Maiņu darbs nozīmē dzīvi laikā, kad citi guļ, svin svētkus vai vakaros ir kopā ar ģimeni. Kamēr vieni atgriežas mājās pēc darba, citi dodas nakts maiņā. Kā šādu ritmu izdodas savienot ar bērnu audzināšanu? Kā tiek organizēta ikdiena, kurš pieskata bērnus, un kā atrast laiku ģimenei, ja darba grafiks nesakrīt ar pārējās sabiedrības dzīves ritmu?

Ģimenes studijā par to runājam ar vecākiem, kuri strādā maiņu darbu. Skaidrojam, kā šāds dzīvesveids ietekmē ģimenes attiecības, bērnus un pašu vecāku labsajūtu.

Sarunā piedalās vecāki, kuri strādā maiņu darbu vai neikdienišķā režīmā: improvizators un pasākumu vadītājs Valdis Sīlis, Siguldas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze Signe Mintika, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas vada komandieris Juris Daņilovs un VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektore Valentīna Daņilova.

Vasara ir laiks, kad bērni daudz vairāk laika pavada ārā – brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem, lēkā uz batutiem, dodas uz rotaļu laukumiem un izbauda brīvlaiku. Taču tieši vasaras mēnešos mediķi novēro arī traumu pieaugumu. Daļa no tām ir vieglas, bet citas atstāj sekas uz ilgu laiku. Raidījumā runājam gan par batutu traumām, gan par ķiveru lietošanu – no negadījumu sekām līdz tam, kā bērnos veidot drošus paradumus.

Batuti daudziem šķiet nevainīga izklaide piemājas dārzā, savukārt ķivere nereti tiek uztverta kā lieka piesardzība. Tomēr slimnīcu statistika un mediķu pieredze rāda ko citu. Kāpēc bērni gūst traumas šķietami ikdienišķās situācijās? Kādas kļūdas pieļauj pieaugušie? Un kā panākt, lai drošība kļūtu par pašsaprotamu ieradumu, nevis noteikumu, ko ievēro tikai pieaugušo klātbūtnē?

Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.

2026. gadā uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds valstij sasniedzis jau 590 miljonus eiro. 2025. gadā valsts bērnu uzturēšanai vecāku vietā izmaksāja 56 miljonus eiro, taču no parādniekiem izdevās atgūt vien 17 milj. eiro. Kopumā uzturlīdzekļu parādnieku skaits sasniedz aptuveni 42 000, un katru desmito bērnu Latvijā viņa vecāka vietā uztur no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem. Cik efektīvi tiek īstenota uzturlīdzekļu parādu atgūšana un kādi risinājumi būtu nepieciešami situācijas uzlabošanai?

Ģimenes studijā diskutē Valsts kontroles padomes loceklis, departamenta direktors Gatis Litvins, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Lavska un zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš.

Kā ģimenes locekļi var atpazīt pašnāvības riska brīdinājuma pazīmes un sniegt atbalstu bērnam vai pusaudzim, kurš domā par pašnāvību vai ir veicis pašnāvības mēģinājumu? Ģimenes studijā analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Pusaudžu resuru centra klīniskais un veselības psihologs, dialektiski biheiviorālās terapijas speciālists Aigars Vilcāns, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls, kā arī mamma, mentālās veselības atbalsta biedrības "Ogle" līdzdibinātāja Irena Cepurīte.

 

--

Bērnu aizsardzības centra uzticības tālruņa dati rāda - katrs septītais zvans ir saistīts ar bērna autoagresiju jeb paškaitējumu vai pašnāvības domām. Šogad līdz 28. maijam saņemti jau 254 šādi zvani, gandrīz tikpat, cik visa 2025. gada laikā.

Ja kāds no draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic savas domas par pašnāvību vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem.

Pēc palīdzības un padoma var vērsties:

Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis - 116111;

Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis atbalsta sniegšanai pieaugušajiem - 116123;

Diennakts krīzes tālrunis - 67222922, 27722292;

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - 113.

Ģimenes studija dodas tikties ar Zicmaņu ģimeni. Mārtiņš un Krista dzīvo Līgatnes pagastā. Viņi ir lauksaimnieki, nodarbojas ar lopkopību un audzē kartupeļus. Tā gan vairāk Mārtiņa daļa. Krista rūpējas par viņu dēliem trim dēliem - septiņus gadus vecajiem dvīņiem Renāru un Emīlu un pastarīti trīsgadnieku Olafu. Sarunā viņa atzīst, ka algotu darbu nav strādājusi kopš sagaidīja savus pirmdzimtos. Jo brīdī, kad grasījās atgriezties darba dzīvē, vienam no dvīņiem konstatēja ļaundabīgu saslimšanu un tas visai ģimenei lika mainīt ikdienas ritmu un pārvērtēt, kas dzīvē īsti ir un kas nav svarīgs. Laiks ir pagājis un citādā dzīve kļuvusi pierasta. Tajā līdzās nebeidzamajiem lauku darbiem un rūpēm par bērniem no sirds tiek svinēti arī svētki. Īpaši vasaras saulgrieži.

Klāt ir vasara, un daudzās ģimenēs aktuālāka kļūst podiņmācība. Taču arī ap podiņlietām netrūkst satraukuma, salīdzināšanas, mītu un pretrunīgu padomu. Par dažādām pieejām, stratēģijām un vecāku pieredzēm saruna raidījumā.

Par bērna attīstības gatavību, psiholoģiskajiem aspektiem, pirmsskolu pieredzi un vecāku izvēlētajām pieejām diskutējam Ģimenes studijā kopā ar bērnu psiholoģi Simonu Dimantu, pediatri un bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" audzinātāju Kristiānu Puriņu un trīs bērnu mammu Līvu Ponomarenko.

Aizvien vairāk bērnu ikdienu pavada pilsētvidē un pie ekrāniem, bet īsta, brīva būšana dabā daudziem kļūst par retumu. Ko bērnam dod iešana mežā un dzīvs kontakts ar dabu? Vai bailes no visa dzīvā ir normālas, un kā bērnu jēgpilni iepazīstināt ar apkārtējo pasauli?

Ģimenes studijā runājam par bērnu attiecībām ar dabu, par pilsētas un lauku pieredzes atšķirībām un to, kā daba ietekmē bērna veselību, attīstību un pašsajūtu. Par to, kā bērni dabu iepazīst praksē, stāsta dabas gids un bērnu ekskursiju vadītājs Mārcis Feldbergs, kurš vada bērnu ekskursijas dabā. Par dabas nozīmi bērna emocionālajā attīstībā un labsajūtā runājam ar sertificētu klīnisko psiholoģi un meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani. Savukārt Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte dalās pieredzē, kā pilsētvidē bērnus regulāri iepazīstina ar dabu jau pirmsskolas vecumā.

Četru dēlu mamma Māra Kūriņa ar ģimeni no laukiem pārcēlusies dzīvot tuvāk pilsētai. Viņa dalās pārdomās par to, kā atšķiras bērnu ikdiena un iespējas sastapt dabu laukos un piepilsētā. Vai tuvums dabai ir atkarīgs no dzīvesvietas, vai tomēr vairāk no ģimenes paradumiem un izvēlēm? Savukārt kopā ar ornitologu, rakstnieku un grāmatas "Es meklēju Teodoru" autoru Viesturu Ķeru domājam par to, kā bērnos veidot zinātkāri un drosmi iepazīt dzīvo pasauli.

--

Par to, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie arvien vairāk baidās doties dabā, saruna raidījuma Zināmais nezināmajā.

Runāt par seksu pēc dzemdībām mēdz būt neērti, tomēr jaunajiem vecākiem tā ir ļoti aktuāla tēma. Raidījumā atklāti runājam par sievietes fizioloģiskajām pārmaiņām pēcdzemdību periodā un to, kā tās ietekmē intīmo dzīvi. Kā partnerim labāk saprast notiekošo un sniegt atbalstu?

Atbildes meklējam kopā ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti Lauru Rāceni, sertificētu vecmāti, sertificētu ambulatoro ārsta palīgu Agnesi Dejus, sertificētu fizioterapeiti ar padziļinātām zināšanām iegurņa pamatnes veselībā Sandru Mušu, kā arī ar mammu, sertificētu treneri un diplomētu fizioterapeiti Lāsmu Bērziņu un viņas vīru Rūdolfu Andersonu.

Ierakstā uzklausām partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperti Kristīni Balodi.

Pētījumu dati liecina, ka no seksuālas izmantošanas cieš katra piektā meitene un katrs septītais zēns. Raidījumā runājam par to, kā vecāki var pasargāt bērnus, kā atpazīt satraucošas izmaiņas bērna uzvedībā, kur meklēt palīdzību un kā kļūt par bērna drošības salu – uzticības personu, pie kuras vērsties jebkurā situācijā.

Ģimenes studijā sarunājas centra "Dardedzes" pārstāves, kas šos jautājumus aktualizē arī ikgadējā konferencē, valdes locekle Anda Avena un Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore, "Džimbas" komandas pārstāve Agnese Lorence, kā arī  tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja, mamma Rūta Treija, centra "Marta" Prevencijas nodaļas vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un tētis Māris Rinkulis.

Ģimenes studijā šoreiz tiekamies ar Dabiņu ģimeni, kas mīt Pierīgā un audzina četrus bērnus. Vecākajam dēlam Jānim ir jau desmit, bet jaunākie – Anna, Emīls un Miks – ir trīnīši.  

"Ar trīnīšiem viss ir citādāk," saka vecāki Jānis un Dina.

Viņi pieredzējuši nopietnas pārbaudes un saņēmuši brīdinājumus par iespējamām problēmām jau trīskāršās grūtniecības laikā. Mājās pārbraucot ieviests dzelžains režīms, lai spētu paveikt visu ikdienā nepieciešamo. Kopumā savu pieredzi viņi tomēr sauc par veiksmes stāstu, jo viņu dzīve ir prieka, smieklu, jā, arī haosa un blēņu pilna.

Tagad, kad brašā jaunāko trijotne jau nedaudz paaugusies, apmeklē dārziņu un mamma atgriezusies darba dzīvē, Dabiņi var nedaudz atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un dalīties savā neparastajā pieredzē.