By
Download on the App Store

episodes

  • Faraons Ramzess II | Leģendām pa pēdām

    Viņš bija stratēģijas ģēnijs un lielisks celtnieks, piedalījās antīkās pasaules lielākajā ratu kaujā un parakstīja pirmo miera līgumu, par kuru joprojām ir saglabājušās kādas liecības. Viņa vārds ir Ramzess Otrais. 

    Var droši teikt, ka Ramzess Otrais sekmīgi īstenoja iecerēto: izturēja laika pārbaudi - gluži kā viņa mūmija! 

     

    ------ 

    "Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.

     

    Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija. 

    16 min
  • Indiānis Sēdošais Bizons | Leģendām pa pēdām

    Gluži kā vientuļš vilks, Tatanka Jotanka, vairāk pazīstams kā Sēdošais Bizons, klīst pa Ziemeļamerikas rietumu līdzenumiem. 

    Sēdošais Bizons ir drosmīgs karotājs. 19. gadsimta sešdesmitajos gados, kad baltie cilvēki nolēma iebrukt viņa tautas zemēs, viņš pret tiem cīnījās ar niknumu, spēku un drosmi. 

     

    ------ 

    "Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.

     

    Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija. 

    17 min
  • Titānika bāreņi | Leģendām pa pēdām

    1912. gada 15. aprīlī netālu no Kanādai piederošās Ņūfaundlendas salas plašajā Atlantijas okeāna ziemeļdaļā saule aust pār bezgalīgi mierīgajiem ūdeņiem. Kurš gan varētu iedomāties, ka tikai pirms dažām stundām te risinājās baiga traģēdija, kas saticinās visu pasauli! 

    Ap pulksten diviem divdesmit pēc sadursmes ar aisbergu te nogrima "Titāniks" - vislielākais un skaistākais tvaikonis pasaulē. 

    Izdzīvojušo vidū bija divi bērni – Mišels un Edmons Navratili, kuri ar citu vārdu bija devušies pāri Atlantijas okeānam kopā ar tēvu. Diemžēl visi viņus drīz vien iepazīs kā Titānika bāreņus. 

    ------ 

    "Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.

     

    Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija. 

     

    17 min
  • Māris Riekstiņš: Runas par NATO izjukšanu un drīzām beigām ir pārspīlējumi

    Runas par NATO izjukšanu un drīzām beigām ir pārspīlējumi, un gandrīz 80 gadu laikā kopš tās izveides NATO ir bijusi jēdzīgākā starptautiskā organizācija, kas turklāt pārdzīvojusi vairākas krīzes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

    Viņš teica, ka Davosas tikšanās rezultāts saistībā ar Grenlandes lietu jau rāda, ka pārvarēta būs arī šī NATO krīze.

    11 min
  • SAB direktors: Nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt

    Mums nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt. Tā Latvijas Radio uzsver Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Šodien, 26. janvārī, specdienests publicējis pērnā gada darbības pārskatu, kurā uzsvērts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Lai arī šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr vairākas pazīmes norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Turklāt savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās izvērš arī Ķīna.

    Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā.

    Specdienests vēsta, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai, Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos hibrīdinstrumentus, un arī veido jaunus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz valsti veic starptautisku spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

    Tāpat pārskatā norādīts, ka Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

    Specdienesta vērtējumā, Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

    --

    Latvija jau tradicionāli uzsver, ka Krieviju zinot labāk, tāpēc skaidri Latvijas drošības dienestu brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu raisa īpašu uzmanību un satraukumu. Tā vēsta Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitāte asociētais profesors Māris Andžāns.

    Vienlaikus pētnieks gan kritizē Satversmes aizsardzības birojs pērnā gada publisko pārskatu, norādot, ka tas ir vispārīgs un nesniedz jaunu informāciju. Tajā galvenokārt pārstāstītas jau zināmas Krievijas aktivitātes pret Latviju un Rietumiem, kā arī situācija Krievijā un Krievijas–Baltkrievijas attiecībās. Taču tajā trūkstot konkrētāku piemēru par apdraudējumu un skaidrāka redzējuma par to, kā valsts sevi varētu labāk aizsargāt. Kā piemēru Andžāns min tēzi, ka Krievijas uztvere par Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņaprāt, šis apgalvojums ir uzmanības vērts, taču pārskatā tam nav sniegts pietiekams pamatojums, un to šobrīd ir grūti pārbaudīt.

