Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību. 

Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu. 

Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro. 

Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs.

Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā?

Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku."

Aleksandra savulaik ir bijis arī žurnālists un tikai tad kļuva par skolotāju.

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.

Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Raivi Melni.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Ņikita Andrejevs un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību?

Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji.

Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Krustpunktā Lielā intervija: iniciatīvas "Lielas rūpes par mazajiem" projekta vadītāja Dace Uibu.

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās?

Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem. 

Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās. 

Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas.

Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica.

Krustpunktā izvaicājam "Pasažieru vilciena" ("VIVI") valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bbizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Politiķi atkal atgriezušies pie diskusijas par valsts finansētiem zinātniskiem pētījumiem un vairāku lietderība valsts ekonomikai tiek apšaubīta, īpaši humanitārajās jomās. Kur ir robeža starp akadēmisko brīvību pētāmo jautājumu izvēlē un politiķu norādēm – kas ir un kas nav lietderīgs pētījums? Vai paši zinātnieki pietiekami sabiedrībai skaidro sava darbu rezultātus un vai visiem pētījumiem ir jāsniedz praktisks pielietojums mūsu ikdienā? 

Diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.