Politikas podkāsts

Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā rosina apstiprināt Kasparu Pudānu. Tā šorīt paziņojis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pudāns ir brigādes ģenerālis, Zemessardzes komandieris. Savukārt pašreizējā komandiera Leonīda Kalniņa amata pilnvaras beigsies nākamā gada janvārī.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu, Bruņoto spēku komandieri izvirza Valsts prezidents, bet amatā ieceļ Saeima.

Pamatojot savu izvēli, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda, ka Zemessardzes komandiera brigādes ģenerāļa Kaspara Pudāna profesionālā pieredze, izglītība, kvalifikācija, kā arī Zemessardzes amatā apliecinātās prasmes un sadarbības spējas padara viņu piemērotu komandiera amatam.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka Valsts prezidents ar savu izvēli Nacionālās padomes locekļus iepazīstināja jau vakar. Padome, uzklausot Pudāna redzējumu, atbalsta prezidenta izvēli. Latkovskis cer, ka arī Saeima vienbalsīgi atbalstīs Pudāna kandidatūru.

Arī šī brīža Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš sociālajos medijos sveic Pudānu ar izvirzīšanu amatam. Viņš norāda, ka komandiera amats ir liela atbildība un gods, tāpēc ir pārliecināts, ka Pudāna zināšanas, profesionālā pieredze un redzējums sekmēs Bruņoto spēku attīstību un stiprinās valsts drošību.

Ekonomikas izaugsme ir apstājusies, valsts kredītreitings ir samazinās, bet nākamā gada budzēts ir veidots ar maksimāli iespējamo deficītu. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Pašreizējā Evikas Siliņas, un arī vairums iepriekšējo valdību pēdējo 15 gadu laikā, ir solījušas mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Tomēr algu atšķirība par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos šodien var sasniegt pat vairākus simtus eiro.

Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šis nav taisnīgi, ja, it sevišķi viena uzņēmuma ietvaros.”

Cilvēki, kas ir pārcēlušies uz laukiem, cerībā izvairīties no dzīves dārdzības galvaspilsētā, veikalos šā vai tā ir spiesti sastapties ar tikpat augstām cenām.

Baiba Runce: „Piedodiet par provokāciju, bet vai tad produkti maksā mazāk „Lidl” Kuldīgā?

Zane Neļķe, “Lidl Latvija” komunikācijas komandas vadītāja: Visi produkti visos „Lidl” veikalos maksā vienādi.”

Kamēr lielo kompāniju darbinieki tā arī nav sagaidījuši algu izlīdzināšanu reģionos, par nozari atbildīgā valsts iestāde jautājumu atstāj pašu uzņēmumu ziņā.

Ilze Oša, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Mēs skatāmies uz to nedaudz citā griezumā.”

Raidījuma „Atvērto failu” pusstundā pētām, kāpēc cilvēkam, kurš reģionā strādā tādu pašu darbu kā darbinieks Rīgā, jāsamierinās ar zemāku algu?

Vai vietā, kur nepastāv valstu robežas, starptautiskām attiecībām ir citāda seja? Tā gribas vaicāt, domājot par to, kā dažādas valstis sadarbojas Kosmosa izpētē. Tomēr Kosmosa izpēte izsenis ir vadīta ar politisku aprēķinu, sākot ar Aukstā kara sacensību, beidzot ar lielām starptautiskām sadarbībām mūsdienās. Kāda ir diplomātijas loma kosmosā? Kāpēc krievu kosmonauti aizvien turpina darbu Starptautiskajā kosmosa stacijā un vai šajā jomā ir citi spēles noteikumi starpvalstu attiecībās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis un informācijas tehnoloģiju speciālists, amatierastronoms Raitis Misa.

Starptautiskos līgumus ratificē daudzas valstis, bet tādu, kas reāli spēj kaut ko darīt kosmosā ir krietni mazāk. Mūsdienās valstu skaits strauji aug, kas kaut ko dara saistībā ar kosmosu. 

