Kā labāk dzīvot

Vai valstij vajag aktīvus cilvēkus jeb sīkos uzņēmējus? Atbilde it kā pašsaprotama – noteikti, jā! Taču realitāte šķiet cita. Pēdējais piliens, kas parāda valsts attieksmi – iepakojuma direktīva. Mazajiem uzņēmējiem ir jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem. Dažas jaunās Eiropas līmeņa regulas var arī likt pārdomāt, vai biznesu turpināt. 

Par to visu diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Ekonomikas un vadības zinātniskajā institūtā, pētniece Līga Leitāne, Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine.

Klausāmies arī ierakstu par to, kā Eiropas Savienības iepakojuma regulu vērtē mazie uzņēmēji – vai tas būs papildus administratīvais un finansiālais slogs? Uzklausām Līgu Krauzi, kas uzņēmumā „Betolli" ražo personalizētu apģērbu un aksesuārus un 10 % no saražotā eksportē, un Dmitriju Mokejevu, kurš izveidojis interneta veikalu „Ingredienti" un Baltijas un Ziemeļvalstu pircējiem tirgo preces un piederumus siera pagatavošanai.

Turpinām jūlija raidījumā aizsākto tematu par romantisko krāpniecību internetā. Krāpnieki arvien smalkāk izplāno dažādus veidus, kā, izmantojot cilvēku vajadzības pēc attiecībām un mīlestības, ievilināt viņus savos tīklos.

Sarunā piedalās kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite

Rūta Treija.

Šonedēļ Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā notiek izstāde "Tomāti un garšaugi", bet nākamnedēļ gaidāma "Tomātu svētku" desmitā gadadiena Brenguļos. Tomāti ir tik dažādi - gan garšas, gan formas, gan citu īpašību ziņā, un tas pats sakāms par garšaugiem.

Vairāk gan par vieniem, gan otriem uzzinām šīs dienas raidījumā, kad studijā viesojas tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe, garšaugu speciāliste un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko"

Saiva Pekuse, kā arī biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) 18. augustā atklāj plašu sociālu kampaņu "Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!", aicinot atcerēties, ka drošības jostu tā sauc ne tikai tāpat vien. Tā var izglābt dzīvību. Kāda ir autovadītāju un pasažieru attieksme pret drošības jostām, vai to vajadzētu mainīt un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumu centra vadītājs Dr. Svens Rubulis.

Par to, cik aktīvi sabiedriskā transporta pasažieri izmanto drošības jostas un vai piesprādzējas pirms brauciena, klausāmies arī Rīgas autoostā ierakstītu sarunu ar diviem autobusu šoferiem – Juri no VTU Valmiera un Lauri Matīsu no „Latvijas sabiedriskā autobusa".

Arī telpas var pārvērst par zaļu dārzu, kur gan var priecēt acis, gan atpūsties. Kas jāzina par telpaugu kopšanu, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā viesojas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un Tropu Tauriņu mājas dārzniece Kristīne Taupmane. Sazināmies arī ar kādreizējo Nacionālā Botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāju Zani Purni.

Pārvietošanās ātruma ziņā aviācija nenoliedzami ir līderpozīcijā, tomēr tur valda stingri noteikumi. Ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt lidmašīnā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāns, Nodokļu un muitas policijas Izlūkošanas un taktisko uzdevumu pārvaldes Muitas lietu izlūkošanas daļas vadītājs Maksims Maistrenko, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles direktores vietniece fitosanitārajos jautājumos Kristīna Romanova un PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece. Klausāmies arī ierakstu, kā izskatās situācija uz vietas Rīgas lidostā.

Insults prasa ātru rīcību un arī rūpīgu ārstēšanu. Vai kas mainījies pašā ārstēšanā un kādi ir citi jaunumi saistībā ar insulta profilaksi, diagnostiku un terapijas iespējām, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Guntis Karelis, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārste neiromuskulārajā neiroloģijā Biruta Tilgale un Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe eksperte Iveta Haritončenko.

Kaut arī ir iestājies solārais rudens, vasara turpinās un dārzā joprojām ir daudz darāmā. Kas vēl jāpagūst un par ko jāparūpējas jau tagad, lai nākamā vasara dārzā būtu vēl krāšņāka, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Pats svarīgākais šobrīd ir dot augiem rudens mēslojumu, kura pamatā ir kālijs. Vienlaicīgi nevajag baidīties apgriezt augus. Arī rododendrus, ja nav paspēts dot mēslojumu tūlīt pēc ziedēšanas, tas jādara tagad.

Tāpat jāvāc viss, kas dārzā sabirst un sakrīt uz zemes, lai neizplatās slimības. Āboli, kas nobirst, jāvāc tagad, nevis kaut kad vēlāk rudenī.

Hortenzijām ir speciāls mēslojums, bet var izmantot mēslojumu skābumu mīlošiem augiem.

Dažreiz parāda slogs kaut kādu apstākļu dēļ kļūst nepanesams. Kā ir iespējams, izmantojot likumiskās tiesības, no parādiem atbrīvoties un kā plānot savu finansiālo darbību, lai nākotnē nerastos problēmas, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta juridisko zinātņu maģistre Kate Greiškāne un žurnāliste Una Griškēviča.

Darbs ir daļa no cilvēka dzīves un tam nevajadzētu izjaukt līdzsvaru starp profesionālo un privāto jomu. Problēmas var radīt gan atrašanās dažādās laika zonās, gan reizēm reāla kontakta trūkums. Kā risināt modernās darba dzīves problēmas, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Analizē "Roche Services & Solutions" centra vadītāja Evija Celma, runasvīrs uzņēmumā "Draugiem Group"

Jānis Palkavnieks un sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un supervizore Ilze Dreifelde.

Tendence ir, ka grib redzēt cilvēkus atpakaļ birojā. Evija Celma bilst, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā ir darbiniekiem jābūt biroja divas dienas nedēļā. Jānis Palkavnieks atklāj, ka "Draugiem Group" pagaidām nav tāda strikta noteikuma, ja redz, ka cilvēks ir spējīgs produktīvi strādāt attālināti.

"Mēs arī esam mēģinājuši taisīt obligātās dienas birojā, bet sanāca tā, ka viena daļa atnāca un nosēdēja sapulču telpā zvanos. Tāpēc mēs sapratām, ka tā obligātā diena varbūt nesanāk," stāsta Jānis Palkavnieks. "Bet ir tādas dienas, kad mēs cenšamies pievilināt cilvēkus atnākt uz biroju, pieņemsim, ir kāda konference, interesanta lekcija, varbūt kāds pasākums. Arī, protams, biroja uzlabošana, jo ir jārada cilvēkam kaut kādi bonusi, kāpēc viņam būtu jānāk uz biroju. Birojam ir jābūt nosacīti labākam, nekā ir viņa mājas. Ja tā nav, tad to iemeslu viņu pasaukt uz biroju ir mazāk."

Stradājot tikai attālināti vai pārsvarā attālināti, var notikt pašizolēšanās un cilvēks var zaudēt saikni ar komandu. Ilgstoša būšana mājās var atsvešināt darbinieku.

Tāpat, ja komanda ir dažādās valstīs, būtiski sekot, lai sapulces nebūtu no rīta vai dienā tika tajā laika zonā, kurā atrodas uzņēmuma vadītājs. Tas ir jāvariē.