2024. gadā no vardarbības Latvijā ir cietuši 439 bērni. Tas ir par 118 vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad no vardarbības cieta 321 bērns.   

Inese, vardarbībā cietuša zēna mamma: „Viņš spēra pa vēderu ar kājām, skrāpēja, sita. Tas nopietnākais bija sitiens ar dūri pa galvu.”

Apmēram puse bērnu cieš no seksuālas vardarbības.

Inga Lubāne, juridiskā psiholoģe: „Tie ir bērni, kuriem aiztiek krūtis, dzimumorgānus, kur dzimumorgānos bāž pirkstus, veic izvarošanas.”

Ar cietušajiem strādā arī psihologi samērā nesen izveidotā iestādē ar nosaukumu „Bērna māja.” Tajā zem viena jumta strādā visi speciālisti, kuri nopratina šos bērnus.

Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja: „”Bērna māja” nav tā vieta, kur iegūt pirmo darba pieredzi. Tā ir tā nepareizība.”

Kādēļ „Bērna mājā”, īpaši izveidotā valsts iestādē Labklājības ministrijas paspārnē, kur strādā ar vardarbībā cietušiem bērniem, noalgoja sešus psihologus bez iepriekšējas darba pieredzes, kas nav jomas eksperti? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Par diskrimināciju dzimuma dēļ Ārlietu ministriju ir iesūdzējusi tiesā tās darbiniece – diplomāte un divu mazu bērnu mamma. Viņa uzskata, ka ministrijas īstenotā politika pret sievietēm diplomātēm ir negatīvi ietekmējusi viņas privāto dzīvi un karjeru.

Kristīne Rimša, Ārlietu ministrijas darbiniece: „Tas bija drusku tāds šoka moments. Nu nevar būt, tas taču ir brutāli! Tā nevar! Nevar pārtraukt līgumu uz grūtniecības pamata.”

Tikko kā sievietes savam darba devējam paziņo par grūtniecību, tā ministrija var viņas atsaukt no norīkojumiem diplomātiskajā dienestā ārvalstīs pret pašu gribu.

Dāvis Baiža, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors: „Diplomātam jebkurā brīdī – ar bērniem, bez bērniem, ar grūtniecību vai bez grūtniecības, vienalga – ir jābūt gatavam rīt pārcelties uz Latviju vai uz kādu citu valsti, ja dienesta intereses to prasa.”

Attīstīto valstu diplomātiskajos dienestos ir īpaša kārtība, kā sabalansēt valsts un jauno māmiņu intereses. Latvijas dienestā Tiesībsargs konstatēja jucekli.

Emīlija Plaksins, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece: „Tur parādās ne tikai šie diskriminācijas aizlieguma aspekti, bet arī labas pārvaldības princips.”

Kāpēc Latvijas diplomātiskajā dienestā topošās māmiņas saskaras ar diskriminējošu attieksmi no Ārlietu ministrijas, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto.

Ināra, pensionāre no Korģenes, Limbažu novadā: „Cilvēkam ir vecums, cilvēkam ir redze, cilvēkam ir pirksti, kas ir līki sastrādāti un nevar vairs to tik ātri izdarīt. Tāpēc veciem cilvēkiem tā ir ļoti liela problēma.”

Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir tikai pamatlīmenī, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt pie mums šis rādītājs pasliktinās.

Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve: „Tikai un vienīgi nauda izskatās, ka diktē šo lietu, ka valsts pārvalde tiek digitalizēta, neraugoties uz to, ka cilvēki nav tam gatavi.”

Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, tam atvēlēs simtiem miljoniem eiro. Lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, par jomu atbildīgie rīcību sagaida no pašiem lietotājiem.

Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos: „Nevienam mēs šo prasmi neieliksim ar ministrijas uzdevumu.”

Kādā mērā valsts palīdz iedzīvotājiem tikt līdzi digitālajai attīstībai, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā ir gandrīz 42 tūkstoši bērnu, par kuriem rūpējas tikai viens no vecākiem. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik ir iedzīvotāju visā Cēsu novadā. Otra vecāka vietā uzturlīdzekļus maksā valsts.

Jana (vārds mainīts), māte divām meitām: „Kā viņš vienreiz izmeta: „Kāpēc man tai valstij kaut ko maksāt?””

Pēdējos divos gados alimentu nemaksātāju parāds valstij turpina pieaugt un pārsniedz pusmiljardu eiro jeb ir 581 miljons. Viņi slēpjas vai ir pametuši Latviju.

