FID: "Moneyval" ziņojumā apliecināta Latvijas spēja efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Skandalozajā amerikāņu finansista un dzimumnoziedznieka Epstīna lietā šodien britu policija aizturējusi bijušo princi Endrū.

Uz pirmo tikšanos sanākusi Trampa izveidotā Miera padome.

Izglītības un zinātnes ministre sola labot esošo izglītības standartu un veidot jaunu.

No olimpiskā turnīra Latvijā atgriezusies daļa vīru hokeja izlases.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē šķetinām biogrāfijas un tajās ietvertās stīgas par sevis nezaudēšanu. Uzmanības centrā ir poļu klasiķes Agņeškas Holandas sirreālā biogrāfija “Francs” par Franca Kafkas dzīvi Prāgas un vēstures labirintos un britu režisora Kērka Džounsa jauna vīrieša tuvplāns drāmā “Es lamājos”, kas izgaismo dzīvi ar Tureta sindromu.

Poļu režisore Holanda ir dzīvā Eiropas kino klasiķe ar piecās desmitgadēs apkopojamu filmogrāfiju. Viņas filmām, kas galvenokārt kartē Austrumeiropas un Centrāleiropas vēsturi, mākslas personības un politiskus procesus, ir raksturīgs atturīgums, lakonisms un simbolisms. Jaunākais darbs “Francs” ir biogrāfiskā fantāzija par Kafku – šķīst procesi, metamorfozes, pilis un izdoma par tālo zemi, kurai pats Kafka piešķirs vārdu “Amerika”.

Pēc dažām dienām (24. februārī) apritēs četri gadi, kopš Krievija eskalējusi savu agresiju Ukrainā, uzsākot tur pilna mēroga karadarbību. Par šī kara raksturu, nozīmi un to, ko šis karš jau ir iemācījis cilvēcei karošanas teorijas un tehnikas ziņā saruna raidījumā Kurp griezies, pasaule?. Analizē vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātājs Dainis Poziņš. 

Lai arī plašāki secinājumi par šo karu ir problemātiski, kamēr tas vēl turpinās, tomēr mēs jau varam apmēram novērtēt šī kara nozīmi agrāko militāro konfliktu kontekstā. Viennozīmīgi, tas ir karš atstās nopietnu ietekmi un kurš jau ir atstājis paliekošas pēdas. 

Dainis Poziņš: Varētu piekrist. Bet patiesībā šis konflikts, ja mēs skatāmies mūsdienu vēstures, 21. gadsimta vēstures kontekstā, šobrīd ir vislielākais un vissvarīgākais konflikts. Un vidusmēra sabiedrība, arī daudzi politiķi, kas ikdienā ir iegrimuši savos ofisos, partiju biroju cīņās par saviem amatiem, neaptver, cik patiesībā šis Ukrainas konflikts atstāj plašu ietekmi ārpus tiešās karadarbības zonas.

Jāpatur prātā, ka konflikts veidojas ilgstošā vēstures periodā un tas ir sava veida kulminācijas punkts postpadomju konfliktiem bijušās Padomju Savienības telpā. Un otrs aspekts, kas ir jāņem vērā, cīņā pastarpināti ir iesaistīti divi lieli valstu bloki - Rietumu pasaule, demokrātiskās valstis un autoritārie režīmi. Lai arī oficiāli karo divas valstis - Ukraina un Krievijas Federācija, tad kaujas laukā atrodas arī citu valstu pilsoņi ne tikai kā brīvprātīgie. Piemēram, Ziemeļkorejas gadījumā arī reāli nosūtītas karaspēka vienības, kuras bija tieši un aktīvi iesaistītas karadarbībā. 

Tāpat arī uz šo konfliktu ir vērts paskatīties no loģistikas un finanšu pasaules viedokļa. Abas karojošās puses atbalsta un finansē, tā teikt, līdzjutēji lielākā vai mazākā mērā. Ukrainas gadījumā tās ir vairāk nekā 50 valstis. Arī Krievijas Krievija mobilizēja visus sev pieejamos politiskos un ekonomiskos resursus. Šis konflikts jau ir ievērojami pārsniedzis Ukrainas kaujas lauka robežas.

Ja arī mēs pašu karadarbību aplūkojam, fronte kulminācijas brīžos pārsniedz 1000 kilometrus. Armijas ir lielas. Šis patiesībā ir ļoti, ļoti liels karš.

Pēdējās nedēļās plaši iztirzātie bēdīgi slavenie Epstīna faili un tajos rodamie atklājumi vedina mūs visus apdomāt daudz un dažādas jomas, tai skaitā bērnu un jauniešu drošību un labbūtību un labsajūtu arī modes pasaulē un modeļu industrijas aizkulisēs. Tāpēc raidījumā Ģimenes studija gribam parunāt par modeļu skolām un modeļu karjeras aizsākumiem. Vai modeļu skola ir tāda pati interešu izglītība kā citi pulciņi un vienkārši brīvā laika pavadīšana un kāpēc bērnam jāiet modeļu skolā? Ko tur var apgūt un vai bez modeļu skolas nebūs arī modeļu karjeras? Kas vecākiem jāzina, jāapdomā un jāpatur prātā, virzot vai plānojot virzīt, vai laist savu bērnu šajā jomā.

