Politikas podkāsts

Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi.

Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.

Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna.

Trampa saruna ar Putinu un nākamo dienu notikumu vilnis

9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību.

Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis.

Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās.

Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi.

ASV drīz vidustermiņa vēlēšanas

Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas.

ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas.

Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā. 

Sagatavoja Aidis Tomsons.

Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts Digitālās attīstības aģēntūras direktors Valdis Pusvācietis, IT speciālists Ilmārs Poikāns un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Kad vēlēšanu naktī parādījās pirmās satraukuma ziņas no iecirkņiem, īsti nevarēja saprast, kas noticis. Cilvēki neko nedara, daži guļ. Drīz tā neapmierinātība pieauga, jo vēlēšanu komisiju locekļi bija saņēmuši norādi nevērt vaļā urnas un pagaidām neko nedarīt, vienkārši gaidīt. Gaidīšana ieilga, un kad bija pagājušas jau trīs stundas, tad pienāca ziņa, ka mazu daļu urnu beidzot drīkst vērt vaļā. Tad visi sasparojās. Pēc tam šo ziņu atsauca un atkal bija jāgaida. Kad pienāca pusnakts, iecirkņos bija jau tāda pamatīga burkšķēšana: kādi mēģināja brīvajās vietās gulēt, citi sprieda, ka vairs šajā darbā nepiedalīsies turpmāk, ja reiz tāds bezjēdzīgs haoss. Beigu beigās jau viss atrisinājās, vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, un tie izrādījās tik interesanti, ka par šīm problēmām arī daudzi piemirsa. Tomēr jautājumi ir palikuši -kāpēc otrās vēlēšanas pēc kārtas mēs sastopamies ar pamatīgu sajukumu? Kādi secinājumi ir jāizdara, lai to nepārvērstu par "tradīciju"?

Veselības nozarei nākamajam gadam papildu nepieciešami vairāk nekā 826 miljoni eiro – aplēsusi Veselības ministrija. Mediķi saka – vajadzību ir daudz un pienācis pēdējais laiks risināt problēmas. Jau tagad veidojas deficīts kompensējamo medikamentu apmaksai, algas vidējam medicīniskajam personālam tālu atpaliek no vidējās darba samaksas valstī, bet medmāsu trūkums ir arvien jūtamāks.

Kādas ir medicīnas jomas vajadzības nākamā gada budžetā un kādas ir cerības tās nodrošināt?

Cena, par kādu varētu izpirkt LMT un "Tet" uzņēmumu daļas no "Telia" kompānijas, ir komercnoslēpums, par ko vēl joprojām rit sarunas. To šorīt Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Valsts uzņēmumi esot novērtēti un tie esot gatavi izteikt savu cenas piedāvājumu un vairākos sarunu posmos pirkuma cena esot panākta būtiski zemāka nekā tirgus cena, par kādu notiek šāda veida darījumi.

Šogad būtiski pieaudzis graudu kravu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas. Patlaban šo pārvadājumu apjoms jau pārsniedz pērn visa gada laikā pārvietoto graudu kravu apjomu no šīm valstīm. Īpaši graudu tranzīts pieaudzis pēc ražas laika. Tikmēr dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa Krievijas graudu tranzītam no šodienas vidēji pieaugs par 25 %, kas ir krietni mazāk par valdības uzdoto – šo maksu agresorvalstu graudu tranzītam trīskāršot.

Pērn visa gada laikā no Krievijas tranzītā pārvietoti teju 652 tūkstoši tonnu graudu, bet šogad līdz oktobrim šis apjoms jau pārsniegts par gandrīz 100 tūkstošiem tonnu. Tāpat arī no Baltkrievijas caur Latviju pārvadāto graudu apjoms būtiski pieaudzis. Patlaban nedz nacionālie nedz Eiropas Savienības tiesību akti gan neaizliedz pārvietot tranzītā graudaugu produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Bet, lai pārliecinātos, vai tie nav iegūti Ukrainas teritorijās, muita veic arī dokumentāro kontroli.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošo pētnieku sociologu Juriju Ņikišinu par to, kāpēc cilvēki izvēlējās nepiedalīties vēlēšanās, populisma politiku un politikas kompetencēm.

Visu laiku zemākā Saeimas vēlēšanu aktivitāte un politiskās līdzdalības kritums raisa nopietnu satraukumu gan par Latvijas iekšējo drošību, gan par Latvijas sabiedrības kopējo noskaņojumu un atsvešinātību. Vai vēlēšanu aktivitāte Latvijā, ko mēģinām šobrīd skaidrot un saprast, vai tā bija arī jums kā pētniekam negaidīts pārsteigums?

Jurijs Ņikišins: Tā kā es pārsvarā nodarbojas ar salīdzinošo pētniecību, skatos ne tikai uz to, kas notiek Latvijā, bet arī cenšos to iekļaut arī plašākā kontekstā, tad tas nav kaut kas unikāls. Mēs redzam, ka vēlēšanu aktivitāte mēdz samazināties arī citās valstīs. Nesen man bija saruna ar kolēģi no Rumānijas, kas arī radīja datus ar ļoti līdzīgām tendencēm kā pie mums. Protams, analizējot katru valsti, pat ja tendences ir līdzīgas, tik un tā būtu jāmeklē iespējamie skaidrojumi, faktori un cēloņi, nepaļaujoties tikai uz to, ko saka pētījuma atziņas no citām valstīm, jo katra valsts ir atsevišķs stāsts, diezgan unikāls.

(..)

Ir viena lieta, kas mani uztrauc un kas parādās arī salīdzinošo pētījumu datos, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur ir diezgan liels cilvēku īpatsvars, kas vienlīdz pozitīvi novērtē gan demokrātiju, gan arī sistēmu, kuras centrā ir stiprs līderis, kuram nav jādomā par parlamentu un vēlēšanām. Acīmredzot cilvēki bieži vien meklē nevis programmu vai kādu foršu komandu, kas spētu šo programmu izvirzīt, bet joprojām daudzi meklē vienu cilvēku, kurš atnāks un visu autoritatīvi un efektīvi atrisinās. Un cik tas būs demokrātiski vai nedemokrātiski, tas daudzus cilvēkus ne visai uztrauc.

15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji saka, ka viens no nākamās valdības pamatuzdevumiem būs ievērot stingru budžeta disciplīnu. Bet, ko tas nozīmē praktiski - kurus tēriņus plānots samazināt, varbūt plānots celt kādus nodokļus? Un kādiem kompromisiem gatavi iespējamie sabiedrotie nākamajā valdībā?

Krustpunktā diskutē "Apvienotā saraksta" finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols, Nacionālās apvienības valdes loceklis Ģirts Lapiņš, partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un "Jaunās Vienotības" 14. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Četru gadu laikā nonākt līdz sabalansētam budžetam, jeb budžetam bez parāda ir vēlēšanu uzvarētāja "Apvienotā saraksta" apņemšanās. Šogad deficīts ir pāri par 1,8 miljardiem eiro. Pakāpeniski samazinot aizņemšanās apjomu, runa ir par milzīgām summām, un jautājums ir, kur līdzekļus atrast – izdevumu samazinājumos vai nodokļu palielināšanā? Kā risinājums bieži tiek minēta ekonomikas izaugsme, bet dažādi stimulēšanas pasākumi arī nav pāris gadu jautājums tik liela efekta sasniegšanai. Fiskālā disciplīna ir viens no nosacījumiem, kā tiks izvēlēti koalīcijas partneri. Tādēļ uz diskusiju aicinājām gan valdības veidotāju, gan partijas, kuras minētas kā potenciālie partneri vai izteikuši vēlmi tādi kļūt, lai skaidrotu, ko varētu darīt budžeta sabalansēšanai un uz ko ir gatavi parakstīties potenciālie partneri.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies Brazīlijai, kur prezidenta vēlēšanas kļuvušas par nozīmīgu pārbaudījumu ne tikai valsts politiskajai nākotnei, bet arī tās vietai arvien sašķeltākajā starptautiskajā sistēmā.

4. oktobrī vairāk nekā 125 miljoni jeb gandrīz 79% balsstiesīgo Brazīlijā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai vēlētu valsts nākamo prezidentu. Notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Flaviu Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls, ieguva 47,03 procentus balsu, savukārt pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jeb Lula saņēma 45,16 procentus.

Tā kā neviens kandidāts neieguva absolūto balsu vairākumu, 25. oktobrī Brazīlijā notiks vēlēšanu otrā kārta. Lai gan nākamais Brazīlijas prezidents vēl nav zināms, ir novērojams, ka Bolsonaru Liberālā partija ievērojami nostiprināja savas pozīcijas Kongresā, tādējādi arī potenciāli apgrūtinot Lulas  valdīšanu pat atkārtotas uzvaras gadījumā. Lai gan Rīga no Brazīlijas galvaspilsētas Braziljas atrodas aptuveni 10 000 km attālumā, mums bija interesanti paanalizēt, ko šīs vēlēšanas nozīmē starptautiskā mērogā?

Raidījumu veidoja arī Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien, 12. oktobrī, papildināja sankciju sarakstu ar gandrīz 1600 Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām. 

Vēsturē lielākais sankciju pret Krieviju saraksta papildinājums. Tā teik raksturots šīs dienas lēmums, ar kuru Eiropas Savienības ārlietu ministri sankciju sarakstā iekļāva vēl aptuveni 1600 cilvēku un organizāciju, kas ir saistīti ar Krievijas militāro rūpniecību, kā arī Krievijas Domes vēlēšanu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās. Vēl šodien Briselē izskanēja nožēla par ASV lēmumu iegādāties no Krievijas dīzeļdegvielu.

Pēcvēlēšanu noskaņas turpinām runāt par politiku. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāju Aināru Šleseru.