
Sign up to save your podcasts
Or


Pārkāpjot mākslas galerijas “ASNI” slieksnim šobrīd var ieraudzīt vēl kādu slieksni un pārmaiņu posmu. Galerijā aplūkojami Aleksandra Brežes jaunākie darbi, kas vēsta par pārmaiņām viņa karjerā. Izstādē ir atsauce arī uz Margaritas Stārastes grāmatām.
Mākslinieks Aleksandrs Breže augstāko izglītību ieguvis Amsterdamā. Vairākus gadus strādājis kā grafiskais dizaineris, savukārt pēdējos gados nolēmis darbības lauku mainīt, pievēršoties funkcionālu mākslas darbu veidošanai. Mākslinieks ir atgriezies Latvijā, kā arī nupat kā atklājis jaunāko personālizstādi mākslas galerijā “ASNI”.
Saplūšanu starp funkcionālo dizainu un mākslas darbiem Aleksandra Brežes izstādē var iepazīt līdz 15. februārim.
Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikls „Agrā rūsa” 24. janvārī piedzīvos pirmizrādi Daugavpils teātrī.Šim mūziklam tā jau būs ceturtā skatuviskā versija. Uz Daugavpils teātra skatuves mūziklu uzņēmies iestudēt režisors Oļegs Šapošņikovs.
Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns „Agrā rūsa”, kurā atainota pagājušā gadsimta 30. gadu Latvija. Par šī darba būtiskāko vērtību atzīts galvenās varones psiholoģiskais risinājums – cilvēka kompromiss ar savu sirdsapziņu. Romāns plašāk kļuva pazīstams pēc tam, kad 1979. gadā Rīgas kinostudijā Gunāra Cilinska režijā tika uzņemta filma „Agrā rūsa”. 2007. gadā pirmizrādi Liepājas teātrī piedzīvoja mūzikls „Agrā rūsa”, ko pēc Zālītes romāna motīviem veidoja komponists Jānis Lūsēns un dzejnieks Pēteris Brūvers. 2010. gadā tā atjaunotā versija bija skatāma Valmieras teātrī. Trešo atjaunojumu īstenoja „Producentu grupa 7” 2023. gadā.
Un šis gads sāksies ar mūzikla „Agrā rūsa” iestudējumu jau Daugavpils teātra versijā.
Mūzikls „Agrā rūsa” ir stāsts par jaunas lauku meitenes alkām pēc greznas dzīves un tajā pašā laikā arī dārgu samaksu par veiktajām izvēlēm. Šogad savu skatuvisko versiju šim mūziklam skatītājiem piedāvās Daugavpils teātris. Izvēle pieķerties tieši šim mūziklam nenāca viegli, atklāj režisors Oļegs Šapošņikovs.
„Ceļš uz to šoreiz nebija īss. Aptuveni divus gadus mēs kopā ar kolēģiem teātrī – dziedātājiem, dejotājiem meklējām idejas – ko darīt tālāk? Daugavpils teātris regulāri iestudē muzikālas izrādes dažādās valodās, un, ņemot vērā, ka mūsu iepriekšējais mūzikls, kas bija iestudēts latviski un latgaliski, „Pa laimes lāča pēdām”, jau bija savu mūžu pabeidzis, mums šis jautājums bija ļoti aktuāls.
Mēs noklausījāmies ap 10 mūziklus, kas bija pieejami dažādos ierakstos, domājot par to, kas šeit būtu vispiemērotākais. Un te nav runa tikai par to, ko var pavilkt aktieru, dejotāju, dziedātāju sastāvs, bet arī par to, cik tas ir aktuāli, par ko mēs gribam parunāt. Tā mēs nonācām pie secinājuma, ka vislabākais mūsu teātrim būtu tieši mūzikls „Agrā rūsa”.”
Daugavpils teātrim mūzikls „Agrā rūsa” būs sava veida izaicinājums, kurā līdztekus aktiermākslai svarīga loma būs dejas un mūzikas izpildījumam.
Kultūras rondo tiekamies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktori Indru Lūkinu un komponistu Arturu Maskatu. Sarunas uzmanības lokā ne tikai Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, bet arī Latvijas koncertdzīves aktualitātes Rīgā, Rēzeknē un citur.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts notiks 27. janvārī Rīgas Kongresu namā. Kā allaž uz vienas skatuves satiksies visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, jaunu elpu piešķirot nepelnīti piemirstām klasiskām vērtībām un mūslaiku meistardarbiem, sabalsojoties ar spilgtiem pašmāju solistiem un godinot arī komponistus – jubilārus.
Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults esot tā mākslinieciskajam vadītājam Mārtiņam Ozoliņam, vakaru ieskandinās 170. gadskārtā sumināmā Jurjānu Andreja “Simfonisks allegro”. Tieši šis 1880. gadā darinātais darbs uzskatāms par latviešu simfoniskās mūzikas pamatakmeni, un tieši šī opusa 125. gadskārta savulaik mūzikas vēsturnieku Arnoldu Klotiņu rosināja 2005. gadu pasludināt par “Latviešu simfoniskās mūzikas gadu”, kura izskaņā rīkotais vērienīgais lielkoncerts arī kļuva par Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīcijas aizsākumu.
Gluži tāpat kā toreiz, arī šajā koncertā Jurjānu Andreja romantiska dramatisma spriegotā partitūra sabalsosies ar Jāņa Ivanova, Romualda Kalsona un Pētera Vaska skaņumākslu. Šai 2026. gada jubilāru saimei 2026. gada prgrammā pieplusojams arīdzan Volfgangs Dārziņš.
