Nākotnes kapitāls

Pēdējie pieci gadi pasaulē aizvadīti konstantā nepatīkamu pārsteigumu mutulī – pandēmija, karš, inflācija, procentu likmju kāpumi un mazākas ar to saistītas ķibeles. Baltijas finanšu vērotāji atzīst, ka tas viss atstājis nospiedumu. Tomēr, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" iezīmēja eksperti no visām trim valstīm, viss nav tik slikti. Lai gan "MSCI World" indeksā esat turpat, kur augsta riska valstis, piemēram, Šrilanka, spožā nākotne ir iespējama. Raidījums notiek angļu valodā.

Pensijas krājas ASV. Ja, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr nav skaidrs, kāpēc amerikāņu izvēle vēlēšanās ir svarīga, vērts atgādināt, ka vismaz daļa no Latvijas pensiju uzkrājumiem ir ieguldīta tieši ASV tirgos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Turklāt tas, kurš būs Baltā nama saimnieks, var ietekmēt arī to, cik daudz ārvalstu investīciju ieplūdīs pie mums un kaimiņiem.

Daļai strādājošo pensijas jautājums ir vienaldzīgs, jo, kā liecina bankas "Citadele" aptauja, apmēram 10% nemaz netic, ka tādu saņems. Savukārt citus ir samulsinājusi valdības vēlme reformēt to, cik naudas aiziet pensiju 2. līmenī. Par to un kopējo situāciju pensiju pārvaldīšanā raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "CBL Asset Management" vadītājs Kārlis Purgailis.

Ieguldīja un aizmirsa. Pēc desmit gadiem, kad apskatījās, kas ir sakrājies, atklājās patīkams pārsteigums, kas tad arī komunikācijas aģentūras "Olsen + Partners" partneri un komunikācijas eksperti Olgu Kazaku padarīja par investori, kura ne tikai pati iegulda, bet arī cenšas izglītot savu meitu, lai tā pēc iespējas ātrāk saskatītu "salikto procentu maģiju". Par savu pieredzi un savu skatījumu uz naudu viņa stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls". 

Latvija savā ziņā ir uzskatāma par aizdevumu platformu sektora pionieri, šeit tapuši vairāki nu jau starptautiski zināmi uzņēmumi. Taču pēdējos gados, šķiet, to skaits ir strauji audzis, tāpēc "Nākotnes kapitālam" radās jautājums – vai konkurence ir laba vai slikta un kuru platformu tad no visām investoriem vajadzētu izvēlēties? Par to raidījumā stāstīja "Twino", "Capitalia" un "Nectaro" vadītāji.  

Baltijas biržu gan karš Ukrainā, gan ekonomiskie apstākļi ir pamatīgi paplosījuši, akciju cenas kritušās, investori, kas pēdējos gados iegādājušies akcijas sākotnējos piedāvājumos, šobrīd ir mīnusos. Raidījums "Nākotnes kapitāls" pētīja, vai tiešām ir tik slikti, kā šķiet, un īpašu uzmanību pievērsa uzņēmumiem, kas ir iekļauti "Nākotnes kapitāla" portfeļos, apskatot to akciju cenas, biznesa rādītājus un analītiķu secinājumus.

"Visvairāk kaitina demagoģija, kas nāk no cilvēku puses, kuriem vajadzētu zināt labāk," par ieplānotajām izmaiņām proporcijā starp iemaksām 1. un 2. pensiju līmenī saka finanšu pratības eksperts Toms Kreicbergs. Viņš, tāpat kā "SEB bankas" pārstāvis Jānis Rozenfelds, raidījumā "Nākotnes kapitāls" kritizēja valdības plānus, iezīmējot loģikas kļūdas, ko politiķi pieļauj.

Varētu būt viens no lielākajiem vietējiem IPO, kāds bijis pēdējā laikā, par septembra beigās paredzēto startu Rīgas un Frankfurtes biržās saka "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics. Viņš uzskata, ka uzņēmumam būs vieglāk pārliecināt starptautiskos investorus, jo liela daļa biznesa operāciju ir ārpus Baltijas, kur pēdējos gados ārvalstu naudas plūsma ir mazāka, ārzemniekiem baidoties par Krievijas uzsākto karadarbību reģionā.

Neskatoties uz to, ka vairums Rīgas biržā kotēto uzņēmumu ir savas nozares līderi, kas ikgadu uzrāda stabilus finanšu rezultātus un regulāri demonstrē izaugsmi, vietējo investoru naudiņa to akcijās neplūst. Akciju cenas tikai krīt un krīt jau vairāk nekā gadu. Vai un kā pārliecināt vietējos ieguldīt pašmāju līderos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda "Virši-A", "Indexo" un "DelfinGroup" vadītāji.

Ārvalstu investoru nauda Baltijas akciju tirgū nekad nav strauji plūdusi, jo tirgus ir mazs, bet šobrīd tā ir pavisam apstājusies, neskatoties "Covid-19" laikā pieredzēto izaugsmi, kas apsteidza pasaules lielākos indeksus. "Investoru kluba" vadītājs Kaspars Peisenieks stāsta, ka tas saistīts ģeopolitiku, bet vietējā nauda plūst uz ārzemēm, jo igauņi ir "apdedzinājušies".