55% Eiropas uzņēmumu darbinieku labprāt apsvērtu iespēju mainīt darbu, ja jaunajā darba vietā varētu nākt kopā ar savu mājdzīvnieku. Arvien biežāk pasaulē un arī Latvijā tiek būvēti biroji, kas pielāgoti darbinieku mājdzīvniekiem. Vai mīļdzīvniekiem draudzīgi biroji kļūst par ierastu lietu? Ar kādiem ieguvumiem un arī mīnusiem jārēķinās, ja biroja uzturas arī dzīvnieks, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro kinologs Valdis Reinbergs, SIA "GrECO Latvia" administratīvā direktore Ilze Jurjāne, SIA "Trodo" personāla direktore Elīna Pentjuša un asociētais profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Elīna Pentjuša norāda, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā var ņemt līdzi suņus un kaķus, iespējams, arī bruņurupučus, putnus, trušus. šādi gadījumi  nav bijuši, tos tad izvērtētu. Visbiežāk līdzi ņem suņus, bet kaķi arī ir bijuši.

Ja kādam līdzi ir mīļdzīvnieks, uzreiz notiek socializēšanās - bariņš ar darbiniekiem saskrien, ir pat atsevišķs čatiņš, darbinieki interesējas un gaida, kur atradīsies birojā dzīvnieks, lai var aiziet paspēlēties.

"Darbinieku labsajūta uzlabojas, kad dzīvnieks ir birojā," atzīst Elīna Pentjuša. "Atteikums ņemt līdzi dzīvnieku nav bijis suņa uzvedības dēļ, bet cilvēku veselības dēļ, cilvēkiem mēdz būt alerģijas."

Ilze Jurjāne atzīst, ka viņu uzņēmumā regulāri nāk tikai suņi. Ja kāds gribētu ņemt kaķi, droši vien būtu jāsaskaņo, lai nav vienā dienā ar suni. Pirmais izvērtē mērķi, kāpēc cilvēks vēlas ņemt suni līdzi. Protams, citiem darbiniekiem ir prieks, kad otram līdzi ir suns, atzīst arī Ilze Jurjāne.

Valdis Reinbergs atzīst, ja vien nav kādi īpaši noteikumi, kas ierobežo dzīvnieka atrašanos kādā uzņēmumā, piemēram, kas saistīts ar ēdināšanu, nav īpašu iemeslu, kāpēc neņemt dzīvnieku līdzi uz darbu, ja vien nav iebildumu darba devējam un arī pašam dzīvniekam. Sunim jābūt pietiekami socializētam, pietiekami labi audzinātam, lai nesagādā problēmas.

"Ja es strādāju ofisā un līdzi ir suns, attiecībām ir jābūt sakārtotām tā, lai es varētu pastrādāt, ne visu visu laiku veltītu sunim, lai viņš neaiziet kaut kur, kaut no nepaņem, nesagrauž," norāda Valdis Reinbergs.

Savukārt Ivars Vanadziņš norāda, ka mājdzīvnieku atrašanās darba vietā nav tik viennozīmīga. Viņš min, ka diskutabla varētu būt mājdzīvnieka atrašanās kādās ražošanas telpās, kur viņš var kaut kur ielīst vai ieskriet, kas varētu būt bīstami. 

Būtiska lieta ir tā, ka būs, spalvas, siekalas, ādas gabaliņi, un ja ir kaut viens cilvēks, kurš ir alerģisks tieši pret šo konkrēto mājdzīvnieku, tas var radīt problēmas. Tiem, kam nav alerģijās, to ir grūti saprast, ka pat niecīgas daļas var radīt alerģijas saasinājumu.

8. jūlijā Tukuma novada „Lielozolos” norisināsies zemkopju saiets „Trīs zīles”, kurā diskutēs par lauku sētu nākotni, arhitektūru un ainavu. Par lauku sētu kā mantojumu nākamajām paaudzēm diskutējam arī raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas zemkopju saieta "Trīs zīles" projekta vadītāja, Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāve Andrita Grīnberga, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, bioloģiskās z/s "Gaiķēni" saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, zvērināta notāre Inga Dreimane un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša.

Sabiedrībā pastāv mīts, ka eksports ir piemērots tikai lielajiem uzņēmumiem un ražotnēm. Bet mūsdienu digitālajā pasaulē globālo tirgu var iekarot pat mājas pagrabā vai radošā darbnīcā dzimis hobijs. Par eksporta iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas keramiķe un zīmola "MUHAMORS"/ "Amanita Pottery" radītāja Dace Pavliņa, Latvijas Mobilā telefona Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis un uzņēmuma "MAD AND SPRING" pārstāve Madara Spriņģe.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču un pakalpojumu eksports veido būtiskāko Latvijas saimnieciskās darbības daļu - 65 procenti no IKP.  Bet šo lielo apjomu nodrošina vien seši procenti Latvijas uzņēmumu. Kā kvantitatīvi palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu?

Ne visu pārtikas produktu fermentēšanu var saukt par skābēšanu. Piemēram, siera nogatavināšana ir fermentēšana, bet tā nav skābēšana. Savukārt skābēšanu gan var droši saukt arī par fermentēšanu. Ko fermentējam un ko skābējam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja Agate Lūse, konditore Maija Kaire un fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča.

Ierakstā Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (Pārtikas institūta) asociētā profesore Jeļena Zagorska stāsta, ka pie mums veikalos var nopirkt daudzus fermentētus piena produktus un īpaši izceļ lakto, ko ražo tikai Latvijā, arī raudzētas paniņas un biezpienu. Viņa stāsta par fermentācijas procesu, kura laikā pienam pievieno dzīvas baktērijas, lai iegūtu skābpiena produktus.

Tuvojas noslēgums studentu pilotprojektam – kustību nodarbībām cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Kādi ir rezultāti? Kopumā: joprojām ir aktuāli jautājumi par to, ka trūkst atbalsta cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Tāpat diemžēl pieejamais atbalsts atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un moderna ārstēšana netiek piedāvāta vispār. Taču pilotprojekts uzrāda, ka arī mākslinieciska intervence var būt atbalsts ne tikai pašam pacientam, bet visai viņa ģimenei.

Par kultūras nozīmi veselības stiprināšanā runājam ar horeogrāfi Alisi Putniņu, projekta vadītāju Katrīnu Dūku un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģi Kristu Lazdovsku.

Kustību nodarbības cilvēkiem ar Parkinsona slimību turpināsies arī rudenī. Lielākoties tās būs Rīgā, bet ir iecerēta izbraukuma nodarbība Cēsīs jau augustā, jo pilotprojekta laikā bija pieteikusies arī sieviete no Cēsīm. Arī Liepājā ir aktīva kustību grupa, kur varētu notikt izbraukuma nodarbība.

Raidījumā turpinām aprīlī Kā labāk dzīvot sākto sarunu par to, vai kultūru un veselību var uzskatīt par savstarpēji saistītām jomām.

Šoreiz raidījumā pievērsīsimies acu veselībai – runāsim par glaukomu, tās riska faktoriem, agrīnām pazīmēm un iespējām samazināt saslimšanas risku. Noskaidrosim, kāpēc regulāras acu pārbaudes ir tik svarīgas un kā laikus atklāta slimība var palīdzēt saglabāt redzi. Tāpat skaidrosim, kādas tīklenes saslimšanas ir visbiežāk sastopamas, kā tās ietekmē redzi un kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, tostarp, kā norit acu ārstēšana ar injekcijām.

Studijā būs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre.

Latvijā par veselību bieži sāk domāt tad, kad jau ir tumšs, auksts, trūkst enerģijas, krītas garastāvoklis un ķermenis prasa remontu. Raidījumā Kā labāk dzīvot aicinām paskatīties uz ziemu preventīvi. Kā organisms pielāgojas rudenim un ziemai? Kā dienas ritms, gaisma, uzturs, kustība, elpošana, aukstuma kontrasti un nervu sistēmas regulācija palīdz sagatavoties sezonai, nevis tikai to pārdzīvot?

Cik izglītoti un zinoši ir pacienti, vai apzināmies, cik svarīgi ir piedomāt pie tā, ko ēdam, cik svarīgas ir kustības un ko tad īsti nozīmē "veselīgs dzīvesveids" – par to sarunā piedalās veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Šukajeva un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs dr. Jevgēnijs Bondins.

Pirms kāda laika Latviju pāršalca ziņa, ka personas apliecības jeb eID kartes, kas izdotas laika posmā no 2019. gada 2. septembra līdz 2022. gada 2. jūnijam, nevarēs izmantot elektronisko dokumentu parakstīšanai. Bet nesteidziet mainīt karti, jo problēmai ir atrasts risinājums. Kāds?

To uzzinām raidījumā, kurā piedalās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs un lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietniece Marta Zvaune.

Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz. 

Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem.

Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām?

Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.