Pētera Vaska Otro koncertu vijolei un orķestrim “Vakara gaismā” lielkoncertā atskaņos vijolniece Vineta Sareika, diriģents Normunds Šnē un viņa dibinātais kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”.
Atzīmējot izcilā simfoniķa Jāņa Ivanova 120. gadskārtu, lielkoncerta programmu kuplina viņa 19. simfonija. To atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Gunta Kuzmas vadībā
Savukārt Romualda Kalsona simfoniskā poēma “Retrospekcija” skanēs diriģenta Kaspara Ādamsona un Liepājas Simfoniskajam orķestra lasījumā. Savukārt saspēlē ar pianistu Reini Zariņu izskanēs Volfganga Dārziņa Otrais koncerts klavierēm un orķestrim.
"Nothing Phone 3a Lite" ir pirmais šāda modeļa telefons Nothing zīmola līnijā, kas vēl vairāk pašķaida piedāvājuma klāstu. Noskaidrosim apskatā, uz ko tad spējīgs "Nothing" budžeta klases telefons konkurentu kontekstā.
* Viedtālruni neatmaksātam un neatkarīgam apskatam sagādāja Nothing pārstāvji Latvijā — TCCM.
Pirms Rīgā gaidāmās “Quantum Information Processing 2026” konferences ceļam atpakaļ galdā kvantu delikateses. Kas īsti ir kvantu tehnoloģijas? Kāda ir Latvijas zinātnieku un uzņēmumu loma šīs tehnloģijas attīstībā, un ko tā varētu mainīt mūsu ikdienā? To noskaidrojam kvantastiskā sarunā kopā ar Latvijas Universitātes profesoriem Andri Ambaini un Vjačeslavu Kaščejevu.
Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.
Par ko šodien parunāsim pie Digitālo brokastu galda?
Veseli ēduši!
Gada sākumā ASV Veselības un cilvēkresursu departaments publicējis jaunas uztura vadlīnijas, kas sacēlušas pamatīgu vētru zinātnieku un uztura speciālistu vidū. Kas īsti uztrauc speciālistus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Dr. med., sertificēta dietoloģe Laila Meija.
2026. gada 7. janvārī Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments un Veselības cilvēkresursu departaments publicēja 2025.–2030. gada uztura vadlīnijas. Tās tiek atjauninātas ik pēc pieciem gadiem, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem veselības un uztura jomā. 2025.–2030. gada vadlīnijas iesaka dot priekšroku augstas kvalitātes olbaltumvielām, veselīgiem taukiem, augļiem, dārzeņiem un pilngraudiem, vienlaikus izvairoties no ļoti pārstrādātiem pārtikas produktiem un rafinētiem ogļhidrātiem.
Vadlīnijās doti, piemēram, šādi padomi:
Vadlīnijās ieteikts arī katrā ēdienreizē priekšroku dot olbaltumvielu saturošai pārtikai. Norādīts prioritizēt augstas kvalitātes un uzturvielām bagātus olbaltumvielu produktus – lietot uzturā dažādus dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, tostarp olas, mājputnu gaļu, jūras veltes, sarkano gaļu, kā arī dažādus augu izcelsmes olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, tostarp pupiņas, zirņus, lēcas, pākšaugus, riekstus, sēklas un soju.
Vadlīnijās ieteikts dienā uzņemt 1,2–1,6 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu. Līdz šim lielākā daļa organizāciju un asociāciju ieteica uzturā uzņemt aptuveni 0,8 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu dienā.
Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka šajās vadlīnijās akcentēta arī sarkanā gaļa kā ļoti labs olbaltumvielu avots. Arī tas ir pretrunā ar daudzu profesionālu asociāciju rekomendācijām.
No sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem nodokļu parāds izveidojies septītajai daļai kompāniju. Kopējais šo uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedzis 280 tūkstošus eiro un vairākām personām jau pasludināta maksātnespēja. Valsts ieņēmumu dienesta vadība norāda, ka kopējais šo uzņēmumu nodokļu parāds gan nav vērtējams kā ļoti ievērojams.
Šobrīd sankcijas ir spēkā 55 uzņēmumiem. No tiem astoņām personām šā gada janvārī fiksēts nodokļu parāds 286 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar kopējo nodokļu parādu, kas uz 1. Janvāri bija 815 miljoni eiro, šis parāds nav ievērojams. Situāciju raksturo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe:
Raimonds Pauls atdod Trīszvaigžņu ordeni Trampam.
0:00 Ievads: sazvērestību teoriju minūte.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!
Šodien, 23. janvārī, Saeimas rīkotā konferencē dažādu jomu speciālisti runās par to, kādi ir galvenie riski un kā nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas. Vislielākais risks dažādām krāpšanām un dziļviltojumiem ir pēdējās dienās pirms vēlēšanām un tieši vēlēšanu dienā, bet tāpat svarīgs ir priekšvēlēšanu laiks, kas oficiāli sāksies jūnijā. Būtībā priekšvēlēšanu kustība sākusies jau tagad. Tā uzskata Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēdētāja un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Latvijas Radio rīta programmā Bāliņa sacīja, ka tehnoloģiju pārsteidzošā attīstība liek vēlētājiem attīstīt kritisko domāšanu un būt uzmanīgiem: