Saeimā finiša taisnē nonākuši grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā. Kopš likumprojektu pirmo reizi nodeva publiskajai apspriešanai 2021. gada jūnijā, diskusijas par tiem prasīja vairāk nekā trīs gadus un nerimst joprojām.

Karina Zālīte, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja: „Tas fons, kas ir Latvijā, tas vienkārši pieprasa stingrākus ierobežojumus.”

Alkohola nozares lobijs ir spēcīgs un pret pārmaiņām ir arī vairākas ministrijas.

Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: „Ierobežojumi nav pareizais veids, kā risināt alkoholisma problēmu un pārmērīgu alkohola lietošanas problēmu Latvijā.”

Kamēr kaimiņos alkohola tirdzniecība, piemēram, degvielas uzpildes stacijās ir ierobežota, pie mums benzīntankos ierīkotas alus istabas.

Agris Starts, sociālā labuma projekta "1000 dienas skaidrā" izveidotājs: „Unikāli! Es nekad nebiju bijis degvielas uzpildes stacijā, kas lepojas, ka tirgo arī alkoholu.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā plānotie alkohola aprites ierobežojumi nozares lobija dēļ ir kļuvuši bezzobaini?

Pēdējo gadu laikā pārtikas cenas Latvijā jau ir pārsniegušas Eiropas Savienības vidējo līmeni.

Benita, dzīvo Īrijā: „Cik parasti man iznāk uz Latviju aizbraukt, vienmēr šausminos par cenu augstumu.”

Cenas atsevišķām produktu grupām ir tikpat augstas kā Ziemeļvalstīs.

Elza, dzīvo Somijā: „Tagad es dzīvoju Somijā. Es aizbraukšu uz Latviju un tur es varēšu iepirkties kā karalis, jo Latvijā jau jābūt daudz lētāk. Bet tajā brīdī, kad es sāku veikalā skatīties uz lietām, es sapratu – tā gluži nav.”

Kaut arī lielākie mazumtirgotāji apgalvo, ka piedāvā izdevīgākās cenas tirgū pārtikas pamatproduktiem, vairākas preces maksā identiski.

Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja: „Mums nav pamata, lai mēs apgalvotu, ka tur pastāv kādas norādes par aizliegtām vienošanām.”

Kāpēc par atsevišķiem pārtikas produktiem mēs maksājam tikpat vai pat vairāk nekā bagātajās Eiropas Savienības valstīs, pētām Atvērtajos failos.

Benzīns ar augstu sēra saturu, kuru Eiropā kā degvielu pārdot ir aizliegts, no Apvienotās Karalistes naftas pārstrādes rūpnīcām caur Eiropas sajaukšanas iekārtām nonāk līdz Nigērijai, kur tas izraisa smagu gaisa piesārņojuma krīzi.

Otonje Ivorima, Lagosas iedzīvotāja: „Viņi mūs nogalina lēnām. Tas ir ilgtermiņa efekts.”

Netīrās degvielas eksporta ķēdes daļa ir arī Latvija.

Džesa Staufenberga, žurnāliste no pētnieciskās žurnālistikas organizācijas „Source Material”*: „Mēs redzam, ka kuģi no Apvienotās Karalistes ienāca Ventspils ostā Latvijā, un tas notika diezgan drīz pēc Beļģijas aizlieguma.”

Kamēr Nīderlande un Beļģija šādu toksiskās degvielas eksportu uz Āfriku ir aizliegusi, mūsu valsts šādu soli negrasās spert.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (Zaļo un Zemnieku savienība): „Ja mūsu ražotāji spēj piedāvāt kaut ko konkurētspējīgu un Āfrikas valstis ir gatavas to iegādāties, tad es neredzu iemeslu, kādēļ šeit kaut ko mainītu.”

Kādēļ Latvija ir daļa no ražošanas ķēdes degvielai, kas Āfrikā izraisa pamatīgu gaisa piesārņojumu, pētām Atvērto failu pusstundā.

* Raidījums ir daļa no starptautiska pētījuma, kurā "Atvērtie faili" piedalās kopā ar pētnieciskās žurnālistikas organizāciju "SourceMaterial" no Lielbritānijas.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis pusgads un cīņa par Rīgu solās būt sīva. Reitingos nevienai partijai nav izteikta pārākuma. Tas liek uz krievvalodīgo vēlētāju orientētajiem domāt par apvienošanos.

Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe un RSU lektore: „Vēlēšanās ir svarīgs tas līdera saimnieka tēls, kuram tad tu uztici tās pilsētas atslēgas.”

Saeimas deputāts, partijas „Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kurš šobrīd var tīksmināties par populārākā mēra kandidāta statusu, cer dabūt vismaz pusi balsu.

Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts, partijas „Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs: „Mūsu rezultāti būs tik labi, ka visas partijas stāvēs pie mūsu durvīm, klauvēs un gribēs sadarboties!”

Vilnis Ķirsis ir apņēmies saglabāt mēra krēslu arī pēc vēlēšanām un sagaida, ka plašā  ielu asfaltēšana un citi labie darbi atkal ļaus uzvarēt latviskajām partijām.

Vilnis Ķirsis, Rīgas mērs, „Jaunā Vienotība”: „Ja uzvarēs tas bloks – Šlesers, „Saskaņa”, Rosļikovs un tie – laika jautājums un mums te atkal būs fiktīva nodarbinātība.”

Vai tā dēvētajām latviskajām partijām nākamvasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ir izredzes saglabāt varu Rīgā, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pašreizējā Evikas Siliņas, un arī vairums iepriekšējo valdību pēdējo 15 gadu laikā, ir solījušas mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Tomēr algu atšķirība par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos šodien var sasniegt pat vairākus simtus eiro.

Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šis nav taisnīgi, ja, it sevišķi viena uzņēmuma ietvaros.”

Cilvēki, kas ir pārcēlušies uz laukiem, cerībā izvairīties no dzīves dārdzības galvaspilsētā, veikalos šā vai tā ir spiesti sastapties ar tikpat augstām cenām.

Baiba Runce: „Piedodiet par provokāciju, bet vai tad produkti maksā mazāk „Lidl” Kuldīgā?

Zane Neļķe, “Lidl Latvija” komunikācijas komandas vadītāja: Visi produkti visos „Lidl” veikalos maksā vienādi.”

Kamēr lielo kompāniju darbinieki tā arī nav sagaidījuši algu izlīdzināšanu reģionos, par nozari atbildīgā valsts iestāde jautājumu atstāj pašu uzņēmumu ziņā.

Ilze Oša, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Mēs skatāmies uz to nedaudz citā griezumā.”

Raidījuma „Atvērto failu” pusstundā pētām, kāpēc cilvēkam, kurš reģionā strādā tādu pašu darbu kā darbinieks Rīgā, jāsamierinās ar zemāku algu?

Ir pagājis gads kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija. Tā jau četrus mēnešus mēģina mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem.

Guna Puce, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja: „Parādsaistības ir milzīgas un tajā brīdī arī nesamaksātie rēķini bija milzīgi.”

Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas.

Aleksandrs Bartaševičs, bijušais Rēzeknes mērs: „Tagad administrācija tēlo, ka viņi, redziet, ir tik vareni un tik spēcīgi, ka viņi sakārtoja visas lietas, bet īstenībā viņi risina problēmas, kuru nebija.”

Bartaševičs ir apņēmies pilsētā atgriezties pie varas grožiem.

Aivars, Rēzeknes iedzīvotājs: „Bijušais mērs gribēs, kā es saku, iebraukt baltā zirgā, un viņam joprojām ir arī atbalstītāji.”

Kā pašvaldības pagaidu administrācijai izdodas risināt problēmas smagā finanšu situācijā nonākušajā Rēzeknē? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.

Kamēr citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina jaudas, lai atkritumus izmantotu kā kurināmo un šādi no tiem atbrīvotos, Latvijā tikai gatavojas atvērt atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas. Iedzīvotājiem, kuru tuvumā tādas grib būvēt, ir aizdomas, ka tās piesārņos apkārtējo vidi un apdraudēs viņu veselību.

Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: „Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!”

Ārvalstu pētījumi rāda, ka ap šādām stacijām rodas piesārņojums, bet starptautisks uzņēmums, kas plāno tādu izveidot Latvijā, to noliedz.

Andris Vanags, SIA „Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Viņi saka, ka tas ir ap atkritumu reģenerācijas stacijām, bet tas nav pierādīts fakts.”

Lietuvas pieredze ar šo pašu starptautisko uzņēmumu rāda, ka atkritumus dedzināšanai arī importē.

