Ar garo klepu šogad Latvijā slimo četrreiz vairāk nekā iepriekš. Miris arī zīdainis, kas nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, taču grūtniecības laikā mātes saņemta vakcīna būtu varējusu viņu pasargāt. Kādas ir nevakcinēšanas sekas un izplatība Latvijā, kādus riskus tas rada? Ģimenes studijā analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska un ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka.
"Slimo visi, slimo gan zīdaiņi, gan pieaugušie. Un es tieši vakardien painteresējos Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), ir 555 gadījumi uz 15. jūniju, kas ir ļoti, ļoti daudz. Un parasti šis vilnis ir ik piecus gadus. Tāda ir tā garā klepus izplatības dinamika," vērtē Dace Zavadska. "Ja mēs paskatāmies Latvijas datus, tad tiešām 2019. gadā bija tāds liels kāpums, un tagad mēs viņu gan pēc šīs tradicionālās dinamikas varētu gaidīt, gan, protams, arī skatoties apkārt, kas notiek ar vakcinācijas uztveri un attieksmi."
"Tas, kas varbūt šoreiz atšķirīgs šajā gadā un šajā vilnī, kas tikai sākas, kas mūs tiešām dara bažīgus slimnīcā, ka tie ir daudzi zīdaiņi līdz gada vecumam, kad garais klepus no savas klīniskās gaitas ir nopietnākais un, varētu teikt, dzīvībai bīstams. Nomācoši lielākā daļa no viņiem vispār nav vakcinēti, lai gan būtu varējuši saņemt jau vairākas vakcīnas devas.
Vai arī diemžēl tādi, kas ir maziņi un nav paspējuši saņemt pietiekami daudz vakcīnas devas dēļ tā, ka viņi nav sasnieguši šo vecumu, lai paši sevi pasargātu. Apkārtējie, kas klepo, kas slimo, viņus inficē. Kad slimo pavisam mazi zīdaiņi, tad tā ir arī viena no klasikām, ka viņus inficē pieaugušie, apkārtējie tuvinieki. Nu protams, ja brāļi un māsas, tad tā iespējamība ir vēl augstāka," situāciju raksturo Dace Zavadska.
