Kā labāk dzīvot

Liela tiesa vēl padomju laikos uzstādīto liftu ir nolietojušies un tiem būtu nepieciešams kapitālais remonts, kuru izmaksas sniegsies desmitos tūkstošu eiro. Var arī uzstādīt jaunu liftu, bet tas būt vēl dārgāk. Remontēt, pirkt jaunu vai slēgt ciet? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, aktīvs rīdzinieks Romans Loginovs, kurš vēlas savai mājai jaunu liftu, un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis.

Bīstamo iekārtu reģistrs liecina, ka ar katru gadu situācija pasliktinās. Latvijā ir ap 3800 liftu, kam jāveic drošuma novērtēšanas pārbaude. Pēc tās ir jāveido risku novērtēšanas vai samazināšanas plāns un tad attiecīgi var izvērtēt, kas ir izdevīgāk, liftu mainīt vai veikt remontu, skaidro Nils Sproģis.

Mārtiņš Paurs norāda, ka lifta remonts neatrisinās to, ka tas joprojām būs padomju laika lifts. Remontā var ieguldīt, bet nevar paredzēt, kad atkal vajadzēs remontēt. Vidēji jauna lifta uzstādīšana deviņstāvu mājā izmaksātu 60000 eiro.

"Izvēloties jaunu liftu, paredzam, ka garāku laika periodu ieguldījumi nebūs vajadzīgi," vērtē Mārtiņš Paurs. "Izvēloties jaunu liftu, var arī uzlabot ērtības, var paredzēt platākas durvis, kas ir būtiski jaunajām māmiņām. (..) Izvēloties jaunu liftu, var atrisnāt piekļūstamību un rodas iespējas piesaistīt finansējumu, piemēram no "Altum"."

Kapitālais remonts būs apmēram par 20000 lētāks, bet ieguvumu ir mazāk, atzīst raidījuma viesis.

Romāns Loginovs stāsta, ka viņš dzīvo 18 stāvu mājā un lifts tur ir nepieciešams. Šobrīd ir divi piedāvājumi, kas izmaksā ap 75 – 80 tūkstoši. Par līdzekļu piesaisti vēl diskutēs/

"Ir divi scenāriji – vai nu palielina ikmēneša rēķina maksu, vai arī dibina biedrību un piesaista "Altum" finansējumu," atzīst Romāns Loginovs.

Lielākais izaicinājums – dažādas paaudzes un cilvēki nesaprot, ka tas ir kopīpašums, par kuru arī pašiem jārūpējas. Esošais lifts jau ir remontēts, pēdējais remonts izmaksājis jau 14 tūkstošus. 

Gatis Roze nav optimistiski noskaņots un atzīst, ka jaunu liftu uzstādīt ēkā izvēlēsies tikai ap 10% iedzīvotāju. Lai tas notiktu, bieži vien ir nepieciešams vairāku gadu skaidrošanas darbs.

No 1. jūlija reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Kas tagad mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vecākā eksperte Ilze Vindele un "SEB Investment management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Ilze Vindele skaidro, ka līdz 1. jūlijam par to, kādā ieguldījumu plānā atrodas un kāds ir uzkrātais kapitāls, zināja VSAA un arī pats cilvēks to varēja apskatīties. Tagad šo informāciju zina arī līdzekļu pārvaldītāji.

Ko tas mainīs?

Sākot no 1. jūlija līdzekļu pārvaldītājiem ir ne tikai tiesības uzzināt, kas ir viņu klienti un kādi pensiju plāni ir kuram cilvēkam, bet arī nāk klāt papildus pienākumi.

"Tas saistīts ar to, ka liela daļa iedzīvotāju atrodas vecumam neatbilstošos plānos, kā rezultātā neiegūst maksimālo efektu no uzkrājuma. Uzkrājums vai nu nevairojas maksimāli daudz, vai gluži pretēji, tuvojoties pensionēšanās vecumam, svārstības uzkrājumam ir pārāk lielas un pastāv risks, ka uzkrājuma vērtība pensionējoties būs mazāka, nekā tā varētu būt, izvēloties citu plānu," norāda Kārlis Purgailis.

