By
Download on the App Store

episodes

  • Demogrāfe: Dzimstība Latvijā vēl samazināsies, taču stabilizēsies

    Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados katru gadu samazināsies par 18 tūkstošiem cilvēku, un pēc 15 gadiem mūsu valstī dzīvos 1,6 miljoni iedzīvotāju. Tādu ainu atklāj domnīcas LaSER jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījums par to, kāda būs kļuvusi Latvija un tās iedzīvotāju struktūra demogrāfisko pārmaiņu ietekmē. Demogrāfe un pētījuma autore Zane Vārpiņa intervijā Latvijas Radio sacīja, ka dzimstība vēl samazināsies, taču stabilizēsies.

    11 min
  • RTU pētnieki atklājuši veidus, kā izvairīties no elektrosistēmas avārijām

    Lai pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju, būtu iespējams uzturēt stabilu elektroapgādi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūtā radīta sistēma un iekārtas prototips, kas laikus pamana traucējumus tīklā un tos novērš, tā mazinot elektrības pārrāvumu risku. 

    5 min
  • Šogad koncertā "Mīlestības pieskāriens" vāks līdzekļus Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ērģelēm

    Raidījumā Pāri mums pašiem ir četri viesi: Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles prāvests, priesteris Renārs Birkovs, komponists Māris Lasmanis, aktieris un mūziķis Mārtiņš Egliens un filmu producents un arī dažādu projektu koordinators Lūkass Mairis Marcinkevičs.

    Mūsu sapulcēšanās iemesls koncerts "Mīlestības pieskāriens" 31. janvārī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Tur pulcēsies ļoti daudz mūziķu. Ja saskaitītu kopā, varbūt sanāktu pat ap 500. 

    Koncerts ir tradīcija, kas turpinās jau ceturto gadu, un tā ir arī iespēja piedalīties katedrāles atjaunošanas darbos. Tie ir bijuši dažādi, un daudzi no tiem ir sekmīgi veikti. Bet jau pirms gada, Svētā Jēkaba katedrāles 800 gadu jubileju svinot, mēs sapulcējāmies un runājām par to, kā dievnamā vēsturiskajam instrumentam ļoti ir vajadzīgas palīdzīgas rokas. Respektīvi, tās ir ērģeles. Un šī gada koncerts tieši ir saistīts ar nodomu piesaistīt līdzekļus ērģeļu atjaunošanai.

    42 min
  • Filma "Baltijas Bābele" balstīta LTV darbinieces Ligitas Lukstraupes pieredzē un atmiņās

    Arī šis raidījums ir veltīts 1991. gada barikāžu tēmai, saruna ar scenāristi Ligitu Lukstraupi. Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) tapusi vēsturiska Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālā filma "Baltijas Bābele", kas skatītājiem pieejama REplay.lv. Lielā mērā tā ir filma par Ligitu Lukstraupi 1991. gadā.

    Saruna par to, kas bija ap to filmu, un varbūt iezīmējot plašāk situāciju caur tava skatījuma prizmu, kāda tā bija 1991. gada janvārī.

    Kā jau to rāda filma, tu tobrīd biji nesen izmācījusies kino scenāriste. Tu studēji Maskavā. Šodienas cilvēkam jāskaidro, ka faktiski tā bija tobrīd šai profesijā ieinteresētam jaunam latvietim teju vienīgā iespēja iegūt televīzijas kino scenārista profesiju. Latvijā kino izglītības nebija vispār - ne operatora, ne scenārista, ne režisora. To apguva vai nu Maskavā -Vissavienības kinoinstitūtā. Kas attiecas uz režisoriem, tad teātra režisori pārkvalificējās par kinorežisoriem, un vēl augstākajos kursos, kuros mācijās arī Ligita Lukstraupe.

    --

    Dokumentālā filma atklāj līdz šim maz zināmu stāstu par 1991. gada janvāra notikumiem, kad LTV kļuva par Baltijas balsi pasaulē, nodrošinot ārvalstu medijiem iespēju redzēt un dzirdēt Baltijas valstu cīņu par neatkarību laikā, kad informācijas aprite bija pakļauta stingrai kontrolei.

    Dokumentālā filma ir balstīta LTV Starptautisko sakaru nodaļas darbinieces Ligitas Lukstraupes personīgajā pieredzē un atmiņās par 1991. gada notikumiem – no 12. janvāra, kad Zviedrijas SVT1 filmēšanas grupas sastāvā tika uzņemti un saglabāti unikāli kadri no Lietuvas televīzijas torņa okupācijas, līdz 19. augustam, kad OMON ieņēma LTV ēku Rīgā.   

    29 min
  • Iebraucēja sajūtas lielā pilsētā - Dāvida Bezmozga "Imigrantu pilsēta"

    "Imigrantu pilsēta" ir Latvijā dzimušā Kanādas rakstnieka, kinorežisora un scenārista Dāvida Bezmozga stāstu krājums.

    Kaut arī vairākos stāstos rodas sajūta, ka viņš stāsta par sevi, tā tomēr gluži nav. Tā nav tikai ebreja sajūta Toronto, tā var justies jebkurš jebkurā pilsētā. Titulstāstā "Imigrantu pilsēta" ir šādas rindas: "„Pēcāk piezvanīju sievai, kas dzimusi Amerikā un uzaugusi bezrūpīgā Kalifornijas izšķērdībā. Noskrāpēt mašīnas un nozaudēt naudas makus viņas ģimenei bija gluži vai vaļasprieks. Es, savukārt, biju imigrantu bērns…"

    Bezmozga stāstos ir arī jautājumu uzdošana par saviem vecvecākiem, uz kuriem gan neviens īsti nevēlas atbildēt. Vēl kāda Bezmozga stāstu īpatnība - pabeigt stāstus ar nelielu dialogu, kas izmaina visa stāsta jēgu.

    Dāvids Bemozgis pagājušajā gadā ieguvis Latvijas pilsonību, jo viņa vectēvs dzimis pirmskara Latvijas Republikā. Pašlaik Bezmozgis māca filmu scenāriju rakstīšanu Hambera koledžā Toronto.

    Dāvida Bezmozga "Imigrantu pilsētu" no angļu valodas tulkojusi Anete Ivsiņa, izdevis "Aminori". Radio mazajā lasītavā par "Imigrantu pilsētu" stāsta redaktors Ilmārs Šlāpins.

    Raidījumu atbalsta:

     

    28 min