Politikas podkāsts

Diasporas  līdzdalība vēlēšanās piedzīvo negatīvu tendenci jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas. Šoreiz, neraugoties uz plašākām balsošanas iespējām, no teju divsimt tūkstošiem ārpus Latvijas mītošajiem balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās vien 11,6%. Kas attur diasporu no balsošanas, kā situāciju var mainīt vai samierināties ar jauno realitāti? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Centrālās vēlēšanu komisijas vadošā eksperte ārējās sadarbības jautājumos Inita Dzene, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Mārīte Kļaviņa, Eiropas latviešu apvienības vadītāja Ilga Švāne un portāla „Baltic Ireland” žurnāliste Inguna Mieze.

Vidustermiņa vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs saspringti gaida visā pasaulē, jo pēc tām būs redzams, vai ASV prezidents Donalds Tramps varēs darboties tikpat neierobežoti, kā līdz šim. Trampa paziņojumi par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un izdarītais spiediens uz Ukrainu daudziem kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kurā pusē ASV īsti atrodas? Citi mierina, ka pēc 3. novembra situācija mainīsies. Par to Krustpunktā runājam plašāk ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.

Krievija grib panākt Ukrainā humanitāro katastrofu. To intervijā Latvijas Radio atzina pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis un militārais analītiķis Igors Rajevs.

Viņš norādīja, ka Ukrainas pretošanās un uzbrukumi Krievijas mērķiem turpināsies, taču Krieviju tie ietekmējot mazāk, nekā tas, ko Krievija nodarot Ukrainai.

Iespējamā mazākuma valdības veidošana un nākamā Valsts kancelejas vadītāja izvēle – ir šonedēļ vieni no apspriestākajiem tematiem. Tāpat svarīgi arī notikumi, kas tā vai citādi skar Ukrainu. ASV prezidenta paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas iegādi ir radījis bažas par Latvijas stratēģiskā partnera rīcību. Bet mēs paši arī neesam tikuši skaidrībā ar Krievijas graudu tranzītu, premjers tagad saka, ka to šobrīd nevar aizliegt. Par nedēļas aktualitātēm runājam kopā ar žurnālistiem Krustpunktā. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.

No 1449 eiro līdz 1567 eiro mēnesī: tā šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, pieaugusi pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Algu pieaugums esot visiem skolotājiem, neatkarīgi no tā, kurā klašu grupā viņi strādā. Tas noticis galvenokārt, pateicoties šajā mācību gadā ieviestajam jaunajam skolu finansēšanas modelim „Programma skolā”. Tomēr ne visās skolās izmaiņas skolotāju algošanā nozīmē lielākas algas.

Lauksaimnieku organizācijas aicina valdību nepieļaut Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā paredzēto aptuveni 20 % samazinājumu lauksaimniecībai. "Zemnieku saeima" pauž, ka Eiropadome tādējādi dodas lauksaimniecības iznīcināšanas virzienā. Tāpat zemnieki vērš uzmanību, ka ir jāpārtrauc Latvijas saimniecību diskrimināciju ar ilgstoši zemākiem tiešmaksājumiem. Arī Zemkopības ministrija piekrīt, ka jāpanāk papildu finansējums Eiropas Savienības budžeta sarunās, jo nevar paļauties uz iespēju pārdalīt līdzekļus starp nozarēm iekšēji, lai kompensētu finansējuma samazinājumu.

Vai mēmes var brīdināt par karu vēl pirms pirmā šāviena? Ukraiņu mēmu pētniece, Harkivas Nacionālās universitātes profesore Jevgenija Bondarenko uzskata, ka kara tuvošanos var paredzēt ne tikai militārie eksperti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņa atklāj, kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai un ar ko tās atšķiras no krievu mēmēm. Tāpat viņa skaidro, ko no šiem digitālajiem brīdinājuma signāliem var mācīties Latvija, kā melnais humors karā kļūst par psiholoģiskajām "bruņām" un vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk.

 

Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām:  

Kam izdevīga Putina un Trampa vienošanās par dīzeļdegvielas piegādēm?

Eiropa meklē veidus, kā brīdināt Krieviju, lai tā pārtrauktu hibrīdkativitātes Rietumos .

Ko par NATO nostāju pret Krieviju pasaka alianses spēku komandiera Eiropā jaunākie izteikumi?

Epizodes apraksts:

00:29 Ievads – kāpēc ukraiņu mēmes ir vairāk nekā joki?

04:14 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs.

04:17 Trampa un Putina dīzeļdegvielas darījums – ko iegūst ASV un Krievija?

05:28 Kā ASV vēlēšanas un degvielas cenas ietekmē Trampa politiku?

07:34 Ko ASV un Krievijas darījums nozīmē Ukrainai?

09:36 Trampa pretrunīgie izteikumi un spiediens uz Ukrainu.

12:09 Dronu uzbrukumi un iespējamās sabotāžas Eiropā.

13:57 NATO komandiera vēstījums Varšavā – vai alianse ir gatava rīkoties?

