Terapeitiskās grupas ar dažādiem mērķiem ir arī ļoti iecienīta un pasaulē populāra prakse. Ko var gūt no darba terapeitiskā grupā, ko no tās sagaidīt un cik dažādas ir iespējas, ko izmantot, noskaidrosim raidījumā Vai tas ir normāli?. Plašāk stāsta klīniskā psiholoģe, supervizora un arī psihodrāmas psihoterapijas speciāliste Jolanta Baltiņa.

Raidījuma viešņa daudz strādā ar grupām, un pieredze noteikti ir dažāda un ir arī dažādas situācijas piedzīvotas. To arī pārrunāsim, jo grupas darbs tāds formāts, kas vienlaikus var būt ļoti atbalstošs, bet var reizēm būt arī izaicinošs, jo cilvēks vairs nav tikai viens pret vienu ar speciālistu, ar ko notiek darbs, bet viņš ir attiecībās, kurās atspoguļojas arī viņa grūtības un arī resursi. Tas jau ir citādāk. Sarunā pētīsim, kā tas notiek.

Iesākumā par to, kas vispār ir grupu darbs. Domājot par terapiju, visbiežāk cilvēkiem tas saistās ar to, ka ir speciālists - psihoterapeits vai ārsts-psihoterapeits, vai varbūt psihologs un es. Bet grupa?

Parasti terapeiti strādā ar grupām, kurā 8-10 cilvēku. Jā, tas vairs nav viens pret vienu, tāpēc arī veidojas dažādas attiecības, tur ir viens speciālists un vairāki dalībnieki kopā. Reizēm cilvēku darbu grupā izvēlas, jo tā ir jauna, nezināma pieredze, viņš nezina, ko varēs piedzīvot. Ir cilvēki, kam bijusi sāpīgā iepriekšējā pieredze dzīves grupā, tāpēc viņš izvēlas psihoterapeitisko grupu, jo tur ir droša vide, kur piedzīvot attiecības citādā formā.

Kā pārvarēt bailes un nedrošību dažādās situācijās un spēt atrast jēgpilnu skaidrojumu savai dzīvei arī tad, kad tas liekas grūti vai gandrīz neiespējami? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, eksistenciālās psihoterapijas speciāliste Ieva Guļāne.

Zirgi ir ne tikai majestātiski un gudri dzīvnieki, bet var palīdzēt pārvarēt emocionālas grūtības vai palīdzēt uzlabot mentālo veselību. Kā tieši, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro izglītības zinātņu doktore un klīniskā un izglītības jomas psiholoģe un arī KB psihoterapijas speciāliste Baiba Blomniece-Jurāne un psiholoģe un eksistenciālās psihoterapijas speciāliste un, protams, vēl viens cilvēks, kurš strādā ar zirgiem, Dace Kačkāne.

Pirmo reizi šī raidījuma vēsturē aktualizējam tematu, kas saistīts ar zirgiem. Runājam par zirgu terapiju, par zirgu asistētu procesu un cik dažāds tas varētu būt. Kā arī mēģinām izpētīt, cik ļoti zirgs, ienākot mūsu dzīvē, varētu mainīt mūsu attiecības gan pašiem ar sevi, gan ar pasauli, gan ar citiem cilvēkiem un arī ar zirgu, kurš, protams, ir aktīvi iesaistīts  šajā procesā. Kāda nozīme ir zirgam cilvēka dzīvē, kādas attiecības varētu veidoties ar šo dzīvnieku, kāpēc tas ir nepieciešam un kāda tam ir jēga?

Vai spējam mainīties kā cilvēki kāda cita dēļ, jo īpaši, ja runa ir par attiecībām? Vai, cik ļoti un cik tas vispār ir iespējams? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihodinamiskās psihoterepijas speciāliste, supervizore un psiholoģe Benita Griškeviča.

Ievadam kāds stāsts: "Viņi iepazinās uz ielas. Neticamā kārtā, kas gandrīz neliekas vairs iespējams mūsdienās. Viņš gaidīja autobusu, viņai nokrita šalle. Viņš to pacēla un pasniedza viņai. Un acumirklī, paskatoties uz šo jauno sievieti, domāja - tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Viņi sāka tikties, un šķita, ka viss ir labi. Tomēr pēc pāris gadiem izšķīrās. Draugi jautāja: kāpēc gan, jūs likāties tik iemīlējušies? Un viņi abi katrs savam draugu pulciņam atbildēja: mēs bijām pārāk atšķirīgi, un tas otrs negribēja mainīties."

