Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" līdzdibinātāju Jūliju Matvičuku meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās evakuēties pat no bīstamām vietām un kas viņus sagaida pēc aizbraukšanas, ja pagaidu mājvieta var kļūt par dzīvesvietu gadiem ilgi.

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Ko vēl bez mobilizācijas gaidīt no Kremļa pēc Krievijā notikušajām “vēlēšanām”? 

Vai Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai pieņemsies spēkā?

Kāpēc vēlēšanas Zviedrijā iepriecina Ukrainu, vēlēšanas Vācijā - dara bažīgus.

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

02:10 Kāpēc Ukrainas pieredze cilvēku evakuācijā ir nozīmīga arī Baltijas valstīm?

05:28 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

05:54 Ukrainas pastiprinātie triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un iespējamā vienošanās par to pārtraukšanu.

08:44 Ko pēc Krievijas Valsts domes “vēlēšanām” gaidīt no Kremļa?

11:25 Vai pēc vēlēšanām varētu pastiprināties Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai?

14:26 Zviedrijas jaunās valdības iespējamā ietekme uz diskusijām par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

16:58 Vācijas labējās partijas AfD panākumi Austrumvācijas reģionālajās vēlēšanās un iespējamā ietekme uz Ukrainas atbalstu.

21:51 EXPLAINER: kas ir iekšzemē pārvietotie cilvēki un kāpēc evakuācija nebeidzas ar nokļūšanu drošākā vietā?

23:49 Piesakām šīs epizodes viešņu – Jūliju Matvičuku, organizācijas “Crisis Insight” līdzdibinātāju.

26:30 Kāpēc organizācija “Crisis Insight” pievērsusies civiliedzīvotāju evakuācijai un palīdzībai pēc tās?

29:30 Kā droni ir mainījuši cilvēku evakuāciju no frontes tuvumā esošajām teritorijām?

30:10 Kāpēc Ukrainā trūkst vietu evakuēto cilvēku izmitināšanai?

31:40 Kādēļ evakuācijas viļņi joprojām ir lieli, lai gan frontes līnija vairs nemainās tik strauji?

32:30 Kā uzbrukumi elektrības, apkures, gāzes un ūdensapgādes sistēmām izraisa jaunus evakuācijas viļņus?

34:44 Kā FPV droni paplašinājuši bīstamo zonu līdz pat lielajām pilsētām?

35:35 Kāpēc cilvēki nevēlas pamest savas mājas pat tad, kad palikt vairs nav droši?

39:30 “Ja līdz šim nekas nav noticis, nenotiks arī turpmāk” – kā pieradums pie briesmām ietekmē lēmumu palikt?

39:56 Kāpēc daļa ģimeņu ar bērniem atsakās evakuēties?

43:17 Kāpēc “Crisis Insight” iebilst pret bērnu piespiedu evakuāciju bez vecākiem?

46:45 Kādēļ bērnu evakuācija bez ģimenes praksē izmantota tikai dažos gadījumos?

48:27 Kas ar cilvēkiem notiek pēc evakuācijas, un cik ilgs ir ceļš līdz jaunai dzīvesvietai?

49:09 Kāpēc pagaidu izmitināšanas vieta var kļūt par mājvietu gadiem ilgi?

50:26 Vai Ukrainas valsts spēj pāriet no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz ilgtermiņa plānošanu?

52:22 Cik grūti iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem ir atrast darbu jaunajā dzīvesvietā?

54:52 Vai ziemā gaidāms jauns iedzīvotāju pārvietošanās vilnis arī no lielajām pilsētām?

57:47 Jūlijas Matvičukas personīgā evakuācijas pieredze un lēmums palīdzēt citiem.

1:00:20 Sarunas kopsavilkums par cilvēku atšķirīgajām izvēlēm un bailēm no nezināmā.

1:01:10 Rakstiet mums, dalieties ar savām pārdomām un idejām: [email protected]

1:01:40 Interviju lasiet portālā LSM.lv.

1:02:22 Lūdzu dalīties ar raidierakstu.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Pirms četriem gadiem politiskās partijas iepriekšējo vēlēšanu programmu ekonomikas sadaļās rakstīja vērienīgus plānus. Tās solīja veicināt līdzsvarotu attīstību visā valstī, Latgales sociālekonomisko izaugsmi, pieejamākus mājokļus un vieglāku dzīvi mazajiem uzņēmumiem. Taču izpildīts no tā pavisam maz. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" analizēja, cik daudz no tā visa izdarīts.

Žurnālisti pētīja to piecu partiju solījumus, kuras aizvadītajos četros gados strādājušas valdībā un kurām līdz ar to bija iespēja solīto pildīt, – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Progresīvie", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".

Solījumu atlasei izmantoja partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: izpildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.

Degvielas cena varētu samazināties vien par astoņiem centiem litrā, nevis par iepriekš solītajiem 20 centiem. Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien, 23. septembrī, konceptuāli atbalstīja vēl lielāku akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, kā arī likmes samazināšanu benzīnam. Tas katru no šiem degvielas veidiem varētu padarīt par nepilniem astoņiem centiem litrā lētāku, ja tirgotāji nodokļa samazinājumu pilnībā iekļaus cenā. Komisijā izskanēja gan atbalsts, gan bažas par to, vai pircēji šo cenu kritumu tiešām sajutīs. Deputāti apsprieda arī citus priekšlikumus degvielas cenu samazināšanai, taču ne visi guva atbalstu.

