Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz konfliktu par Suecys kanalu 20. g. s. vydā, i kai caur latgalīšu presi par itū konfliktu tyka veiduota latgalīšu sabīdriskuo dūma.

Suecys krize beja 1956.–1957. godu konflikts storp Egipti i Lelbritaneju, Izraelu i Fraņceju. Streids beja par tū, kurs kontrolēs kuģu plyusmu pa Suecys kanalu. Suecys kanals škārsoj Egiptis teritoreju i savīnoj Sorkonū jiuru ar Vydsjiuru, tys ir nūzeimeigs i strategiskys objekts kai militari, tai ari ekonomiski i politiski.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit, kab apstyprynuotu tū, ka ir taisneiba. Itai lobuok – zynoms, prūtama līta, skaidrys, tai ir, pareizi, taisneiba, vyss tai, kai tu soki. Daudz variaceju, daudz īspieju, vysus var lītuot.

Šodien, 14. februārī, virkne notikumu ar Latvijas sportistu līdzdalību. Vispriecīgākie droši vien ir hokeja līdzjutēji, jo Latvijas hokejisti pārspēja Vāciju olimpiskajā turnīrā ar 4:3. Savukārt Elvis Opmanis noslēdzis savas debijas olimpiskās spēles ar 45. vietu kalnu slēpošanas milzu slalomā, bet distanču slēpošanā mūsu dāmas (Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe) 4x7,5km stafetē palika 17. vietā. 

Hokeja izlase šodien aizvadīja otro spēli turnīrā un ar 4:3 apspēlēja Vāciju. Atskatāmies uz aizvadīto maču kopā ar Latvijas Radio korespondentu Milānā Māri Bergu. Jau rīt hokejisti mērosies spēkiem ar Dānijas izlasi.

Raidījuma skanēšanas laikā noslēdzās arī 7,5 km sprints biatlonā sievietēm, kur pie lielas snigšanas startēja arī četras latvietes. Vislabāk veicās Baibai Bendikai, kurai 15. vieta, Estere Volfa - 16. vietā, savukārt Sanita Buliņa palika 38. vietā, bet Annija Keita Sabule - 71. vietā. 

Baiba Bendika, Estere Volfa un Sanita Buliņa ir kvalificējušās iedzīšanas sacensībām, kas norisināsies jau rīt, 15. februārī.

Šovakar vēl Marta Andžāne aizvadīs 3. un 4. braucienu skeletonā. Marta pēc pirmās dienas ir 18. vietā. Sacensībās startē arī Dārta Zunte, kura pārstāv Igauniju. Arī viņai šīs ir pirmās olimpiskās spēlesun viņa pēc pirmajiem diviem braucieniem ir 22. pozīcijā.

Savukārt šorttreka kvalifikācijas sacensībās 1500 metros piedalīsies Roberts Krūzbergs, kurš 1000 metru distancē izcīnīja 5. vietu.

Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie Stašulānu ģimenes Preiļu novada Preiļu pagasta "Dzeņos". Saimnieki paši dzīvo bijušajā kūtī, kas, protams, izremontēta. Bet ēkas otrā galā izveidota neliela viesību zāle, kādreizējā kūtsaugšā – guļamistaba. Bet vecā guļbūves dzīvojamā māja pārveidota par viesu māju, par kuru tūristi saka – te ir kā pie vecmāmiņas.

Mamma Kristīne ir masiere un uzņem viesus pirtiņā, bet meita Annija pēc studijām Rīgā atgriezusies Latgalē un atbild par viesu māju. Tētim Aivaram ir savs straptautisko pārvadājumu bizness, bet meita Justīne Rīgas Stradiņa universitātē studē medicīnu un ģimenes biznesā iesaistās brīvdienās.