    8 min
  • Pirmdiena, 26. janvāris, pl. 16:00

    Satversmes aizsardzības birojs: Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās.

    Satiksmes ministrs prasa precizēt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēja ziņojumu par jau izbūvētām daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija.

    2025. gada vārds – "klausiņas", nevārds – "trigerēt", spārnotais teiciens – "Mēs visi esam vienā laivā!".

    Pasaules kārtība strauji mainās – starptautiskās attiecībās Latvijai jābūt gatavai tam, ka pārmaiņas ierastajā realitātē ir neizbēgamas, un priekšā ir daudz kā nezināma.

    41 min
  • Vai diasporas jauniešus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā?

    Vai diasporas studentus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā? Un vai mūsu augstskolām ir, ko piedāvāt jauniešiem, kas apsver iespēju braukt studēt uz savu vai vecāku, pat vecvecāku dzimteni? To skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

    Sarunā piedalās trīs diasporas studenti - Āris Putenis, Mikus Atvars un Agate Kontrerasa, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu un ziedojumu piesaistes nodaļas vadītāja Anita Straujuma, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju administrēšanas nodaļas projektu vadītāja Elīna Belecka, Latvijas Universitātes Ārvalstu studentu nodaļas vadītāja Zane Svilāne un Valsts izglītības attīstības aģentūras nodaļas "Study in Latvia" vadītāja Sintija Šmite-Tilika.

    Pirms sešiem gadiem Latvijas Universitātes diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktajā pētījumā "Diasporas jauniešu piesaiste profesionālās un augstākās izglītības iestādēm Latvijā" secināts, ka aptuveni trīs ceturtdaļas diasporas jauniešu, kuri plāno turpināt mācības nākotnē, ir interesējušies par izglītības iespējām Latvijā. Vecāku vidū šī interese esot krietni mazāka. Visbiežāk par studijām Latvijā interesējas tie, kuri mācības domā turpināt bakalaura līmenī, mazāk - ja tas ir stāsts par profesionālo vai arodizglītību un doktorantūru. Un arī augstākās mācību iestādes arvien vairāk domā par to, kā orientēties uz diasporas jauniešiem kā mērķgrupu un nepieciešamību apzināt un pielāgoties viņu vajadzībām. Ir pieprasījums, būs piedāvājums. Vai otrādi - būs piedāvājums tad, ja ir pieprasījums? 

     

     

    41 min
  • Bērnu audzināšana skandināvu gaumē, jeb kā izaudzināt vikingu

    Kāda ir bērnu audzināšana skandināvu gaumē? Meklējam atbildi, iedvesmojoties no Helēnas Raselas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?".

    Grāmatas autore ir britu žurnāliste, kura, dzīvojot Dānijā un tur audzinot savus trīs bērnus, vēro no malas un meklē atbildi uz jautājumu, kā tas var būt, ka tieši Ziemeļvalstīs, dzīvojot salīdzinoši skarbā klimatiskā vidē, izaug laimīgākie cilvēki pasaulē? 

    Ģimenes studijā sarunājas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?" latviešu valodas tulkojuma redaktore Ilze Vācere, režisore, divu pieaugušu bērnu mamma Ilze Burkovska-Jakobsena, viņas bērni ir auguši Norvēģijā, piecu bērnu mamma Lelde Alksne, kura ar ģimeni atgriezusies Latvijā pēc ilgākas dzīves Norvēģijā un turpina bērnus audzināt "vikingu garā", divu bērnu mamma Sintija Potaičuka, kurā dzīvo Dānijā.

    Ierakstā uzklausām Maiju Štrālu-Ibsenu, četru bērnu mammu, kura dzīvo Dānijā.

    Piezīme. 2025. gada ANO ziņojumā par pasaules laimi, kurā valstu vieta noteikta, pamatojoties uz iedzīvotāju atbildēm par to, kā viņi paši vērtē savu dzīvi. Laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis: Somija ieņem 1. vietu, Dānija - otro, Islande - trešo, Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija - 7. vietu. Starp citu, pētnieku analizētajā periodā starp 2022. un 24. gadu Latvija ierindojusies tikai 51. vietā. 

    54 min
  • Krustpunktā: Paraksts pārsteidza. Intervija ar Daigu Mieriņu

    Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.

     

    54 min