Ģimenes studija

Lai atbildētu uz jautājumu, vai vecākiem viegli palaist bērnu armijā, Ģimenes studijā skaidrojam, ka mūsdienās ir mainījies Valsts aizsardzības dienests, kādu to redz šobrīd dienējošie jaunieši un viņu vecāki, un kādas pārmaiņas Valsts aizsardzības dienestu gaida nākotnē?

Lai gan izvēle - brīvprātīgi pieteikties Valsts aizsardzības dienestam vai gaidīt iesaukumu, cerot, ka varbūt izdosies no tā izvairīties, ir paša jaunieša ziņā, tomēr ģimenes ietekmei šī lēmuma pieņemšanā ir būtiska nozīme. Ņemot vērā, ka tagad gatavību dienēt varēs izteikt jaunieši jau 17 gadu vecumā. Tāpēc raidījuma viesiem jautājam, ko īsti nozīmē - 11 mēnešus būt par karavīru Valsts aizsardzības dienestā un kādas pārmaiņas gaidāmas nākotnē. 

Sarunājas Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vecākais eksperts Svens Jānis Andžāns, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Otrā mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants, arī galvenais virsseržants Jānis Zomerovskis un divas mammas, kuru dēlu šobrīd dien armijā, Kristīne Liepa un Daina Kājiņa, kā arī Kristiāns Stalšāns, kurš jūnijā beidza dienēt armijā.

Kā rosināt pusaudzi interesēties par Latvijas vēsturi? Kā vēsturi šobrīd māca skolā un cik palīdzošas skolas ekskursijas uz muzejiem, kuros stāsta par vēsturi, pamudinājumi skatīties filmas vai klausīties saistošus raidierakstus par vēsturi?

Ģimenes studijā diskutē Liepājas valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, balvas "Latvijas Gada skolotāja 2025" ieguvēja Baiba Mackiala, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs Roberts Ķipurs un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja muzejpedagogs Imants Kristaps Kalējs.

Draudzība ir būtiska bērna dzīves sastāvdaļa, tomēr ne visiem bērniem izdodas viegli atrast draugus un izveidot tuvas attiecības. Arī skolā, kur ikdienā apkārt ir daudz vienaudžu, bērns var justies vientuļš, atstumts vai nesaprasts. Kāpēc dažiem bērniem ir grūtāk iekļauties vienaudžu vidū un veidot draudzību? Kā vecākiem un skolotājiem pamanīt bērna vientulību un palīdzēt viņam veidot attiecības?

Raidījumā pievēršamies arī draudzībai digitālajā vidē. Kādas iespējas un riskus rada draudzēšanās internetā, un kas vecākiem jāzina, lai pasargātu bērnus no manipulācijas un pavedināšanas tiešsaistē?

Ģimenes studijā sarunājas sertificēta mākslas terapeite, Pusaudžu resursu centra mentore Līga Cepurīte, Limbažu Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe un klases audzinātāja Elīna Līva Strazdiņa un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki izstrādājuši jaunu instrumentu kopu jauniešu psihiskās veselības novērtēšanai, īpašu uzmanību pievēršot pašnāvības riska signālu savlaicīgai atpazīšanai. Raidījumā Ģimenes studija analizējam metodes ieviešanu veselības aprūpes sistēmā, pusaudžu psihiskās veselības traucējumu radīto ekonomisko slogu Latvijā, kā arī ieguvumus no precīzākas un savlaicīgākas šo traucējumu atpazīšanas.

Diskutē pētnieks, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Rīgas Stradiņa Universitātes "Psiholoģijas" katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Psiholoģija" direktore, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe Zane Gulbe, Pusaudžu resursu centra klīniskā un veselības psiholoģe, KBT terapeite Elīna Bārtule un ģimenes ārste Alise Singha.

Ģimenes studijā saruna ar Kristiānu un Vladimiru Semikiniem. Kristiāna strādā finanšu tehnoloģiju kompānijā, vada 15 cilvēku komandu, kura atbildīga par personāla atlasi un darba devēja zīmola veidošanu. Darbs ir globālā mērogā, tāpēc komandējumi uz ārvalstīm ir Kristiānas ikdiena. Savukārt Vladimirs darbojas IT jomā, viņš ir prakses vadītājs. Un arī viņa darbs mijas, strādājot attālināti no mājām ar komandējumiem citās valstīs. Viņi ir divu bērnu – sešus gadus vecās Freijas un divgadnieka Arlo – vecāki un daudz domā, kā intensīvo darba ikdienu salāgot ar bērnu audzināšanu, kuriem tik būtisks laiks kopā ar vecākiem. Vēl straujajā ikdienā vajadzīgs arī laiks sev, rūpējoties par savu labsajūtu. Un viņiem izdodas. Palīdz arī striktais darba režīms un par to var pārliecināties jau sarunas sākumā. Abi bilst, ka cēlušies jau puspiecos no rīta un tas nav nekas neparasts viņu ikdienā.