Pēc diskusijām at valsts institūcijām secināts, ka līdzekļu pārvaldniekiem arī ir jāiesaistās tiešā komunikācijā ar iedzīvotājiem

"Zinot savus klientus, īpaši tos klientus, kas atrodas neatbilstošos plānos, varēs viņus uzrunāt un aicināt padomāt par to, ka varbūt jāmaina plāns. Plānu maiņas pienākums un atbildība ir paša iedzīvotāja ziņā. Pārvaldniekiem vismaz reizi gadā būs jākomunicē ar klientiem, kas atrodas vecumam neatbilstošā plānā," skaidro Kārlis Purgailis.

Kādi ir kukaiņu kodumi un to sekas? Un kā no tiem visveiksmīgāk izvairīties? Ar ko atšķiras kukaiņu kodumi un dzēlieni? Kāda ir normāla ādas reakcija uz kukaiņu dzēlienu? Kad jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība? Ko darīt kukaiņu kodumu vai dzēlienu gadījumā?

Par to interesēsimies raidījumā, kad studijā viesos būs farmaceite Ieva Virza un ģimenes ārste Linda Šauriņa. Sazināmies ar dermatologu Raimondu Karlu, kurš stāsta, kā rīkoties, ja iekodusi lapsene un ir sākusies kāda alerģiska reakcija.

Bieži cilvēki kukaiņu atbaidīšanai iegādājas repelentus (dabīgas vai ķīmiski sintezētas vielas, ko izmanto galvenokārt asinssūcēju divspārņu un ērču atbaidīšanai).

Ieva Virza norāda, ka repelenti ar ķīmisku sastāvu pēc savas formulas ir atļautie pesticīdi, tā darbības ilgums ir atkarīgs no konkrētā līdzekļa koncentrācijas. Jāpievērš uzmanība, cik ilgi katrs konkrētais līdzeklis darbojas un vai drīkst lietot maziem bērniem, grūtniecēm un pusaudžiem.

"Bieži bērniem domātus repelentus drīkst lietot 1 - 2 reizes dienā, tātad salīdzinoši reti, norāda Ieva Virza.

"Dabiskā vēlme ir atjaunot vēl un vēl, jo gan odi, gan citi kukaiņi atkal lido riņķī arvien uzmācīgāk. Tajos brīžos noteikti jāatceras, ka tas ir pesticīds. Pirmkārt, daļēji var uzsūkties, īpaši caur bērna ādu. Tāpēc jāievēro ražotāja instrukcija. Ja ražotājs ir norādījis reizi dienā, pie tā jāpieturas, nevis ik pa stundai papūst un appūst pusi ķermeņa bērnam.

Repelents ir atbaidītājs. Nebūs tā, ka uzpūš repelentu un odu 3 - 4 metru attālumā vairs nav. Nē, viņi būs dezorientēti, neatpazīs mūs kā iekārojamu objektu, bet būs visu laiku apkārt. Nevēlēsies iekost."

Dabiskie repelenti pārsvarā satur citronzāli, tos arī atkarībā no koncentrācijas var lietot arī bērniem jau zīdaiņa vecumā, kā arī grūtnieces.

Tāpat Ieva Virza norāda, ka nedrīkst nopūst ķermeni ar repelentu un uzvilkt apģērbu. 

"Ja dodamies staigāt pa mežu vai sēņot, zem apģērba pūst nevajadzētu. Vai nu pūšam uz apģērba vai atklātas ādas, lai āda varētu elpot," atzīst Ieva Virza. "Otrais noteikums, īpaši, ja vēlamies arī seju appūst, izvairoties no acīm un mutes tuvuma, kad atnākam no garākas pastaigas, kur esam vienu, divas, pieaugušie pat vairākas reizes pūtuši šo repelentu, būtu ieteicams nomazgāties, noskaloties, ieiet dušā, jo repelnets nekur nepazūd."

