Varis Siliņš ir scenogrāfs, viņš arī raksta un dara citas radošas lietas. Vara sieva Evija ir bērnu psihiatre, arī Piejūras slimnīcas Psihiatrijas klīnikas galvenā ārste. Abi kopā viņi audzina četrus bērnus un Siliņu kā vecāku pieredzē šobrīd ir gandrīz viss – lielā meita jau meklē savu dzīves ceļu, jo absolvēta vidusskola, ģimenē aug pusaudži, kas izdzīvo šī vecumposma kalnus un lejas. Bijuši arī skarbāki pārbaudījumi, risinot bērnu veselības problēmas, bet pastarītis nupat tikai sācis skolas gaitas. Arī abiem vecākiem, paralēli kuplas ģimenes veidošanai un katram savai pamatizglītībai, izdevies studēt vēl citas specialitātes. Bet nesen uz "Lielā dzintara" skatuves izskanējis Vara jeb Liepu tēva teiku teatrāli muzikāls iestudējums.

Vai vairāku bērnu vecāki var atļauties attīstīt arī savu profesionālo dzīvi: kā atrast darbu pēc ilgākas pauzes, kas pavadīta mājās ar bērniem, un cik izprotoši ir darba devēji pret daudzbērnu vecākiem?

Ģimenes studijā diskutē Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Ilze Ušacka-Priekule, Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas pārstāve, četru bērnu mamma, 

Pēteris Leiškalns, Latvijas darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts, un septiņu bērnu mamma no Vecumniekiem Laura Putniece.

Vai taisnība, ka lūzumi un citas traumas bērniem sadzīst viegli un nerada paliekošas sekas? Kā kustīgu bērnu traumas gadījumā pierunāt sadzīvot ar vairākām nedēļām gultā vai vismaz mierīgākā režīmā? Un kā atsākt kustēties pēc tam, kad ģipsis noņemts?

Skaidro un analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas-ortopēdijas nodaļas ķirurgs Jānis Upenieks, šīs pašas slimnīcas fizioterapeite Arta Ūdre, kā arī mākslas terapeite un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Sindija Meluškāne.

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad sabiedrības uzmanību pievērš kustībai - tās nozīmei, iespējām un bieži vien nepiešķirtajai vērtībai. Maratona uzmanības centrā ir bērni un jaunieši ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvīgu un piepildītu dzīvi. Vienlaikus tas ir rosinājums ikvienam aizdomāties par kustības nozīmi cilvēka dzīvē, tās ietekmi uz katra fizisko un arī emocionālo labbūtību. 

Labdarības maratona tematika rosinājis Ģimenes studiju runāt par īslaicīgiem kustību ierobežojumiem bērniem.

Uzsākot šo mācību gadu, Latvijas skolās trūka apmēram 3% skolotāju, tostarp arī atbalsta personāls. Kā ir šobrīd, kā skolotāju neesamība var ietekmēt mācību kvalitāti, skolēnu un skolotāju labbūtību un kā rīkoties vecākiem, ja skolā joprojām nemāca kādu no mācību priekšmetiem?

Kā skolas sadarbībā ar pašvaldībām risina šo problēmu un vai valstī ir ilgtermiņa plāni, lai skolotāju deficītu mazinātu ilgtermiņā, Ģimenes studijā diskutē Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja, Oskars Kaulēns, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors, un Ināra Sprindžuka, Daugavpils izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja.

Ierakstā uzklausām Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas 2.b klases skolēna mammu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Rūdolfu Kalvānu.

Vardarbība ģimenē joprojām pastāv, ir pieejami dati, ka no vienas vai vairākām tās formām cietusi katra trešā sieviete un gandrīz katrs piektais vīrietis. Vardarbīgs cilvēks spēj būt ne tikai pret savu partneri, arī pret bērnu. Kā palīdzēt varmākam iemācīties kontrolēt savas vardarbīgās tieksmes un tās pārvarēt, un vai visi varmākas vēlas dzīvot citādi? Vai tiem motivētajiem pieejama psiholoģiska palīdzība?

Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane, klīniskā un veselības psiholoģe, krīzes centra "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene, Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļas vadītāja Krista Skara un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes docente Zane Linde-Ozola.

"Vardarbība ir ļoti plašs jēdziens, tas ietver emocionālu vardarbību pret otru cilvēku, fizisko, ekonomisko. arī seksuālo un vardarbīgu kontroli. Tā kā vardarbība ir ļoti plašs jēdziens, un arī tie cilvēki, kurus ieliekam šajā kategorijā kā varmākas, arī ir ļoti dažādām uzvedības izpausmēm. Tās var būt ar emocionālu aizskārumu un beigties arī ar ļoti smagiem miesas bojājumiem, arī ar personas nāvi. Negribētu teikt, ka visi vardarbības veicēji ir vienā kategorijā liekami, tā nav monogāma grupa. Tā ir ļoti variatīva grupa ar dažādām izpausmēm," skaidro Dace Landmane.

Radio 100. dzimšanas dienā saruna ar Latvijas Radio 1 rīta programmas Labrīt vadītāju Kristapu Feldmani un viņa sievu - topošo ģimenes ārsti Loretu. Kristaps un Loreta jau 10 mēnešus ir Grētas vecāki. Un tas radikāli mainījis viņu ikdienu - Loreta uz brīdi piebremzējusi savu mācību ceļu - studijas rezidentūrā. Bet Kristapam tagad jāsaskaņo specifiskais darba grafiks, jo rīta programmas vadītājam darbs ētarā sākas jau sešos no rīta, ar ikdienu ģimenē, kurā jārūpējas par mazu bērnu. Un reizē viņi nav attiekušies no tā, kas abiem sagādā prieku, piemēram, ceļošanas.

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievēršas tieši kustībai kā mūsu ikkatra dzīves pamatnepieciešamībai. Savukārt Veselības ministrijā savukārt top jauns rīcības plāns sabiedrības veselības uzlabošanai un tieši aptaukošanās mazināšanai. Tā veidotāju skats, izrādās, ir pavērsts ne tikai uz mums, tādiem dažkārt ļoti kūtriem pieaugušajiem, bet arī uz skolu vidi. Ir iecerēts ne tikai uzlabot bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs, bet arī veicināt un iekļaut vairāk kustību ikdienas mācību procesā. Ko tas nozīmē, kā izskatīsies dabā un kā to iespējams īstenot.

Ģimenes studijā diskutē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte, valsts metodiķe vispārējā izglītībā Gita Pērkone, Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis un Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars.

Tuvojoties vīrusu sezonai, Ģimenes studijā skaidrojam, vai un kā stiprināt imunitāti, cik lielā mērā tas ir mīts un kāpēc vieni slimo bieži, bet citi - gandrīz nemaz?

Sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča un ģimenes ārsts Jēkabpilī, ģimenes medicīnas pasniedzējs Latvijas Universitātē, arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Balodis.

Jau vējo priekšvēlēšanu vēsmas. Nesen politiķi rosinājuši izmaiņas Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, piedāvājot izmaiņas abortu veikšanas procesā. Precīzāk, to, kas iesaistītajiem būtu jādara vēl pirms grūtniecības pārtraukšanas procedūras. Nevēloties iesaistīties liberālo vai konservatīvo vērtību sadursmē un noteikti arī neatbalstot politiskās cīņas, mēs tomēr esam lēmušas veltīt sarunu abortiem Latvijā. Kādas prasības, kādi noteikumi šobrīd ir attiecināmi uz grūtniecības pārtraukšanu? Ko mēs zinām vai nezinām par sieviešu motivāciju un kā mainās attieksme pret abortu Latvijā vispār? 

Ģimenes studijā diskutē Lāsma Līdaka, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, bērnu un pusaudžu ginekoloģe, Diāna Kiščenko, Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece, un Rudīte Losāne, mācītāja, dzejniece, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne.

Vai daudzi vecāki Latvijā turpina studēt arī pēc tam, kad ģimenē ir ienācis bērns vai vairāki bērni? Ar kādiem izaicinājumiem viņiem ir jāsastopas, cik pretimnākošas ir augstskolas, lai studijas varētu apvienot ar rūpēm par ģimeni, un kas vispār ir galvenie priekšnosacījumi, lai šāds mācību process vainagotos ar rezultātu?

Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra Studiju inovāciju vadītāja Inguna Blese, integrālā līderības trenere Ilze Medne, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas studente Nora Ziemele, Latvijas Studentu apvieības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas studente Una Kaļinovska.