17:15 Kā bailes no eskalācijas un Krievijas kodolieročiem ietekmē NATO nostāju?

19:50 EXPLAINER: kā mēmes palīdz vākt atbalstu Ukrainai un uzrunāt pasauli.

25:30 Piesakām šīs epizodes viesi – Harkivas Nacionālās universitātes profesori un mēmu pētnieci Jevgeniju Bondarenko.

26:43 Kas notiek ar humora izjūtu, karam ieilgstot?

28:26 Ko pēta mēmu pētniece, un kā mēmes ietekmē auditoriju?

30:13 Kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, un kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai?

32:27 Kā nāves tuvums maina tās uztveri un atspoguļojas mēmēs?

34:56 Krievijas karakuģis – kā viens vēstījums pārtop daudzās mēmju versijās.

36:22 Kā karš mainījis saulespuķu nozīmi ukraiņu mēmēs?

38:29 Jaunākās mēmes – kā kijivieši joko par pārvietošanos starp Dņepras krastiem.

40:13 Vai humors palīdz pasargāt cilvēku emocionālo pasauli?

41:27 No sākotnējā šoka līdz apņēmībai turpināt dzīvot.

42:38 Gaisa trauksmes, atvērtas kafejnīcas un festivāli – ikdiena Harkivā turpinās.

45:29 Joki par pašiem un domstarpības sabiedrībā – kas patiesībā vieno ukraiņus?

47:21 Kā ukraiņu mēmes uzrunā ārvalstu auditoriju un kļūst par tautas diplomātiju?

49:30 Ukrainas kara mēmu arhīvs – kāpēc ārvalstniekiem vajadzīgs konteksta skaidrojums?

50:38 Ar ko ukraiņu mēmes atšķiras no krievu mēmēm?

51:50 Ko Latvija var mācīties no naidīgiem vēstījumiem Krievijas informācijas telpā?

53:45 Vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk?

56:19 Vai Ukraina bez humora joprojām būtu brīva?

58:36 Sarunas atziņas – kā ieraudzīt ciešanas aiz šķietama joka?

1:00:00 “Saint Javelin” – raidījuma vadītāju pieredze ar Ukrainas atbalsta zīmolu.

1:02:10 Kāpēc saruna par humoru atkal un atkal atgriežas pie izdzīvošanas?

1:04:20 Kāpēc Latvijā jāseko tam, ko par mums vēsta Krievijas propaganda?

1:05:41 Dalieties ar savām iecienītākajām mēmēm un rakstiet “Drošinātājam” – [email protected].

1:07:37 Lielo interviju lasiet arī LSM portālā.

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Izmaiņas administratīvo sodu apmaksā ir nepieciešamas, lai valstī mazinātu birokrātiju. To intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts Uģis Mitrevics no Nacionālas apvienības. Ir jāmaina nosacījums, ka sods obligāti jāapmaksā mēneša laikā, pretējā gadījumā uzreiz iesaistās parādu piedzinēji ar ievērojamiem soda procentiem.

Mitrevics min, ka šo jautājumu šobrīd skata Saeimā un ir rosinājums soda apmaksas termiņu pagarināt līdz gadam. Priekšlikumu vidū ir arī rosinājums ātras apmaksas gadījumā ļaut samaksāt vien 80% no piespriestā soda.

Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi.

Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.

Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna.

Trampa saruna ar Putinu un nākamo dienu notikumu vilnis

9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību.

Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis.

Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās.

Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi.

ASV drīz vidustermiņa vēlēšanas

Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas.

ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas.

Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā. 

Sagatavoja Aidis Tomsons.

Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts Digitālās attīstības aģēntūras direktors Valdis Pusvācietis, IT speciālists Ilmārs Poikāns un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

Kad vēlēšanu naktī parādījās pirmās satraukuma ziņas no iecirkņiem, īsti nevarēja saprast, kas noticis. Cilvēki neko nedara, daži guļ. Drīz tā neapmierinātība pieauga, jo vēlēšanu komisiju locekļi bija saņēmuši norādi nevērt vaļā urnas un pagaidām neko nedarīt, vienkārši gaidīt. Gaidīšana ieilga, un kad bija pagājušas jau trīs stundas, tad pienāca ziņa, ka mazu daļu urnu beidzot drīkst vērt vaļā. Tad visi sasparojās. Pēc tam šo ziņu atsauca un atkal bija jāgaida. Kad pienāca pusnakts, iecirkņos bija jau tāda pamatīga burkšķēšana: kādi mēģināja brīvajās vietās gulēt, citi sprieda, ka vairs šajā darbā nepiedalīsies turpmāk, ja reiz tāds bezjēdzīgs haoss. Beigu beigās jau viss atrisinājās, vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, un tie izrādījās tik interesanti, ka par šīm problēmām arī daudzi piemirsa. Tomēr jautājumi ir palikuši -kāpēc otrās vēlēšanas pēc kārtas mēs sastopamies ar pamatīgu sajukumu? Kādi secinājumi ir jāizdara, lai to nepārvērstu par "tradīciju"?