Vīteņaugiem papildus balsti, ķirbjiem, melonēm un arbūziem apgriezt liekos pumpurus un bieža zāliena pļaušana. Kādi vēl dārza darbi darāmi jūlijā? 

Svarīgākos šī brīža dārza darbus apspriedīsim ar Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Turpinām noskaidrot visu nepieciešamo par jumtiem, to remontu un uzturēšanu kārtībā raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar namdari Tāli Salu un jumiķi Ilmāru Jurjānu. 

Ko darīt, ja jumts pil, ja vajadzība spiež to atjaunot vai jābūvē jumts no jauna, runājām arī iepriekš raidījumā "Kā labāk dzīvot".

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Svarīgas izmaiņas skars dzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu, nebūs atļauts turēt suni piesietu. Izstrādātas arī jaunas prasības patversmēm un viesnīcām, kā arī palielināti atsevišķi sodi par pārkāpumiem.

Likuma izmaiņas vērtējam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāju Agiju Mediņu.

No 1. jūlija sāks darboties izmaiņas Notariāta likumā, kas paredz jaunu tiesību institūciju – partnerību. Pastāv uzskats, ka jaunais institūts domāts tikai viendzimuma pāru attiecību legalizēšanai. Tā nav! Par Partnerības institūta iespējam interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Ko šie likuma grozījumi paredz un kas jāsaprot ar jēdzienu "partnerība", studijā runājam ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāju Aigaru Kaupi un LZNP priekšsēdētaja vietnieci Ilzi Metuzāli.

Jāņi gadu simtos ir apauguši ar tik dažādām tradīcijām, ka pat grūti iedomāties, kāpēc tā vai cita pielipusi tieši  šiem svētkiem. Par Jāņiem bez šašlika un zaļumballes raidījumā Kā labāk dzīvot. Svinam saulgriežus un sagaidām Jāņu dienu dabā kopā ar SIA "Rīgas Meži" apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītāju Juri Zariņu, filoloģijas zinātņu doktori, folkloristi Janīnu Kursīti-Pakuli, sazināmies ar mūzikas terapeiti Baibu Vanagu.

Korporatīvā ballīte – jā vai nē? Vai kopā būšana ar kolēģiem satuvina vai attālina? Varbūt, ka labi domātie mēģinājumi uzlabot vai nostiprināt attiecības izgāžas, bet varbūt tieši otrādi, saliedē kolektīvu? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe.

Lai rīkotu ballīti, jāņem vērā, kādas ir uzņēmuma tradīcijas sanākt kopā neformālā vidē.

"Manuprāt tā neformālā vide ir būtiska un svarīga, jo darba vide ir darba vide, savukārt tādās ballītēs mēs ieraugām kolēģus pavisam no citas puses," vērtē Eva Selga. "Bet

ir jāņem vērā vairākas lietas, pirmkārt, vai darbinieki to vēlās, jo uzspiest ballīti ir sliktāk nekā to nerīkot. Ja cilvēki to nevēlas, varbūt ir jāietur pauze."

Viņa uzskata, ka šobrīd pēc Covid noilgojušies pēc aktivitātēm, sporta spēlēm, vienkārši sanākt kopā, parunāt un kaut padarīt. Varbūt ne vienmēr milzīgi tēriņi vajadzīgi.

Jana Strogonova norāda, ka šādi pasākumi noteikti ir vajadzīgi, tas stiprina uzņēmuma kultūru, rada kopības sajūtu, caur tiem var paust un stiprināt uzņēmuma vērtības un stiprināt savstarpējās saites ne tikai vienas komandas ietvaros, bet arī starp komandām. Vadībai iespēja veidot saikni ar saviem darbiniekiem. Protams, šādi stiprina darbinieku iesaisti 

"Veids, kā parādīt uzņēmuma cilvēcīgo pusi," norāda Jana Strogonova.