Stāstot bērnam paša sacerētu stāstu vai pasaku, var netieši izrunāt dienas spilgtākos notikumus, atbildēt uz neatbildētiem jautājumiem vai arī netieši norādīt, kā būtu pareizāk rīkoties vienā vai otrā situācijā. Un reizēm šīs pasakas pārtop grāmatās un tās saviem bērniem labprāt lasa arī citi vecāki. Raidījumā Ģimenes studija runājam par to, vai katrs vecāks var kļūt par pasakas vai stāsta autoru un kā savas grāmatas izveidē var palīdzēt mūsdienu tehnoloģijas.

Sarunājas lektors, grāmatu autors un nevalstisko organizāciju darbinieks Georgs Rubenis, rakstniece, scenāriju autore un dramaturģe Zane Zusta un Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste Iveta Gēbele.

Durvis ciet, vecāku jautājumi kaitina, atbildes ir īsas. Kad bērns ir jau gandrīz pieaudzis, vecākiem viņu dzīvē vietas paliek arvien mazāk. Kā pārdzīvot šo laiku, kad pusaudzis pilnībā norobežojas savā sociumā? Kā veidot jaunu tuvību, ļaujot otram attālināties? Ģimenes studijā runājam par vecāku un pusaudžu separāciju.

Analizē psiholoģe, psihiatre un psiholoģijas doktore Inese Elsiņa, klīniskā un veselības psiholoģe, vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa, biedrības "Tēvi" valdes loceklis, nodarbību "Ceļvedis audzinot pusaudzi" vadītājs Lauris Bokišs un mediju personība un četru meitu tētis Armands Simsons.

Darba sapulces nomaina ratu pastaigas, bet dienas plānu nosaka mazuļa miegs. Ģimenes studijā runājam par tēvu ikdienu ar mazuli un reālo pieredzi bērna kopšanas atvaļinājumā. Pārrunājam praktisko pusi, attiecību dinamiku un to, kas pamudina ģimenes pieņemt lēmumu – mammai atgriezties darbā, bet tētim palikt mājās ar mazuli.

Savā pieredzē dalās četri tēti: Andris Kārkliņš, Niklāvs Rungainis, Toms Kursītis un Raivis Bēts.

Vai bērnam jāzina par vecāka alkohola atkarību? Kā un kad par to runāt un kā bērnam izskaidrot mammas vai tēta atkarību no alkohola?

Ģimenes studijā diskutē atbalsta un profilakses centra "Tavai brīvībai"atkarību speciāliste, klīniskā un veselības psiholoģe Elīna Brila, Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Lāsma Lagzdiņa, klīniskā un veselības psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Aelita Vagale un izdevniecības "Liels un mazs" līdzīpašniece un direktore Alīse Nīgale.

Tētis solījis satikties, bet neatnāca. Mamma runā neskaidri vai pēkšņi sadusmojas, un bērns pamana, ka kaut kas nav kārtībā, un varbūt jautā - kāpēc? Ko viņam atbildēt un vai kaut ko skaidrot arī tad, ja neko nejautā?

Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības valstīm ar visaugstāko alkohola patēriņu, savukārt pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar alkohola izraisītiem traucējumiem kopš 2020. gada pie mums ir audzis aptuveni par 8%. Eksperti atzīst - ar bērniem par šo mēs atklāti runājam nelabprāt, jo īpaši ģimenēs, kurās tā ir problēma. Cenšamies to notušēt. Vai klusējot par vecāku alkohola atkarību var bērnu kā pasargāt un kad tomēr sākt sarunu? Kā izskaidrot notiekošo un kā palīdzēt bērnam saprast, ka viņš nav vainīgs un viņam savi vecāki nav arī jāizglābj.

Ilona un Antons Einiki audzina sešus bērnus un savu mājvietu gadu gaitā bija iekārtojuši vēsturiskajā Vaives skolā dažus kilometrus no Cēsīm. Šovasar ugunsgrēkā ēkai pilnībā nodega jumts un dzēšanas darbi izpostīja kā Einiku, tā visu citu ēkā mītošo ģimeņu dzīvokļus. Tagad visi dzīvo pagaidu mājvietās, Einiku saime bērnudārza telpās Ģikšos. Taču viņi nav nolaiduši rokas - lūdz ziedojumus jumta atjaunošanai un cīnās par iespēju atgriezties īstajās mājās. Kādu viņi redz savu nākotni un kā šajā pārmaiņu laikā rit kuplās ģimenes ikdiena?

--

Einiku un citām Cēsu ugunsgrēka skartajām ģimenēm iespējams palīdzēt, ziedojot

Biedrība "PALĪDZĒSIM VIENS OTRAM"

LV76HABA0551060627723

Mērķis - Cēsu ugunsgrēks