Dabas vai precīzāk lāča ienākšana pilsētā ir saviļņojusi sabiedrību, parakstu vākšanas vietnē manabalss.lv ir divas pretējas iniciatīvas par lāčiem. Lāču gadījums ir tikai viens piemērs, bet dabas aizsardzība ir joma, kur dažādas intereses mēdz sadurties ļoti asi. 

Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.

Kāpēc premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" stāsta, ka Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas parakstījusi dronu sadarbības līgumu ar Ukrainu? Un kā ziņas par sadarbību ar Ukrainu interpretē pašmāju prokremliskie blogeri?

Par to stāsta Justīne Kozlovska, "Re:Baltica" žurnāliste.

Nesen publicēts pētījums par Latvijas vēlētāju vērtībām un to noteikšanu atbilstoši politiskajiem spektriem rāda: daļas sabiedrības uzskatu joprojām ietekmē padomju mantojums. Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda viens no pētījuma autoriem – politologs Mārtiņš Hiršs, tieši tas ietekmē vecākas paaudzes cilvēku vēlmi pēc stingrākas rokas politikā.

To, kā notikumi ap Stambulas konvencijas denonsēšanu atspoguļojas pētījuma rezultātos, kā arī citām tā atziņām, saruna ar Mārtiņu Hiršu.

Rihards Millers: Sanāk, ka pētījums ir daļēji vērsts ne tikai uz Latvijas sabiedrības paradumu skaidrošanu, bet arī patiešām auditorijai Eiropas valstīs.

Mārtiņš Hiršs: Jā, tieši tā! Klients - Frīdriha Eberta fonds. Viņi regulāri pasūta pētījumus par Latviju, par pārējām Baltijas valstīm. Iespējams, ja viss tur sanāks viņiem, šāds pētījums tika atkārtots gan Lietuvā, gan Igaunijā, lai redzētu, kā tās Baltijas valstis izskatās savā starpā, jo tas ir interesanti gan vietējiem politiķiem, gan arī starptautiski. Jo pēdējos gados ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts Baltijas valstīm.

Viens ir drošības aspekti - tanki, lidmašīnas, droni. Bet tajā pašā laikā ir arī vesels bars ar tiem nemilitārajiem drošības aspektiem. Informācijas karš - tajā mēs arī dzīvojam. Tāpēc, jo labāk tu saproti, kādas ir tās sabiedrības Baltijā, kādi ir tie vājie punkti, ievainojamības, kas ir tās plaisas, tad tu vari veiksmīgāk domāt, kā tad adresēt. Jo Rietumvalstis investē Baltijas nevalstiskajās organizācijās, Baltijas medijos ar domu, ka tu vari labāk uzrunāt sabiedrību, labāk saprast sabiedrības vajadzības. Tad arī Baltijas valstu valdības var labāk pretoties tiem draudiem, tai ietekmei, kas nāk no Krievijas.

Pēdējo 25 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā ir pietuvinājies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam rādītājam, taču joprojām pastāv strukturālas problēmas, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā Ekonomikas pārskatā par Latviju.

Organizācija norāda, ka izaugsmi veicinātu valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un ātrāka zaļā pārkārtošanās.

A Ukrainian ethnomusicologist and musician living in Canada, Marichka has, since the Maidan, devoted her voice, songs and knowledge of Ukrainian traditions to the struggle for freedom. In conversation with Dīvs Reiznieks, the former member of “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” and “Balaklava Blues” talks about her current project “Daughters of Donbas”, which reached No. 1 on the World Music Charts Europe in April 2026, Ukrainian children abducted by russia, her experience on the front line as a volunteer combat medic, and why Ukrainian folk songs seem dangerous to the russian regime.

This is a conversation about music as testimony, about switching language after the Maidan, about the Ukrainian roots of Donbas, and about the responsibility of an artist at a time when culture becomes a form of resistance.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un mūziķe Marička kopš Maidana laika savu balsi, dziesmas un zināšanas par Ukrainas tradīcijām veltījusi cīņai par brīvību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku bijusī grupu “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” un “Balaclava Blues” dalībniece stāsta par savu projektu “Daughters of Donbas”, kas 2026. gada aprīlī ieņēma 1. vietu “World Music Charts Europe”, krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, pieredzi frontē kā brīvprātīgā kaujas mediķe un to, kāpēc ukraiņu tautasdziesmas krievijas režīmam šķiet bīstamas.

Šī ir saruna par mūziku kā liecību, par valodas maiņu pēc Maidana, par Donbasa ukraiņu saknēm un par mākslinieka atbildību laikā, kad kultūra kļūst par pretošanās formu.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās? 

Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē un vai sankcijas Krievijai drīzumā gaidāmas arī no ASV? 

Un vai miljardiera Abramoviča viesošanās Kijivā liecina par Kremļa vēlmi izbeigt karu? 

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:53 Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās?

08:16 Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē

11:58 ASV pēc ilga pārtraukuma sakustējusies sankciju noteikšanai pret krieviju.

14:15 Ukraina uzņemas iniciatīvu diplomātiskajos centienos. Kremlis meklē iespējas sarunāt mieru?

19:11 Aizsaulē devies Ukrainas aizstāvis no Latvijas Uldis Volmārs.

19:40 EXPLAINER: Krievijas nolaupītie Ukrainas bērni – cik daudz to ir un cik daudzi atgūti? Cik daudz bērnu cietuši karā kopumā?

21:22 Piesakām šīs epizodes viesi – mūziķi Maričku, kura starptautisku atzinību viņa guvusi ar tādiem projektiem kā Божичі, Lemon Bucket Orkestra, Balaklava Blues un jaunāko apvienību Daughters of Donbas, kuras debijas albums “Songs of Stolen Children” 2026. gada aprīlī sasniedza pirmo vietu Eiropas pasaules mūzikas topā. Viņa ir arī kaujas mediķe un aktīviste.

23:35 Pirms Maidana, Marička bija viens no cilvēkiem, kura uzskatīja, ka māksliniekiem jāpaliek ārpus politikas. Taču viss mainījās 2014.gadā.

25:11 Mūzika ir ideāls veids, lai savienotos no sirds uz sirdi. Ar jauno projektu “Daughters of Donbas“ Marička cenšas pasaulei nodot informāciju par krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem. 

26:45 Projektā iesaistījusies arī meitene Liza, kura izgājusi cauri filtrācijas nometnēm Mariupolē.

29:43 Regulāri brauc uz fronti.

30:20 Par krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem un kāds ir viņu liktenis?

34:18 Bērniem krievijā tiek skalotas smadzenes un, ja šo procesu nevar apturēt, tad tas ātri uzrāda rezultātus.

37:30 Kāpēc krievijai vajadzīgi Ukrainas bērni?

38:58 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par nolaupītajiem bērniem: “Daughters of Donbas” – “Who Am I” 

39:19 Par pagrieziena punktu Maidanā, 2014.gadā un pievēršanos aktīvismam.

41:10 Kā Maša kļuva par Maričku un par pāriešanu no krievu uz ukraiņu valodu.

44:40 2014.gadā gribēja pievienoties bruņotajiem spēkiem, bet folkloras zināšanu dēļ, komandieris nepieņēma.

46:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Maidana notikumiem: Hilka – “Не ходи улане” 

46:37 2023.gadā pievienojās tanku vienībai kā brīvprātīgā kaujas mediķe un žurnāliste.

50:23 Kā tikt galā ar emocionālo izaicinājumu būt tanku vienības “mammai” un 4 bērnu mātei Kanādā?

52:18 Kāpēc karavīri jāparāda arī civlēciskās situācijās?

53:20 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par brīvprātīgo iesaistīšanos armijā: Daughters of Donbas – “4.5.0.” 

54:12 Karš nav kā filmās. Tas ir šausmīgs, taču tur var saskatīt arī skaistumu.

55:45 Folkloras ekspedīcijās Donbasā atklāja šī reģiona ukrainiskumu.

58:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Donbasa ukrainiskumu: Божичі – “Червона калина” 

58:52 Par krievijas centieniem iznīcināt Maričkas izveidoto folkloras ierakstu arhīvu.

1:01:10 Marička ir mūsdienu kobzars 

1:01:56 Marička iesaka grupas, kuras vērts paklausīties.

1:03:59 Par spēlēšanu Igaunijā un saspēle ar vietējiem mūziķiem dažādās pasaules valstīs. 

1:05:13 Vēlas apmeklēt Latviju.

1:05:49 Dziesma, kas veltīta Meževoju ģimenei: Daughters of Donbas – “Remember, I Believe in You” 

1:07:06 Par Ukraiņu mūzikas panākumiem pasaulē. Mūziķiem jāizmanto pastiprinātā interese par Ukrainu, lai nodotu svarīgus vēstījumus

1:10:23 Pateicība Latvijai.

1:11:08 Sarunas beigas.

1:11:17 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:15:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:16:00 Rakstiet mums: [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.

Valdība šodien, 12. jūnijā, sanāks uz slēgtu sēdi, lai pārrunātu katra ministra trīs prioritāros darbus, ko iecerēts paveikt šīs valdības darbības laikā. Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” intervijā Latvijas Radio teica, ka atklāta sēde nav produktīva, un slēgtajā sēdē neko neslēps. Pēc sēdes plānots paziņojums medijiem.

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu. 

Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Latvijā tuvākajos gados plāno izbūvēt desmitiem jaunu vēja parku, valsts saka – tas vajadzīgs enerģētiskajai neatkarībai. Taču, līdztekus projektu attīstībai, veidojas organizēta pretestība vēja parkiem – vietām notiek dažādi pasākumi, kuros izplata vēstījumus par vēja enerģijas ietekmi uz cilvēku veselību. 

Anita Zaļuma, pedagoģe un angļu valodas filoloģe, Vācijā mājas apstākļos aprūpē smagi slimus cilvēkus: „Salasos visu to informāciju par vēja parkiem un domāju, kāpēc man no rītiem sirds kāpj pa muti ārā?”

Publiskās apspriedēs, sociālajos tīklos un iedzīvotāju sapulcēs izskan brīdinājumi par ļoti zemas frekvences skaņu jeb infraskaņu un veselības riskiem. Daļa šo argumentu balstās atsevišķos, pretrunīgi vērtētos pētījumos, uz kuriem atsaucas cilvēki, kuri paši nav šīs jomas pētnieki.

Jānis Blahins, pētnieks un fizikas doktorants, Valgas konferences dalībnieks: „Tas ir man vaļasprieks. Katram zinātniekam var būt daudz vaļasprieku.”

Arī valsts vēl tikai pielāgo regulējumu vēja enerģijas attīstībai. Atbildīgajā ministrijā atzīst, ka daudzos jautājumos skaidrība veidojas pakāpeniski, un tieši tas daļā sabiedrības rada neuzticēšanos.

Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre: „Perfekta vide, lai pieņemtu, ka valsts par cilvēku aizmirsa.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā pretestība vēja parkiem notiek organizēti starptautiskā mērogā, nevis tā ir tikai spontāna vietējo iedzīvotāju kustība?

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.