Domants Tracevičs, Lietuvas NVO „Aprites ekonomika” vadītājs: „Uzņēmuma pārstāvji iedzīvotājiem solīja, ka sadedzināšanas jaudu nepalielinās, bet dažus gadus vēlāk to tomēr palielināja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem meloja.”

Kādēļ Latvijā, par spīti iedzīvotāju protestiem, gatavojas atvērt reģenerācijas stacijas, kurās dedzinās atkritumus, kamēr citviet Eiropā no tādām sāk atteikties, pētām Atvērto failu pusstundā.

--

Kļūdas labojums:

7. novembra raidījumā “Atvērtie faili” izskanēja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” ir Andra Šķēles bizness. Pēc “Lursoft” datiem, “CleanR” īpašnieki ir citi - lielākais īpašnieks ir Guntaram Kokorevičam piederošs uzņēmums “TAK Capital”, nelielas akciju daļas pieder Jurim Gulbim un Harijam Krongornam, kurš ilgus gadus ir darbojies Šķēles biznesā.

Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs nacionālo sankciju sarakstā iekļāvis Latvijā izveidotās kompānijas „4finance” meitasuzņēmumu. Poļi uzskata, ka iespējamās īpašnieku saites ar krievu kapitālu rada risku, ka kredītņēmēju dati var nonākt naidīgās valsts rīcībā.

Ainars Latkovskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: „Šis ir ļoti nopietns lēmums, ļoti nopietna ziņa!”

Trešdaļa kapitāla daļu uzņēmumā pieder ekspremjera Andra Šķēles znotam, advokātam Edgaram Dupatam. Viņš Polijas iestāžu lēmumu uzskata par nepamatotu.

Edgars Dupats, AS „4finance” patiesais labuma guvējs: „Tur ir tik novecojuši fakti, patiesībai neatbilstoši fakti, tur tādas insinuācijas un izdomājumi sarakstīti.”

Mūsu ātro kredītu uzraugi līdz šim publiski nav iebilduši par „4finance” īpašnieku saitēm ar Krievijas kapitālu.

Andis Priedītis, PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks: „Mēs zinām viņu kontroles ķēdi, mēs zinām visus viņu īpašniekus līdz katrai fiziskai personai.” 

Kāpēc Polijā uztraucas, ka ātro kredītu kompānijas klientu dati var nonākt Krievijas rīcībā, bet Latvijā par šādu risku – ne? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Jaunajai māmiņai ir vesels zīdainis un mīlošs vīrs, bet pēc dzemdībām viņa jūtas tā, kā nevajadzētu.

Anna Āboliņa, jaunā māmiņa: „Es vienkārši iedevu zīdaini vīram un izgāju ārā pa durvīm, stāvēju pagalmā un raudāju, jo nevarēju saprast, kas ar mani notiek.”

Kaut arī viņas jaundzimušo ierodas apskatīt ģimenes ārsts, un sieviete pati dodas vizītē pie ginekologa, par pēcdzemdību depresiju neviens nerunā un nejautā.

Latvijā ar šo saslimšanu varētu saskarties aptuveni pusotrs tūkstotis sieviešu gadā. 

Elmārs Rancāns, profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs: „Sieviete tur zināmā mērā ir atstāta nosacīti likteņa varā, kā viņai paveiksies.”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai diskusijas par vardarbību dzemdībās un pēcdzemdību depresiju vedušas pie kāda rezultāta?

Noslēgumam Rīgas pilsētas tiesā tuvojas maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztiesāšana. Prokurors apsūdzētajiem prasa bargus sodus.

Rimants Kuzma, prokurors: „Uzskatu, ka sods Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko un Viktoram Krivošejam ir nosakāms brīvības atņemšanas veidā.”

Lai mēģinātu novilcināt laiku, viens no viņiem, visticamāk, ir meklējis veidus, kā simulēt slimību.

Romāns Jašins, kādreizējais Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas vadītājs: „Viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi.”

Ja tiesnese tuvākajā laikā nepaziņos spriedumu, tad Uļmanu, Babenko un Krivošeju atbrīvos no cietuma.

Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: „Bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti.”

Kāpēc ir bažas, ka Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavas vēl pirms tiesas sprieduma varētu tikt uz brīvām kājām un atstāt Latviju? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.