Vai spējam mainīties kā cilvēki kāda cita dēļ, jo īpaši, ja runa ir par attiecībām? Vai, cik ļoti un cik tas vispār ir iespējams? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihodinamiskās psihoterepijas speciāliste, supervizore un psiholoģe Benita Griškeviča.

Ievadam kāds stāsts: "Viņi iepazinās uz ielas. Neticamā kārtā, kas gandrīz neliekas vairs iespējams mūsdienās. Viņš gaidīja autobusu, viņai nokrita šalle. Viņš to pacēla un pasniedza viņai. Un acumirklī, paskatoties uz šo jauno sievieti, domāja - tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Viņi sāka tikties, un šķita, ka viss ir labi. Tomēr pēc pāris gadiem izšķīrās. Draugi jautāja: kāpēc gan, jūs likāties tik iemīlējušies? Un viņi abi katrs savam draugu pulciņam atbildēja: mēs bijām pārāk atšķirīgi, un tas otrs negribēja mainīties."

Runājam par to, vai ir iespējams mainīties vai arī iespējams mainīties attiecībās kāda dēļ un vai mēs vispār to spējam darīt? Kas ir tas, ko mēs sagaidām no tiem citiem mūsu dzīvē?

Kā motivēt sevi pārmaiņām un kā plānot pārmaiņas jaunam dzīves cēlienam, lai nepiedzīvotu vilšanos un pašas pārmaiņas nestu gandarījumu. Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags un klīniskais un veselības psiholoģe, izglītības un skolu psiholoģe Signe Knipše.

Šajā raidījumā vairāk runājam par to, kā pašiem izvirzīt sev mērķus, kā mēģināt noturēt motivāciju, un arī, protams, par to, kā saglabāt savu ceļu, kuru esam izvēlējušies iet, jo reizēm tas nemaz nav tik vienkārši. Jauns gads sniedz it kā jaunas iespējas, tajā pašā laikā nav jau nemaz tik viegli.

Kas ir mākslas terapija un ko tā var dot. Kādi ir mākslas terapijas veidi un kā tie var dažādos veidos palīdzēt cilvēkiem uzlabot dzīvi, veselību un attiecības - gan ar sevi, gan pasauli. Raidījumā Vai tas ir normali? skaidro sertificēta mākslas terapeite, Rīgas stradiņa universitātes lektore Inga Bitēna.

Kā maģiskā domāšana ietekmē cilvēku lēmumu pieņemšanu un uzvedību, kādās situācijās maģiskā domāšana izpaužas un kad tā var liecināt par nopietnām problēmām. Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psihoterapeits, ārsts-psihiatrs Artūrs Utināns.

Svētku laiks ir ne tikai skaists un cerību pilns, bet dažreiz rada papildus spriedzi. Kā piedzīvot svētkus, spējot izvairīties no emocionāliem sarežģījumiem, skaidrojam raidījumā Vai tas ir normāli?. Iesaka ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapijas rezidente Kristīne Lacombe.

Ziemassvētki bieži tiek dēvēti par gada gaišāko un siltāko laiku, taču realitātē daudziem cilvēkiem tie nāk komplektā ar steigu, nogurumu, ar spriedzi ģimenē un arī ar tādu izjūtu, ka vajadzētu justies priecīgāk, nekā patiesībā jūtamies, bet īstu prieku nevar ne sataustīt, ne sajust. Kāpēc svētki dažkārt kļūst par emocionālu pārbaudījumu, kā saglabāt mieru, ja gaidas ir daudz, bet resursu maz, un kā svinēt tā, lai svētki patiešām sniegtu atjaunošanos, nevis izsīkumu?

Kā mūsdienās veidojas cilvēka un uztura attiecības - kāda ir uztura psiholoģiskā nozīme un filozofija? Vai to var izmantot arī, lai sasniegtu psihoemocionālu un fizisku līdzsvaru? Raidījumā Vai tas ir normāli? saruna ar uztura speciālisti Evu Šmiti.

Ja cilvēka attiecības ar ēdienu būtu stāsts, tad kādi ir tie biežākie stāsti, ar kuriem tu saskaries?

Eva Šmite: Laikam tie stāsti nav tik skaisti, kā es par viņiem gribētu domāt. Ja jautājums būtu - kādus  stāstus es gribētu dzirdēt, tad tie noteikti būtu patīkami, baudpilni, krāsaini, iedvesmojoši. Savukārt tie stāsti, kurus es savā darbā dzirdu biežāk, ir ar trauksmes pieskaņu, ar vainas sajūtu, ar kaunu, pārdzīvojumiem. Vairāk tādā negatīvā gultnē, kā normā nevajadzētu būt.

Izklausās, ka ir daudz grūtu lietu.

Eva Šmite: Stāsti ir smagi, pat ja tie tiek stāstīti it kā viegli - man tā vienkārši ir. Tā nevajadzētu būt. Mans uzdevums ir palīdzēt tos stāstus kaut kā mainīt, uzlabot, lai tie ir pozitīvāki, priecīgāki un baudāmāki.

Supervīzijas ir lielisks resurss, lai atrastu paņēmienus, kā labāk veidot attiecības darba vidē, līdzsvarotu dzīvi un iepazītu sevi. Par supervīzijām runājam raidījumā Vai tas ir normāli? ar psiholoģi un supervizori Ilzi Dreifeldi.

Kā tikt galā ar uzmācīgām domām, kuras nekā nepamet prātu un jo īpaši traucē spriedzes brīžos, kad atkal un atkal pārdomājam kaut ko, par ko raizējamies. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.

Reizēm ir tā, ka prātu pārņem kāda doma, un tad to ir ļoti grūti aizgaiņāt, atkal un atkal tā atgriežas. Protams, var arī būt tā, ka tā ir kādā ziņā pamatota, bet var arī gadīties tā, ka doma šķiet kā tiešām nelūgta viešņa, kas ir savā ziņā iracionāla, un tomēr nekādi neizdodas no tās tikt vaļā. 

Tāpēc raidījumā runājam par to, kā tas nākas, ka reizēm mūs pārņem uzmācīgas domas, un reizēm tās ir arī tādas ļoti biedējošas. Ko darīt, kā ar tādām domām tikt galā? Un kas vispār ir uzmācīga doma - kā to saprot psiholoģijā un psihoterapijā?

Kā būt kopā ar cilvēku, kuram ir kāds psihisks traucējums vai grūtības? Un kā vislabāk palīdzēt, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Kā ir būt blakus reizēm ilgi vai pat pastāvīgi cilvēkam, kuram ir kāda vai nu psihiska problēma, vai arī psihoemocionālais stāvoklis ir ilgstoši tik ļoti mainīts, ka tas varētu būt arī sarežģīti tiem cilvēkiem, kas ir blakus, saprast vai arī izdomāt, kā ar to būt, kā pareizāk reaģēt. Vai cilvēki pie psihoterapeita arī vēršas ar jautājumu, piemēram, ka ir tuvinieks, kuram ir sarežģījumi, un es saprotu, ka viņam ir grūti, bet es nezinu, ko darīt, kā būt?

Cik liela nozīme ir vārdiem, kurus lietojam – to kognitīvajai jēgai un domu saturam, ko ar vārdu palīdzību veidojam. Kā uz vārdiem reaģējam mēs paši un citi cilvēki? To raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe, Dr. psych, rakstniece Marika Bērtule.

Droši vien tas veids un tas vārds, ko izvēlamies, lai uzrunātu kādus cilvēkus savā dzīvē, noteiks arī to, kā viņi uztvers šo vārdu, ko viņi ar to sapratīs un kā viņi, iespējams, pēc tam uz to reaģēs. Un kā viņi izturēsies. Raidījumā saruna par vārdiem, par vārdu saturu, arī par tā saucamo kognitīvo daļu. Mēģināsim izpētīt kas ir saistītas ar pašu valodu un arī ar to, kā mēs uztveram to, kas tiek teikts, un, iespējams, arī mūsu atmiņā reizēm kavējas kādi vārdi, kuriem ir īpaša nozīme.