Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti. 

Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Elīna, Jānis un Uldis ar pēdējo 2024. gada "Noliktavas" epizodi, kurā pārspriež peripētijas ap Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām, populārākos meklējumus pieaugušo interneta vietnēs, Saeimas nezināmo smirdi un citas sabiedrībai ļoti būtiskas lietas.

 

Epizodes gaita:

0:00 Ievads: siermaizīte un remonta matemātika.

6:20 Kas sāp: alkohola lobijs; ķēpa ar signalizāciju; bezjēdzīga resursu tērēšana.

18:26 Smagās ziņas: vīriešu mentālā veselība; Latvijas Bankas prezidenta (ne)vēlēšanas; pārmaiņas Sīrijā.

29:33 Vieglās ziņas: populārākie meklējumi slavenākajā pornogrāfijas vietnē; cīņa par TikTok; Latvijas pārfinansētā kultūra; Saeimas nezināmā smirde.

49:19 Ļoti svarīga Ziemassvētku ziņa.

 

"Noliktava" atgriezīsies jau februāra sākumā! 

 

Seko šim podkāstam un pastāsti par to arī citiem!

Laikā pirms Ziemassvētkiem Latvijas Radio viesojās slavens krievu teologs, rakstnieks, Krievijas pareizticīgas baznīcas bijušais garīdznieks Andrejs Kurajevs. Viņš nesen kļuvis par Konstantinopoles patriarhāta garīdznieku, un ilgstoši bijis viens no redzamākajiem pareizticības misionāriem un arī skaļākais Maskavas patriarhāta kritiķi. Ar Andreju Kurajevu sarunājās teologs Ņikita Andrejevs.

"Mūsu nākotne ir atkarīga no tā, kas notiek tur - frontē. Mēs parādām īstos varoņus, noņemam rozā brilles, atklājot sabiedrībai to, ka karš nav tikai karš. Runa ir arī par ukraiņu kultūras un ukraiņu identitātes aizstāvēšanu," saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Olga Kalinovska - ukraiņu žurnāliste, kura kopš 2014. gada atspoguļo notiekošo frontē. Ar Olgu sarunājās Rihards Plūme.

 

Tikmēr Dīvs Reiznieks ar Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu pārrunā svarīgākos notikumus 2024. gadā, kas saistīti ar karadarbību Ukrainā un ar to saistītajiem politiskajiem procesiem pasaulē.

 

Epizodes gaita: 

00:31 Ievads

02:55 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:35 Kāds bijis šis kara gads – kara darbība paplašinājusies pelēkajā zonā.

06:30 Ukrainas ieiešana Kurskas apgabalā, krievijā – Ukrainas iespētais lielākais pārsteigums.

07:55 Lielākie politiskie pavērsieni meklējami rietumos. 

10:31 kremļa ietekme Eiropas politikā.

13:38 Nākamā gada prognozes nākamajā epizodē.

14:30 Rihards par Ķīnas kuģi, kas sabotējis kabeļus Baltijas jūrā.

16:00 Rihards par militāro tehnoloģiju ražošanas attīstību Ukrainā.

17:51 Dīvs norāda uz Ukrainas žurnālistu pētījumu par nekārtībām kādā Ukrainas Bruņoto spēku brigādē. 

18:55 EXPLAINER: Kā ukrainietes dodas uz piefrontes zonām, lai satiktu savus mīļotos un uzturētu attiecības dzīvas.

22:42 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olgu Kalinovsku, Ukrainas TV kanāla °5.kanāls” žurnālisti, kura karu no frontes līnijām atspoguļo jau desmit gadus.

24:58 Olga par savu, vairāk nekā 20 gadu pieredzi žurnālistikā.

26:13 2014.gadā, pēc kara sākuma, Olga uz fronti, lai atspoguļotu notiekošo, devās pēc savas iniciatīvas.

27:15 Pēc lielā iebrukuma sākuma 2022.gadā, atteikusies no citu tēmu atspoguļošanas un koncentrējas tikai uz notikumiem frontē.

28:04 Kā atšķiras karš līdz un pēc 2022.gada 24.februāra?

33:52 Kāds Olgai bija 2022.gada 24.februāris?

38:43 Turpmākos vairākus mēnešus televīzijā nācās strādāt gandrīz bez apstājas, aizstājot prom aizbraukušos kolēģus un pildot visdažādākās lomas.

41:13 Uz fronti Olga šobrīd brauc uz trim nedēļām, reizi divos mēnešos.

44:03 Ar kādiem šķēršļiem jāsaskaras žurnālistiem, strādājot frontē?

47:33 Šī darba psiholoģiskā ietekme.

50:19 Olga: “esmu īstajā vietā”

51:58 Noguruši šobrīd ir visi, tai skaitā žurnālisti.

55:42 Olga par savu komandu.

59:20 Vai kara laikā jāstāsta arī par Ukrainas problēmām?

1:03:15 Ar tiešu cenzūru savā darbā nav saskārusies.

1:05:02 Par telemaratona pastāvēšanas nepieciešamības pamatotību.

1:07:50 Kā mainījusies Ukrainas armija, politika un politiskā kultūra?

1:12:09 Kāpēc Olga turpina braukt uz fronti un rādīt tur notiekošo, par spīti šī darba bīstamībai?

1:15:00 Sarunas beigas.

1:15:18 padalieties ar šo interviju un epizodi

1:17:29 Oskara apbalvojumu īsajā nominantu sarakstā ne tikai Latvijas filma, bet arī divas ukraiņu dokumentālās filmas.

1:18:59 Nākamā epizode 2.janvārī.

1:19:55 Rakstiet mums [email protected] 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.

Saeimā finiša taisnē nonākuši grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā. Kopš likumprojektu pirmo reizi nodeva publiskajai apspriešanai 2021. gada jūnijā, diskusijas par tiem prasīja vairāk nekā trīs gadus un nerimst joprojām.

Karina Zālīte, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja: „Tas fons, kas ir Latvijā, tas vienkārši pieprasa stingrākus ierobežojumus.”

Alkohola nozares lobijs ir spēcīgs un pret pārmaiņām ir arī vairākas ministrijas.

Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: „Ierobežojumi nav pareizais veids, kā risināt alkoholisma problēmu un pārmērīgu alkohola lietošanas problēmu Latvijā.”

Kamēr kaimiņos alkohola tirdzniecība, piemēram, degvielas uzpildes stacijās ir ierobežota, pie mums benzīntankos ierīkotas alus istabas.

Agris Starts, sociālā labuma projekta "1000 dienas skaidrā" izveidotājs: „Unikāli! Es nekad nebiju bijis degvielas uzpildes stacijā, kas lepojas, ka tirgo arī alkoholu.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā plānotie alkohola aprites ierobežojumi nozares lobija dēļ ir kļuvuši bezzobaini?

Parlamentā 19. decembrī paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Altum" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu. Par to sociālajos tīklos vakar paziņojusi premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”.

Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra, kad būs beigušās pašreizējā prezidenta pilnvaras, Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas Padomē.

Latvijas Universitātes rektors, ekonomists, profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka Latvijas Bankas vadītājam ir ļoti nozīmīga loma. Viņam ir daudz jautājumu, par ko jālemj iekšpolitiski, gan piedaloties Eiropas Centrālās bankas darbā. Bērziņš Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka no malas grūti izskaidrot šādu politiķu rīcību.

Ministru kabinets 18. decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļas. Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tikšot atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam. Atbildi no "Telia" gaidīs mēneša laikā.

Lēmumu skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Gada pēdējā raidījumā apkopojam, ko šis gads mums ir nesis. Un arī, ko nesīs nākamais. Esam izraudzījušies mūsuprāt būtiskākos šī gada notikumus un tad kopā ar viesiem izvēlēsimies, kuram tematam veltīt vairāk uzmanības. Sarunu tematus izvēlas un notikumus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, vēsturnieks, pasniedzējs Rinalds Gulbis un bijušais diplomāts, lektors Gints Jegermanis.

Jānis Kažociņš kā nozīmīgāko notikumu min ASV prezidenta vēlēšanas, Rinalds Gulbis izceļ tematu saistībā ar pārmaiņām Gruzijā, Gints Jegermanis norāda, ka šis ir bijis vēlēšanu gads, bet pats nozīmīgākais šajā vēlēšanu gadā ir Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu.

7. martā Zviedrija kā pēdējā no Ziemeļvalstīm pievienojās NATO blokam. Vairāk nekā 70 gadus kopš alianses dibināšanas Zviedrija un tās kaimiņvalsts Somija bija atturējušās no dalības, šai ziņā balansējot starp austrumu un rietumu ģeopolitiskajām sfērām. Ko aukstā kara laikā neiespēja totalitārā komunisma bieds, to panāca Krievijas ārpolitiskais bandītisms 21. gadsimtā. Jau 2022. gada janvārī Zviedrijā un burtiski nākamajā dienā pēc Krievijas agresijas kara sākuma Somijā pievienošanos NATO atbalstošo pilsoņu skaits pārsniedza dalības pretinieku skaitu. Abu valstu politiķi nekavējās īstenot sabiedrības viedokli konkrētā rīcībā.

