Atvērtie faili

Pašreizējā Evikas Siliņas, un arī vairums iepriekšējo valdību pēdējo 15 gadu laikā, ir solījušas mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Tomēr algu atšķirība par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos šodien var sasniegt pat vairākus simtus eiro.

Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šis nav taisnīgi, ja, it sevišķi viena uzņēmuma ietvaros.”

Cilvēki, kas ir pārcēlušies uz laukiem, cerībā izvairīties no dzīves dārdzības galvaspilsētā, veikalos šā vai tā ir spiesti sastapties ar tikpat augstām cenām.

Baiba Runce: „Piedodiet par provokāciju, bet vai tad produkti maksā mazāk „Lidl” Kuldīgā?

Zane Neļķe, “Lidl Latvija” komunikācijas komandas vadītāja: Visi produkti visos „Lidl” veikalos maksā vienādi.”

Kamēr lielo kompāniju darbinieki tā arī nav sagaidījuši algu izlīdzināšanu reģionos, par nozari atbildīgā valsts iestāde jautājumu atstāj pašu uzņēmumu ziņā.

Ilze Oša, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Mēs skatāmies uz to nedaudz citā griezumā.”

Raidījuma „Atvērto failu” pusstundā pētām, kāpēc cilvēkam, kurš reģionā strādā tādu pašu darbu kā darbinieks Rīgā, jāsamierinās ar zemāku algu?

Ir pagājis gads kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija. Tā jau četrus mēnešus mēģina mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem.

Guna Puce, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja: „Parādsaistības ir milzīgas un tajā brīdī arī nesamaksātie rēķini bija milzīgi.”

Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas.

Aleksandrs Bartaševičs, bijušais Rēzeknes mērs: „Tagad administrācija tēlo, ka viņi, redziet, ir tik vareni un tik spēcīgi, ka viņi sakārtoja visas lietas, bet īstenībā viņi risina problēmas, kuru nebija.”

Bartaševičs ir apņēmies pilsētā atgriezties pie varas grožiem.

Aivars, Rēzeknes iedzīvotājs: „Bijušais mērs gribēs, kā es saku, iebraukt baltā zirgā, un viņam joprojām ir arī atbalstītāji.”

Kā pašvaldības pagaidu administrācijai izdodas risināt problēmas smagā finanšu situācijā nonākušajā Rēzeknē? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.

Kamēr citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina jaudas, lai atkritumus izmantotu kā kurināmo un šādi no tiem atbrīvotos, Latvijā tikai gatavojas atvērt atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas. Iedzīvotājiem, kuru tuvumā tādas grib būvēt, ir aizdomas, ka tās piesārņos apkārtējo vidi un apdraudēs viņu veselību.

Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: „Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!”

Ārvalstu pētījumi rāda, ka ap šādām stacijām rodas piesārņojums, bet starptautisks uzņēmums, kas plāno tādu izveidot Latvijā, to noliedz.

Andris Vanags, SIA „Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Viņi saka, ka tas ir ap atkritumu reģenerācijas stacijām, bet tas nav pierādīts fakts.”

Lietuvas pieredze ar šo pašu starptautisko uzņēmumu rāda, ka atkritumus dedzināšanai arī importē.

Domants Tracevičs, Lietuvas NVO „Aprites ekonomika” vadītājs: „Uzņēmuma pārstāvji iedzīvotājiem solīja, ka sadedzināšanas jaudu nepalielinās, bet dažus gadus vēlāk to tomēr palielināja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem meloja.”

Kādēļ Latvijā, par spīti iedzīvotāju protestiem, gatavojas atvērt reģenerācijas stacijas, kurās dedzinās atkritumus, kamēr citviet Eiropā no tādām sāk atteikties, pētām Atvērto failu pusstundā.