Māris (vārds mainīts), uzturlīdzekļu parādnieks: „Sanāk tā, ka mēs esam tā kā izdzītie.”

Atbildīgās iestādes parādniekiem gan piemēro sodus, gan arī cenšas viņiem nākt pretī. 

Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos: „Jāstrādā tagad, kamēr viņi vēl ir darbspējīgi.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kā atbildīgajām iestādēm sokas ar naudas atgūšanu no alimentu nemaksātājiem, kuru parāds valstij turpina pieaugt?

Šajā raidījumā turpinām pirms diviem gadiem aizsākto tematu.

Katru gadu sabiedriskais sektors Latvijā izsludina vairāk nekā desmit iepirkumus mobilo sakaru pakalpojumiem. 

Ingmārs Pūķis, SIA „Latvijas mobilais telefons” viceprezidents: „LMT gribētu vinnēt vēl biežāk. Šobrīd mēs vinnējam apmēram 70% no konkursiem.”

Par daudzmiljonu eiro vērtajiem līgumiem sīvi cīnās vien dažas kompānijas.

Raimonds Janševskis, SIA „Tele 2” Biznesa nodaļas vadītājs: „Ja tur būtu godīga iespēja visiem uzvarēt, tad, protams, mēs tur piedalāmies.”

Kamēr operatori cīņā par iepirkumiem viens otram pārmet netaisnīgus biznesa prakses paņēmienus, valsts iestādes ir gatavas pārmaksāt par nevajadzīgiem pakalpojumiem.

Linda Zalāne: „Jums visiem ir viedpulksteņi?

Līva Tauriņa, Zemkopibas ministrijas Publisko iepirkumu un saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas departamenta direktora vietniece: Domāju, ka nē!”

Kādā mērā sabiedriskais sektors pārmaksā mobilo sakaru operatoriem par to sniegtajiem pakalpojumiem? To pētām raidījumā Atvērtie faili.

Pagājušās vasaras jūlija vētra un lietavas Latvijā iedzīvotājiem radīja nepieredzētus zaudējumus. Apdrošināšanas industrijai tās iedragāja reputāciju.

Evija Dundure, Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja: „Tā retorika gan no Valsts prezidenta, gan no Ministru prezidentes, no visiem vadošajiem bija – nu, kas te notiek?!”

No apdrošinātājiem nekādu atlīdzību nesaņēma teju katrs desmitais klients. Vairāki no viņiem joprojām cīnās ar apdrošinātājiem, lai pierādītu, ka zaudējumi radās no vētras un lietus. 

Līga Pētersone, vētrā cietuša mājokļa īpašniece Jelgavā: „Tu dzīvo faktiski ar tādu pilnīgi fiktīvu drošības sajūtu.”

Pagājušās vasaras notikumi atklāja, ka kompānijas gadiem pārdeva polises, kas dabas stihiju gadījumos nepasargāja īpašumus no zaudējumiem.

Edgars Lūcis, “Compensa” Atlīdzību daļas vadītājs: „Klientam nav tik svarīgi nodrošināt šos te visus riskus, kā lai šī te polise ir un segtu bankas prasības.”

Vai apdrošināšanas kompānijas apzināti pārdod polises, kas nepasargā to klientus no reālām dabas stihiju sekām? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Vasarā būs pagājuši divi gadi kopš Valsts aizsardzības dienestā Latvijā sāka dienēt pirmie karavīri. Noteiktu skaitu vīriešus tajā iesauc pēc nejaušības principa, bet sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi.

Marita Zitmane, dzimumu līdztiesības pētniece: „Runa ir par to, ka valsts redz kā viena, tā otra dzimuma ieguldījumu kā svarīgu, ka mēs nenoniecinām sievietes kā mazsvarīgākas savas valsts aizsardzībai.”

Lai gan sieviešu interese par dienestu ar katru iesaukumu pieaug, viņu skaits tajā joprojām ir neliels.

Kaspars Pudāns, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors: „Viņas varētu labāku pienesumu dot nekā puiši, kuri citreiz varbūt kaut kur uzmanību novērš.”

Kamēr Latvijā tikai cer, ka sievietēm palielināsies interese par bruņotajiem spēkiem, obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā jau katra trešā ir sieviete.