Opera ir nežēlīga – redz cilvēkam cauri, tāpēc tu vari būt netalantīgs, bet jābūt atklātam – saka bijušais operas režisors Guntis Gailītis. Cik dižena ir Rīgas latviešu biedrības vēsture un kā opera skan dabā, kā atjaunoja Brīvības pieminekļa zvaigznes un – kāds ir Latvijas kods. Saruna ar Gunti Gailīti Laikmeta krustpunktā.

Sava vēsture ir jāzina. Un pie pieminekļa noņem cepuri. Šie varētu būt bieži dzirdēti šī raidījuma viesa teikti pamudinājuma vārdi, enerģiski uzrunājot auditoriju vai atbildot intervijā. Vērtības un to cienīšana vienlīdz svarīga viņam ir bijusi operas galvenā režisora, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktora un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja amatā. Tomēr pāri visam profesionālā mūža mīlestība ir opera. Par laikmeta krustpunktiem savā un Latvijas sabiedrības dzīvē saruna ar Gunti Gailīti.

Rīgas Latviešu biedrībā jau četrpadsmito reizi februāris ir Igaunijas mēnesis, un ar koncertu un izstādi jūs atzīmējat Igaunijas 108. gadadienu. Kādām vērtībām ar šiem notikumiem jūs vēlaties pievērst uzmanību?

Guntis Gailītis: Atkal vēsture. Latviešu biedrības dibināšana. Esam kopā ar igauņiem – Vidzemes guberņa kopā ar Igauniju, Latvija, Vidzeme. Lai nodibinātu Latviešu biedrību, ir ļoti sarežģīta procedūra. Zīmogi Pēterburgā atļaut latviešiem nākt un dibināt savu biedrību. Tas ir fenomenāli. Pateicoties latviešiem, kas ir Pēterburgā, Valdemārs un vēl vīri, statūti ir sagatavoti, kā tā laika likumdošana prasa, bet vajag kaut ko tādu praktisku. Tajā laikā Igaunijā ir bads. Tad pie šiem statūtiem, lai dibinātu biedrību – ko jūs vēl darīsit? Mēs vāksim ziedojumus bada cietējiem Igaunijā, kur ir bijusi neraža. Un tas ir milzīgs trumpis, jo nauda ir vajadzīga un bads ir liela problēma. Latviešu biedrības pirmais darbs –faktiski viņi vāca naudu. Un, ja nemaldos, 1500 rubļi, tā bija liela nauda, savāca un tā tika nodota gubernatoram. Līdz ar to tā bija tāda kā zaļā gaisma arī latviešu biedrības dibināšanai. Tāpēc ar igauņiem mums vienmēr ir draudzība un labas attiecības.

Rīgas Latviešu biedrība darbojas pēc humānisma principiem, cienot latviskās un vispārcilvēciskās vērtības. Ja mēs lasām statūtus. No 2022.gada 12% no koncertos gūtajiem ieņēmumiem biedrība ziedo Ukrainas cilvēku atbalstam. Cik, jūsuprāt, būtisks atbalsts ir biedrība mums visiem – sabiedrībai šajā laikā, kas ir ļoti sarežģīts, un, protams, arī ukraiņiem, kas dzīvo Latvijā.

Guntis Gailītis: Tā ir ārkārtīgi aktuāla un humāna problēma, un ir jāpalīdz, kur mēs varam palīdzēt. Gan tas ir bijis tālā pagātnē, gan tas ir bijis Brīvības cīņu laikā, arī pēckara laikā, kad biedrības cilvēki šo ziedošanas akciju vienmēr ir turējuši savā avangardā. Arī ukraiņiem palīdzēt. Mēs zinām visu situāciju un politisko situāciju. Un biedrība ir īpaša organizācija, jo tā ir it kā neatkarīga un tajā pašā laikā ir kodols Latvijas valstī. Mēs esam Latvijas valsts kodols, par ko es vienmēr runāju. Līdz ar to man saka – Gailīt, nerunā atkal par to vēsturi! Bet vēsture ir ļoti svarīga.

