Savulaik izskolot bērnu par skolotāju bija goda lieta. Kā tas ir šodien? Kāpēc jau vairākas desmitgades sabierībā izskan viedoklis, ka pegagoga profesija vairs nav prestiža? Vai skolotājs aizvien ir kas vairāk par priekšmeta pasniedzēju un vai šo attieksmi ietekmē pegagogu atalgojums, notiekošais klasē vai sabiedrības attieksme pret skolotāju? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki – Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Iveta Ķestere un Latvijas Universitātes Homanitāro zinātņu fakultātes profesors Gvido Straube.

Zinātnes ziņās stāsts par to, ka finansiālās grūtības pieaugušā vecumā ir saistītas ar smadzeņu darbības pasliktināšanos vecumdienās.

Vai naudas problēmas var paātrināt smadzeņu novecošanos? Londonas Universitātes koledžas pētnieki apgalvo, ka var gan. Žurnālā “Innovation in Aging” publicēti 1946. gada Lielbritānijas kohortas pētījuma rezultāti, un tas ir pasaulē visilgāk nepārtraukti veiktais dzimšanas kohortas jeb noteiktas cilvēku grupas pētījums. Tā dalībnieki savas dzīves laikā aizpildīja anketas, atbildēja pētnieku jautājumiem, un kopumā tika apsekoti 2759 cilvēki Apvienotajā Karalistē. Vispārīgais secinājums – cilvēki, kuri agrīnā un vidējā pieaugušā vecumā saskārās ar pastāvīgām finansiālām grūtībām vai zemiem ienākumiem, līdz 53 gadu vecumam kognitīvajos testos uzrādīja sliktākus rezultātus. Ārstam-psihoterapeitam Ernestam Pūliņam-Cinim vaicājam, vai līdz šim jau nācies saskarties ar pētījumiem par naudas problēmu ietekmi uz smadzeņu veselību?

"Paceplītis jeb ceplītis ir viens no Latvijas mazākajiem dziedātājputniem. Tas gan ir tikai pēc spārnu garuma, jo svara ziņā viņš pārsniedz tādus putnus kā zeltgalvīte, kas ir Eiropas mazākais putns, un arī lapu ķauķīti, svirlīti, vītīti, čunčiņu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs

"Paceplīša dziesma ir dzirdama pavasarī. Taču tas ir putns, kas var dziedāt jebkurā gadalaikā, tikai, protams, mazākā mērā. Un paceplīšu dziesmu vairākās toņkārtās izdziedātas atkārtotas strofas. Ja to iegaumē, tā ir diezgan viegli atpazīstama," turpina Oskars Keišs. 

Paceplītis kā suga Eiropā un pasaulē nav apdraudēta, tā ir bieži sastopama. Kopš 80. gadiem Latvijā populācija ir pat palielinājusies. 

Paceplīti ir diezgan viegli atpazīt arī pēc izskata - tas ir vienmērīgi brūns. Raksturīga pazīme - uz augšu vērsta astīte.

Kāda maģija notiek mūsu smadzenēs, kad mācāmies kādu mūzikas instrumentu vai dziedām? Kā mēs apgūstam instrumenta spēli, iemācāmies dziesmai melodiju un ritmu? Nošu lašīšana, sīkā roku motorika, dzirde un abu roku koordinācija, un kontrolēta elpošana – ir lērums lietu, kas vienlaikus jādara un jāapgūst, mācoties mūziku. Kā tas notiek? Vai bērniem ir priekšrocības, attiecībā pret pieaugušajiem audzēkņiem un vai tiešām mūzikas apguve ir brīnumlīdzeklis pret demenci vecumdienās? Izrādās arī, ka instrumenta spēles apguve vai muzicēšana kā tāda palīdz mūsu smadzenēm mazināt stresu un vienlaikus nezaudēt modrību. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro muzikologs Valdis Bernhofs un Latvijas Universitātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. 

