Jau tradicionāli janvārī daudzi izvēlas pievienoties izaicinājumam "Neapēd zemeslodi!", kuras mērķis ir mazināt gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. Nereti arī uztura speciālisti norāda, ka būtu labi dažādot savu ēdienkarti un izvēlēties arī citus olbaltumvielu avotus. Vai šādi aicinājumi ir derīgi arī bērniem? Ko darīt, ja bērns pēkšņi vēlas kļūt par vegānu un kā veidot veselīgu ēdienkarti, lai tā nepietrūktu vajadzīgo uzturvielu ne lieliem, ne maziem ēdājiem?

Ģimenes studijā sarunājas Lilita Kenta, izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" vadītāja, Olga Ļubina, Bērnu slimnīcas uztura speciāliste, Ilze Mežraupe, Bērnu slimnīcas psihiatre un psihoterapeite, kā arī Mairita un Marta Bičukas, mamma un meita. Marta jau ceturto gadu ir iesaistījusies izaicinājumā, neēdot dzīvnieku izcelsmes produktus.

Ir skaidrs, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, ir iespēja to agrīni diagnosticēt un ārstēt, un ir pieejama arī vakcīna, kas praktiski izslēdz iespēju saslimt ar šo slimību. Tomēr tas nozīmē, ka Latvijā vairs nesaslimst un arī nenomirst no dzemdes kakla vēža. Kā veicināt bērnu vakcināciju pret šo vīrusu un kā mudināt mammas atsaukties aicinājumam veikt skrīningu?

Ģimenes studijā diskutē Lāsma Līdaka, bērnu un pusaudžu ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, Jana Žodžika, asociētā profesore, Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja, Jevgeņijs Bondins, ģimenes ārsts, klīnikas "Alma" vadītājs, un Signe Mežinska, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore.

Jana Žodžika norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas izvirzīts mērķis 2030. gadā izskaust dzemdes kakla vēzi visā pasaulē. Tas nozīmē sasniegt līmeni, kad saslimstība ar šo ļaundabīgo slimību ir mazāk kā četri gadījumus un 1000 iedzīvotājiem.

Vai tas ir reāli? Ir valstis, piemēram, Somija, Zviedrija, kas tuvojas šim skaitlim. Taču Latvijā 2023. gadā tie bija 17,7 gadījumi uz 100000 iedzīvotājiem, kas ir daudz vairāk nekā ir mērķis. Ceļš, lai izskaustu vēzi, vēl ir ļoti garš. Lai gan salīdzinot ar 2013. gadu, kur šī saslimstība bija 24 gadījumi uz 100000, tā ir pozitīva dinamika. Neraugoties uz to, tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā.

Dzemdes kakla vēzis var skart jebkuru sievieti vecumā no 25 gadiem līdz pat sirmam vecumam. Vislielākā saslimstība ir pēc 40 gadu vecuma.

Piecgadnieka mamma Enija raksta Ģimenes studijai vēstuli, jo ir neziņā, kā palīdzēt savam bērnam, kuram ir trauksme un bailes, kas traucē ikdienā, jo nevar atļauties visu algu atdot par terapijām, nevar arī aizbraukt uz galvaspilsētu, lai saņemtu pakalpojumu, un nevar gaidīt, kad pienāks garumgarā rinda, lai tiktu pie speciālista. Šī mamma nav vienīgā. Vairāk nekā trešdaļai vecāku nav skaidrs, kur vērsties pēc palīdzības, ja bērnu piemeklējušas mentālās veselības problēmas. Kādi ir iespējamie risinājumi un kā saprast, pie kura speciāliste vērsties pēc palīdzības? Ģimenes studijā diskutē Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, Bērnu slimnīcas

Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Elīna Rotbaha- Zaremba, Pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja, veselības un klīniskā psiholoģe, un Evita Karpoviča, Rīgas 84. vidusskolas izglītības un skolu psiholoģe.

Ģimenes studija dodas tikties ar Štillu ģimeni. Latviete Rita un albānis Albis iepazinās pirms 20 gadiem kādā vasarā kā studenti, piepelnoties Skotijas zemeņu laukos. Un kā viņi stāsta sarunā, tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Un nevienu brīdi nav bijusi doma, ka kultūras atšķirības un dažādā dzīves uztvere vai tolaik nepilnīgās valodas zināšanas, kas ļautu bez pārpratumiem saprasties, varētu viņus šķirt. Ģimenē tagad aug trīs meitas, Štilli dzīvo Latvijā, bet saikne ar Albja ģimeni Albānijā nav zudusi - tā tiek uzturēta ikdienas sarunās ar albāniešiem un regulāri viesojoties viņa dzimtenē.

Digitālie bērni un digitālie mazuļi ir mūsdienu realitāte. Taču kādas ir viņu spējas un prasmes lietot tehnoloģijas praktiskām vajadzībām. Ko par to vēsta pētījumi pasaulē un ko datorikas stundās apgūst bērni Latvijas skolās? 

Ģimenes studijā diskutē klīniskais psihologs Edmunds Vanags, Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Vēzis, Rīgas Teikas vidusskolas direktores vietniece mācību darbā, datorikas skolotāja Ingrīda Priedīte, RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes asociētais profesors Aleksejs Jurenoks un Valsts izglītības attistības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.

Izvaicājam Ģimenes studijā speciālistus par aktualitātēm ziemas vīrusu infekcijās, kas apdraud ģimenes ar bērniem. Kas ir mikoplazmas pneimonija, kāpēc bērniem raksturīgā saslimšana daudz smagāk skar daudzus pieaugušos un kā šajā sezonā uzvedas gripa un Covid? Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un ģimenes ārste Alise Singha.

No februāra iznāks jauns žurnāls bērniem - "Lasis". Taču cik dažāds un kvalitatīvs ir periodikas piedāvājums bērniem? Vai bērni lasa drukātos medijus, vai tomēr svarīgāka ir  krāsainā rotaļlieta, kas lielai daļai šo izdevumu pievienota? Un ko šajos izdevumos novērtē vecāki?

Ģimenes studijā diskutē Marita Zitmane, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece, Zane Blanka, topošā žurnāla "Lasis" galvenā redaktore, Ērika Bērziņa, rakstniece un žurnāla "Pūcīte" galvenā redaktore. Ierakstā uzklausām mammu Kitiju Balcari.

Kad mēs augām, tā gan nebija - šo frāzi teju katra paaudze velta saviem pēcnācējiem. Taču, vai patiesi varam apgalvot, ka mūsdienu bērni ir nepaklausīgāki, nekā tas bija agrāk? Kas vispār ir paklausība un kā uz šo jēdzienu raugās speciālisti? Ģimenes studijā diskutē psiholoģe Iveta Aunīte un Talsu novada Laidzes pirmsskolas izglītības iestādes "Papardīte" pedagoģes Elīna Vērzemniece un Edīte Dzintare.

Vai jēdziens paklausība ir aktuāls vairs mūsdienu pedagoģijā un psiholoģijā un vai paklausība kā vērtība ir dzēšama vai pat jau pati izzudusi no mūsu vērtību skalas? Un kas tad ir liekams tās vietā?

Iveta Aunīte  atzīst, ka kopš sarunas ar kādu mammu, ir ļoti uzmanīga lietojot vārdu paklausība, viņa atzīst, ka vārds sadarbība skan mūsdienīgāk un arī ir vairāk virzīts uz abu pušu vajadzību apmierināšanu. Paklausība vairāk izklausās, ka pieaugušais no savu gadu un varas pozīcijām būs tas, kurš lems. kā notiks lietas. Sadarbība būtu tad, kad rēķināmies ar abu pušu vajadzībām un tas vairāk ir par cieņu un par robežām.

Jānis Aļeksejevs un Linda Liepiņa ir četru dēlu vecāki un kā paši atzīst – ģimenē tehnoloģiju entuziasti ir gan lielie, gan mazie. Tieši viņu kā vecāku pieredze likusi domāt un saprast, cik būtiska ir mūsdienīga pieeja mācībām un tieši tāpēc viņi savai dzīvesvietai tuvējā Siguldā atvēruši Latvijā pirmo STEAM izglītības centru, kas jau izskanējis ziņās.

Ģimenes studijā sarunā par to, kāpēc tas licies svarīgi? Kur viņi velk robežu starp mācīšanos un izklaidi? Un kāda ir dzīve un ikdiena ģimenē, kurā aug četri zēni no 2 līdz 15 gadu vecumam?

Kā veicināt grūtnieču garīgo veselību un labklājību, atbalstīt pozitīvu bērna un vecāku attiecību veidošanos, kā identificēt uz agrīnus riska faktorus bērna pirmajās 1000 dienās un reaģēt uz tiem? Ģimenes studijā analizē politikas koordinatore Latvijas Bērnu labklājības tīklā Evisa Stankus, PEP mamma Ramona Treilona, dūla Lita Dudele-Krastiņa un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

2024. gada nogalē par šo jau daudz runāts, tomēr atgādinām, ka pagājušais gads iezīmējies ar rekordzemu dzimušo skaitu Latvijā. Aizvadītā gada deviņos mēnešos Latvijā piedzimuši mazāk nekā 10000 bērnu, un tas tiešām ir ļoti, ļoti maz. Iemesli ir dažādi, viens no tiem - sieviešu skaits vecumā no 20 līdz 39 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ir pastāvīgi samazinājies, un ar optimismu nevar raudzīties arī uz priekšu, jo samazinās arī bērnu skaits, kuri piedzimst vienai sievietei. Vajadzētu 2,1 bērnu - tas nodrošina nemainīgu iedzīvotāju skaitu Latvijā, šis skaitlis ir 1,31. 

Tā kā šis jautājums vienmēr ir aktuāls, bijuši arī dažādi mēģinājumi veicināt dzimstību, galvenokārt ceļot ģimeņu labklājību. Bet raidījumā saruna par to, ka vajadzīgas īpašas rūpes un atbalsts bērna pirmajās 1000 dienās, proti, no bērna ieņemšanas brīža līdz viņš sasniedz divu gadu vecumu. Ko tas īsti nozīmē - atbalsts bērna pirmajās 1000 dienās? Kāds tas šobrīd ir, kāds varētu būt?