13. martā Eiroparlaments pieņēma t.s. Mākslīgā intelekta aktu, kas uzskatāms par pasaulē pirmo visaptverošo Mākslīgā intelekta tiesiskas regulēšanas instrumentu. Tā parādīšanās apliecina, ka mākslīgais intelekts, par kuru vēl pirms desmit gadiem sprieda vien konceptuāli, kļuvis par nozīmīgu sociālu faktoru. Akts kategorizē mākslīgo intelektu izmantojošus produktus atkarā no potenciālā kaitējuma, ko tie var radīt indivīdam. Nepieņemami augsta riska produktiem pieskaitāmi tādi, kas spēj manipulēt cilvēka uzvedību, veikt attālinātu biometrisko atpazīšanu vai ir izmantojami tā dēvētajām sociālā reitinga sistēmām, respektīvi – pastāvīgai un plašai datu apkopošanai par personu nolūkā tai piešķirt sociālās uzticamības vai lietderīguma kategoriju.

No 6. līdz 9. jūnijam notika nu jau desmitās Eiroparlamenta vēlēšanas. No vienas puses, piepildījās jau iepriekš prognozētais, ka šajā sasaukumā vairāk vietu būs radikāliem un eiroskeptiskiem spēkiem, no otras – divi līdz šim ietekmīgākie politiskie bloki, Eiropas Tautas partija un sociāldemokrāti – savas pozīcijas ir saglabājuši. Taču vēlēšanu rezultātiem bija tūlītējas sekas vienā no nozīmīgākajām dalībvalstīm Francijā, kur prezidents Makrons, reaģējot uz galēji labējās Nacionālās apvienības spožajiem panākumiem un viņa paša liberālcentriskās partijas „Renesanse” faktisko izgāšanos, izsludināja jaunas nacionālā likumdevēja vēlēšanas. Rezultātā Francija ieguva parlamentu, kas sastāv no trīs apmēram vienādiem blokiem – galēji labējā, centriskā un kreisā – ar mazu konstruktīvas sadarbības potenciālu. Jaunais premjerministrs Mišels Barnjē sabija amatā vien trīs mēnešus, uzstādot vēsturisku īslaicīguma rekordu, pirms viņa valdība krita parlamenta neuzticības balsojumā, un nu jau jaunieceltais premjers Fransuā Bairū cenšas ātri sadiegt savu kabinetu, lai atgrieztos pie budžeta apstiprināšanas procedūras. Arī Vācijā radikāļi Eiroparlamenta vēlēšanās plūca laurus – galēji labējā „Alternatīva Vācijai” ir vēlētāju favorīts visā kādreizējā Austrumvācijā, izņemot Berlīni, Erfurti un vēl dažus apgabalus. Viņu ietekmes pieaugums nepārprotami ietekmējis kanclera Šolca vadītās koalīcijas likteni, kura pajuka, neizturot budžeta apstiprināšanas grūtības. 16. decembrī Bundestāgs izteica kancleram neuzticību, līdz ar to paverot ceļu uz ārkārtas vēlēšanām 23. februārī.

6. augustā Ukrainas bruņotie spēki īstenoja negaidītu operāciju, sagrābjot vairākus simtus kvadrātkilometru Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā. Tādējādi pirmoreiz kopš Krievijas agresijas kara sākuma karadarbība izvērsusies tās starptautiski atzītajā teritorijā. Tomēr, ja Ukraina cerēja šādi vājināt ienaidnieka spiedienu Donbasā, šīs cerības nešķiet īstenojušās. Krievija, joprojām maksājot ar smagiem zaudējumiem, 1. oktobrī ieņēma Vuhledaras pilsētu, smagas kaujas notiek par vairākās citām pilsētām. Ukrainas bruņotie spēki joprojām izjūt munīcijas trūkumu un tiem nepārprotami trūkst mobilizācijas resursa. Citas pēdējo mēnešu aktualitātes šai karā ir vairāku tūkstošu Ziemeļkorejas karavīru „imports” Krievijas vajadzībām, kā arī beidzot sagaidītā Savienoto Valstu administrācijas atļauja apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar ASV ražotām tālāka darbības rādiusa raķetēm

28. oktobrī Gruzijā uzbangoja jauns protestu vilnis pēc tam, kad tika paziņoti 26. oktobra parlamenta vēlēšanu rezultāti. Kā jau bija paredzams, uzvaru svinēja arī līdz šim valdījusī partija „Gruzijas sapnis”, un, kas nepārsteidz, opozīcija ir pārliecināta, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par godīgām. Kad Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot atkārtotas vēlēšanas, premjers Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija vienpusēji iesaldē sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas pielēja jaunu eļļu protestu liesmām, kas nav rimušas, kaut tiek slāpētas ar aizvien pieaugošu varas struktūru brutalitāti. Par centrālo protestu figūru kļuvusi līdzšinēja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un, attiecīgi, nodot pilnvaras jaunizceptajam prezidentam, agrākajam futbolistam Miheilam Kavelašvili.

5. novembrī finišēja Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu maratons. Apmēram trīs mēnešus iepriekš no sacīkšu trases nogāja līdzšinējais prezidents Džo Baidens, kad kļuva acīmredzams, ka gadu nasta tomēr ir par smagu, lai turpinātu. Viceprezidente Kamala Harisa nespēja pārliecināt gana daudz svārstīgo vēlētāju, un nākamos četrus gadus Baltajā namā atkal saimniekos Donalds Tramps. Tagad nu pasaule ar bažām tver nianses jaunievēlētā prezidenta un viņa līdzgaitnieku intervijās un soctīklu izteikās, mēģinot nolasīt norādes uz pasaules ietekmīgākās valsts politikas perspektīvām. Tai skaitā sākušās cirkulēt vairākas versijas par to, kā nākamā Vašingtonas administrācija domā īstenot tās līdera apsolījumu par Krievijas agresijas kara izbeigšanu 24 stundu laikā.

29. novembrī Sīrijas opozīcijas spēki, kuri pēdējos gados ar Turcijas atbalstu turējās Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos, uzslaka uzbrukumu otrai lielākajai Sīrijas pilsētai Alepo un pārsteidzoši viegli pāris dienu laikā to ieņēma. Apmēram nedēļu vēlāk viņu rokās jau bija Homsas pilsēta 185 kilometrus tālāk uz dienvidiem, vēl pēc trīs dienām viss bija beidzies – valdības bruņotie spēki pajukuši kā kāršu namiņš, diktators Bašārs Asads aizbēdzis uz Maskavu, Damaskā agrākās režīma valdības ministri ārēji mierīgi nodeva varu funkciju pārņēmējiem no opozīcijas Sīrijas Glābšanas valdības. Teju 53 gadus ilgušais Asadu ģimenes autoritārās varas periods Sīrijā, šķiet, ir galā. Šīs negaidītās pārmaiņas kļuva iespējamas pēc tam, kad Izraēlas Aizsardzības spēku un slepeno dienestu operācijas nozīmīgi iedragāja Libānas šiītu militārā grupējuma „Hezbollah” kaujas spējas. Domājams, tas ietekmējis arī kustības „Hamas” un Izraēlas sarunas par uguns pārtraukšanu un ķīlnieku atbrīvošanu. Burtiski pēdējās 24 stundās optimistiski izteikumi par iespējamu vienošanos izskanējuši no abām karojošajām pusēm.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Sociālie mediji ir kļuvuši par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu, lai gan ne tuvu visi tos aktīvi izmanto. Un tomēr šo mediju saceltais troksnis mēdz būt liels. Kāda ir sociālo mediju satura ietekme uz politiskajiem procesiem, par to diskusija Krustpunktā.

Vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Radio ziņu dienesta faktu pārbaudītāja – dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne un rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks.

Divas ziņas, kas izskanēja pēdējās pāris nedēļās, mūs pamudināja pievērsties tematam, par ko mēs runājam šodien Krustpunktā. Viena ir par mūsu partiju reitingiem. Saskaņā ar pēdējām aptaujām pirmajā vietā izvirzījusies Nacionālā apvienība, otrajā - Latvija pirmajā vietā. Otra - Rumānijā ir atcelta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Rumāņiem ir aizdomas, ka vēlēšanu rezultātus pārāk lielā mērā ietekmējis Krieviju, izmantojot Tiktok vietni manipulatīvā veidā. 

Liekas, kāda gan saistība šīm divām ziņām? Tiešā veidā nav, bet abas ir par politiku, un ir eksperti, kas saka, ka abas ir arī par sociālajiem tīkliem. Proti, sabiedrība un arī daļa politiķu apzinās, cik liela nozīme ir sociālās tīklošanās vietnēm, kas spēj ietekmēt vēlētāju noskaņojumu. Te būtu jāpiemin  arī vēlēšanu rezultāti ASV, arī notiekošais citās valstīs. 

Tradicionālo mediju loma ir būtiski sarukusi un sociālo tīklu nozīme pieaugusi, vēlētājiem izdarot savu izvēli demokrātiskā ceļā. Un tas nes līdzi arī savus riskus. Turklāt jautājums jau par to reālo ietekmi ir vēl pētāms. 

Arī Krustpunktā veidotājiem  pāris politiķi ir teikuši, ka es var iet dillēs, tāpēc ka viņiem tagad radio un televīzija nav vairs vajadzīgi. Tagad viņi savus vēlētājus uzrunā sociālajos medijos. Vai ar to pietiek un cik liela vispār ir nozīme dažādām platformām, ja runājam par vēlētāju atbalsta iegūšanu?