Nākotnes kapitāls

Banka pamana aizdomīgu pārskaitījumu, zvana klientam un mēģina darījumu apturēt. Klients atbild: “Nē, jūs neesat no bankas, jo es jau runāju ar banku pa telefonu.” Kamēr īstā banka pārliecina, ka tā tiešām ir banka, krāpnieki turpina darbu. Šāda situācija nav izņēmums, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis. Tieši tāpēc bankas ar mākslīgā intelekta palīdzību gadu no gada nosargā aizvien vairāk naudas, bet iedzīvotāju zaudējumi gandrīz nemainās.

Zvērināta advokāte un mākslas mecenāte Vita Liberte stāsta, ka ikdienā dzīvo datu un racionālu lēmumu pasaulē. Tomēr vārdu “investīcija” blakus mākslai likt viņai ir grūti. “Es sevi nesaucu par investori mākslā, bet jūs būsiet pārsteigti, ka mākslu var izteikt “ekselī”,” raidījumā “Nākotnes kapitāls” saka mecenāte. Pēc viņas vērtējuma, Latvijā ir tirgus, kurā muzeja līmeņa darbus izsolēs joprojām var nopirkt ļoti lēti, un tā ir iespēja, ko šobrīd vien retais izmanto.

"Andeles Mandeles" radītāja un viesnīcu īpašniece stāsta, kāpēc nepērk vērtspapīrus, kāpēc vārdu "risks" aizstāj ar "avantūru" un ko viņai iemācīja "trekno" gadu nekustamā īpašuma drudzis.

Kad "Nākotnes kapitāla" studijā viesojas uzņēmēji, uz jautājumu par portfeli bieži dzirdam: pārsvarā nauda aiziet atpakaļ biznesā. Toms Augustāns, tekstila tīrīšanas uzņēmuma "Baltā" izveidotājs, rīkojas citādi. Savu uzņēmumu viņš uzskata par augsta riska likmi, tāpēc tam vajadzīgs atsvars. Viņa gadījumā tas ir viens indeksu fonds, kas iegulda visā pasaulē. Raidījumā Augustāns stāsta, kā no izsolēs pirktiem dzīvokļiem nonāca pie pasīvas investēšanas un kāpēc vienkāršība viņam ir svarīgāka par skaistiem cipariem.

Viens jautājums, viens uzņēmums, vieni un tie paši finanšu dati. Tomēr mākslīgā intelekta rīks dažādos brīžos un dažādās dienās parādīs dažādas akcijas mērķa cenas. Ar šādu piemēru finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks lekcijās studentiem demonstrē, kas notiek, ja akciju analīzi uztic mākslīgajam intelektam. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viņš stāsta, kur MI rīki investoram patiešām ietaupa laiku un kur tie var novest lamatās.

Vēl pirms gada šķita, ka drīzumā kredītu maksājumi varētu sarukt, taču tagad finanšu tirgi rēķinās ar jaunu procentlikmju kāpumu. Līdz nākamā gada beigām tās varētu pieaugt vēl par aptuveni vienu procentpunktu. To diktē ģeopolitiskā spriedze – karš Irānā un traucētā kuģošana pasaules tirdzniecības ceļos ir sadārdzinājusi naftu. Augošās energoresursu izmaksas nenovēršami sāk parādīties mūsu ikdienas tēriņos un pakalpojumu rēķinos. Kā šādos apstākļos pasargāt savu kapitālu un rīkoties investoriem, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" eksperts Oļegs Andrejevs. Raidījuma otrajā daļā vadītāji tradicionāli atskatās uz saviem investīciju portfeļiem un apspriež divas vērtīgas grāmatas.

Vairums jauno investoru par nodokļiem sāk domāt divos brīžos – vai nu tad, kad pirmo reizi pārdod akciju, vai arī tad, kad pastkastītē iekritusi vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta. Otrais variants ir nepatīkamāks, raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst sertificēta nodokļu konsultante un zvērināta revidente Santa Zvejniece. Viņas padoms ir vienkāršs: par nodokļiem jāpadomā, pirms sākam ieguldīt. Taču, ja ir gadījies otrādi, – visu vēl var salabot!

"Esmu latvietis parastais," par sevi saka komunikācijas profesionāle un privātā investore Marija Vorkule. Viņai tas nozīmē, ka nekustamais īpašums šķiet droša lieta, akcijas un obligācijas – ne. Viņa zina, ka eksperti tam nepiekrīt, taču, ņemot vērā deviņdesmitos un 2008. gadu, uzticēšanās trūkumu sauc par saprotamu. Ar šo pārliecību galvā viņa ar vīru 2022. gadā nopirka dzīvokli Tenerifē par 54 000 eiro. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" sieviete stāsta, ko šis ceļš izmaksāja, kāpēc otro īpašumu Spānijā vairs nepirka un kāpēc pirmie ETF viņas portfelī parādījās tikai tagad.

Kad runā par investīcijām, pirmās domas ir Volstrīta, sasvīduši vīrieši kreklos, papīri gaisā, pirkt un pārdot. Pēdējos gados finanšu pratības sarunās šo ainu ir aizstājis kas daudz mierīgāks – regulārs ikmēneša pārskaitījums pasaules indeksa fondā, ko dara automātiski un par ko nav jādomā. Taču pastāv arī trešais ceļš, kurā profesionāli pārvaldnieki katru dienu meklē konkrētas kompānijas un labākos brīžus ieguldīt. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" par to, ko šis ceļš prasa un ko "investors parastais" var pamācīties, stāstīja Pauls Miklaševičs.

Augusts finanšu tirgos pagāja nervozi. Visi vēroja un aizvien vēro, vai mākslīgā intelekta burbulis plīsīs. Nesen Eiropas Centrālās bankas ekonomistu grupa publicēja bloga ierakstu, kurā secina, ka vēsturiskā pieredze ar iepriekšējām tehnoloģiskajām revolūcijām liek gaidīt korekciju – arī tad, ja šodienas cenas godīgi atspoguļo to, cik ļoti mākslīgais intelekts pārveidos sabiedrību. Paralēli kriptovalūtas nīkuļo un dārgmetālu tirgū atgriezies saprāts. Par to visu raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda investori.