Krustpunktā

Krustpunktā izvaicājam Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi. Dienests ir tas, kurš laboratoriski pārbauda no Krievijas tranzītā nākušās graudu kravas, lai noteiktu vai tur nav no Ukrainas nozagto graudu. Runājam arī par sabiedrisko ēdināšanu un dzīvnieku audzēšanu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Sandra Dieziņa Latvijas Radio un Dāvids Freidenfelds no Latvijas TV.

Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis sabiedrības emocijas. Runa ir par Krievijas graudiem, kurus vedam caur Latvijas ostām, lai palīdzētu tiem nokļūt galamērķī, it kā pie nabadzīgiem afrikāņiem. Bet aiz tām emocijām pazudusi arī pragmatiskā sarunas daļa: kas tie par graudiem, kurš un ar ko, par kādām summām slēdz līgumus, kurus, kā saprotam, tad vienpusēji lauzt nedrīkst. Galu galā, vai tie esam, kas nosakām, ko Krievija drīkst vest pa dzelzceļa sliedēm Latvijā, vai to lemj Briselē? Ir virkne jautājumu, uz kuriem skaidras atbildes nav sniegtas. 

Krustpunktā analizē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas valdes locekle Elīna Štrodaha, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Sazināmies ar politologu Andi Kudoru un Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedre, Sorainen advokāti Katrini Pļaviņu-Miku.

Attālināta iekārtu vadība ir viena mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām ērtībām, vienlaikus arvien biežāk redzam, ka šīs pašas tehnoloģijas var būt arī ievainojamības punkts. Temperatūras režīma maiņa lielveikalu tīklu ledusskapjos Eiropā ir pēdējā laikā spilgtākais piemērs un tirgotājiem nesa arī milzīgus zaudējumus. Bet vai apzināmies, cik ļoti esam kļuvuši atkarīgi no tehnoloģijām visdažādākajās dzīves jomās, tajā skaitā tādās, kas nodrošina pamatlietas. Cik pasargāti esam – gan valsts un pašvaldību, gan privāto uzņēmumu līmenī?

Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons, CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis.

Jaunā Saeima ir sākusi darbu, bet liela daļa deputātu līdz šim nekad nav strādājuši parlamentā. Kā tas ir - uzreiz ienākt lielajā politikā? Krustpunktā intervija ar vienu no jaunajiem politiķiem - līdzšinējo būvdarbu vadītāju, tagad 15. Saeimas deputātu no "Apvienotā saraksta" Mārtiņu Prīsi.

Pirms Saeimas vēlēšanām kāds klausītājs sacīja, ka viņam pietrūkst pirmsvēlēšanu laikā sarunas ar tiem kandidātiem, par kuriem mēs neko daudz nezinām. Visi aicina tikai partiju vadītājus un populāros politiķus. Bet, kas garajās listēs ir aiz šiem cilvēkiem, tas paliek noslēpums. Šogad šāds noslēpums lielākoties ir ievēlētie deputāti no "Apvienotā saraksta". Protams, tur ir arī virkne zināmu uzvārdu, kas intervēti ne reizi vien, bet starp 41 jauno Saeimas deputātu ir arī tādi, kas nekad nav bijuši ēterā. Nolēmām, ka intervijā būtu vērts vismaz ar vienu no viņiem iepazīties. Zināmā mērā pēc nejaušības principa vienu esam uzrunājuši. Jaunās Saeimas deputāts Mārtiņš Prīsis no "Apvienotā saraksta" ir raidījuma viesis.

Jaunais Saeimas sasaukums ir sācis darbu: zvērests nodots, prezidijs ievēlēts, arī Andris Kulbergs oficiāli nominēts kā premjera kandidāts. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ģirts Timrots un žurnāla "IR galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA žurnāliste Ance Zirnīte.

Līdz ar tranzīta kravu apjoma kritumu, uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" gadiem saskāras ar nopietnām finanšu grūtībām. Kāda iezīmējas uzņēmuma nākotne – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Ministru prezidenta padomnieks Krišs Lipšāns, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ingūna Strautmane, "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītājs Ainārs Šlesers, Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns, partijas "Progresīvie" pārstāvis Atis Švinka un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

142 miljoni eiro "Latvijas Dzelzceļam" pietrūkst nākamajos četros gados, un valstij būs jāmaksā uzņēmumam, ja tā gribēs saglabāt esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Tādas ir Satiksmes ministrijas prognozes, kas ir iesniegtas valdībā, gatavojoties lemšanai par nākamā gada budžetu. Pamazām uzņēmuma zaudējumi pieaug. Ja pēdējos trīs gados valsts piemaksāja dzelzceļam vidēji zem 30 miljoniem gadā, turpmāk šīs summas būs jau virs 35 miljoniem. Vēl jau nav skaidrs, kas vispār notiks ar preču tranzītu, kāda būtu situācija, pieņemsim, ja pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sliedes nāktos nojaukt. Kāda ir un kādai jābūt "Latvijas Dzelzceļa" nākotnei?

Šonedēļ sanāk jaunievēlētā Saeima un Valsts prezidents var oficiāli nominēt premjera amata kandidātu. Kurš tas būs – zināms jau mēnesi. Andris Kulbergs, kurš rīt, 4. novembrī, kā plānots, saņems oficiālo nomināciju premjera amatam, ir noslēdzis pirmo sarunu kārtu ar potenciālajiem partneriem. Kulbergs pēc sarunām atkārtoti uzsvēra nepopulāro lēmumu nepieciešamību taupības nolūkos. Uzreiz pēc vēlēšanām arī tika minēts, ka vienošanās šajos jautājumos varētu būt izšķiroša, jo teorētiski jau visi piekrīt, ka jātaupa, tomēr pagaidām konkrēti nav runāts tieši uz kā rēķina.  Kas ir noticis un kam jāpievērš uzmanība valdības veidošanā, ar ekspertiem vērtējam Krustpunktā.

Studijā domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds, publicists Māris Zanders un ekonomists Arnis Sauka.

Pirms pieciem gadiem labdarības maratonā "Dod pieci!" tika vākti līdzekļi vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un tad arī daudz runāja, ko varētu darīt valsts un pašvaldības. Kas ir paveikts? Krustpunktā saruna ar invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītāju Ivaru Balodi.

Pēc ilgākas pauzes valdības veidošanas process ir iekustējies, ir pat izskanējuši pirmie potenciālo ministru vārdi, bet lielas skaidrības arvien nav. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Notikumus analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, politoloģe Līga Stafecka un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.

Valdības veidošanā beidzot sākusies kustība, Andris Kulbergs ir ticies ar potenciālajiem partneriem, sniedzis savu vīziju. Lai gan neoficiāli tiek minēti pat dažādi ministru amata kandidāti, lielas skaidrības vēl nav. Tik tas, ka topošais premjers negrib tradicionālo koalīcijas līgumu, grib īsu valdības deklarāciju, pārmaiņu plānu Saeimai un misijas vēstules ministriem, kur smalkāk būs aprakstīti darāmie darbi. Kulberga apkārtē gan arī nepatīkami notikumi, viens no viņa padomniekiem tika aizturēts kriminālprocesa ietvaros. Bet bijušais ministrs Reinis Uzulnieks, kurš vietu valdībā zaudēja pēc braukšanas dzērumā, pagaidām, kā izrādās, vietu pie stūres gan nav zaudējis.