Pērs Tomass Bē, Norvēģijas Aizsardzības štāba virspavēlnieks: „Tas bija pretdabiski iesaukt tikai pusi no sabiedrības.”

Kādā mērā Valsts aizsardzības dienests Latvijā ir piemērots sievietēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Valsts finansētie medicīnas pakalpojumi ir nepieejami vai uz tiem ir pārāk ilgi jāgaida. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ vairums iedzīvotāju apmeklē maksas ārstus speciālistus. Taču, ja uz pirmo vizīti esi aizgājis par savu naudu, tad arī visi turpmākie soļi būs maksas.

Sandija, studente no Rīgas: „Man nebija ne jausmas, ka es varētu arī netikt par valsts līdzekļiem.”

Lai saņemtu tos pašus nosūtījumus, bet šoreiz – uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, speciālisti iesaka pacientiem doties atkārtoti pie sava ģimenes ārsta.

Dace Žentiņa, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle: „Tādā veidā tiek noslogoti ģimenes ārsti nepamatoti, jo viņi faktiski darbojas kā tādi lietveži.”

Valsts divās lielākajās universitātes slimnīcās plāno pilotprojektu, kas varētu šo sistēmu mainīt. Taču ar projekta nosacījumiem nav apmierināta organizācija, kas pārstāv nozares uzņēmējus.

Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore: „Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu skatījumā maksas pakalpojums universitāšu slimnīcās kļūst vērtīgāks, ja tā drīkstētu izteikties.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc maksas konsultāciju laikā iedzīvotāji zaudē iespēju turpmāk saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi un kā šo sistēmu viņi pēcāk mēģina apiet?

Ventspilī varas grožus vairāk nekā 30 gadus tur viena partija – „Latvijai un Ventspilij”. Kaut arī Aivaram Lembergam tiesa ir aizliegusi vadīt pilsētas domi, viņš šā vai tā startē pašvaldību vēlēšanās.

Aivars Lembergs, Ventspils domes deputāts, partijas „Latvijai un Ventspilij” vadītājs: „”Facebook” es esmu. „Tiktok” es esmu. Kā jūs mani varat izolēt? Viņi par agru mani apglabājuši.”

Oligarham, kas ir pakļauts ASV un Lielbritānijas sankcijām, joprojām ir liela ietekme ne tikai Ventspils pašvaldībā, bet arī reģionālajos medijos.

Ilze Elizabete Urga, laikraksta „Ventas Balss” valdes locekle: „Mēs esam privāts medijs un mūsu, kā privāta medija, simpātijas ir „Latvijai un Ventspilij”.”

Pēdējo padsmit gadu laikā ventspilnieku uzticēšanās Lemberga pārstāvētajai partijai ir pakāpeniski sarukusi, uz ko cerīgi raugās citi politiskie spēki.  

Bruno Jurševics, Ventspils domes deputāts, partija „Kustība „Par!””: „Cilvēki domā, skatās, ir kļuvuši drošāki.”

Vai 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās politiskajiem konkurentiem izdosies sašūpot gadiem ilgušo partijas „Latvijai un Ventspilij” varu? To pētām  pusstundā.

Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To mums palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās. 

Viktors Ilije, pētnieciskais žurnālists no portāla „Snoop” Rumānijā: “Nu, viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā.”

Reklāmas aģentūra, ko savulaik vadīja Vladimira Putina vēlēšanu kampaņā iesaistīta propagandiste, jau ilgāku laiku sadarbojas ar Latvijas mājaslapu tīklu, kas regulāri publicē rakstus par horoskopiem, ēdienu receptēm un slavenībām. Šo interneta vietņu īpašnieks Latvijā apgalvo, ka par to neko nezina.

Oskars Prikulis, interneta izklaides portālu pārvaldītājs: „Mmm… Pirmā dzirdēšana!”

Mājaslapu un ar to saistītais „Facebook” kontu tīkls Latvijā ļauj ar Kremļa cilvēkiem saistītajai aģentūrai sasniegt simtiem tūkstošiem lielu auditoriju dienā.

Andrejs Vasks: „Vai tāds „AdNow”, ja mēs esam klikšķinājuši pa visām tām lapām, vai tam jau ir profils par mani?

Edgars Strolis: Jā!”

Ko Latvijā vēlas panākt reklāmas aģentūra, kas ir saistīta ar pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās un kura ir vēsturiski saistīta ar diktatora Putina režīmu, pētām Atvērto failu pusstundā.