--

Kļūdas labojums:

7. novembra raidījumā “Atvērtie faili” izskanēja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” ir Andra Šķēles bizness. Pēc “Lursoft” datiem, “CleanR” īpašnieki ir citi - lielākais īpašnieks ir Guntaram Kokorevičam piederošs uzņēmums “TAK Capital”, nelielas akciju daļas pieder Jurim Gulbim un Harijam Krongornam, kurš ilgus gadus ir darbojies Šķēles biznesā.

Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs nacionālo sankciju sarakstā iekļāvis Latvijā izveidotās kompānijas „4finance” meitasuzņēmumu. Poļi uzskata, ka iespējamās īpašnieku saites ar krievu kapitālu rada risku, ka kredītņēmēju dati var nonākt naidīgās valsts rīcībā.

Ainars Latkovskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: „Šis ir ļoti nopietns lēmums, ļoti nopietna ziņa!”

Trešdaļa kapitāla daļu uzņēmumā pieder ekspremjera Andra Šķēles znotam, advokātam Edgaram Dupatam. Viņš Polijas iestāžu lēmumu uzskata par nepamatotu.

Edgars Dupats, AS „4finance” patiesais labuma guvējs: „Tur ir tik novecojuši fakti, patiesībai neatbilstoši fakti, tur tādas insinuācijas un izdomājumi sarakstīti.”

Mūsu ātro kredītu uzraugi līdz šim publiski nav iebilduši par „4finance” īpašnieku saitēm ar Krievijas kapitālu.

Andis Priedītis, PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks: „Mēs zinām viņu kontroles ķēdi, mēs zinām visus viņu īpašniekus līdz katrai fiziskai personai.” 

Kāpēc Polijā uztraucas, ka ātro kredītu kompānijas klientu dati var nonākt Krievijas rīcībā, bet Latvijā par šādu risku – ne? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Jaunajai māmiņai ir vesels zīdainis un mīlošs vīrs, bet pēc dzemdībām viņa jūtas tā, kā nevajadzētu.

Anna Āboliņa, jaunā māmiņa: „Es vienkārši iedevu zīdaini vīram un izgāju ārā pa durvīm, stāvēju pagalmā un raudāju, jo nevarēju saprast, kas ar mani notiek.”

Kaut arī viņas jaundzimušo ierodas apskatīt ģimenes ārsts, un sieviete pati dodas vizītē pie ginekologa, par pēcdzemdību depresiju neviens nerunā un nejautā.

Latvijā ar šo saslimšanu varētu saskarties aptuveni pusotrs tūkstotis sieviešu gadā. 

Elmārs Rancāns, profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs: „Sieviete tur zināmā mērā ir atstāta nosacīti likteņa varā, kā viņai paveiksies.”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai diskusijas par vardarbību dzemdībās un pēcdzemdību depresiju vedušas pie kāda rezultāta?

Noslēgumam Rīgas pilsētas tiesā tuvojas maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztiesāšana. Prokurors apsūdzētajiem prasa bargus sodus.

Rimants Kuzma, prokurors: „Uzskatu, ka sods Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko un Viktoram Krivošejam ir nosakāms brīvības atņemšanas veidā.”

Lai mēģinātu novilcināt laiku, viens no viņiem, visticamāk, ir meklējis veidus, kā simulēt slimību.

Romāns Jašins, kādreizējais Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas vadītājs: „Viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi.”

Ja tiesnese tuvākajā laikā nepaziņos spriedumu, tad Uļmanu, Babenko un Krivošeju atbrīvos no cietuma.

Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: „Bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti.”

Kāpēc ir bažas, ka Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavas vēl pirms tiesas sprieduma varētu tikt uz brīvām kājām un atstāt Latviju? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.

Azartspēļu reklāmas Latvijā ir aizliegtas. Taču realitātē to zīmoli rēgojas acu priekšā visur. Sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras norisēs. Nu jau arī uz ielām.

Inese Braže: “Bet šis ir legāli?

Signe Birne: Nu nē. Nē, tas arī būtu verams ciet.”

