Ģimenes studija dodas uz Cesvaines pagastu pie Tēraudu ģimenes. Šis gads būtiski mainījis viņu ikdienu. Rīdziniece Līga un viņas bērni – 12 gadus vecā Madara un sešgadnieks Jumis – un Līgas vīrs Armands, kurš nāk no Ropažiem, tagad dzīvo lauku mājā. Šoruden Līga un Armands kļuva par precētu pāri, un kāzu rituāls risinājās viņu mājas pagalmā, un kāzas tika svinētas, ievērojot senlatviešu tradīcijas, kas bija patiešām skaists brīdis.

Bet godi, protams, ir tikai mirklis viņu ikdienā. Jo ikdiena ir izaicinājumu pilna – Līga strādā Gulbenes novada kultūras centrā un ik dienu mēro apmēram 40 km garo ceļu uz darbu un atpakaļ, Armands atradis darbu tuvējā kokapstrādes uzņēmumā, Madarai skola un interešu izglītības pulciņi ir Madonā, bet Jumja bērnudārzs Cesvainē. Un vēl jau nebeidzamie darbi pie Tēraudu māju atjaunošanas, kuru ir tik daudz, ka dienā par maz stundu, lai visu pagūtu.

Aprit 15 gadu, kopš Latvijā darbojas glābējsilīte. Pa šo laiku tajā ievietots jau 61 jaundzimušais. Tikmēr aizvien lielāks skaita pāru cieš no neauglības un iet medicīniskās apaugļošanas procesu. Ziemassvētku priekšvakarā Ģimenes studijā saruna par to, vai piedzimšana un bērns joprojām ir brīnums, kas dāvāts visiem vai daļai vecāku? 

Sarunājas "Glābējsilītes" projekta vadītāja Laura Zvirbule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonataloģijas klīnikas vadītāja Dace Sniedze, ginekoloģe, neauglības speciāliste Natālija Bērza un mācītājs Rinalds Grants.

Vai Ziemassvētkos pie eglītes arī paši vēl skaitām dzeju, vai sagaidām, ka uzstāties ģimenes lokā spēs tikai bērni? Ko mācījāmies no galvas agrāk un tagad: vai un kā mainās pantiņu skaitīšanas tradīcija? Un vai mūsdienās dāvanu tīkotāji vispār vēl spēj iegaumēt pieklājīga garuma dzejoli?

Ģimenes studijā sarunājas antropoloģe Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektore Anna Griķe, rūķis-pasaku ragana Ivita Kalnozola-Kalsere, pirmsskolas pedagoģe un vadītāja, bloga "Change my mind" autore Rasa Pakalniņa un Ziemassvētku vecītis Arnis Veisbārdis.

Nesen svinīgā ceremonijā šī gada Latvijas jauniešu galvaspilsētā Līvānos godināti konkursa "Labākais darbā ar jaunatni 2024" laureāti. Kas ir svarīgākais, strādājot ar jauniešiem? Vai Latvijā šobrīd ir gana daudz jaunu pilsoniski aktīvu ieinteresētu cilvēku. Ģimenes studijā tiekamies ar konkursa "Labākais darbā ar jaunatni 2024" laureātiem. Vai un kā mainās jaunieši? Un kā veicināt jauniešu aktivitātes vīrusa izplatību?

Ģimenes studijā diskutē Lovisa Ķerubine, Līvānu novada Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Kvartāls" jaunatnes darbiniece, Solvita Vigule, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvu centrs vadītāja, Daniēls Liecis, biedrības "Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai" prezidents, Elīza Elizabete Loja, biedrības "Laiks jauniešiem" valdes locekle, un Gunita Strazdiņa, jauniešu atbalsta persona no Siguldas novada pašvaldības.

Tiesībsarga birojā ir veikta analīze par pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma efektivitāti tiesās 2021. un 2022. gadā. Secināts, ka sistēmā būtu nepieciešams veikt uzlabojumus. Ir izskatītas kopumā 1630 lietas, no tām apmierināti 73 - 74% lūgumu. Un visbeidzot, vairāk nekā 90% pieteikuma iesniedzēju šajos gados bijušas sievietes.

Kas ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību: kādās situācijās un pēc kādiem principiem to piemēro? Vai šādi var efektīvi mazināt vardarbību ģimenē un vai to var izmantot ļaunprātīgi? Kādi ir Tiesībsarga birojā veiktā pētījuma secinājumi un kādu uzlabojumi nepieciešami?

Ģimenes studijā diskutē Tiesībsarga biroja vietniece Ineta Piļāne, Valsts policijas Reaģēšanas vadības biroja priekšniece Iveta Valaine, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere un zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.

Uzklausām arī kādas sievietes pieredzes stāstu, kura norāda, ka viņas un viņas bērnu gadījumā pagaidu aizsardzības pret vardarbību nedarbojas.

Sākoties ikgadējam labdarības maratonam "Dod pieci!", Ģimenes studija dodas ciemos pie kādas ģimenes, kas pašlaik ir ziedojumu vākšanas procesā, lai palīdzētu savam bērnam ja ne pilnībā atgūt, tad uzlabot veselību.

Helēna un Andris Āboli audzina trīs atvases. Viņu vecākā meita Ronija ir īpašs bērns, kuras veselības grūtības izgaismojās vien dažus mēnešus pēc piedzimšanas. Tagad meitenei ir jau deviņi gadi un, lai arī pirmajos dzīves gados viss licies cerīgāk, tomēr epilepsijas lēkmes gadu gaitā sagrāvušas daudz no tā, ko viņa savā attīstībā bija sasniegusi. Taču vecāki nevēlas ticēt sliktām prognozēm, kas nāk komplektā Ronijas diagnozei. Viņi zina, ka meita ir spējīga un cer uz brīnumu, tāpēc vērsušies pie līdzcilvēkiem ar lūgumu palīdzēt – saziedot 80 tūkstošus eiro izmeklējumiem un terapijas testēšanai specializētā klīnikā Vācijā.

--

Portālā "Ziedod.lv" Ronijas Ābolas vecāku lūgumam atsaukušies jau daudzi līdzcilvēki, tomēr visa nepieciešamā summa, lai dotos uz izmeklējumiem un terapijas testēsanu Vācijā, vēl nav savākta. Tāpēc 13. decembrī, kad sākas ikgadējais sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!", arī Ģimenes studija aicina – kopā nepieļausim, ka smagi slimi cilvēki paliek bez palīdzības. Pēkšņas veselības problēmas var skart ikvienu no mums, slimību neieplāno, tā nešķiro un nežēlo. Tāpēc aicinām ziedot ar dziesmu vai arī tāpat, un šie līdzekļi nonāks "Ziedod.lv" rīcībā, lai nodrošinātu iespēju uzsākt tūlītēju ārstēšanos cilvēkiem, kurus no dzīvības un veselības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama summa.

Kad paziņoja, ka brāļu Kaudzīšu romānam „Mērnieku laiki” tiks veikta iekļaujoša restaurācija, proti, romāna teksts tiks pārrakstīts vieglajā valodā, sākās plašas diskusijas. Vieni uzskatīja – lieliski, pirmo reizi vieglajā valodā tiks adaptēts tik apjomīgs latviešu literatūras klasikas darbs un to varēs lasīt arī cilvēki ar uztveres, lasīšanas vai citiem traucējumiem, otri – tas pavērs ceļu jauniešiem ar latviešu literatūras klasiku iepazīties ar šādu vienkāršotu tekstu palīdzību, un citējot sociālajos medijos izskanējušo: „jau tā jaunieši neprot sakarīgi izteikties, jo nelasa grāmatas, ja visi sāks lasīt vieglajā valodā, tad vispār mēs dzirdēsim runāšanu vienkāršos, nepaplašinātos teikumos”.

Tāpēc Ģimenes studija šodien uzdod divus jautājumus: vai klasiskie teksti ir jāvienkāršo, lai bērni tos varētu saprast un arī apgūt, un kā mūsdienās saglabāt un attīstīt bērnos bagātu latviešu valodu? Diskutē un vērtē rakstniece Linda Mence, Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece, apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un Rīgas Tehniskās universitātes Liepāja rektore, bērnu valodas pētniece Dace Markus.

Pastāv viedoklis, ka kotletes ir ēdiens, ko var ēst tikai mājas. Un vispār, neviens tās negatavo tā, kā mamma vai vecmāmiņa. Un aizejot īsto kotlešu meistaram, vairs nav iespējams piedzīvot to īsto garšu. Par mājas virtuves šarmu, pareizo kotlešu receptēm un to, kā mainās attieksme pret mājās gatavotu ēdienu, saruna Ģimenes studijā.

Sarunājas pavārs Normunds Baranovskis, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande un antropologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Kārlis Lakševics. Ierakstā uzklausām ēdienu kultūras pētnieci Astru Spalvēnu.

Kotletes ir viens no iecienītākajiem ēdieniem, īpaši ģimenēs ar bērniem, jo bērniem parasti garšo kotletes, tās ir salīdzinoši ātri pagatavojamas un pāri palikušās var izmantot nākamajā dienā kā kotlešu maižu sastāvdaļu. Kkotletēs var ieslēpt dārzeņus, piemēram, kabačus, kurus bērni nelabprāt ēd, un kotletes var būt ne tikai ikdienas maltītes sastāvdaļa, tās var greznot arī svētku galdu īpaši pagatavotas, kuras vienmēr izdodas vecmāmiņai. Un vai mājās gatavots ēdiens joprojām dominē mūsdienu virtuvēs?

Ja jums ir vairāki bērni, iespējams, lai plānotu visu pulciņu, skolu, dārziņu un citu pasākumu loģistiku, ir jāuztur vesela "exel" tabula. Taču decembrī, kad skolās un citās iestādēs arī gaida Ziemassvētkus, šie izaicinājumi top vēl lielāki un, iespējams, ir nepieciešama vēl viena plānošanas tabula. Vai un kā ar to visu var tikt galā? Ko darīt, ja vienlaikus nav iespējams būt divu bērnu koncertos? Kā visu to atļauties un saglabāt arī prieku par svētkiem? Sarunājas Elīna Kļaviņa, PEP mamma, Bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja, Elza Lāma, mātišķības pētniece, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente sociālajās zinātnēs, un Edīte Čamane, deviņu bērnu mamma no Ilūkstes. Ierakstā uzklausām psihoterapeiti Lauru Valaini.

Kaut arī Ziemassvētki asociējas ar nebeidzamu prieku - lieli un mazi tiek aicināti uz dažādiem patiešām sirsnīgiem pasākumiem ārpus mājas un lēnām ģimenēs gatavojas tam brīdim, kad visi kopā apsēdīsies pie svētku galda, baudīs īpašākus ēdienus, ar aizturētu elpu vērs vaļā rūķa sarūpētās dāvanas un tad visi kopā smies un dies. Tomēr gaidāmais prieks vismaz ģimenēs, kurās aug bērni, mijas ar bažām, vai viss tiks paspēts - mammas jūtas vainīgas par aizmirstām pastalām bērnu koncertam vai baidās, ka rūķis var aizgulēties un neielikt Ziemassvētku zeķē dienišķo pārsteigumu. Par to liecina aptauja, kurā piedalījās 426 māmiņas. Aptaujas iniciatore ir viena no šīs sarunas dalībniece Elīna Kļaviņa.

Katra otrā mamma jūtas pirms svētkiem emocionāli un organizatoriski noslogota. tas nozīmē, ka mammai ir jāpatur prātā un jāizplāno viss, kas ir saistīts ar visiem Ziemassvētku pasākumiem gan bērnudārzos, gan skolās, gan mājās. Un līdz ar to, kā mamma jūtas emocionāli šajā laikā.

Labklājības ministrija ir sākusi informatīvu kampaņu "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni", kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzībām un problēmām un veicināt ģimeņu vēlmi un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni. Ģimenes studija jau iepriekš organizējusi diskusijas par šo tematu, un secinājums ir skaudrs: iespējas paplašināt šo uzņemošo ģimeņu skaitu ir mazas. Kā to mainīt un ko piedāvā ministrija?

Kāpēc joprojām sapnis, ka katram bērnam ir ģimene, pat ja viņu bioloģiskā mamma un tētis nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, nav piepildījies un kas darāms, lai sapni tomēr īstenotu? Ģimenes studijā par kampaņu stāsta un diskutē Ilze Kurme, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore, Guna Krēgere-Medne, nodibinājuma "Sociālā atbalsta un izglītības fonds"struktūrvienības Kurzemes ģimeņu atbalsta centra Liepāja vadītāja, Ārija Martukāne, Latvijas profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja, un Karīna Pētersone, bijušais "sistēmas bērns".