Zināmais nezināmajā

Par precīzijas medicīnu droši vien būs dzirdējuši daudz, kā individuālāka pieeja diagnostikā un terapijas izvēlē palīdz dāžadu slimību tostarp onkoloģijas ārstēšanā. Izrādās precīzijas metodes var izmantot dažādās jomās, arī darbā ar bitēm. Izrādās, jēdzienu precīzijas biškopība savulaik radījuši tieši latviešu zinātnieki. Kā dažādas iekārtas, modeļi un dati var palīdzēt uzlabot bišu saimes veselību un saražotā medus daudzumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors, Bioinformātikas grupas Skaitļojošās sistēmbioloģijas komandas vadītājs Egils Stalidzāns, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Bursbārdis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Aleksejs Zacepins.

Balts, graciozs, liels putns, kura estētika iedvesmojusi ne tikai glezniecību un mūziku, bet arī daudzu tautu folkloru, kurā šo putnu saista ar ko tīru un cēlu. Par ziemeļu gulbi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

"Ziemeļu gulbis ir skaļākais gulbis Eiropā. Viņa sauciens skan kā tāla trompete vai taure miglā," iepazīstina Agnis Bušs. "Ar balsi gulbis iezīmē savu teritoriju, un balss palīdz to arī atšķirt no mūsu pierastā paugurknābja gulbja, īpaši lidojumā. Paugurknābja gulbis lidojumā nu tā kā dzied vai skan ar spārniem, to spārni skaļi švīkst. Savukārt ziemeļu gulbju spārni ir krietni klusāki. Toties pats gulbis ir skaļš. Un, ja var redzēt knābi, tad ziemeļu gulbim tas ir dzeltens ar melnu galu."

Ar stāstu par atmodas laiku noslēdzam iepazīšanos ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju "Straumējot laiku".

Pēc garajiem okupācijas gadiem 20. gadsimtā mēs beidzot atgriezāmies uz tā ceļa, kam jau reiz kā valsts bijām piederējuši. Latvija atgriezās Eiropā. Par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un tiekšanos atkal piederēt demokrātiskajai Eiropai un Rietumu pasaulei vēstī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” devītā - noslēdzošā - sadaļa “Atgriešanās Eiropā”. Ceļš uz piederību Rietumu vērtību kopienai ir vedis gan caur Atmodas laika cerībām un ideāliem, gan sociālekonomiskiem un politiskiem sarežģījumiem deviņdesmitajos gados. Šos sarežģījumus radījis arī okupācijas nospiedums, un iepriekšējās sadaļas “Totalitārisma žņaugā” pēdējais elements - Stūra mājas modelis - visai zīmīgi noraugās uz “Atgriešanos Eiropā”.

Par šo ekspozīcijas sadaļu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja Anna Zeibārte.

Pievēršamies kulinārijas vēsturei un konkrētāk tam, kā mūsu virtuvē ienākuši patriotiski ēdieni. Zirņi ar speķi, cūkas cepetis, kābu kāpostu zupa, pīrāgi un rupjmaizes kārtojums – šodien tos sauktu par patriotiskiem ēdieniem mūsu svētku galdā. Bet kas tika uzskatīti par latviskiem ēdieniem senāk? Kā starpkaru laiks veidoja Latvijas tradicionālo ēdienu sarakstu un ko ēda karavīri ierakumos, cīnoties par Latvijas brīvību?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna un Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.

 

Ar stāstu par atmodas laiku noslēdzam iepazīšanos ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju "Straumējot laiku".

Pēc garajiem okupācijas gadiem 20. gadsimtā mēs beidzot atgriezāmies uz tā ceļa, kam jau reiz kā valsts bijām piederējuši. Latvija atgriezās Eiropā. Par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un tiekšanos atkal piederēt demokrātiskajai Eiropai un Rietumu pasaulei vēstī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” devītā - noslēdzošā - sadaļa “Atgriešanās Eiropā”. Par šo ekspozīcijas sadaļu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja Anna Zeibārte.

--

Balts, graciozs, liels putns, kura estētika iedvesmojusi ne tikai glezniecību un mūziku, bet arī daudzu tautu folkloru, kurā šo putnu saista ar ko tīru un cēlu. Ko zinām par ziemeļu gulbi? Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

Patriotu nedēļai sākoties, raidījumā palūkojamies Latvijas dabā – uz ainavām, kas mainījušās gadsimtu gaitā. Ja Latvijas dabu pārveidotu par lielu audeklu, tad raksti tajā būtu raibāki par dzeņa vēderu – daži raksti būtu tūkstošiem gadu seni, citi – pārveidoti pavisam nesenās desmitgadēs. Kas un kā mainījis Latvijas seju – vēsturē un ģeogrāfijā? Kā ainavu izmaiņas ietekmējis cilvēks un kuras vietas palikušas neskartas?

Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

Lāčplēša diena un 18. novembris, Patriotu nedēļa parasti saistās ar pelēcīgu un tumšu, bieži arī miglainu laiku, bet šogad, izrādās, saules ir vairāk nekā parasti.

Kopš 1. oktobra saules lielā daļā Latvijas ir par 15-30 % vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, arī šodien, 10. novembrī, daudzviet laiks ir saulains. Bet asociācijas ar pelēku un drūmu laiku tomēr sasaucas ar vēsturiskajiem datiem, kas patiesi rāda, ka novembra vidus Latvijā bieži ir vēl bez sniega, bieži apmācies un arī miglains.

Šajā mūsu vēstures atceres un svētku laikā arī saruna ar vēsturnieku par to, vai un kā laikapstākļi un klimats ir ietekmējis Latvijas vēsturi. Vērtē Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Dainis Poziņš.

Spožākās, karstākās, tālākās un senākās – Piena ceļa galaktikā vien ir simtiem miljardiem zvaigžnu. Šos skaitļus ir grūti aptvert, iedomājoties, ka daļa no šiem miljardiem ir zvaigznes, kas līdzīgas mūsu Saulei. Astronomi šajā milzīgajā "zvaigžņu zupā" ir atraduši gan spožākās, gan karstākās zvaigznes, gan tādas, kas pastāv no pašiem Visuma pirmsākumiem. Kas ir šī zvaigzne un kā tik milzīgā distancē tās varam izpētīt?

Nesen raidījumā iepazinām pirmos ķīmiskos pamatelementus, kuri ir pamatā visiem debess ķermeņiem un arī dzīvībai uz Zemes. Un te īpašs un interesants stāsts ir par zvaigznēm, kas ir teju tikpat senas kā Visums. Kuras ir ne tikai vecākās, bet arī spožākās, karstākās un mums tuvākās zvaigznes? Visu par zvaigznēm zina Lundas universitātes Zviedrijā profesors, astronoms Dainis Draviņš, "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un astronoms, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Pirms tam vēl iepazīstam tuvāk kādu ļoti neparastu Saules aptumsumu. 1919. gadā varēja novērot īpašu Saules aptumsumu, kuram saistība ar Alberta Einšteina teorijām. Šis saules aptumsums Einšteinu padarīja slavenu. Kopā ar astronomu un pedagoģijas zinātņu doktoru Ilgoni Vilku pievēršamies šim saules aptumsumam.

Viss sākās 1915. gadā, kad Einšteins publicēja savu relativitātes teoriju, proti, ka telpa, laiks un gravitācija darbojas kopā, un Visumā tas ir savstarpēji saistīts. Bet tolaik cilvēkus vairāk nomāca Pirmā pasaules kara radītās problēms un šai teorijai arī trūka zinātnisku pierādījumu. Par laimi, pierādījums nāca no debesīm, jo 1919. gada. 29. maijā notika saules aptumsums.

Mākslīgā intelekta laikmetā ir kāda zinātnes nozare, kurai teju regulāri pasludina bēres – vismaz tā dažkārt lasāms mediju virsrakstos. Matemātika gadu tūkstošiem ilgi veidojusies kā unikāls cilvēka prāta pīlārs – valoda, ap kuru esam būvējuši sev apkārt esošo pasauli. Vai tiešām nākotnē cilvēks paies nostāk un visas neatrisinātās matemātikas problēmas atstās mākslīgā intelekta varā? Vai mašīna patiešām saprot skaitļus? Kādi radoši risinājumi aizvien ir zināntieku trumpis pētniecībā un kāpēc mākslīgā intelekta matemātiskās prasmes var būt bīstamas kiberodrošības jomā? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta matemātiķis pēcdoktorantūras studijās Latvijas Universitātē (LU) Jānis Lazovskis un daļiņu fiziķis, LU vadošais pētnieks Rūdolfs Treilis.

 

* Jāņa Lazovska pētniecību līdzfinansē Eiropas Savienība (Eiropas Reģionālās attīstības fonds), Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/125 “Efektīvi topoloģiski invarianti reprezentāciju atklāšanai attēlu diagnostikā.

Zinātnes ziņas par to, ka vikingu laikmets, iespējams, sācies citā brīdī, nekā esam pieraduši domāt.

