas Klišānes un Agra Nātres radošais kopdarbs, kurā aktuālu tēmu viņi savieno ar to, ko jūt arī ļoti personiski.

Anna un Agris izrādē darbojas ne tikai kā aktieri, bet ir izrādes veidotāji visplašākajā nozīmē. Meistarklasē viņi apguvuši origami darināšanas mākslu, lai paši izrādei varētu izveidot papīra figūriņas, tāpat viņiem bijušas meistarklases leļļu veidošanā, un arī galvenā varone – lelle Sarmīte – ir viņu pašu darināta. Tā ir tā sauktā planšetlelle, ļoti cilvēciska savā izskatā, izrādē viņu vada Agris, kurš kādā ziņā ar savu tuvo klātbūtni atgādina viņas sargeņģeli. 

Aktualizējot tēmu, viens no izrādes mērķiem ir atgādināt, cik svarīgi ir būt uzmanīgiem pret saviem līdzcilvēkiem, īpaši tiem, kas ir vieni.

Izrāde "Vientūļība" Leļļu teātrī ir iestudējumsjauniešiem un pieaugušajiem.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, visdrīzāk, arī mēs izjutīsim visdažādākās dezinformācijas kampaņas. Jāatgādina, ka nesenajās parlamenta vēlēšanās Moldovā Krievija atvēlēja ievērojamus resursus, lai ietekmētu sabiedrības viedokli.

Sarunā ar Latvijas Radio Melburnas Monaša Universitātes Sociālo zinātņu skolas vecākais lektors Čārlzs Krebtrī, kura pētniecisko interešu lokā ir dezinformācija, kā arī situācija tā sauktajās pēcpadomju valstīs, norāda: mūsdienu pasaule nav gatava propagandas pārplūdumam, kas, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, varētu izrādīties ievērojama. Tajā pat laikā ir iespējams ierobežot propagandas izplatību tādā veidā, ka cilvēkiem tās veidošanas izmaksas kļūst neizdevīgas. 

Trešdiena, 18. februāris, Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem saistīts ar startiem slēpošanas disciplīnās. Komandu sprints distanču slēpošanā sievietēm un vīriešiem, kalnu slēpošana slaloms sievietēm, kā arī biatlona stafete sievietēm.

Šodien Patrīcija Eiduka un Kitija Auziņa rakstīja Latvijas sporta vēsturi - pirmo reizi mūsu slēpošanas duets kvalificējās finālam komandu sprinta sacensībās olimpiskajās spēlēs. Viņas kvalifikācijā uzrādīja 12. laiku, bet finālā starp 15 dalībvalstīm ierindojās 13. vietā. Finālu uzsāka Auziņa, bet finiša līniju šķērsoja izlases līdere Eiduka, un latvietes no uzvarētājām zviedrietēm atpalika minūti un 26,06 sekundes.

Vēlāk arī Latvijas vīri devās trasē kungu komandu sacensībās. Mūsu komandā bija Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis. Kungiem gan neizdevās iekļūt finālā, viņi kvalifikācijā palika 17. vietā.

Uz slēpēm šodien arī mūsu kalnu slēpotājas Dženifera Ģērmane un Liene Bondare. Ģērmane bija viena no mūsu cerībām un joprojām ir, taču vairs ne šajā spēlēs, jo viņa savā slaloma sacensību 1. braucienā izstājās.

Šajās spēlēs pēc 16 gadu pārtraukuma olimpiskajās stafetes sacensībās biatlonā sieviešu konkurencē piedalās Latvijas kvartets. Startē Estere Volfa, kura stafeti nodeva izlases līderei Baibai Bendikai. Un Baiba Bendika otro stafetes posmu pabeidza līderpozīcijā – 1. vietā. Pēdējos posmus veica Sanita Buliņa un Annija Keita Sabule, kurām šis ir pēdējais olimpiskais starts Milānas–Kortīnas spēlēs.

Vakar vēlu naktī dalību olimpiskajās spēlēs noslēdza arī Latvijas hokeja izlase. Arī mēs noslēdzam hokeja izlases spēļu atspoguļošanu sarunā ar žurnālistu Ulvi Broži, kurš ieguvis Trīs zvaigžņu gada balvu ieguvēju kā labākais sporta žurnālists. Viņš ir zinošākais hokeja apskatnieks valstī, pārstāv portālu Sportacentrs.com.

Divas dienas trīspusējās sarunās Ženēvā Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji mēģināja vienoties par pasākumiem, kas kaut mazliet pietuvinātu Maskavas sāktā kara beigas Ukrainā. No amatpersonu paziņojumiem var secināt, ka atsevišķos jautājumos ir panākta vienprātība, tomēr svarīgākajos paliek domstarpības. 

Nekāds būtisks pavērsiens, kas izmainītu kara gaitu, nav panākts. Iespējams, svarīgākais paziņojums no Ženēvas ir tas, ka puses panāca vienošanos par uguns pārtraukšanas mehānisma kārtību. To pēc tikšanās beigām sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka pamiera ievērošanas kārtību uzraudzīs ASV. Ukrainas līderis šo skata kā konstruktīvu signālu.

Ženēvā noslēgušās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvju sarunas.

Eiropas Komisija publicējusi plānu kā palīdzēt reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Nauda vēža pacientiem būtiskām operācijām pieejama tikai līdz martam; ārsti aicina valsti rast risinājumus.

Valsts kontrole revīzijā secina, ka Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība.

Rīgas filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles izveidei galvaspilsētā ir nepieciešams speciāls likums.

Rinkēvičs: Mums nav pieņemams tas, ka ar Krievijas un Baltkrievijas karogiem Paraolimpiskajās spēlēs startēs šo agresorvalstu sportisti.