"Kaut kādiem spēles noteikumiem ir jābūt," atzīst Gints Jegermanis. "Bet skatoties uz pēdējā laika notikumiem, pat ja tos līgumus ratificē, nedz Krievija, nedz Ķīna, varbūt arī citas valstis nemaz netaisās viņus tā nopietni ievērot. Šobrīd var teikt: ja pagājušajā gadsimtā bija cīņa par to, kā nokļūt kosmosā, kā tur nogādāt kaut ko, tagad ir sākusies jauna vēl nevar teikt, ka cīņa, bet principā ir doma par kosmosa kolonizāciju."

Raitis Misa piekrīt, ka plāni jau ir sazīmēti un par Mēness kolonizāciju ir konkrēti plāni, par resursu iegūšanu. Varētu būt, ka ir kādas sacensības, bet ne tā, kā tas bija 20. gadsimta 60. gados.

Ierasts ir domāt par kosmosu kā par vietu, kas īsti nepieder nevienai no valstīm. Vai nākotnē saglabāsies šis princips un tiešām, piemēram, Mēness netiks sadalīts starp Ķīnu, Ameriku vai vēl kādiem no spēlētājiem?

"Ļoti grūti, protams, paredzēt nākotni. Bet šobrīd, ko mēs zinām, ir ka jau nākamgad ir plānoti amerikāņu ekspedīcija uz Dienvidpolu, uz Mēnesi, jo Dienvidpols nav tik labi pazīstams, un tur runā par to, ka tur esot ūdens vai vismaz tur ir ledus," komentē Gints Jegermanis. "Es neesmu kodolfizikas speciālists, taču, ja mēs domājam par to, kā vajadzētu risināt Zemes..., visa šī sasilšana un pārējās klimata problēmas, tad viena no jomām ir kodolenerģija. Un

daudzi zinātnieki šobrīd strādā pie tā sauktās kodolsintēzes. Ja izdosies, tad tā būs ļoti lēta un iedarbīga, ļoti jaudīga enerģija, kas dos visiem labumu. Bet, lai tā attīstītos, ir vajadzīgs hēlijs trīs. Uz Zemes tā nav tik daudz, bet uz Mēness ir. Līdz ar to noteikti, ka būs cenšanās apgūt šos resursus.

Bet ne tikai, jo arī mēs runājam par retajiem metāliem, un, ja mēs gribam veikt pāreju uz zaļo enerģiju, tīro enerģiju, baterijas, saules baterijas, citas lietas, ir vajadzīga retie metāli. Un tas apjoms, kas būs vajadzīgs tuvākajās desmitgadēs, ir nenormāli liels pret to, kas ir līdz šim izrakts un apstrādāts. Mēness arī varētu būt viens no resursiem."

Kā juridiski sakārtot, kurš paņems un kura īpašumā nonāks resursi, kas ir uz Mēness? 

"Uz šo atbildes šodien nav. Visticamāk, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ," vērtē Gints Jegermanis. "Patlaban ir arī runas par to, ka, piemēram, ja amerikāņi, viņi ir noskatījuši kaut kādus padsmit laukumus, teiksim, 15 reiz 15 kvadrātkilometru lielumā, kur varētu nosēdināt kādu ierīci. Un kas notiek, ja Ķīna arī grib nosēdināt šo ierīci kaut kur tuvumā? Šobrīd šī ir galīgi pelēkā zona, bet skaidrs, ka tur cīkstēšanās notiks, jo visur, kur skaties, ir ASV un Ķīnas sacensība, un kosmosā tieši militārajā jomā tā ir šobrīd, es teiktu, ļoti, ļoti agresīva un izvērsta.

Ja kādreiz vismaz kodolieroči kontekstā bija ASV un Krievijas, nu PSRS, bet es to sauktu par Krievijas sacensību, tad šobrīd ir trīs spēlētāji, un tā arī pasaulē pilnīgi jauna situācija, kad ir ASV plus Ķīna un Krievija vai atsevišķi Ķīna un Krievija. Un tas pats arī ir kosmosa. Ļoti daudz šobrīd tiek runāts par visādiem pretsatelītu ieročiem, ko Ķīna ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu."

“No skarbiem vīriem un sievām viņi kļūst par bērniem, kuri tic, ka acu priekšā atdzīvojas brīnums un notiek maģija. Viņi tam tic, un ir patiesi laimīgi, ka atkal ir kā bērnībā,” – tā saka šīs nedēļas viesis, aktieris un karavīrs Valērijs Dzehs. Viņš dodas pie karavīriem frontē ar savu marionešu izrādi, kļūstot ne tikai par aktieri, bet arī psihologu. Ar Valēriju sarunājās Rihards Plūme. 

Tikmēr Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Kādēļ ASV beidzot ļauj Ukrainai izmantot ATACAMS raķenes triecieniem pa Krievijas teritoriju? 

Kādēļ Putinam zvanīja Vācijas kaclers Šolcs? 

Ko Krievija grib panākt ar kārtējām provokācijām Baltijas jūrā? 

 

00:31 Ievads

01:01 Karš turpinās jau 1000 dienas.

01:44 Kurš vēl klausās krievijas bļaušanā par “sarkano līniju” pārkāpšanu?

02:29 Frustrācija par rietumu atbalsta stilu un saturu.

03:47 Rihards ieskicē šīs dienas viesi.

04:58 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

05:51 Kādēļ Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšanās karā beidzot mudinājusi ASV ļaut izmantot ATACMS raķetes pa Krievijas teritoriju?

08:15 Vai Baidens dara netīro darbu Trampam par labu?

12:57 Vācijas kanclera Šolca zvans putinam – daļa no Vācijas iekšpolitiskās priekšvēlēšanu cīņas.

19:01 Ko krievija grib panākt ar kārtējām provokācijām Baltijas jūrā un tās reģionā?

24:42 Dīvs izceļ vēl dažas zīmīgas ziņas: Ķīles institūts aprēķinājis, ka krievijas uzvaras gadījumā Vācijas izdevumi Ukrainas atbalstam augtu 10-20 reizes.

25:50 Austrija – senākā krievijas gāzes partnere Rietumeiropā – pārtraukusi saņemt krievijas gāzi

27:07 Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance nāk klajā ar dokumentāliem stāstiem no Ukrainas “Drošinātāja” paspārnē. 

28:30 EXPLAINER: Viss, kas jāzina par ATACMS raķetēm un to iespējamo ietekmi uz kara norisi.

35:02 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Valēriju Dzehu, aktieri, režisoru un karavīru, kurš pie cīņu biedriem frontē dodas ar savu marionešu izrādi, dziedējot viņus psiholoģiski un ļaujot atgriezties bērnībā.

37:26 Ko Valērijs izveidoja savu “Mazo marionešu teātri”?

43:41 Bērni bija pirmā auditorija.

45:58 Teātra repertuārs.

46:46 Priekšnesumu galvenais motīvs – cerības nešana.

48:15 Pāriešana uz ukraiņu valodu atnesa ļoti zīmīgas pārmaiņas. 

50:54 Notiek ne tikai karš frontē, bet arī kultūru karš.

52:58 Atmiņas par lielā kara pirmajām dienām.

53:47 Iesaistīšanās “Kultūras desantā”

56:28 Valērijs ir Ukrainas bruņoto spēku psiholoģiskā atbalsta virsnieks.

57:24 “Kultūras desants” ir ļoti aktīvs visā frontē.

58:27 Kultūra kā ļoti iedarbīgs psiholoģiskais atbalsta mehānisms.

1:00:45 Darbs tiek darīts ļoti tuvu aktīvajām frontes līnijām.

1:03:30 Karavīru – mākslinieku veikums izraisa spēcīgas emocijas.

1:06:05 Valērija veikums atturējis no pašnāvības.

1:07:43 Atgriezeniskā saikne. 

1:08:49 Karavīri izrādēs atgriežas bērnībā.

1:10:02 Izaicinājumi strādājot ar psiholoģiskajām traumām.

1:12:22 “Kultūras desanta” darbs ir atgriezt cilvēkiem ticību.

1:14:08 Nākotnes plāni.

1:15:05 Sarunas beigas.

1:15:23 padalieties ar šo interviju un epizodi

1:16:05 Rakstiet mums [email protected] 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Raidījuma uzmanības fokusā Ukraina, pareizāk sakot, karš Ukrainā un tas, kas notiek ap to. 19. novembrī pagāja jau 1000 dienas, kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums.

Aktualitātes analizē Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska. Ierakstā uzklausām Dmitro Levus, politologu, sociālo pētījumu centra „Ukrainas meridiāns” direktoru.

 

Asiņainais krievu gliemezis

Uzlūkojot Krievijas sagrābtās Ukrainas teritorijas platības izmaiņu grafikus visu pagājušo tūkstoš dienu periodā, jāsecina – turpinās pozīciju kara fāze, kas iestājās 2022. gada ziemas sākumā līdz ar Krievijas karaspēka atkāpšanos no Dņepras labā krasta pie Hersonas. Kopš tā laika frontes līnija kustējusies nedaudz, pie kam laikā starp 2023. un 2024. gada februāri kvantitatīvā izteiksmē pušu kontrolēto kvadrātkilometru apjoms vispār praktiski nav mainījies.

Tomēr pēc tam iezīmējusies neiepriecinoša tendence – Krievijas bruņotajiem spēkiem ar smagiem pūliņiem un zaudējumiem vietām izdevies atspiest ukraiņus. Tāda virzīšanās gliemeža gaitā, atstājot aiz sevis plātu asiņainu sliedi. Šo virzību nespēja nozīmīgi ietekmēt arī Ukrainas augustā īstenotais pēkšņais un sekmīgais iebrukums Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā. Kopumā šī gada laikā Krievija palielinājusi tās kontrolēto Ukrainas teritorijas daļu par apmēram diviem tūkstošiem kvadrātkilometru, pie tam apmēram ceturtā daļa no šiem ieguvumiem panākti pēdējo pāris nedēļu laikā. Tas licis dažiem medijiem izteikt apgalvojumus, ka Ukrainas bruņoto spēku fronte daudzviet brūkot.

Visaktīvākais Krievijas spiediens joprojām ir Doņeckas apgabalā, kā arī Krievijas Kurskas apgabalā, no kurienes krievi mēģina izspiest tur nostiprinājušos Ukrainas spēkus.

Kā zināms, šī gada jūnijā Krievijas vadonis Putins pirmoreiz izvirzīja Ukrainai konkrētas teritoriālas pretenzijas – Krievija vēlas atņemt Ukrainai pilnā apjomā Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjes un Hersonas apgabalus. Pagaidām, arī ievērojot jaunāko attīstību, šādu mērķu sasniegšana militāriem līdzekļiem ir grūti iedomājama. Krievijas rokās gan ir teju viss Luhanskas apgabals, taču vairāk nekā trešdaļa Doņeckas apgabala joprojām ir Ukrainas kontrolē, tāpat nozīmīga daļa Zaporižjes un Hersonas apgabalu līdz ar abām apgabalu galvaspilsētām. Grūti pat aplēst, cik dzīvā spēka un tehnikas Kremlim vajadzētu sagādāt, lai ar līdzšinējo taktiku aizrāptos līdz tās vadoņa alktajam mērķim.

Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Trampa miera plāns

Ukrainai šajā karā ir jāuzvar – tā ir sacījuši gandrīz visu Rietumvalstu vadītāji, atbalstot Ukrainu cīņā pret agresoru. Tomēr realitātē palīdzība ir bijusi nepietiekama, un daudzi analītiķi saka, ka patiesībā vairākās valstīs nemaz negrib, lai Ukraina uzvarētu. Atbalsts ir sniegts vien tik daudz, lai Ukraina nezaudētu, un tāpēc turpinās gara un nogurdinoša asinsizliešana.

Tomēr izskatās, ka līdz ar ASV prezidenta vēlēšanām situācija mainīsies. Donalds Tramps ir teicis, ka viņa primārais mērķis ir apturēt karu. Un ASV ir ietekmes sviras, lai to izdarītu. Kopš vēlēšanām nerimst spekulācijas, kas būs ASV piedāvājuma pamatā. Kā ticamākais scenārijs tiek minēts ultimāts abām pusēm sēsties pie sarunu galda un vienoties par pamiera nosacījumiem, pretējā gadījumā solot vai nu jebkādas palīdzības pārtraukšanu Ukrainai, vai arī dodot tai tādu palīdzību, kādu tā līdz šim nav nekad saņēmusi. Abām pusēm būtu septiņkārt jāpārdomā pirms pateikt Donaldam Trampam nē.

Šis iespējamais tālāko notikumu scenārijs Eiropā raisa ļoti pretrunīgas emocijas. Pirmkārt, tas nozīmēs, ka Ukrainai, visticamāk, var nākties piekāpties un atstāt Krievijas kontrolē daļu, ja ne visas līdz šim Krievijas iekarotās teritorijas. Tas var raisīt ļoti saspringtu iekšpolitisko situāciju Ukrainā.

Otrkārt, uguns pārtraukšana ļautu atgūties un nostiprināties Krievijai. Un tas savukārt rada milzīgu drošības risku visai Eiropai nākotnē. Tādēļ daudzas Eiropas valstis turpina sacīt, ka darīs visu iespējamo, lai Ukraina uzvarētu.

17. novembra vakarā pasauli pāršalca ziņa, ka arī aizejošais, bet vēl joprojām amatā esošais ASV prezidents Džo Baidens beidzot ir devis atļauju izmantot tālas darbības raķetes, lai Ukraina var apšaudīt militāros mērķus dziļāk Krievijas teritorijā. Tomēr, kā saka daudzi analītiķi, Rietumu palīdzība līdz ar kara sākšanos ir pastāvīgi bijusi pārāk novēlota. Arī šis ASV lēmums tika gaidīts ļoti ilgi, un diez vai vairs spēs būtiski mainīt notiekošo frontē. Jau pēc diviem mēnešiem Baltajā namā sāks saimniekot Donalds Tramps, turklāt viņš savu politiku ir apņēmies uzsākt realizēt vēl pirms inaugurācijas ceremonijas.

Sagatavoja Aidis Tomsons.

Pārtikas cenas veikalos, brīžiem šķiet, pieaug ne pa mēnešiem, bet dienām. Valdība tagad izstrādā priekšlikumus, kā ierobežot pārtikas cenu kāpumu mazumtirdzniecībā. Ko tie paredz? Krustpunktā skaidro un vērtē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pārtikas preču cenas Latvijā ir pārāk augstas, tā secinājusi Ekonomikas ministrija, uzsākot darbu pie priekšlikumiem un likuma grozījumiem, lai ar piespiedu instrumentiem situāciju mainītu. Valdošā koalīcija paudusi tam atbalstu. Vēl novembrī varētu skatīt konkrētas likuma izmaiņas, jo vairāki virzieni ir publiski iezīmēti, un tie raisījuši pretrunīgu reakciju. Piemēram, uzcenojuma griestu noteikšana noteiktām preču grupām. Tāpat tiktu aizliegts utilizēt nepārdotās preces. Būtu jānosaka zemākā cena tirgū vienam no produktiem katrā preču kategorijā. Vēl vairāki priekšlikumi. Kā tos vērtēt? Kādas varētu būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas, ja šādas prasības stāsies spēkā?

Pārtikas cenu samazināšanai tiek izskatīti vairāki varianti. Lai gan nākamgad koalīcijas dienaskārtībā varētu parādīties jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pamatproduktiem, paralēli tiek strādāts pie konkurences un eksporta veicināšanas. Savukārt Ekonomikas ministrija virzīs grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai izskaustu nevienlīdzīgo attieksmi uzcenojumu piemērošanā.

Pēdējo piecu gadu laikā pārtikas cenas pieaugušas vidēji par 50 % - tas secināms Konkurences padomes pētījumā. Tajā pašā laikā redzams, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju, plānojot pirkumus, izpēta un salīdzina dažādu veikalu akciju piedāvājumus bukletos, interneta vietnēs vai specializētos piedāvājumus. Tas nozīmē, ka akciju preces ir svarīgas lielai daļai pircēju. Tikmēr Konkurences padome secinājusi, ka preču akcijas cena kļuvusi par regulāro cenu. Tas notiek vairākās preču grupās, īpaši bezalkoholisko dzērienu segmentā.

Lielākā daļa no preču gala cenas veidojas mazumtirdzniecības posmā – tas attiecas gan uz rudzu maizi un baltmaizi, svaigo un kūpināto cūkgaļu, gan doktordesu un olām. Izvērtējot uzcenojuma atšķirības vietējai un importa produkcijai, konkurences uzraugs secinājis, ka pusē gadījumu trešdaļai no mazumtirdzniecības tīkliem ir novērojamas šīs cenu atšķirības.

Ko darīt, lai samazinātu cenas? Viena iespēja – samazinot vienas produktu vienības cenu.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki noguruši no reorganizācijas, secinājusi jaunieceltā aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Tas izskaidrojams ar to, ka pārmaiņas ilgst jau četrus gadus un tas ir ļoti ilgs laiks.

Šobrīd jaunā darbinieku struktūra ir vien papīra formā un ir mēnesis, lai to ieviestu. Jāgere nespēj atbildēt, cik darbiniekiem būs uzteikts darbs. Tas būšot zināms vēlāk.

--

Plaša reorganizācija, samazināts departametu skaits un plānots arī atlaist desmito daļu darbinieku. Šādu pārmaiņu notikumos šobrīd atrodas aģentūra, kuras vadītājas amatā nesen stājusies Ieva Jāgere.

Ukraina netirgosies par valsts suverenitāti, drošību un nākotni, kā arī neatteiksies no tiesībām uz visu savu teritoriju – tā 19. novembrī uzrunā Ukrainas Augstākajai radai paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Šodien – pilna apmēra iebrukuma 1000 dienā – viņš parlamentu iepazīstināja ar sagatavoto Ukrainas iekšējās noturības plānu.

Šodien, Ukrainai ļoti simboliskā dienā, Ukrainas prezidents nāca klajā ar izstrādāto valsts iekšējās noturības plānu. Šis plāns atšķirībā no Zelenska oktobrī publiskotā Ukrainas „uzvaras plāna” paredz virkni konkrētus pasākumus tieši valsts iekšējās noturības stiprināšanā. Plānam ir desmit punkti - tie paredz pasākumu kopumu vienotības stiprināšanā, kaujasspēju uzlabošanai frontē, armijas apgādē ar ieročiem, finansiālajā drošībā, enerģētikas stiprināšanā, drošības nodrošināšanā, sabiedriskās saliedētības stiprināšanai, kultūras atbalstīšanai un kara veterānu stiprināšanai.

Kā norādīja Zelenskis, tieši Ukraiņu noturība var nodrošināt fundamentāli svarīgus apstākļus, lai karš Ukrainā beigtos uz taisnīgiem nosacījumiem un te izšķiroši var būt tieši turpmākie mēneši.