Runājam par to, vai ir iespējams mainīties vai arī iespējams mainīties attiecībās kāda dēļ un vai mēs vispār to spējam darīt? Kas ir tas, ko mēs sagaidām no tiem citiem mūsu dzīvē?

Kā motivēt sevi pārmaiņām un kā plānot pārmaiņas jaunam dzīves cēlienam, lai nepiedzīvotu vilšanos un pašas pārmaiņas nestu gandarījumu. Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags un klīniskais un veselības psiholoģe, izglītības un skolu psiholoģe Signe Knipše.

Šajā raidījumā vairāk runājam par to, kā pašiem izvirzīt sev mērķus, kā mēģināt noturēt motivāciju, un arī, protams, par to, kā saglabāt savu ceļu, kuru esam izvēlējušies iet, jo reizēm tas nemaz nav tik vienkārši. Jauns gads sniedz it kā jaunas iespējas, tajā pašā laikā nav jau nemaz tik viegli.

Kas ir mākslas terapija un ko tā var dot. Kādi ir mākslas terapijas veidi un kā tie var dažādos veidos palīdzēt cilvēkiem uzlabot dzīvi, veselību un attiecības - gan ar sevi, gan pasauli. Raidījumā Vai tas ir normali? skaidro sertificēta mākslas terapeite, Rīgas stradiņa universitātes lektore Inga Bitēna.

Kā maģiskā domāšana ietekmē cilvēku lēmumu pieņemšanu un uzvedību, kādās situācijās maģiskā domāšana izpaužas un kad tā var liecināt par nopietnām problēmām. Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psihoterapeits, ārsts-psihiatrs Artūrs Utināns.

Svētku laiks ir ne tikai skaists un cerību pilns, bet dažreiz rada papildus spriedzi. Kā piedzīvot svētkus, spējot izvairīties no emocionāliem sarežģījumiem, skaidrojam raidījumā Vai tas ir normāli?. Iesaka ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapijas rezidente Kristīne Lacombe.

Ziemassvētki bieži tiek dēvēti par gada gaišāko un siltāko laiku, taču realitātē daudziem cilvēkiem tie nāk komplektā ar steigu, nogurumu, ar spriedzi ģimenē un arī ar tādu izjūtu, ka vajadzētu justies priecīgāk, nekā patiesībā jūtamies, bet īstu prieku nevar ne sataustīt, ne sajust. Kāpēc svētki dažkārt kļūst par emocionālu pārbaudījumu, kā saglabāt mieru, ja gaidas ir daudz, bet resursu maz, un kā svinēt tā, lai svētki patiešām sniegtu atjaunošanos, nevis izsīkumu?

Kā mūsdienās veidojas cilvēka un uztura attiecības - kāda ir uztura psiholoģiskā nozīme un filozofija? Vai to var izmantot arī, lai sasniegtu psihoemocionālu un fizisku līdzsvaru? Raidījumā Vai tas ir normāli? saruna ar uztura speciālisti Evu Šmiti.

Ja cilvēka attiecības ar ēdienu būtu stāsts, tad kādi ir tie biežākie stāsti, ar kuriem tu saskaries?

Eva Šmite: Laikam tie stāsti nav tik skaisti, kā es par viņiem gribētu domāt. Ja jautājums būtu - kādus  stāstus es gribētu dzirdēt, tad tie noteikti būtu patīkami, baudpilni, krāsaini, iedvesmojoši. Savukārt tie stāsti, kurus es savā darbā dzirdu biežāk, ir ar trauksmes pieskaņu, ar vainas sajūtu, ar kaunu, pārdzīvojumiem. Vairāk tādā negatīvā gultnē, kā normā nevajadzētu būt.

Izklausās, ka ir daudz grūtu lietu.

Eva Šmite: Stāsti ir smagi, pat ja tie tiek stāstīti it kā viegli - man tā vienkārši ir. Tā nevajadzētu būt. Mans uzdevums ir palīdzēt tos stāstus kaut kā mainīt, uzlabot, lai tie ir pozitīvāki, priecīgāki un baudāmāki.

Supervīzijas ir lielisks resurss, lai atrastu paņēmienus, kā labāk veidot attiecības darba vidē, līdzsvarotu dzīvi un iepazītu sevi. Par supervīzijām runājam raidījumā Vai tas ir normāli? ar psiholoģi un supervizori Ilzi Dreifeldi.