Diskutē Bērnu aizsardzības centra vadītāju Gunita Kovaļevska, bijusī modele, trīs bērnu mamma Margrieta Lasmane, modes pasaulē gan viņa bijusi pazīstamāka ar citu vārdu - Grieta Baštika. Un arī viņas meita Jasmīna Lasmane. No Barselonas sarunai pievienojas mamma, arī joprojām modele un šobrīd arī modeļu aģentūras "System Baltics" vadītāja Luīze Salmgrieze-Kampio.

Bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība un lai arī valstī pastāv vienots pamatizglītības standarts, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums skolās būtiski atšķiras. Ar šādiem secinājumiem šonedēļ nāca klajā Valsts kontrole. Vai pārmetumi ir pamatoti un kādi būs risinājumi? Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un 360TV ziņu žurnāliste Līva Pārupe.

Premjeres Evikas Siliņas valdība pirms gada solīja par ceturto daļu samazināt birokrātiju. Lai gan nevienam nav īsti skaidrs, kas šim skaitlim ir atskaites punkts, tāds rezultāts ne tuvu nav sasniegts. Dažādas ikdienas formalitātes turpina iedzīvotājiem apgrūtināt darbu.

Sandis Voldiņš, valsts SIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes priekšsēdētājs: “Nu, tas tiešām ir izmisums. Tas nav normāli, kā tas šobrīd notiek!”

Valsts pārvalde ir apņēmusies uz iedzīvotāju iesniegumiem atbildēt desmit dienās, mazāka birokrātija būvniecībā, Valsts ieņēmumu dienests samazinājis darbinieku skaitu. Šāds ir bijis vēstījums skaļākajiem virsrakstiem birokrātijas mazināšanas procesā. Taču uzņēmēji grib asākas reformas.

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Kāpēc tas viss ir? Tāpēc, lai ģenerētu preses relīzes un attiecīgi mediji varētu teikt: “Lūk, lūk, kā valsts pārvalde varonīgi cīnās ar birokrātiju!””

Birokrātiskās valsts iepirkumu sistēmas reforma ir iestrēgusi Saeimā. Uzņēmēji ir satraukti, ka izmaiņas samazinās konkurenci un vairos korupciju.

Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Priekšlikums paver durvis tieši tai pelēkajai zonai, kad vispār mēs neuzzināsim – bija iepirkums vai nē?”

Kāpēc kavējas valdības pērn publiski solītā birokrātijas mazināšana? To analizējam Atvērto failu pusstundā.

Rīt, 20. februārī, koncertā “Jaunā pasaule” pie Latvijas Radio kora diriģenta pults stāsies jaunie diriģenti Anastasija Kildiša un Patriks Kārlis Stepe. Anastasija nominēta “Lielajai Mūzikas balvai” kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, bet Patriks Kārlis ir Imanta Kokara starptautiskā jauno kordiriģentu konkursa diplomands. Lai gan abi jau vairākus gadus strādā ar koriem un ir guvuši arī starptautiskus sasniegumus, diriģenti joprojām sevi uzskata par jauniem šajā jomā. 

Ekoloģiski traumēta vide un tās mijiedarbība ar cilvēku pētīta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja laikmetīgās mākslas izstādē “Neiespējamās tagadnes rēgi”. Esiet gatavi, ka izstādē  būs arī nepatīkamas sajūtas. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes kuratori Solvitu Kresi, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētnieci Ievu Salnu un izstādes arhitekti, māksliniec Līvu Dudarevu.

Izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi, sadarbojoties muzejam, Laikmetīgās mākslas centram un Baltijas māksliniecēm.

Izstādē piedalās mākslinieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – Linda Boļšakova, Liene Pavlovska, Līva Dudareva, Egle Budvitīte  (Eglė Budvytytė), Kristina Olleka (Kristina Õllek) un Elo-Rēta Jarva (Elo-Reet Järv) – izstādē piedāvās asociatīvu skatījumu uz mūsu kopīgās ekosistēmas rēgiem. 

--

Izstāde 2024. gadā bija skatāma mākslas telpā “State of Concept Athens”, kur to rīkoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Attīstot aizsākto konceptu, izstāde Rīgā top sadarbībā ar Medicīnas vēstures muzeja pētniekiem, tajā iekļaujot muzeja krājuma priekšmetus. Tie ļauj izzināt padomju laika priekšstatus par ķermeņa  mijiedarbību ar ekoloģiski ievainotu vidi un ideoloģijas ietekmi uz domāšanu par veselību, dabu un sociālajām lomām.