Zinātne vai muļķības

Tavas izvēles vairs nav tavas, un tīmeklis vairs nav vieta, kur cilvēkiem digitāli satikties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Vismaz tā apgalvo mirušā interneta teorija – lielāko daļu satura un aktivitātes tīmeklī nu ģenerējot boti, nevis dzīvi cilvēki. Tie izspieduši mūs no aprites, padarījuši par patērētājiem un stūrē savu radītāju iecerētā virzienā. Vai pēdējais laiks izdzēsties no sociālajiem tīkliem, aizlīmēt visas viedtālruņa kameras vai vēl labāk – nopirkt “podziņu” telefonu? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runāsim ar kibedrošības ekspertu Kirilu Solovjovu un mākslīgā intelekta pētnieci Aigu Andrijanovu. #SIF_MAF2024

Aprit gads, kopš raidījums “Zinātne vai muļķības” klausāms ne tikai populārākajās podkāstu platformās, bet arī skatāms video formātā. Lieli svētki prasa lielas svinības, un kur nu vēl svinīgāk par epizodi pašā Rīgas pilī. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atskatāmies uz tematiem, ko aizvadītā gada laikā esam šķetinājuši kopā ar dažādu jomu ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem. Tostarp pajautājām arī šo to par prezidenta ikdienu, kas parasti oficiālos paziņojumos un preses konferencēs neizskan.

Kāpēc sieru ar pelējumu ēst drīkst, bet sapelējušu maizi vai ievārījumu jāsviež pa taisno miskastē? Un ko iesākt ar vecu biezpienu? Vai drīkst sacept pankūkās? Sen daudzinātais trīs sekunžu likums, ēdienam nokrītot zemē – mīts vai patiesība? Šajā epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, runājam par visu, kas saistīts ar drošu uzturu.

Debesis šodien aizdomīgi daudz sašvīkātas! Agrāk tā nebija! Droši vien globālisti atkal indē cilvēkus! Bet varbūt aiz tā visa stāv āpsis, kas pirms daudziem gadiem tramvaja pieturā Liepājā “hibernējās”. Vismaz tāda ir podkāsta “Zinātne vai muļķības” vadītāja Jāņa viena no teorijām. Patiesībā jau āpsis bija miris, bet lidmašīnu atstātās inversijas gāzu sliedes debesīs bija arī agrāk un būs arī nākotnē. Tā ir vienkārši fizika. Gluži tāpat kā sazvērestības teorijas bija un būs – tās palīdz skaidrot sarežģīto pasauli un reizēm sniedz dīvainu komfortu un kontroles sajūtu. Pat ja tici, ka ļauna elite tevi visu laiku mēģina nobendēt. Par to jaunākajā raidījuma epizodē runājam ar dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un “Re:Check” vadītāju Evitu Puriņu. #SIF_MAF2024

Kurš gan negrib novecot skaisti un būt vesels arī tad, kad matos iemeties sirmums? Anti-age industrija sola virkni risinājumu, lai labi izskatītos gan virsbūve, gan arī motors kalpotu lieliski. Taču ir arī satraucoši trendi, kad par novecošanu sāk uztraukties tie, kam par to vēl nebūtu jādomā. 10-14 gadus vecas meitenes, influenceru mudinātas, aizvien biežāk sāk lietot nobriedušai ādai paredzētu kosmētiku, un sekas var būt nepatīkamas. Par to, kā mēģināt saglabāt jaunību droši un ar samērīgiem līdzekļiem, iztaujājam dermatoloģi Laumu Valeini un kardiologu Robertu Federu. Vai korejiešu kosmētika palīdzēs? #SIF_MAF2024

Cik daudz kafijas dienā ir par daudz? Vai kofeīnu var uzskatīt par narkotiku un atkarību izraisošu vielu? Un kādas būs sekas, ja pāršausi pār strīpu un kofeīnu pārdozēsi? Un kāda ir šī dzērina uzturvērtība – palīdz tas notievēt vai nē? Galu galā, kāpēc daudziem pēc rīta kafijas drīz vien jādodas uz tualeti? To visu šajā raidījuma “Zinātne vai muļķības” epizodē taujājām uztura speciālistei Agnesei Ozoliņai un neirologam Kristapam Jurjānam. #SIF_MAF2024

Izrādās, ka miega speciālistu ieskatā likt bērniem celties tik agri no rīta un pusaizmigušiem skolas solā mēģināt koncentrēties uz jaunas informācijas “uzsūkšanu” vai vēl trakāk – pierādīt savas zināšanas kontroldarbā – ir sava veida legāla spīdzināšana. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pievēršamies miegam un iztaujājam speciālistes par visu galveno, sākot no perfektā naktsmiera ilguma un ideālā diendusas ilguma, līdz pat pareizajām un nepareizajām pozām miegam un tam, cik īsti lietderīgi ir bezrecepšu uztura bagātinātāji, piemēram, miega hormons melatonīns. #SIF_MAF2024

Ik pa laikam medijos pavīd ziņas, ka Zemei atkal “biedējoši tuvu” garām lidos Eifeļa torņa vai cita labi atpazīstama objekta izmēra asteroīds. Parasti gan “biedējoši tuvu” nozīmē desmitiem tūkstošus kilometru, un šī objekta trajektoriju speciālisti jau sen izskaitļojuši. Taču kādu dienu tomēr kāds kosmosa klintsbluķis var parādīties pēkšņi, un būsim dinozauru lomā. Ja vēl netālu notiek pārnovas eksplozija, kas Zemi varētu pilnībā sterilizēt... Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājam astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu par veidiem, kā kosmoss var mūs nogalināt. #SIF_MAF2024

Jebkurā citā valstī, pievakarē satiekot mežā cilvēku ar nazi rokā, visdrīzāk jābēg. Latvijā? Visticamāk, nazis rokā ir arī tev pašam, jo esi devies sēņu medībās. Neliels kašķis gan tāpat var sanākt, jo kārtīgs sēņotājs savas slepenās vietas nebūs gatavs atdot bez cīņas. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē mikoloģe mums stāsta par raganu apļiem un to vai, var izaudzēt gailenes mazdārziņā un beku podā uz palodzes. Savukārt toksikologs pastāstīs par to, kuras sēnes labāk neēst, ja nevēlies tēlot Jēzu un no septītā stāva loga lidot uz mežu, lai ielaistu tajā vāveres. #SIF_MAF2024

Jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs pamatīgu ažiotāžu sacēla Jaunzēlandes svarcēlāja Lorela Habarda, kas startēja sieviešu kategorijā un bija pirmā transpersona olimpisko spēļu vēsturē. Klāt ir nākamie lielie sporta svētki, un arī pirms Parīzes spēlēm raisās debates par to, vai sportam jākļūst iekļaujošākam. Tāpēc podkāstā “Zinātne vai muļķības” aicinājām viesos endokrinoloģi Unu Gailišu un biologu Aivaru Cīruli, lai noskaidrotu – vai transpersonas sportā negrauj godīgu konkurenci. #SIF_MAF2024