Pagājušajā nedēļā 25 pētnieki no astoņām Eiropas valstīm pulcējās vienkopus Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī konferencē “Cilvēki un kopienas I: Arheoloģija un aizvēsture.”. Konferencē kopīgi tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā veidojušās cilvēku kopienas, kā tās mainījušās un kā cilvēku savstarpējās saites, pārvietošanās, valoda un kultūra ietekmējusi mūsu reģiona vēsturi. “Cilvēki un kopienas” ir konferenču cikls, kas paralēli šogad jaunatklātajai ekspozīcijai “Straumējot laiku” vēl turpināsies ar citiem notikumiem, un pirmajā konferencē pirms nedēļas viens no ļoti gaidītiem viesiem bija arheologs, Gotorfas pilī izvietotā Šlēsvigas-Holšteinas Arheoloģijas muzeja direktora vietnieks Folkers Hilbergs (Volker Hilberg) no Vācijas. Savā referātā viņš runāja par vikingiem un Skandināvijas ietekmi uz Austrumbaltijas sabiedrībām vēlajā dzelzs laikmetā. Viens no Folkera stāsta būtiskiem atskaites punktiem bijis fakts, ka vikingu laikmets ir sācies agrāk nekā esam pieņēmuši uzskatīt. Interesanti, ka tieši šajā laikā parādījusies arī zinātnes preses vēsts “Science Daily” par to, ka Skandināvijas muzeji cenšas mainīt ierasto priekšstatu par vikingiem kā ar zobeniem bruņotiem karotājiem vīriešiem, tā vietā izceļot sievietes, zemkopjus, tirgotājus un daudz sarežģītāku sabiedrību. Tikšanās brīdī ar Folkeru Hilbergu vaicāju viņa viedokli gan par šāda priekšstata maiņu, gan vikingu laikmetu kopumā.

Šis putns ne reizi vien raisījis apjukumu – kas ir šis eksotiski krāšņais vārnas izmēra putns ar neparasto balsi? Un balss nudien viņam mainās, sākot no smiekliem un beidzot ar suņu rejām – sīlis ir talantīgs balsu atdarinātājs. Par to stāsta Latvijas Ornioloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

Sīlis ir neparasti krāšņs putns Latvijas dabā – sārti brūns, ar melnu bārdas svītru, baltu virsasti un zilu, melni svītrainu laukumu uz spārna. Tas ir viskrāsainākais no mūsu vārnu dzimtas putniem. 

"Kad siļu bars pamana pūci, vistu vanagu vai caunu, mežā sākas traka kņada, un to dzird visi meža iedzīvotāji," stāsta Agnis Bušs. "Sīlis ļoti labprāt atdarina citu putnu balsis. Bet var iemācīties arī, piemēram, suņu rejas, durvju čīkstēšanu un pat cilvēka balsi – ir dzirdēts "čau!"."

Pēc plaušu mēra izraisītā nāves gadījuma Irkutskā, sabiedrībā uzjundījušas bažas par kādreiz tik biedējošās baktērijas "Yersinia Pestis" atgriešanos. Kā mēris mainījis pasaules vēstures gaitu un kāpēc mūsdienās saslimšana ar mēri nav obligāts nāves spriedums?

Pasaules vēsturi ietekmējuši civlizācijas sasniegumi, kari un konflikti, dabas stihijas un, protams, slimības un šķiet, ka grūti atrast otru tādu slimību, kas būtu atstājusi tik lielu ietekmi uz vēstures gaitu, kā mēris. Pēc plaušu mēra izraisītā nāves gadījuma Irkutskā, Krievijas austrumos, sabiedrībā uzjundījušas diskusijas par kādreiz tik biedējošās baktērijas "Yersinia Pestis" atgriešanos. Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka Krievija noliedz mēra izraisīto nāves gadījumu un skaidru ziņu par notikušo nav. Tas mūs šoreiz mudinājis pievērsties mērim kā slimībai. Kā mēris mainījis pasaules vēstures gaitu un kāpēc mūsdienās saslimšana ar mēri nav obligāts nāves spriedums?

Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, ārste-infektoloģe, Latvijas Infektoloģijas centrs galvenā ārste Baiba Rozentāle un vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube.

--

Vēl stāsts par indēm, kuras savulaik izmantoja, lai izrēķinātos ar pretiniekiem. Kādas indes bija dažādu vēstures periodu arsenālā?

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2020. gada 20. augustā lidoja no Omskas uz Maskavu, un lidojuma laikā viņam kļuva slikti. Sākotnēji opozicionārs nonāca Krievijas klīnikā un vēlāk tika pārvests uz slimnīcu Berlīnē, kur mediķi konstatēja saindēšanos ar nervus paralizējošu vielu - Krievijā izstrādātu indi. "Novičok". Toreiz Navaļnijs izdzīvoja. Indēšana ir ļoti sena vēsture - zinām Lokustu, kas ir dzīvojusi mūsu ēras 1. gadsimtā un noindējusi Romas imperatoru Klaudiju. Renesanses laikmeta Bordžu dzimtas pārstāvji bija izslavēti indētāji. Sarunā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, ilggadēju ārstu toksikologu Robertu Stašinski interesējamies par indēšanas gadījumem jaunāko laiku vēsturē.