Ģimenes studija

Vecāku interese izaudzināt sevišķi apdāvinātus bērnus aizvien pieaug. Arī mēs, visa sabiedrība, ceram uz tiem, kas varētu palīdzēt strauji progresēt it visām jomām. Par to runājam skolas kontekstā, taču īpaši talanti prasa īpašu attieksmi jau pirmsskolas posmā. Kāda ir situāciju ar neparasti talantīgu bērnu apzināšanu un agrīnu izglītošanu Latvijā. Vai tā ir tikai maksātspējīgo ģimeņu priekšrocība?

Ģimenes studijā diskutē Marika Melne, biedrības "Apdāvināto bērnu fakultatīvā skola" pedagoģe, Rīgas 45. vidusskolas fizikas un dabaszinību skolotāja, Latvijas Universitātes doktorante, Zane Lukeviča, Aizkraukles pagasta pirmsskolas un sākumsskolas skolotāja, ģimenes asistents riska un problēmu ģimenēm, Sabīne Putāne, "Iespējamās misijas" skolotāja vispārējā izglītībā, praktizējoša "Montesori" skolotāja, un Inese Lapsiņa, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore, sertificēts klīniskais un veselības psihologs-pārraugs.

Raidījumā pēdējā laikā esam aktualizējuši tematu par iekļaujošu izglītību bērniem ar izaicinošu uzvedību. Šajās reizēs ik pa laikam izskan jautājums - bet kur tad palikt spējīgajiem, talantīgajiem, apdāvinātajiem bērniem? Vai par viņiem tiks aizmirsts un visa uzmanība tiks tiem, kuri ir agresīvi? Šo raidījumu veltām talantīgajiem un apdāvinātajiem bērniem un viņu izaugsmei jau pirmsskolas izglītības posmā.

Pirmā tipa diabēts diemžēl ir visai izplatīta kaite Latvijā. Tuvojoties Pasaules diabēta dienai, Ģimenes studijā interesējamies, kāda ir šīs saslimšanas izplatība Latvijā bērnu un jaunu cilvēku vidū, kā samazināt riskus kļūt par diabēta slimnieku. Tāpat interesējamies par nesen izveidotu tīmekļa vietni, ko radījušas divas diabēta aprūpes māsas, lai palīdzētu diabēta pacientu vecākiem.

Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas diabēta aprūpes un apmācības māsas Ilze Veilande un Kristīne Kauliņa, ārste-rezidente bērnu endokrinoloģijā Lizete Braivo un tētis Guntis Mūrnieks, viņa 11 gadus vecajai meitai četrus gadus ir diabēts.

Teju aprit divi gadi, kopš pasaule iepazina mākslīgā intelekta rīkus, un kopš tā laika to piedāvājums gājis tikai plašumā. Kāda ir mākslīgā intelekta un tā dažādo rīku līdzšinējā ietekme uz izglītības vidi un procesu? Kas par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām jāzina un jāsaprot vecākiem un skolotājiem? Vai un kā mākslīgā intelekta rīkus šodienas skolā pielieto skolēni?

Ģimenes studijā diskutē: Neils Kalniņš, VAS "Elektroniskie sakari" programmas "Techritory" direktors, Jānis Grēviņš, Augstākās izglītības un zinātnes IT koplietošanas pakalpojumu centra direktors, Jānis Krievāns, "Junior Achievement Latvija" vadītājs, Anda Priedīte, IT Izglītības fonda "(Start(it))" izpilddirektore, un Edīte Sarva, Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe, Latvijas Universitātes doktorante.

Latvijas Radio jubilejas noskaņās Ģimenes studija dodas piedzīvojumā un skan ārpus ierastā formāta, jo šīs piektdienas portretā iepazīstam divas radio darbinieku ģimenes.

Arī Latvijas Radio, kā jau katrā kolektīvā, kolēģu starpā izveidojas partnerattiecības, tiek slēgtas laulības un darba vietā iegūti draugi kļūst par ģimenēm, kas atkal savstarpēji draudzējas. 