Trombona, tubas un saksofona priekšteči

Var jau sacīt, ka teju ikviens mūzikas instruments laika gaitā ir evolucionējis, sākot no stabulēm, dažādiem grabuļiem, dzīvnieku ragiem vai ar kustoņu ādām pārvilktām pirmatnējām bungām. Šoreiz lūkojam dažus pūšamos instrumentus, kuri  savulaik bija ciltstēvi tagadējam trombonam, tubai un saksofonam. Iepazīstina trombonists, multipūšaminstrumentu spēlētājs un to popularizētājs  Vairis Nartišs. Viņš šajā pavasarī ar paša būvēto milzu tauri jeb subkontrabastrompeti uzstājās populārajā britu talantu šovā. Mūzikas  gardēžiem Vairis Nartišs ir zināms kā pirmā šovasar notikuša trombonistu festivāla organizētājs

--

Paceplītis – sīks putniņš ar brangu balsi, kurš var dziedāt visos gadalaikos. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs.

Ja dzīvnieku pasaulē meklēsim labāko mednieku, iespējams, jālūkojas uz sīkajiem dzīvniekiem, jo viens otrs dzīvnieku karalis, izrādās, visai bieži cieš neveiksmi medībās. Cik daudz laika, enerģijas un neveiksmju piedzīvo pasaules prasmīgākie mednieki medībās? Kādas stratēģijas un viltības izmanto pasaules lielie un mazie dzīvnieki, lai iegūtu medījumu? Kuri ir talantīgākie mednieki un kuri gluži pretēji ir tie, kas biežāk piedzīvo neveiksmes medību laukā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns.

Pirms nedēļas runājām par to, kā dzīvnieki mācās, un nenoliedzami viena no lietām, kas dzīvniekiem ir jāapgūst jo ātrāk jo labāk - kā veiksmīgi tikt pie ēdamā? Šoreiz lūkojam, kā dzīvnieki iemācās medīt un cik daudz neveiksmju ir jāpiedzīvo, lai kļūtu par labu mednieku?

Mednieki daudz laika pavada dabā, viņu darbs un hobijs ir cieši saistīts ar dabas ritmiem. Mednieki pamanījuši daudz izmaiņu dabā un tāpēc rosina veikt izmaiņas likumos, kas regulē medības. Uzklausām mednieku Mārtiņu Bērziņu.

Mednieki ne vien ir cieši saistīti ar dabas ritmiem, bet dažādu veidu medības un mednieku rīcību regulē likumi, kuros ir ierakstīti, piemēram, dažādu dzīvnieku medību periodi, arī medību veidu periodi. Tas lieliski ļauj konstatēt, ka toreiz, kad likumi rakstīti, dabā procesi bija citādi, jo šie laika posmi, kad sākt un beigt medības vairs neatbilst tam, kas notiek dabā. Līdzīgi kā būvniecībā, kuru regulē būvklimatoloģijas normatīvi, tagad vajadzīgas izmaiņas. Arī mednieki aicina likumdevēju viest izmaiņas likumos, lai, piemēram, dzinēju medības, kas vēsturiski ir vēla rudens un ziemas norise, kad kokiem nav lapu un zemi klāj sniegs, kas atvieglo redzmību, tiktu atļauts sākt vēlāk, jo lapas vairs tik ātri nenobirst un pirmais sniegs parādās krietni vēlāk, nekā pagājušajā gadsimtā.

Gada laikā atmosfērā mēs izlaižam ap 37 - 40 miljardus tonnu oglekļa dioksīda (CO2). Pirms simts gadiem tie bija nepilni 4 miljardi tonnu. Ņemot vērā sekas un riskus, ko rada CO2 apjomi atmosfērā, loģiski šķiet meklēt veidus, kā šo gāzi padarīt noderīgu tepat uz Zemes. Ideju un risinājumi CO2 savākšanai un uzkrāšanai pasaulē netrūkst. Kā šī siltumnīcas efektu ražojošā gāze no "sliktā zēna" varētu kļūt par noderīgu resursu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Maksis Apinis.

Metro līnijas zem Eiropas upēm - kā tās tapušas un kā spēj ilgstoši izturēt sarežģītos vides apstākļus 

Kopš pirmās atklātās metro sistēmas Londonā 1863. gadā šis pārvietošanās veids daudzās pasaules pilsētās ir kļuvis par ierastu parādību - tas ir kluss, ātrs un atvieglo transporta plūsmu virszemē. Šajā reizē aplūkosim galvenos nosacījumus metro izbūvei, jo īpaši, ja metro sistēma ir jāveido zem platas pilsētas upes, kā tas ir jau pieminētajā Londonā un, protams, arī citviet. Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Māris Krievāns un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu institūtā Jānis Šliseris.

