Atvērtie faili

Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu.

Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.”

Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem.

Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.”

Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju. 

Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!”

Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Eiropā ienākumi no nelicencētu interneta kazino darbības ir desmitiem miljardu eiro. Šīs naudas apritei ir izveidota īpaša industrija, kas palīdz kazino īpašniekiem apiet nodokļus un ienākumus legalizēt. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvija.

Poļina Volkova, Igaunijas ziņu portāla “Äripäev” žurnāliste: “To, kas tieši stāv aiz šīs shēmas vai šo firmu izveidošanas, nevar pilnīgi droši pateikt. Jo šeit notiek tāda lieta kā atbildības izpludināšana.”

Shēmā iesaistītas desmitiem firmas, kas reģistrētas Igaunijā. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet.

Andrejs Vasks: “Labdien! Mēs meklējam tādu cilvēku kā Artjoms Čurkins.

Sieviete (anonīma), privātmājas iedzīvotāja Ziepniekkalnā: Artjoms Čurkins? Viņš nedzīvo šeit. Cita adrese.”

Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki visticamāk pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu. Azartspēļu un finanšu uzraugi ir gandrīz bezspēcīgi.

Signe Birne, VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece: “Tas ir pietiekami sarežģīti, pietiekami darbietilpīgi, daļēji cīņa ar vējdzirnavām.”

Kāda ir Latvijas loma shēmā, kas ļauj nelicencētiem interneta kazino saņemt Eiropas spēlētāju naudu? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn.

Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.”

Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes.

Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.”

Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks.

Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!”

Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes ir iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro dažādos informācijas tehnoloģiju jeb IT iepirkumos. Aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījās tikai viens pretendents, kas ir krietni virs rekomendētā lieluma.

Viktors (vārds mainīts), programmētājs, IT nozares uzņēmējs: „Vai eksistē gigantiska ēnu karteļa konspirācija, sazvērestība, kurā Latvijas lielie IT uzņēmumi ir sazvērējušies apčakarēt valsti IT iepirkumos?”

Par nozari atbildīgie nesteidz meklēt vainīgos vai atbildīgos un piebilst, ka citās Eiropas Savienības valstīs situācija nav diži labāka.

Artis Lapiņš, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs: „Es negribētu, teiksim, kaisīt arī visus iespējamos pelnus uz galvas. Ir ko darīt, bet nu, mums tā situācija tāda vidēja.”

Nozares līderi neslēpj, ka patlaban iepirkumos forma ir svarīgāka par saturu.

Edžus Žeiris, uzņēmuma „Dativa” direktors: „Tu gribi izstrādāt labu sistēmu, bet lai uzvarētu konkursā, tev jāuztaisa labs piedāvājums.”

Vasaras sākumā valdības vadītājs apturēja lielo IT iepirkumu norisi. Cita starpā viņš norādīja, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Vai birokrātija informācijas tehnoloģiju iepirkumos traucē tirgū ielauzties jauniem spēlētājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

--Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Vasaras vidū Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski kritizēja pašreizējo nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņš apšaubīja, vai organizācijām, kas pārstāv savu biedru vai sabiedrības grupu intereses un piedalās sanāksmēs ar amatpersonām un politiķiem, par to būtu jāsaņem valsts nauda.

Elīna Grīnhofa, biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse interešu pārstāvības vadītāja: „Nav noslēpums, ka šo jomu vajag sakārtot.”

Taču, piemēram, Zemkopības ministrija par lauksaimnieku organizāciju iesaisti politikas veidošanā maksā jau gadiem. Lielāko valsts naudu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP, bet atsevišķi finansē arī vairākas tās biedru organizācijas.

Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: „Tas ir tā vēsturiski bijis, lai būtu visi pie galda un konsultētos.”

Savukārt “Auto asociācija”, kad to vēl vadīja pats Kulbergs, savulaik īstenoja projektu, kuram Eiropas Savienība piešķīra gandrīz pusmiljonu eiro. Mērķus varēja izmērīt, taču publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecerētā sasniedza.