Ko dara stārķis pacēlis vienu kāju? Šo Santas Galiņas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos Laura Kārkliņa ar deviņgadīgo meitu Indru no no Kuldīgas kopā ar tradīciju kopējiem, domu biedriem "Kurzemes Miežvilkiem" Anitu Beki un Voldemāru Zariņu.

Vakar, 13. februārī, bija karsta diena Olimpiskajās spēlēs. Tik karsta, ka pat slēpošanas 10 kilometru intervāla startā bija vīri, kas trasē devās īsās biksēs un kreklos. Un Raimo Vīgantam šajā slēpojumā 46. vieta.

Šodien slēpošanas trasē dosies mūsu dāmu četrotne un šoreiz tā būs stafete. Divas brīvajā stilā, divas klasiskajā solī. Tāpat šodien sprints biatlonā dāmām, kur startēs arī mūsu sportistes.

Vakar vakarā varēja arī sekot līdzi Denisa Vasiļjeva slidojumam daiļslidošanas sacensībās izvēles jeb garajā programmā. Mūsu sportistam šīs ir jau trešās olimpiskās spēles un šoreiz sacensības viņš noslēdza 18. vietā.

Šodien, protams uzmanības centrā hokejs, spēle ar Vāciju. Ļoti spēcīgs pretinieks mūsu komandai.

Par hokeju sarunājamies arī ar skeletonistu Tomasu Dukuru. Viņam hokejs nav svešs gan paša veikumā, gan arī viņa dēls Darels Dukurs spēlē hokeju un cerams, kādudien atkal vilks Latvijas izlases kreklu.

Protams, runājam arī par skeletonu un mūsu sportistu sniegumu vakar trasē un nevaram nerunāt arī par ukraiņu sportista Vladislava Heraškeviča lietu. Viņš tika diskvalificēts vēl pirms starta, vakar vakarā arī Sporta arbitrāžas tiesa noraidīja viņa pārsūdzību olimpiskās komitejas lēmumam.

Te arī Dukuru ģimenei ir savs stāsts, jo Dukuri ir palīdzējuši Vladislavam viņa karjerā un arī Latvijas bobslejistiem un skeletonistiem ir pieredze cīnoties ar sistēmu par nozagtām zelta medaļām Soču spēlēs, turklāt pieredze gan panākot, gan nepanākot taisnību.

Epstīna faili, kas sākotnēji tika uzskatīti par Amerikas Savienoto valstu iekšējo skandālu ar pasaules ietekmīgu personu piešprici, pēc pēdējo dokumentu publicēšanas raisīja lielu rezonansi arī Latvijā. Iespējams arī no mūsu valsts ir notikusi cilvēku, tajā skaitā nepilngadīgo tirdzniecība. Vienlaikus dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna saites ar Krievijas drošības dienestiem aktualizē mums tik ļoti būtiskos drošības jautājumus. Kā šo tematu atspoguļo Latvijas masu mediji, analizējam Mediju anatomijā.

Pēc pēdējās Epstīna failu publicēšanas žurnālisti ar meklētāja palīdzību ātri izfiltrēja failus, kur pieminēta Latvija, Rīga. Medijos parādījās pirmie dokumentu pārpublicējumi un informācijas druskas. Ar katru brīdi informācijas parādījās vairāk, tika jau minēti konkrēti vārdi un uzvārdi. Drīz atklājās, ka kļūdas vai kādu citu iemeslu pēc nav aizklāti iespējamo upuru vārdi. Kā mediji ar to tika galā? Par to spriežam kopā ar portāla „Delfi” galveno redaktoru Filipu Lastovski, Latvijas Mediju ētikas padomes proekšsēdētāju un TV3 Ziņu dienesta vadītāju Andreju Mēteru un raidījuma „Kas notiek Latvijā” redaktori Madaru Fridrihsoni, kura vēl atceras laikus, kad Saeimā darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā.