Esam saņēmuši vairākas ziņas no mūsu klausītājiem vīriešiem, kas mudināja plašāk runāt par topošā tēva lomu dzemdībās. Ko vīrieša klātbūtne dzemdībās nozīmē sievietei, un kā šo pieredzi izjūt paši tēvi? Vai vīrietim būtu jābūt klāt dzemdībās, vai tomēr tas ir katra pāra lēmums? Kā pārim par to runāt un vienoties, ja vēlmes atšķiras? Ģimenes studijā uzklausām dažādas pieredzes un speciālistu viedokļus.

Raidījumā sarunājas Ventspils slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs ginekologs, dzemdību speciālists Sergejs Tarasovs, Rīgas Dzemdību nama vecmāte, klīniskā un veselības psiholoģe Laila Laganovska, kā arī partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode.

Savā pieredzē un atziņās dalās divas ģimenes.

Anna un Gerets Bergesoni ir divi jauni amerikāņi, kas tik ļoti iemīļojuši Latviju, ka pirms vairākiem gadiem lēmuši – tieši šeit būs vislabākā vieta, kur audzināt bērnus. Nevienam no viņiem nav pat attālu radniecības saišu ar Latviju, arī abu darbavieta ar Latviju nav saistīta. Toties abu dēlu sauc Raivo un meitu – Ženija. Un viņiem Latvijā ir, kā paši joko, adoptēta ome", arī vārdā Ženija. Anna aktīvi veido sociālo mediju saturu par to, kā ir būt latvietei nevis pēc izcelsmes, bet izvēles, viņa sapņo iegūt Latvijas pilsonību un abi ar vīru plāno piedalīties nākamajos Dziesmu un deju svētkos, jo abi dejo tautas deju kolektīvā.

Ko mūsdienās nozīmē būt skolotājam? Tas ir arvien izaicinošāks darbs un vienlaikus arī viens no sabiedrības nākotnes pamatiem. Vai skolotājam šodien pietiek labi pārzināt un mācīt savu priekšmetu, vai arī viņam jābūt audzinātājam, padomdevējam un atbalsta personai? Kā mainījušies skolēni, vecāku gaidas un skolotāja ikdiena, kur beidzas pedagoga atbildība un kā lielajā darba slodzē izvairīties no izdegšanas?

Par skolotāja lomu, ikdienas izaicinājumiem, motivāciju un to, kas nepieciešams, lai pedagogi skolā paliktu ilgtermiņā, runājam raidījumā Ģimenes studija.

Kas ir gandarījuma mirkļi un kas lielākie izaicinājumi, sarunā atklāj Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija latviešu valodas un literatūras skolotāja un klases audzinātāja Agnese Puķe, ķīmijas, fizikas un dabaszinību skolotāja Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā Marija Grīnberga, ķīmijas, fizikas un ģeogrāfijas skolotājs Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā Niks Grīnbergs, Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas sporta skolotājs Arvis Sprude un izglītības vadības maģistrs, izglītības projektu vadītājs un pētnieks Indars Kraģis.

Skaidra un bagāta valoda bērnam palīdz ne tikai sarunāties, bet arī formulēt domas, stāstīt un saprast citus, kā arī veiksmīgi mācīties. Kā šo prasmi veicināt ikdienā un cik liela nozīme ir ģimenē dzirdētajai valodai, grāmatām, skolai un ekrāniem? Vai bērna valodu iespējams mērķtiecīgi izkopt, un vai var pienākt brīdis, kad to darīt jau ir par vēlu? Par to saruna Ģimenes studijā.

Analizē Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociētā profesore, grāmatu autore Gunta Siliņa-Jasjukeviča, neiropsiholoģe LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore Anita Zdanoviča, logopēde, divu meitu mamma, Runas un valodas centra izveidotāja Līga Janovska un Mārupes pamatskolas sākumskolas skolotāja Viktorija Zemīte-Morozova.

Ierakstos uzklausām pieredzes stāstus.

Zinību dienā dodamies uz Aglonas vidusskolu, kur jaunais mācību gads sākas ar satraukumu, prieku par satikšanos un ierasto pirmās skolas dienas rosību. Skolēni šeit apgūst arī speciālās izglītības programmas, bet pēc stundām iesaistās dažādās interešu izglītības nodarbībās no folkloras līdz robotikai. Daļai skolēnu skola ir arī dzīvesvieta – dienesta viesnīcā uzturas bērni no tālākām apdzīvotām vietām.

Taču šogad līdzās svētku sajūtai aktuāls ir arī jautājums par drošību. Kā Aglonas vidusskola ir gatava rīkoties iespējama gaisa apdraudējuma gadījumā un kā šādā situācijā tiktu organizēts mācību process? Par to sarunas ar skolēniem, pedagogiem un skolas vadību Ģimenes studijā.

Ja bērns iepriekš ir piedzīvojis grūtības ģimenē, konfliktus vai noraidījumu no vienaudžiem, neveiksmes mācībās vai citus smagus dzīves brīžus, atgriešanās skolā pēc vasaras ne vienmēr ir viegla un priecīga. Tā var raisīt satraukumu un bažas par to, vai iepriekš piedzīvotās grūtības neatkārtosies. 

Raidījumā analizējam, kā veidojas bērna psiholoģiskā noturība un ko vecāki var darīt, lai bērns grūtībās nevis salūztu vai censtos no tām izvairīties, bet spētu tās izturēt un no pieredzētā mācīties.

Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone un Rīgas 84. vidusskolas izglītības un skolu psiholoģe Evita Karpoviča.

Kā savu ikdienu izdzīvo Eleonora Beatrise un Edgars Stradi un viņu gadu un septiņus mēnešus vecais dēls Everts? Tā kā Edgaram sanāk daudz uzturēties ārpus Latvijas, Eleonorai Beatrisei šajos brīžos nākas tikt galā ar mājas soli vienai. „Galvenais ir nebaidīties palūgt palīdzību,” viņa saka. „Mums ir paveicies, ka mums ir daudz tādu cilvēku apkārt, ko varam saukt par draugiem un ģimeni,” viņš piebalso. Varot būt droši, ka palīdzīgs plecs vienmēr atradīsies.

Abi cenšas dzīvot ar prieku – gan doties pārgājienos, gan piedalīties kopīgās sportiskās aktivitātēs, gan aizvadīt dzirkstošus mirkļus kopā ar draugiem. Atklātā un sirsnīgā sarunā pāris atklāj arī stāstu par kādu īpašu dziesmu, kas jaunajai ģimenei pavēra jaunu kopīgā ceļa posmu, kad viņiem pievienojās mazais Everts.

Jauniešu vidū šobrīd valda tendence, proti, izteikta vēlme būt teicamā fiziskā formā, spēcīgam, ar izteiksmīgu muskuļu reljefu, kā arī pēc treniņiem sporta zālē ātri redzēt rezultātus. Ietekmējoties no sociālajiem medijiem, pusaudži šī mērķa vārdā nolemj papildus lietot proteīna pulveri, kreatīnu, aminoskābes.

Par un pret uztura bagātinātājiem jauniešu sportā runājam ar rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciālisti Diānu Jakuboviču, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta pārbaužu centra vadītāju Baibu Norīti Lapsiņu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura izpētes laboratorijas jaunāko pētnieci, RSU Ģimenes veselības centra uztura speciālisti Laimu Kampu, sazināmies arī ar fitnesa treneri Sandiju Gotmani un uzklausām Sebastianu, kurš lieto uztura bagātinātājus.

Bērna adaptācija bērnudārzā: vai šajā jomā nepieciešamas kādas vienotas vadlīnijas?

Par to spriežam Ģimenes studijā, kurā viesojas bērnu psiholoģe Simona Dimanta, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Jurgenberga, PII "Preiļu Brīvā skola" direktore Daiga Koļesņičenko, Ozolnieku Pirmsskolas izglītības iestāde "Pūcīte" direktore Jolanta Kupriša, sazināmies arī ar Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas docenti Agritu Tauriņu.

Jaunais mācību gads bērnam var būt gan aizraujošs, gan satraucošs, un arī vecākiem tas bieži nāk ar savām gaidām un bažām. Kā atbalstīt bērnu, neradot lieku spiedienu? Kā runāt par skolu, sekmēm un sasniegumiem tā, lai bērns justos sadzirdēts un iedrošināts?

Ģimenes studijā Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo, Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange un Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas sākumskolas skolotāja Annija Vilnīte.

Ierakstā uzklausām arī vecākus Ievu Kivlenieci un Andri Tihomirovu, kuri šoruden jau kļūst par otrklasnieku vecākiem. Kādas ir viņu galvenās atziņas pēc pirmā bērna skolas gada, un ko viņi iesaka topošajiem pirmklasnieku vecākiem?