Krustpunktā

Kad runa ir par darba tirgu, paveras ļoti neviendabīga aina. Vieni runā par darba roku trūkumu, cits gadiem nevar atrast savām prasmēm un vajadzībām atbilstošu darbu. Kas notiek mūsu darba tirgu, kādas pārmaiņas tur būtu nepieciešamas, par to diskutējam Krustpunktā. 

Analizē Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta direktore Vineta Leončika, Saeimas Sociālo darba lietu komisijas deputāte Jana Simanovska un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.

Sociālajos medijos pēdējās dienās diskusiju ir izraisījusi kokrūpniecības koncerna "Stiga RM" īpašnieka Andra Ramoliņa sacītais kolēģiem portālā "Delfi", ka nepieciešamas izmaiņas bezdarbnieka statusa un pabalstu piešķiršanas kārtībā. Viņaprāt, pabalstu vajag piešķirt ne vairāk kā trīs mēnešus ar strauji dilstošu samaksu, jo viņa uzņēmumā tā jau esot norma, ka strādnieki pēc deviņu mēnešu darba paņem brīvu vasaru, lai pēc tam atgrieztos. Tikmēr bauda garu atvaļinājumu uz bezdarbnieku pabalsta rēķina. Vai tiešām situācija darba tirgū ir tik dramatiska? Uzņēmēji bieži sūdzas, ka nav, kas strādā. Tas ir arī viens no lielajiem argumentiem, runājot par nepieciešamību darbaspēku importēt. Ņemot vērā to, ka topošā valdība sola īpašu uzmanību pievērst uzņēmēju vajadzībām, gribam saprast, kāda ir reālā situācija darba tirgū. Varbūt ir pienācis laiks revidēt arī kādu likumisko bāzi, kas regulē darbinieku sociālās tiesības?

Oktobra sākumā uz Latvijas – Baltkrievijas robežas notika nepatīkami incidenti, kad tika sabojāti vairāki elektrības skapji, kas nepieciešami robežas novērošanai. Īsi pirms tam pārdesmit cilvēku lielu migrantu grupu pār robežu bija dzinuši bruņoti maskās ģērbti pavadoņi, kas draudēja mūsu karavīriem un apmētāja viņus ar akmeņiem. Par to visu atbildību uzņēmās mazpazīstams grupējums, kas sevi sauca par "Melnajiem rusiem", bet eksperti uzreiz minēja, ka aiz tiem darbojas specdienesti. Krustpunktā runājam par to, kāda situācija ir uz mūsu robežas, arī par to, cik veiksmīga ir operācija „Vilkatis”, kas sākta jau augustā un ir pagarināta līdz gada beigām. Diskutē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks Guntars Strazdītis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Raimonds Bergmanis un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.

Vidustermiņa vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs saspringti gaida visā pasaulē, jo pēc tām būs redzams, vai ASV prezidents Donalds Tramps varēs darboties tikpat neierobežoti, kā līdz šim. Trampa paziņojumi par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un izdarītais spiediens uz Ukrainu daudziem kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kurā pusē ASV īsti atrodas? Citi mierina, ka pēc 3. novembra situācija mainīsies. Par to Krustpunktā runājam plašāk ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.

Iespējamā mazākuma valdības veidošana un nākamā Valsts kancelejas vadītāja izvēle – ir šonedēļ vieni no apspriestākajiem tematiem. Tāpat svarīgi arī notikumi, kas tā vai citādi skar Ukrainu. ASV prezidenta paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas iegādi ir radījis bažas par Latvijas stratēģiskā partnera rīcību. Bet mēs paši arī neesam tikuši skaidrībā ar Krievijas graudu tranzītu, premjers tagad saka, ka to šobrīd nevar aizliegt. Par nedēļas aktualitātēm runājam kopā ar žurnālistiem Krustpunktā. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.

Krustpunktā uzmanības centrā ir Valsts policijas darbs. Izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.

Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts Digitālās attīstības aģēntūras direktors Valdis Pusvācietis, IT speciālists Ilmārs Poikāns un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Kad vēlēšanu naktī parādījās pirmās satraukuma ziņas no iecirkņiem, īsti nevarēja saprast, kas noticis. Cilvēki neko nedara, daži guļ. Drīz tā neapmierinātība pieauga, jo vēlēšanu komisiju locekļi bija saņēmuši norādi nevērt vaļā urnas un pagaidām neko nedarīt, vienkārši gaidīt. Gaidīšana ieilga, un kad bija pagājušas jau trīs stundas, tad pienāca ziņa, ka mazu daļu urnu beidzot drīkst vērt vaļā. Tad visi sasparojās. Pēc tam šo ziņu atsauca un atkal bija jāgaida. Kad pienāca pusnakts, iecirkņos bija jau tāda pamatīga burkšķēšana: kādi mēģināja brīvajās vietās gulēt, citi sprieda, ka vairs šajā darbā nepiedalīsies turpmāk, ja reiz tāds bezjēdzīgs haoss. Beigu beigās jau viss atrisinājās, vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, un tie izrādījās tik interesanti, ka par šīm problēmām arī daudzi piemirsa. Tomēr jautājumi ir palikuši -kāpēc otrās vēlēšanas pēc kārtas mēs sastopamies ar pamatīgu sajukumu? Kādi secinājumi ir jāizdara, lai to nepārvērstu par "tradīciju"?

15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji saka, ka viens no nākamās valdības pamatuzdevumiem būs ievērot stingru budžeta disciplīnu. Bet, ko tas nozīmē praktiski - kurus tēriņus plānots samazināt, varbūt plānots celt kādus nodokļus? Un kādiem kompromisiem gatavi iespējamie sabiedrotie nākamajā valdībā?

Krustpunktā diskutē "Apvienotā saraksta" finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols, Nacionālās apvienības valdes loceklis Ģirts Lapiņš, partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un "Jaunās Vienotības" 14. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Četru gadu laikā nonākt līdz sabalansētam budžetam, jeb budžetam bez parāda ir vēlēšanu uzvarētāja "Apvienotā saraksta" apņemšanās. Šogad deficīts ir pāri par 1,8 miljardiem eiro. Pakāpeniski samazinot aizņemšanās apjomu, runa ir par milzīgām summām, un jautājums ir, kur līdzekļus atrast – izdevumu samazinājumos vai nodokļu palielināšanā? Kā risinājums bieži tiek minēta ekonomikas izaugsme, bet dažādi stimulēšanas pasākumi arī nav pāris gadu jautājums tik liela efekta sasniegšanai. Fiskālā disciplīna ir viens no nosacījumiem, kā tiks izvēlēti koalīcijas partneri. Tādēļ uz diskusiju aicinājām gan valdības veidotāju, gan partijas, kuras minētas kā potenciālie partneri vai izteikuši vēlmi tādi kļūt, lai skaidrotu, ko varētu darīt budžeta sabalansēšanai un uz ko ir gatavi parakstīties potenciālie partneri.

Pēcvēlēšanu noskaņas turpinām runāt par politiku. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāju Aināru Šleseru.

Šī ir bijusi politisko konsultāciju nedēļa: nākamo Saeimu esam izraudzījuši, premjera kandidāts nominēts, vien koalīcijas aprises vēl nav skaidras. Kāda izskatās tālākā perspektīva? Krustpunktā analizē TV3 "900 sekundes" producente, "SESTdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, aģnetūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas pētnieks Mārtiņš Pričins.

Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.