Andris Kulbergs, Ministru prezidents: „Ja nav atspoguļoti slikti, es nevaru tagad pateikt, es nevadu ikdienā „Auto asociāciju”.”

Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām nevalstiskajām organizācijām Latvijā? To pētām raidījumā Atvērtie faili.

Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam.

Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.”

Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā.

Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.”

Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem.

Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.”

Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību. 

Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?”

Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki.

Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.”

Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos.

Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība?

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Pēdējo gadu laikā Valsts darba inspekcijā pieaug sūdzību skaits par mobingu un bosingu valstij piederošos uzņēmumos. Šādas sūdzības iestāde saņēmusi arī par “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – kapitālsabiedrību, kas Latvijā atbild par “Rail Baltica” projekta ieviešanu.

Dana Šauberga, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbiniece: “Šobrīd es redzu, ka no visa Komunikācijas departamenta es esmu vienīgais cilvēks, kas ir pakļauts šai atlaišanai.”

Kaut arī Latvijas likumi skaidri nedefinē mobingu un bosingu, tiesībsargs to skaidro kā psiholoģisku teroru gan no darbinieku, gan arī darba devēja puses.

Igors Oļeiņikovs, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbinieks: “Uz ko viņš man teica, [..] tad ir tāds citāts: “Ja tu to neparakstīsi, tad mēs tevi ar Kasparu, domāts Vingris, mobingosim, un bosingosim, un kas tur vēl.””

“Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība neuzskata, ka uzņēmuma iekšienē būtu šāda veida problēmas.

Jānis Naglis, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis: “Varbūt, ka kādam darbiniekam, kas jau ir gadiem strādājis projektā, viņiem bija kaut kāda bagāža, kas nāk līdzi. Līdz ar to ir kaut kāda neapmierinātība.”

Kāpēc darbinieki valsts uzņēmumā, kas Latvijā ievieš vērienīgo infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, ir pakļauti iespējamam mobingam un bosingam? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”.

Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.”

Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju.

Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā:  „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.”

Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties.

Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.”

Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Finanšu institūcija „Altum” – uzņēmums, kas pieder valstij, pirms vairāk nekā desmit gadiem caur riska kapitāla fondiem ieguldīja valsts naudu jaunuzņēmumos. Viens no tādiem tagad ir miljoniem vērta firma, kas ir ierauta dalībnieku strīdos un tiesās. Tādēļ pastāv risks, ka valsts savu iemaksāto naudu pilnībā varētu neatgūt.

Gints Ernestsons, programmētājs un uzņēmējs: „Bija uztaisīta tāda shēma: pārdot uzņēmumu pa lēto ar uzņēmumu saistītām amatpersonām. Starpniecībai.”

Par to ceļ trauksmi viens no uzņēmuma mazākuma īpašniekiem, kurš ir veiksmīgās biznesa datu vizualizācijas datorprogrammas idejas autors. Viņš ir pārliecināts – firmas vadība cenšas samazināt uzņēmuma vērtību, lai to par zemāku cenu varētu nopirkt lielākie īpašnieki. Savukārt viņi pārmetumus noliedz un vaino mazākuma akcionārus.

Jānis Volbergs, uzņēmuma „Data Visualization Software Lab” valdes priekšsēdētājs: „Gints [Ernestsons] un Edgars [Smirnovs] sabotē jebkādas pārdošanas iespējas!”

Lai gan „Altum” zina par dalībnieku strīdiem, tiesvedībām un, iespējams, negodprātīgu uzņēmuma vadības un kontrolpaketes īpašnieka rīcību, tā aktīvi neiesaistās.

Ralfs Jānis Punāns, „Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs: „„Altum” kā investoram fondos nav tiesības iejaukties fondu pārvaldnieka uzņēmumu operacionālā darbībā.”

Vai finanšu institūcija „Altum” pienācīgi pieskata riska kapitāla fondos ieguldīto valsts un Eiropas naudu? To pētām Atvērto failu pusstundā.