Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda?

Dārzs tā vien sauc un aicina, kaut gan vēl pats guļ kupenās. Ko varam darīt pavisam agrā pavasarī un vai patiesi jau jāsāk rosīties?

Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, stādu audzētavas "Baižas" saimniece Zane Zeltiņa un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Šobrīd ir laiks sakopt siltumnīcas un parūpēties par augļu kokiem. Kaļķot gan vajadzētu tad, kad temperatūra ir virs nulles.

Maruta Kaminska iesaka, ja nav iespējas kaļķot, izmantot bambusa sētiņu, ko aplikt ap augļu kokiem, jo stirnas šogad ir ļoti čaklas. Tāpat vajadzētu piemīdīt sniegu, jo arī peles aktīvi dzīvo apakšā.

Skujeņus vajadzētu miglot ar meža zvēru asins preperātu, lai pasargātu košumkrūmus.

Zane Zeltiņa mudina veikt krājumu inventarizāciju, izveidot darbu plānu. Ar sēšanu un stādīšanu vēl nevajadzētu steigties, bet izbaudīt ziemu.

Arī šodien, 20. februārī, Milānas-Kortīnas olimpiskājās spēlēs ir diena bez Latvijas sportistu startiem. Jau rīt atkal trasēs dodies gan slēpotāji, gan bobslejisti, gan biatlonistes. Gaidot startus, uzklausām kolēģus - Māri Bergu Milānā un Mārtiņu Kļavenieku Kortīnā. Viņi nedaudz paver priekšskaru, ko vispār nozīmē būt žurnālistam olimiskajās spēlēs.

Kaut bērnudārzos mācības tikai latviešu valodā notiek jau kopš 2023. gada septembra un pirmsskolas apmācība Latvijā ir obligāta, skolu pārstāvji stāsta, ka pirmklasnieki skolās ierodas ar ļoti dažādām valsts valodas zināšanām. Pašās pirmsskolās uzskata, ka pāreja uz mācībām tikai latviski veikusies labi: vismaz tā atbildējuši 98 procenti pirmsskolu pārstāvji nesen veiktā aptaujā.

Cik strikti bērnudārzi ievēro prasību strādāt latviski un kāpēc pirmklasnieku latviešu valodas zināšanas ir atšķirīgas?

Rīgas Daugavgrīvas pamatskolas pirmklasnieki dzied dziesmu par lapsiņu Tutu. Šī ir bijusī mazākumtautību skola. Klases audzinātāja Olga Grigorjeva sarunā ar Latvijas Radio teic, ka bērni uz skolu atnāk ar ļoti dažādām latviešu valodas zināšanām. Ir skolēni, kuri jau pirms skolas iemācījušies latviski rakstīt un lasīt, tomēr no aptuveni 20 skolēniem divi līdz trīs uzsāk skolas gaitas tik pat kā bez latviešu valodas zināšanām.

Parunāt par to, par ko ķīnieši nevēlas runāt.

0:00 Ievads: Daudz laimes dzimšanas dienā, Elīna!

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Liepājas muzejā šodien, 20. februārī, atklās izstādi „Klasiskais modernisms Latvijā. Glezniecība. Grafika (1911 -1930)”. Izstādē, kurā apkopoti 45 izcilu latviešu mākslinieku darbi, tapusi sadarbībā ar Mākslas muzeju “Zuzeum” un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), un tā būs apskatāma līdz šī gada 26. aprīlim. Liepājas muzejā tapusī izstāde izgaismo vienu no nozīmīgākajiem posmiem Latvijas mākslas vēsturē – veidojās jauna valsts un tās identitāte, turklāt mākslai bija nozīmīga loma šajā procesā.

Gadu pēc valdības restarta tā sauktais "4 x 4 plāns spolē", un valdības mašīna stāv uz vietas. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās koalīcijas politiskā spēka Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis, ko restarta vārdā pirms gada atbrīvoja no labklājības ministra amata. Viņš teica, ka lēmumus pašreizējā valdība pieņem novēloti.

Lai samazinātu birokrātiju, iedzīvotāji vienā rosina apvienot trīs darba aizsardzības instruktāžas un ugunsdrošības žurnālus. Tāpat izskan aicinājums vienkāršot instrukciju piemērošanu darba aizsardzībā. Valsts darba inspekcija gan iebilst šādiem ierosinājumiem. Iebilžu pamatā ir fakts, ka katru gadu strādājošie cieš nelaimes gadījumos un viens no iemesliem – nepietiekamas darba drošības apmācības.

Ko rosina iedzīvotāji un kādas ir iespējas samazināt birokrātiju darba aizsardzības jomā?

Ikvienam darba devējam ir pienākums jaunos darbiniekus iepazīstināt ar darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumiem. Tāpat darbiniekam jāparakstās par iepazīšanos ar darba instrukcijām. Saistībā ar birokrātijas mazināšanu esam saņēmuši aicinājumu šo kārtību padarīt vienkāršāku.

Strādājošie rosina fokusēties uz vienkāršām vienas divu lappušu instrukcijām, kas apraksta vispārīgos principus un te talkā varot nākt mākslīgā intelekta risinājumi.

Vai šo kārtību iespējams vienkāršot un padarīt mazāk birokrātisku, jautāju Valsts Darba inspekcijas vadītājam Renāram Lūsim. Viņš skaidro, ka mērķis nav nodrošināt noteiktu žurnālu vai lappušu skaitu, bet galvenais, lai darbinieks ir zinošs.

Šodien, 19. februārī, Latvijas sportistiem startu nav Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Vien bobsleja četrinieki turpina aizvadīt savus treniņbraucienus pirms sestdien gaidāmajām sacensībām.

Pamazām arī mūsu sportisti, kam starti beigušies, atgriežas mājas, gan Kortīnas ledus trasē jau startus aizvadījušie ir atpakaļ mājās, arī hokejisti. Protams, daļa paliks līdz pat spēļu oficiālajam noslēgumam un piedalīsies arī noslēguma ceremonijā.

Raidījumā Dženiferas Ģērmanes un Lienes Bondares slaloma trasē vērtē bijušais kalnu slēpotājs, tagad sporta psihologs Kristaps Zvejnieks.