Nozare likumus apiet radoši. Spēļu zāles vietā reklamē sporta bāru vai pat apģērbu veikalu, kura nosaukumā azartspēļu zīmols. Tāpat par reklāmas sejām pēdējā laikā kļuvuši Latvijā populāri sociālo mediju influenceri.

Jānis Krīvēns, mūziķis un influenceris sociālā tīkla „Instagram” video: “Es nevaru, cik skaista diena, lai aizietu padzert kafiju visskaistākajā “OlyBet” sporta bārā visā Pārdaugavā!”

Turklāt nevajag nekādu sarežģītu stratēģiju, ja uzraugam vienalga.

Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja: “Azartspēļu reklāma nav PTAC prioritāte.”

Kā sanācis, ka reklāmas aizliegtas, bet redzamas visur? Un kā samilzušo problēmu plāno risināt? To Atvērto failu pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.

Latvijā zāļu cenu veidošanās modelis recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, nav mainīts pēdējos 20 gadus. Līdz ar to šobrīd zāles nereti ir dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs.

Sondra Zaļupe, mākslas projektu menedžere: „Tā pavisam aptuveni rēķinot, uz piecām reizēm es vienu reizi varēju ietaupīt. Tas ir - pērc piecas un saņem sešas. Manā gadījumā tas bija ļoti daudz.”

Latvijā pacienti ir spiesti paši meklēt lētāko zāļu cenu un apzvanīt desmitiem aptieku. 

Baiba Puriņa, grāmatvede: „Tu esi tik apjucis, ka pat nesaproti, kas tev jādara. Esi savā blenderī, kulies ar domām un tad vēl jāmeklē tās zāles, cenas aptaujas jātaisa.”

No jaunā gada Latvijā sāks darboties jaunā zāļu cenas noteikšanas sistēma.

Rūta Dimanta, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja: „Kamēr tas ir uz papīra, tas vienmēr vieš cerību. Un tad, kad tas paliek tikai uz papīra, tad ir tas pļukt.”

Vai jaunais zāļu cenas uzcenojuma modelis patiesi garantēs, ka cenas kompensējamiem medikamentiem un citām recepšu zālēm būs līdzvērtīgas tām, kādas ir Lietuvā un Igaunijā, pētām Atvērto failu pusstundā.

Par noziegumiem austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robeža tā arī nav pabeigta. Neviens politiķis par kavēšanos un jucekli desmit gadu garumā līdz šim nav uzņēmies atbildību.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs („Jaunā Vienotība”): „Toreiz pavisam savādāk bija, nebija tik vienkārši to izdarīt!”

Politiķi, kas atbildīgi par robežas drošību, nebūšanās turpina vainot izmeklētājus un nelikumību atklājējus. Paši negrib uzņemties atbildību.

Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” 2021. gada 10. augustā: “Lāča pakalpojumu Latvijas valsts robežai un drošībai pasniedza Valsts kontrole!”

Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Mūrnieku no amata atbrīvoja pirms termiņa, jo iekšlietu dienestu amatpersonas pārāk baidījušās no iestādes. 

Māris Kučinskis, Saeimas deputāts („Apvienotais saraksts”): „Visi tā bija iebaidīti, ka neviens pat darbā negribēja nākt un (iepirkumu) komisijā dabūt cilvēkus vispār nevarēja.”

Vai tiešām par nebeidzamo jucekli ar robežas būvniecību atbildīgi ir tikai ierēdņi, nevis politiķi, pētām Atvērto failu pusstundā.

Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā.

Maija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam.”

Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic… datorprogramma.

Sofija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Viņš saka - man pieder varas pozīcija un tu darīsi tā, kā es tev teikšu.”

Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs.

Eva (vārds mainīts), divu bērnu māte: „Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties.”

Kāpēc jaunās māmiņas kļūst par bezdarbniecēm un kurš aizstāv viņu tiesības, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.