Aizvadītā vētra padarīja tūkstošiem mājsaimniecību atkarīgas no elektromontieru darba. Ikdienā to nemanām, taču tādās krīzēs, kā šīs vasaras vētra, redzam, cik būtisku darbu veic cilvēki, kas ikdienā nodrošina nepārtrauktu elektrības padevi mūsu mājām. Kā diendienā uztur kārtībā augstsprieguma un pievadošos elektrotīklus un kādas vētras spēj izturēt šī infrastruktūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro AS "Sadales tīkli" valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs, ierakstā uzklausām Imantu Zviedri, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli.

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Dadzītis ir caurceļotājs un arī ziemotājs. Ceļošanas laikā un ziemas periodā dadzīši veido barus, un ziemā tos ir arī vieglāk pamanīt. Bars kopīgi barojas un nakšņo parasti kādā augstā kokā, un barā varbūt pat 40 līdz simts dadzīšu. Cilvēki parasti ir ļoti pārsteigti, ieraugot tik košu putniņu Latvijā. 

"Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, bet ir tiešām nesajaucami. Tiem ir sarkans sejas apspalvojums, balta galva ar melnu pakausi, smilšbrūna mugura un krūtis, gaiša, gandrīz balta pavēdere, bet spārni – melni ar koši dzeltenu joslu. Izskatās pēc maza, krāsaina papagailīša," raksturo Zane Dāvidsone.

Mode savulaik bija ciešissavijusies ar sociālekonomisko dzīvi. Sieviešu rokassomas vēsture nebūt nav stāsts tikai par modes aksesuāru vai pratisko nepieciešamu pārnēsāt priekšmetus – tā sevi ietver lielākas sabiedrības izmaiņas – sieviešu finansu neatkarību. Kabatas, kas savulaik bija tik ierastas vīriešu un tā sieviešu apģērbā, 19. un 20. gadsimtā sieviešu garderobē nomainīja somas, kļūstot par simbolu sieviešu dalībai kopējā darba tirgū un finanšu neatkarībai. Kopš tā laika tieši rokassomiņa ir kļuvusi par luksusa simbolu modes pasaulē un viesienesīgāko modes namu preci.  Kāpēc sieviešu apģērbā pazuda kabatas un kā to vietā ienāca somiņas un ko viena rokassoma var pastāstīt par gadsimtu ilgu sabiedrības vēsturi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstīliju krājuma glabātāja Agnija Cigelniece.

Rīgas lombarda vēsture

Naudas aizdevumi pret ķīlu ir sens finansiāls darījums. Šis termins sākotnēji cēlies no lombardiem – tautas, kas 6. gadsimtā iekaroja Itāliju un apmetās tās ziemeļu reģionā, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Lombardija. Šī reģiona bagātās pilsētas bija modernās banku sistēmas šūpulis, un daudzi lombardu baņķieri viduslaikos kļuva ievērojami visā Rietumeiropā kā finansisti, naudas aizdevēji un ķīlas ņēmēji.

Latvijā pirmo lombardu vēsture ir datējama ar 19. gadsimta sākumu, bet oficiāli šī finanšu iestāde Rīgā sāk darbu 1895. gadā. Vairāk par lombardiem to darbiniekiem un klientiem Latvijā 20. gs. 20. – 30. gados stāsta vēsturniece un "Latvijas Avīzes" Kultūras nodaļas vadītāja Anita Bormane, kura par šo laika posmu un minēto tematu ir arī sarakstījusi grāmatas „Skaists bij’ tas laiks" un "Kā var aizmirst".

--

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Prasmes dzīvē jāapgūst ne tikai cilvēkbērniem, arī dzīvnieku mazuļiem. Jauns mācību gada sākums ir cilvēkbērniem, bet dzīvnieku pasaulē vasaras brīvlaika nav – jau no dzimšanas dažādu dzīvnieku mazuļi ātri vien nonāk pasaulē, kur prasmēm ir izšķiroša loma izdzīvošanā un skola ir katru dienu. Kā putnu, zīdītāju un citu dzīvnieku vecāki māca savus bērnus – cik daudz mantojumā atstāj vecāku ģenētika un cik ir pašu vecāku ieguldītais darbs savu mazuļu izaudzināšanā par patstāvīgiem zvēriem?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange, zoologs Vilnis Skuja un ornitoloģe un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.