Agnese Orupe, atsaucoties uz pētījumiem, bilst, ka ir labi, ka cilvēkam darbā ir "labākais draudziņš", bet lai šādu draugu atrastu un iegūtu, cilvēki ir jāiepazīst.

Šādos pasākumus, protams, jārēķinās, ka visi nekad nebūs laimīgi. Ieteicams pirms tam veikt aptauju. Radītājs – cik atnāk, cik piedalās un no kurām struktūrvienībā.

"Ja pasākums ir labi noorganizēts, aktivitātēm vajadzētu atvērt cilvēkus. Lielākā problēma, kas šādos pasākumos parādās, ja tie ir ar nakšņošanu, tad parasti parādās alkohols un tad kolēģi drusku ieraugi tādā gaismā, kādu varbūt no rīta negribi atcerēties. Lomas varētu būt arī sarežģītas, kad naktsmītnes jādala, ar kuru cilvēku vienā istabiņā tiec salikts…," uzskata Eva Selga.

Ja pasākums ir darba laikā, darba devējs var prasīt obligātu līdzdalību, citādi tas ir absolūti brīvprātīgi.

Nav jābūt profesionālam dziedātājam, lai saskartos ar balss pārpūles problēmām. Kādi ir iemesli, kāpēc aizsmok balss un kā ar to cīnieties, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē otolaringoloģe Alise Adoviča un neiroloģe, miogrāfijas speciāliste Marija Mihailova.

Krekšķināt nav veselīgi balss saitēm. No krekšķēšanas būtu labi izvairīties, labāk blakus sarūpēt ūdens glāzi. Tas būs veselīgāk.

"Krekšķēšana ir skaņa, kas rodas tāpat kā mēs runājam, tikai klepus laikā. Šīs abas balss saites savstarpēji sasitas ar ārkārtīgi lielu spēku. Pastāvīgi klepojot, mēs varam izdarīt traumatizāciju mūsu balss saitēm. Teiksim, mēs pastāvīgi viņas dauzām kopā, kāds no mazajiem asinsvadiem var pārplīst un veidoties asins izplūdumi, kas var būt arī viens no pamata iemesliem, kāpēc tad mēs aizsmokam, kad esam pārpūlējuši savu balsi, pārklieguši," norāda Alise Adoviča.

Ārste vērtē, ka tiem, kuriem balss ir darbarīks, būtu labi iziet kursus par to, kā balsi pareizi nostādīt, kā to pareizi lietot. To māca aktieriem, operdziedātājiem un citu profesiju pārstāvjiem, bet sāpīgais jautājums ir skolotāji. Kas notiek ar viņiem? Vai viņiem ir pietiekami liela izpratne par to, kā pareizi noslogot savu balsi, kā nenodarīt sev pāri? Pētījumi rāda, ka visā pasaulē tā ir problēma. Ir valstīs, kur tieši skolotājiem ir izveidota programma, kurā viņi var reizi gadā kopā ar balss treneri vai audiologopēdu, kā pareizi lietot balsi, parāda elpas vingrinājumus, lai nepārslogotu balss saites.

"Runāšanai nevajadzētu sagādāt sāpes, diskomfortu," norāda Alise Adoviča. "Nav jādomā par to, kā es tagad runāšu. Ja sākam domāt par to, kas notiek kaklā, kad runājat, tas nozīmē, ka kaut kas nav pareizi."

Bet ja zināt, ka Jāņos gaidāma pamatīgāka dziedāšana, kas nav jūsu ikdiena, vēlams balsi patrenēt, respektīvi iedziedāties. Ikdienā savukārt balss saites kārtībā palīdz uzturēt ūdens. Regulāra padzeršanās arī mitrina visas šūniņas kaklā.