--

Saeimā lemto vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Donalds Tramps un Volodimirs Zelenskis ANO apspriež iespējamu enerģētikas pamieru un Ukrainas pretgaisa aizsardzību, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio tiekas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai piedāvātu beigt triecienus pa otras valsts enerģētikas infrastruktūru.

Paredzami: Tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās virsroku gūst Putina partija. Jautājums ir - kas notiks tālāk? Ir bažas par spriedzes eskalāciju ne tikai Ukrainā, bet arī citviet Eiropā.

Savukārt Eiropas Savienības valstīm grūtības vienoties par sankcijām pret Krieviju.

Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas TV ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme.

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Edmunds Jurēvics no "Jaunās Vienotības" un Jānis Citskovskis no Jaunās konservatīvā partijas.

Vai Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības taisnība, ka Eiropas "Zaļais kurss" visām dalībvalstīm izvirza vienādas prasības? Un vai tiešām liela daļa nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju ir jaunieši, kā apgalvo “Progresīvo” kandidāte Sindija Mierture? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska. Analizē arī to, kā partijas priekšvēlēšanu laikā turpina strīdēties par Krievijas graudu tranzītu.

Joprojām ir iestrēgusi sankciju pagarināšana pret aptuveni 3000 Krievijas personām un organizācijām, kas saistītās ar karu Ukrainā. Kā zināms, Latvijas valdība vakar, 21. septembrī, paziņoja, ka tā nevar piekrist divu Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana svītrošanai no sankciju saraksta, ko pieprasa Francija, Slovākija un Luksemburga. Laika ir atlicis maz. Gadījumā, ja lēmums par sankciju pagarināšanu netiks pieņemts līdz šai pusnaktij, tās automātiski beigsies pret pilnīgi visiem sarakstā iekļautajiem.

Šobrīd turpinās diplomātu konsultācijas ar galvaspilsētām un mēģinājumi rast kompromisu. Formāli, sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 Eiropas Savienības valstu rakstiskā piekrišana. Šī procedūra jau vairākkārt ir pagarināta. Jaunākais termiņš ir plkst. 18.00 pēc Latvijas laika, bet nevar izslēgt vēl kādu pagarinājumu.

Visticamāk, ka lēmums par divu oligarhu svītrošanas no sankciju saraksta tiks pieņemts, pretējā gadījumā sankcijas beigsies visiem 3000 sarakstā iekļautajiem cilvēkiem un organizācijām. Jautājums, kādi būs nosacījumi?

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģi Ivetu Kažoku par mūslaiku politikas paātrinājumu, šādas politikas riskiem un ietekmi uz Saeimas vēlēšanām.

Līdz Saeimas vēlēšanām ir divas nedēļas, un notikumu intensitāte liek domāt, ka mēs dzīvojam vēstures paātrinājuma laikmetā. Jautājums – vai tas tā ir, ja salīdzinām ar notikumu intensitāti 90. gadu beigās, kad bruka Padomju Savienība un beidzās aukstais karš? Tajā brīdī runāja par vēstures beigām. Kas notiek šobrīd? Kāpēc ir šāds vēstures paātrinājums un šāda intensitāte – vai tas ir Latvijas fenomens, vai tam ir globāli cēloņi?

Iveta Kažoka: Es palieku pie apzīmējuma vēstures paātrinājums. Protams, tas, kas notika 80.–90. gadu mijā, kad sabruka vesela impērija, cilvēku dzīvi ietekmēja daudz jūtamāk, nekā tas, kas ir šobrīd. Līdz ar to tas paātrinājums notiek fāzēs un salīdzinoši pakāpeniski. Lielākoties, manuprāt, tas ir skaidrojams ar tehnoloģiju izmaiņām, kas ir nesušas pilnīgi citu veidu, kā cilvēki sazinās savstarpēji, kā viņi uzzina informāciju par sabiedrību. Proti, internets, pēc tam sociālie mediji un tradicionālo mediju noriets lielā mērā ir paātrinājis informācijas apriti starp cilvēkiem. Globalizācijas procesi ir palielinājuši savstarpējās saiknes starp dažādām sabiedrībām. 

(..) Pateicoties šim milzīgajam paātrinājumam, ko ir nesušas jaunās tehnoloģijas un jaunās cilvēku saskarsmes formas, šķiet, ka ne tikai Latvijā, bet arī citur nevar runāt par to, ka šis būtu kaut kāds apceres pilns laiks, kad sabiedrība vai cilvēce kopumā varētu atļauties reflektēt par to, kas viņa ir un kur viņa virzās 50 gadu perspektīvā. Notikumi ir tik ātri un tik blīvā intensitātē, ka knapi paliek laiks tiem piemēroties.

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Juris Viļums no "Apvienotā saraksta" un Ainārs Šlesers un partijas "Latvija Pirmajā vietā".

Indijā jau labu laiku ir aizsācies mācību gads un tur vēl joprojām gruzd tā dēvētie “prusaku protesti”.

Varētu šķist, ka “prusaku protesti” skan aizvainojoši, tomēr tie kļuva par vienu no mūsdienās lielākajām Indijas jauniešu un studentu kustībām un vienlaikus par nozīmīgāko izaicinājumu politiskajai elitei ar premjeru Narendru Modi priekšgalā. Indijā dzīvo aptuveni 371 miljons jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas veido gandrīz 27% no visas sabiedrības. Indija ir valsts, kur ir vislielākais jauniešu skaits pasaulē.

Daudzi jaunieši vēlas studēt, bet augstskolu skaits ir ierobežots un līdz ar to visiem vietu nepietiek. Un tas rada ļoti sīvu konkurenci. Raidījumā ieskats Indijas izglītības sistēmā, kā arī par pašu “prusaku kustību”.