
Sign up to save your podcasts
Or


„Krūmu zvaigznājs” – tā sauc Talsu mākslinieku jaunāko izstādi, kas pirms nedēļas atklāta Jūrmalas muzejā, un tajā skatāmi 13 autoru darbi. Talsu mākslinieki jau vairāk nekā 40 gadus sevi dēvē par Talsu Krūmu mākslas grupu. Kopīgas izstādes, ceļojumi, mākslas akcijas, arī līdzīgi mākslas kritēji un humora izjūta ir tas, kas viņus vieno.
Talsu Krūmu mākslas grupas izstāde „Krūmu zvaigznājs” Jūrmalas muzejā būs skatāma līdz 1. martam.
Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā? Atziņas pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotājiem priekšlasījumiem un diskusijas. Kultūras rondo studijā izvaicājam komunikāciju pētnieku Mārtiņu Kaprānu, jo arī mākslā svarīga ir komunikācija un māksla pati ir komunikācijas veids. Viņš bija arī diskusijas vadītājs. Uzklausām mākslinieku viedokli.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizvadīti priekšlasījumi un diskusija „Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”. Tajā satikās mākslas zinātnieki no Latvijas un ASV.
Priekšlasījumos mākslas eksperti aplūkoja, kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes, un kādas stratēģijas viņi pielietoja. Kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju. Un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa, izvēloties apolitisku mākslas darba saturu un postmodernu formu.
Ar priekšlasījumu “Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija” uzstājās LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) un Ojāram Ābolam veltītās izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorante Mg. art. Ieva Kalniņa piedāvās referātu “Konformisma un nonkonformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts”. Savukārt LMA doktorante Mg. art. Agnese Zviedre iztirzās tēmu “Cilvēks nav sala: 1970. gadu Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi”. “Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā” tiešsaistē runās Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp).
Referātiem sekoja diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kurā analizēja šodienas situāciju. Sarunā piedalījās mākslinieki Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa un Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē. Katrs citādā veidā saskārušies ar uzbrukumu māksliniekam.
Pasākums Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās laikā, kad vienlaicīgi notiek divas izstādes – “Džemma” (līdz 25. janvārim) un “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” (līdz 10. maijam). Džemma Skulme (1925–2019) un Ojārs Ābols (1922–1983) bija dzīvesbiedri, domubiedri un ievērojamas figūras Latvijas mākslā padomju okupācijas periodā.
Vai tiesa, ka intelektu pārmantojam no mātes, un galu galā - vai to vispār saņemam "mantojumā" ģenētiski vai tomēr intelekts ir dāvana un prasmes, ko iegūstam un uztrenējam zdzīves laikā? Cik pamatots uzskats, ka gudriem vecākiem dzimst gudri bērni un vai gēnu rediģēšana paver iespēju nākotnē radīt cilvēkus-ģēnijus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro bioloģijas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Edvīns Miklaševičs un Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere.
Pētījumi liecina, ka svara zaudēšana nav saistīta ar gribasspēku vien, tai ir arī bioloģisks pamatojums - mūsu vielmaiņa, hormonālā darbība un citi faktori. Tā skaidrots nesenā publikācijā “Nacionālās ģeogrāfijas” tīmekļa vietnē. Lai palīdzētu cilvēkam koriģēt svaru, talkā var nākt dažādi speciālisti, un viens no risinājumiem var būt uztura speciālists, tāpēc saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docētāju, sertificētu uztura speciālisti veselības centrā “Vivendi” un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Evu Šmiti.
Pieminētajā rakstā sniegti dati par ASV iedzīvotājiem, proti, 80-95 procenti cilvēku, kuri zaudē svaru, atgūst to 3-5 gadu laikā, un arī Eva Šmite savā personīgajā pieredzē Latvijā novērojusi, ka cilvēki pie uztura speciālista vēršas atkārtoti, jo kaut kādu iemeslu dēļ svars ir atkal nācis klāt. Tātad - vai zaudēt svaru ir grūti?
Attieksme pret dzīvniekiem atspoguļo sabiedrības atbildības pakāpi. Joprojām pastāv atšķirības, kā cilvēki dažādās Latvijas vietās izprot dzīvnieku labturības jautājumus un dzirdam par gadījumiem, kur cilvēks ir pārkāpis dzīvnieka tiesības. Kā situāciju labot, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.
