
Sign up to save your podcasts
Or


Latvijā klimata pārmaiņas pagaidām novērojam nedaudz un izjūtam rezervēti, taču daudzviet pasaulē klimata izmaiņas ietekmē cilvēka dzīvi tik ļoti, ka jaušama panika un satraukums. Kā ekstrēmie laikapstākļi, neražas, ugunsgrēki un citas klimata pārmaiņu izpausmes ietekmē cilvēku ikdienas mieru pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē ģeogrāfijas doktore Gunta Kalvāne un Rīgas Stradiņa Universitātes doktorante, Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga.
Zinātnieki izmaiņas planētas klimatiskajā režīmā dēvē par šī laikmeta lielāko problēmu, kas gan tā var nešķit, vērojot karus, nestabilo politisko situāciju tik daudzās pasaules valstīs un citas problēmas. Tā diezin vai šķiet cilvēkiem, kuri pagaidām šīs izmaiņas nejūt vai jūt minimāli, piemēram, arī mēs Latvijā. Kādas sajūtas citviet pasaulē, klimatam mainoties, rada apziņa, ka lāgā nevar plānot ne ražu, ne bērnu nākotni? Un ko par šīm atšķirīgajām pieredzēm saka pētījumi?
Emocionālā puse par klimatu runājot, paliek nedaudz novārtā. Mēs daudz runājam par to, kā fiziski ir jāpielāgojas klimata pārmaiņām, bet ne mazāk svarīgi ir emocionāli pielāgoties.
Gunta Kalvāne: Esam daudz dzirdējuši par to, ka mums vajadzētu zaļināt pilsētas, siltināt mājas un tā fiziski pielāgoties, bet arvien vairāk ir gan zinātnisko rakstu, gan arī psihologi apgalvo, ka viņu pieredzē ienāk trauksme par klimata pārmaiņām. Dusmas par klimata pārmaiņām, arī noliegums par klimata pārmaiņām. Klimata psiholoģija ir samērā jauna psiholoģijas nozare, kas ir attīstījusies no vides psiholoģijas, par to, kā mēs reaģējam uz klimata pārmaiņām, kā jūtamies klimata pārmaiņās. To ir būtiski saprast, jo emocijas ir mūsu virzītājspēks un visām emocijām ir liela nozīme. Ikvienai emocijai ir nozīme arī klimata kontekstā.
Piemēram, ja mēs esam dusmīgi ģeopolitisko situāciju, tas liek rīkoties, jo dusmas evolucionāri ir rīkotājspēks, mums gribas uzreiz kaut ko darīt. Tāpat arī ar agresiju. Ģeopolitikas kontekstā mēs varam iet vēlēt un izteikt savu viedokli. Vai arī, piemēram, tagad ir daudz trauksmes par to, kas notiks ar vēja parkiem. Mums ir par daudz informācijas, un to arī dēvē literatūrā par "info litāniju". Mums ir fakti, un brīžiem ir tik liels pārsātinājums no informācijas, ka jūties apjucis un trauksmains. Tad var izvēlēties vienu avotu, ko izmanto vai kam seko, vai arī kādā brīdī nedaudz iepauzēt, atkāpties un tad tālāk rīkoties.
Klimata emocijas ir samērā jauna nozare, bet tā palīdz mums - gan pētniekiem, gan arī iedzīvotājiem - saprast, kā mēs par to jūtamies, un attiecīgi reaģēt. Un interesantākais ir tas, jo labāk mēs atpazīstam emocijas, jo emocionālāki esam, jo racionālākus un loģiskākus lēmumus mēs varam pieņemt.
Klimata psihologi ir izstrādājuši klimatu emociju apli, kur visas emocijas ir klasificētas četros lielos blokos. Pamata emocijas ir bailes, kas mums ir jau no bērnības bijušas, tad ir dusmas, skumjas, un pozitivitāte. Nav tā, ka klimata pārmaiņām ir tikai negatīvas emocijas, ir arī pozitīvās emocijas, kad mēs jūtamies gandarīti par kādu, piemēram, dalību talkā ,vai arī kad esmu tomēr aizgājis uz tirgu un nopircis nevis plastikātā iepakoto ābolu, bet no Latvijas laukiem nākušo. Ir divas sejas - gan šī pozitīvā, gan arī, protams, negatīvā puse.
Lai arī saule jau sāk griezties uz pavasara pusi un kopš ziemas saulgriežiem diena ir kļuvusi par gandrīz pusotru stundu garāka, Latvijas dabā ir pats ziemas vidus - klimatiskie aukstākais laiks Latvijā ir no 22. janvāra līdz 9. februārim.
Šogad laikapstākļi patiesi arī sakrīt ar vēsturiski klimatiskajiem datiem un ziema negatavojas atlaisties. Un ziņās dzirdam, ka arī Amerikā, gan ASV, gan Kanādā plosās gan sniega vētras, gan valda bargs sals, kura dēļ koki mēdz pat eksplodēt.
Bet par ziemu, ziemīgiem laikapstākļiem un klimatu saruna ar kāda aizrautīga vaļasprieka piekritēju - zemledus makšķernieku Kārli Goldmani.
Saruna ierakstīta janvāra vidū, kad uz ledus vēl nebija ļauts kāpt. Saruna par viņu azartu stundām ilgi atrasties uz ledus gandrīz jebkuros laikapstākļos.
Tā kā aukstums šoziem turpinās, šis būs viens no gadiem, kad zemledus makšķernieki dosies tur uz copi Rīgas līcī. Bet kā min Kārlis Goldmanis, zemledus makšķernieki uz Rīgas līcī dodas un dosies arī gandrīz droši zinot, ka jebkurā brīdī ledus gabalu var atraut no krasta un iepūst dziļākos ūdeņos. Tas pat ir piedzīvojums, jo viņi zina, ka likumdošana nosaka veikt glābšanas darbus. Un tās ir lielas izmaksas glābējiem.
Toms Bricis aicina likumdevējus sākt šo kārtot, jo tūkstošiem pat desmitiem tūkstoši eiro dārgas glābšanas operācijas, kurās jāglābj piedzīvojumus alkstoši cilvēki, tomēr varētu likt uz pašu piedzīvojumu meklētāju pleciem, nevis visiem nodokļu maksātājiem.
Sals ne vien turpināsies, bet nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā pastiprināsies. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs piedāvā ledus apstākļu prognozes Rīgas līcim nākamajām desmit dienām. Šobrīd ledus Rīgas līcī vēl ir relatīvi maz un tikpat kā nav malas ledus. Tā sauc to ledus daļu, kas ir stabila un nekustīga. Jūrā viļņošanās dēļ ledus lūzt, un visbiežāk sākumā veidojas dreifējošs ledus jeb peldoši ledus gabali, kuru kļūst arvien vairāk, līdz beigās tie sasalst vienā gabalā.
Prognozes rāda, ka līcis šomēnes ir labi atdzisis, aptuveni 25 % līča klāj derifējošs ledus. Nākamā aukstuma pastiprināšanās, kas gaidāma nedēļas nogalē, ļoti strauji piepildīs līci ar ledu un nākamās nedēļas sākumā gandrīz 100 % līča būs ledus klāts un sāks veidoties arī malas ledus. Uz tā var sākt kāpt, lai arī tas nav droši.
Turpinām sarunu par drošību internetā. Pērn interneta un telefona krāpnieku ķēriens Latvijā vien krietni pārsniedza 20 miljonus eiro. Diemžēl arī 2026. gads noziedzniekiem ir sācies labi. Par šobrīd izplatītākajām krāpšanas metodēm un drošības uzlabojumiem elektroniskā paraksta jomā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.
Vineta Sprugaine stāsta, ka jau kopš pagājušā gada novembra LVRTC ir ieviesis jaunu drošības funkciju eParaksts mobile lietotājiem. Tagad, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile, pārlūkprogrammā jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlojas eParaksts mobile lietotnē.
Viņa neslēpj, ka lietotāji iebilst, bet tas ir svarīgi drošībai, jo ir jau bijuši gadījumi, kad arī šo drošības kodu cilvēki nodod krāpniekiem.
"Vienmēr neizdosies pasargāt, jo vājākais ķēdes posms ir pats cilvēks. Nekādas tehnoloģijas nepasargās, ja cilvēks svešiniekam, kurš zvana un uzdodas par kaut ko, atdod savas digitālās pases, identitāti un parakstu," uzskata Vineta Sprugaine.
Viņa arī norāda, ka no 2026. gada februāra, lai izmantot e-parasts mobile, Android telefoniem būs nepieciešama 10. versija, bet iOS - 16. versija.
Elviss Strazdiņš atklāj, ka Tartu universitātes veiktā pētījumā secināts, ka arī bankas Baltijas valstīs savā ziņā nevārīgi izturas pret drošību, jo kā prioritāti izvirza ērtības. Konkrēti viņš norāda, ka bankās būtu nepieciešams ieviest Smart ID trīs skaitļu funkcionalitāti.
Vēl viņš aicina nelietot vienu un to pašu PIN kodu telefonam un Smart ID, kā arī neizmantot ekrānā uznirstošos Smart ID paziņojumus.
Gints Mālkalnietis atgādina, ka cilvēku slinkums darbojas krāpnieku labā. Smart ID trīs skaitļu funkcionalitāti ir izveidojis jau pirms vairākiem gadiem, bet cilvēki izvēlas to nelietot.
"Ir daudz tehnoloģiski labu mehānismu, kurus nelieto, jo ir slinkums, jo lietotāju pieredze nav tāda. Bankas nevēlas, lai klientiem būtu kāds apgrūtinājums. Es viņus saprotu, bet no drošības viedokļa riski ir gana lieli un cilvēki īsti nesaprot, ar ko viņi riskē dažu lieku klikšķu dēļ," papildina Gints Mālkalnietis.
Piedzīvojumu meklētājs ir šokā par savu atklājumu. Pusstundu viņš tur stāv pludmalē kā iemiets un skatās uz pēdas nospiedumu... Tā noteikti ir cilvēka pēda! Galvā rosās vesela gūzma jautājumu. Dēkainim nākas atzīt faktu: salā kāds ir bijis. Varbūt te joprojām kāds ir...
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Viņš māca papagailim runāt, paštaisītā krāsnī cep maizi, rīsu kūkas un gardus pudiņus, pārlasa Bībeli un sāk audzēt kazas. Viņš vakariņo, visu mājdzīvnieku ielenkts un turpina sevi uzskatīt par karali, par salas lielo kungu un pavēlnieku.
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Robinsons Krūzo dodas pirmajā jūras braucienā un tā laikā viņa kuģis iekļūst trakā vētrā, avarē un nogrimst. Vai viņam tagad bail no okeāna? Nē, viņam tas patīk vēl vairāk... Viņš aši atkal kāpj uz kuģa un nosprauž kursu uz Āfriku. Pēc vairākām dienām jūrā viņa kuģim uzbrūk nelietīgu pirātu banda.
Apkalpi sagūsta, un jaunais piedzīvojumu meklētājs kļūst par vergu. Tomēr Robinsons ir ne vien viltīgs, bet arī pacietīgs; viņš zina – lai izdotos, ir jāsagaida īstais brīdis.
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Būdams simttūkstoš vīru karaspēka vadonis, viņš satricināja tolaik visstiprāko valsti pasaulē. Šī vīra vārds ir Spartaks, viņš ir varens karotājs, viņa sirds alkst pēc atriebības, un viņš vēlas būt brīvs,
Spartaks ir kļuvis par leģendu. Gadsimtiem ilgi cilvēki turpina viņu pieminēt. Katrā sirdī viņš iededz karstu un spēcīgu liesmu.
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Sokrats ir neglīts vīrs, šausmīgi atbaidošs. Tomēr, tiklīdz viņš atver muti, visi klausās. Lai kurp viņš dotos, viņam seko bars jaunekļu, kuri kā noburti tver katru viņa vārdu. Bet kā viņš tā spēj? Viņš ir draugos ar gudrību. Sokrats ir pirmais filozofs.
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Gadu desmitiem Rozalindas izšķirīgā loma DNS struktūras atklāšanā bija aizmirsta. Un viņa nav vienīgā zinātniece sieviete, kurai bijis šāds liktenis. Daudzas ir atstumtas vai izdzēstas no vēstures par labu vīriešu kārtas kolēģiem!
Par laimi, pasaule ir drusku mainījusies!
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Fredriks Kuks un Roberts Pīrijs - kurš ir blēdis?
Kurš melo sabiedrībai? patiesībā sasniedza Ziemeļpolu? Vai tas patiesi bija tikai viens no šiem abiem? Vai varbūt tas bija vēl kāds trešais?
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.