Lauri Zvejnieku klausītāji pazīst kā šarmanto rīta programmas Labrīt ilggadējo balsi. Tieši Radio viņš savulaik sastapa savu sievu Eviju, kas arī vairāk nekā 10 gadus strādājusi uzņēmuma juridiskajā daļā. Evija tur savukārt sadraudzējusies ar kolēģi Diānu Pulli, kuras darba stāžs Radio arī mērāms nu jau divos gadu desmitos. Kopā ar savām ģimenēm viņi ir daļa no lielākas draugu kopienas, kas savulaik izveidojusies kā jaunu kolēģu bariņš. Tagad, kad visiem ir ģimenes un bērni, viens no iecienītiem atpūtas veidiem ir regulāri kopīgi pārgājieni dabā. Jo vairāk bezceļu, jo labāk!

Tāpēc saruna ar Lauri, viņa sievu Eviju un dēliem Miķeli un Vili, kā arī Diānu, viņas vīru Jāni un dēlu Jēkabu tiek ierakstīta bezceļu pastaigā pa Vildogas upes ieleju, aplūkojot skaistus smilšakmens atsegumus, meklējot Tildurgas kanjonu un sena pilskalna galā paslēpušos pazemes kambarus.

 

.

Veļu laika noskaņās interesējamies, kā bērnam iemācīt cieņu pret mūsu pašu senču tradīcijām un kā jēgpilni nosvinēt aizgūtos Halovīna svētkus, sabalansējot patērnieciskumu - saldumu un citu iegādāto mantu apjomu, un reizē izbaudot maskošanās prieku? Ģimenes studijā sarunājas Ingus Barovskis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, Katrīna Feldmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra Folkloras un tautas mūzikas eksperte, un Linda Rudene, Leļļu teātra izrādes "Puscilvēki" dramaturģe.

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad būs veltīts veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Kur pēkšņu veselības krīžu gadījumos ģimenes vēršas pēc palīdzības un kāda palīdzība ir nepieciešama - finansiālā, sociālā, psiholoģiskā? Par to diskutējam Ģimenes studijā un uzklausām arī ģimeņu pieredzes stāstus.

Raidījuma viesi: Rūta Dimanta, fonda "Ziedot.lv" vadītāja, Ieva Melne, sertificēta kognitīvi biheiviorālā terapeite, un Agija Saukuma, biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" pakalpojuma "Birojs "Aprūpe mājās" vadītāja.

Pieredzē dalās Sandija Kreišmane. Viņas meita Justīne, kurai ir 21 gads, smagas saslimšanas dēļ nevar dzīvot patstāvīgi. Viņai ir vajadzīga aprūpe un jālieto medikamenti. Tie lielākoties jāapmaksā pašiem, jo meitenei sasniedzot 21 gada vecumu, valsts vairs nenodrošina zāļu līdzmaksājumu. Tāpēc ģimene lūgusi sabiedrības atbalstu. Nepieciešamā summa ir saziedota. Sandija stāsta par ģimenes ikdienu.

Ir arī situācijas, kad bērniem jāaprūpē kāds no vecākiem. Kļūt par vecāku saviem vecākiem ir smagi. Raidījumā uzklausām stāstu par Lilitu Lauzēju. Viņai ir 57 gadi un ģimene lūdz palīdzību operācijai mammai. Stāsta viņas dēls Artūrs.

Par klasiskās mūzikas ietekmi uz cilvēka psihi runāts daudz. Var atrast informāciju tīmeklī, ka tā palīdz izveseļoties, veido muzikālo gaumi, veido harmonisku emocionālo fonu un tamlīdzīgi. Tikpat pozitīvu ietekmi tā atstāj arī uz mazuli, kamēr tas ir mammas vēderā vai arī pirmajos dzīves gados, tāpēc eksperti rosina vecākus atskaņot klasisko mūziku gan mājās, gan arī vest mazos uz viņiem paredzētiem klasiskās mūzikas koncertiem. Cik plašs ir koncertu piedāvājums pašiem mazākajiem, un un vai maziem bērniem ir vieta pieaugušo auditorijai paredzētos klasiskās mūzikas koncertos vakara stundās? Par to diskutējam Ģimenes studijā. Sarunājas Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs, muzikologs Dāvis Eņģelis, komponiste, topošā mūzikas terapeite, mūzikas pedagoģe Gundega Šmite, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra flautists, stāstnieks koncertā "Mazulis ausās, mūziku klausās" Miks Vilsons. Ierakstā uzklausām "Latvijas Koncerti" producenti Karinu Bērziņu.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Natradas Rīntongas (Rienthong) un Roberta Vazdiķa. Pirms sešiem gadiem viņi oficiāli apstiprināja savu kopdzīvi un pirms diviem gadiem pasaulē nāca viņu meitiņa Rasa. Rasa labi pazīst savu Taizemes opi un Natradas ģimeni un draugus Taizemē, kur viņi regulāri viesojas. Kā arī savu Latvijas ģimeni un vecāku draugus Latvijā, jo te viņi pastāvīgi dzīvo.

Rasa runā gan latviešu, gan taju valodā. Saprot arī angļu valodu, jo tā ir viņas vecāku savstarpējā saziņas valoda. Bet dzīve viņiem rit kā jau katrā ģimenē – to piepilda darbs, ikdienas aktivitātes un būšana visiem kopā. Varbūt tās ir vairāk nekā ierasts, jo Roberts strādā attālināti, bet Natrada pēc meitiņas piedzimšanas aizgājusi no darba, lai varētu būt kopā ar Rasu un varētu arī vairāk nodoties savam hobijam. Natrada cep gan garšas, gan dizaina ziņā neparastas kūkas, kas līdzinās maziem mākslas darbiem. Jāpiebilst, Natrada runā latviski, jo pirmo reizi uz Latviju viņa atbrauca 2003. gadā skolēnu apmaiņas programmas ietvaros. Pusgada laikā iemācījās runāt latviski. Natrada arī šeit studējusi, vēlāk te atrada darbu un satika savu otro pusīti.

Tiekamies privātmājā, kur ģimene dzīvo. Pirms sarunas gan ģimene brīdina, ka mājā nav tik liela kārtība kā parasti, jo viņi jau pošas savam kārtējam braucienam uz Taizemi. Latvijā viņi atgriezīsies tikai maijā.

To, ka pašreiz ir skolēnu brīvlaiks, noteikti ir pamanījuši auto vadītāji Rīgā, nav vairs jāstāv sastrēgumos rīta stundas. Vai tas nozīmē, ka vairums ģimeņu, kuriem ir skolas  vecuma bērni, no lielpilsētās ir izbraukuši un arī vecāki paņēmuši atvaļinājumu, lai būtu kopā ar savām atvasēm? Un kā šī nedēļa aizritējusi ģimenēs, kuras nevar atļauties doties ceļojumā, jo vecākiem nepienākas kārtējais atvaļinājums vai arī viņi nevar atļauties doties ārpus Latvijas vairākas reizes gadā? Kāds vispār ir ideāls brīvlaiks, skatoties skolēna acīm, un ko par to saka vecāki.

Ģimenes studijā sarunājas mammas: Ērika Bērziņa, mamma, dzejniece un žurnālu "Mans Mazais" un "Pūcīte" galvenā redaktore, Dana Skara, klīniskā psiholoģe, Dana Narvaiša, pedagoģe un izglītības iniciatīvu vadītāja, Elīna Augustinoviča, solciālā darbiniece, centra "Solis augšup" vadītāja, un Iveta Parravani, biedrības "Debesmanna" dibinātāja.

Šoreiz dodamies ciemos pie Erķu-Ziemeļu ģimenes Rīgā. Alma un Rolands audzina četrus bērnus. Viņi mīt Rīgā, agrāk dzīvojuši Āgenskalnā un joprojām daļa ģimenes ikdienas paiet tur, kur bērni iet skolā un bērnudārzā. Pēdējos gados pamazām – cits ātrāk, cits lēnāk – pierod pie Zolitūdes, jo pārvākušies uz dzīvokli, kur daļu savas bērnības un jaunības pavadījusi Alma.

Ap māju, kur tagad ir ģimenes miteklis, savulaik pašrocīgi vīnstīgas sastādījusi Almas mamma aktrise Maija Apine. Gadu gaitā tās tā sakuplojušas un savijušās ap logiem un lodžiju, ka tagad rada sajūtu – tu atrodies kur citur, ne pilsētas daudzdzīvokļu namā. Visi kopā viņi rūpējas arī par vairākiem mājdzīvniekiem un, kā sarunas gaitā atzīs bērni – grūti pat iedomāties, ka citiem vecāki mājās neļauj ieviest ne kaķīti, ne suni. Ģimenes vecākais dēls Klāvs nopietni aizrāvies ar cirka mākslu un ir viens no veiklākajiem Rīgas cirka skolas žonglieriem.