Sarunājas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Medija, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Meldra Ivbule-Sjanita un kinologs Ivars Lielpēteris.
Kāpēc pilsētā un reģionos joprojām ir izpratnes plaisa dzīvnieku labturības jautājumos, cik lielā mērā saimnieki apzinās likumā noteiktos pienākumus, kur rodas cietsirdīga vai nolaidīga izturēšanās pret dzīvniekiem? Kā veicināt atbildīgāku attieksmi sabiedrībā?
Ierakstā situāciju raksturo patversmes "Ķepu-ķepā" vadītāja Gundega Bidere.
The concept of extremism is usually associated with violent radicalism, terrorism, or incitement to violence, but in the russian context this notion has been redefined. In practice, we see that in the Russian-occupied territories the concept of extremism is used not to combat violence, but to enforce loyalty. It is about obedience. It is also about suppressing and erasing Ukrainian identity.
This is how this week’s guest of “Drošinātājs”, Mariia Krasnenko - an expert at the Ukrainian Civic Education Center “Almenda” - describes the situation in Russia’s occupied Ukrainian territories in her conversation with Dīvs Reiznieks.
This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.
Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs
Pēdējos mēnešos ir daudz runāts par mazākuma valdību, tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica partijas "Progresīvie" līderis Andris Šuvajevs, komentējot viedokļu atšķirības koalīcijā.
Šuvajevs atzina, ka šobrīd Zaļo un Zemnieku savienība vairāk tuvojas opozīcijai un arī gadījums ar Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstu Trampa atbalsta vēstulē ir nepieņemams, it īpaši Barikāžu atceres laikā.
Miera, gaismas un harmonijas piepildīti ir gleznotājas Ditas Lūses darbi, kas skatāmi viņas jaunajā izstādē ”Patverties saulē”. Izstādi viņa apzināti veidojusi kā miera ostu, lai tā kaut uz brīdi sniegtu atelpu no ikdienas problēmām un spriedzes.
Gleznas skatītāju ieved dažādās gaismas pielietās telpās un vidēs, ko raksturo mazliet senatnīga un noslēpumaina atmosfēra un kas raisa apcerīgas pārdomas un meditatīvas noskaņas. Izstādi ”Patverties saulē” atklās rīt Aspazijas mājā Jūrmalā.
”Kaut kā gribējās to siltumu. Tagad jau ir ilgas pēc saules un siltuma. Es neesmu karstummīlis, bet saules mīlis gan es esmu. Man patīk gleznot, uzķert tieši to gaismu varbūt kaut kādā ziņā tādā impresionistiskā nozīmē. Gleznot gaismu.”
Tā izstādes noskaņu raksturo pati autore Dita Lūse. Viņa stāsta, viņu ļoti iedvesmo mirkļi, kad gaisma apspīd kādu telpu vai formu un it kā nojauc vai izmaina tās realitāti. Piemēram, mirguļojošas gaismu un ēnu spēles koka lapotnē var ļoti interesanti izmainīt blakus esošas ēkas fasādes realitāti. Šajos brīžos ir kas saviļņojošs un suģestējošs, ko Ditai Lūsei gribas atspoguļot arī glezniecībā.
Līdzās gaismas dabai viņu ļoti saista arī dažādu laiku mijiedarbība, tāpēc viņu valdzina vietas, kur jaušama vēstures elpa. Arī šajā izstādē tās ir ēkas ar arkām, skulptūrām, ažūriem balkoniem, rotātas ar ornamentiem, visbiežāk zili baltā krāsu paletē. Tā ir atsauce uz Portugāles, Spānijas un Itālijas iespaidiem un, kā saka Dita Lūse – satriecošo gaismu, ko var izbaudīt šajās zemēs.
Ekstrēmisma jēdziens parasti tiek attiecināts uz vardarbīgu radikālismu, terorismu vai aicinājumiem uz vardarbību, taču Krievijas kontekstā šis jēdziens ir pārdefinēts. Praksē redzam, ka Krievijas okupētajās teritorijās ekstrēmisma jēdziens tiek izmantots nevis cīņā pret vardarbību, bet gan lojalitātes nodrošināšanai. Tas ir par paklausību. Tas ir arī par ukraiņu identitātes apspiešanu un iznīdēšanu. Tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Marija Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” eksperte.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:.
Epizodes gaita:
00:30 Ievads
58:46 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs