Ungārijas OTP banka iegādāsies "Luminor" banku un ieies Baltijas tirgū – tiesa, tikai gadījumā, ja darījumu apstiprinās regulatori. Vērtējot darījumu, gan Igaunijas uzraugs, gan Eiropas Centrālā banka ņems vērā visus apstākļus, tostarp OTP bankas darbību citos tirgos – arī tāda veida tirgos, kuri Latvijai ir nepieņemami. Tas, ka OTP Group turpina darbību Krievijā pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radījis bažas publiskajā telpā. Potenciāla darījuma summa pašlaik netiek atklāta.

Skaidrojam, kā tieši regulatori vērtēs darījumu, ko tas nozīmē Latvijas banku sektoram un ekonomikai, un vai darījumā ir arī kāds politiskais aspekts.

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā.

Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.

 

--

Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.

Ungārija no autokrātijas atkal kļūst par demokrātiju. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars no pamatiem ir sācis izjaukt sava priekšgājēja Viktora Orbāna 16 gados uzbūvēto nedemokrātisko un korumpēto sistēmu. „Tas, ko viņš pašlaik dara, ir tieši tas, ko viņš piedāvāja vēlētājiem un par ko vēlētāji nobalsoja,” Latvijas Radio sacīja ungāru politologs un Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta jaunākais pētnieks Bālints Madlovičs. 

Uldis Ķezberis: Ir aizritējuši divi mēneši kopš Pētera Maģara nākšanas pie varas. No malas raugoties, šķiet, ka viņš rīkojas ļoti apņēmīgi, lai īstenotu savu priekšvēlēšanu solījumu demontēt Viktora Orbāna izveidoto sistēmu. Kā jūsu vērtējat Maģara līdzšinējo darbu?

Bālints Madlovičs: Domāju, ka Pēters Maģars īsajā laikā kopš nākšanas pie varas ir paveicis tik daudz, cik tas bija iespējams. Maģars uzvarēja vēlēšanās 12. aprīlī, bet viņa valdība stājās amatā 12. maijā. Šo divu mēnešu laikā jau ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi.

Ir jāsaprot, ka 12. aprīlī Ungārijā notikušais nebija vienkārši iepriekšējās valdības sakāve. Maģars ļoti skaidri pateica, ka viņa mērķis un solījums sabiedrībai nav tikai valdības maiņa, bet gan režīma un visas tās sistēmas, ko Viktors Orbāns bija izveidojis 16 gadu laikā, maiņa.

Šī režīma maiņa ietver trīs galvenos elementus, kurus Maģars vēlējās īstenot. Pirmais ir tiesiskuma atjaunošana un Orbāna iecelto lojālistu atbrīvošana no vadošajiem amatiem institūcijās, kurām būtu jānodrošina varas līdzsvars un kontrole. Šie cilvēki tika iecelti, lai šie kontroles mehānismi nedarbotos un valsts kļūtu par Orbāna varas instrumentu, nevis ierobežojumu.

Otrkārt, Maģars solīja demontēt „mafijas valsti”, kā viņš to dēvē. Ar to viņš nedomā vienkārši korupciju, bet gan korupciju, kas tiek organizēta valsts līmenī un ar valsts vadītāju ziņu, proti, sistēmisku korupciju.

Un trešais solis ir Ungārijas orientācijas maiņa no austrumiem uz rietumiem, no Krievijas uz Eiropas Savienību. Visās trīs jomās jau ir sperti nozīmīgi soļi.

Runājot par tiesiskuma atjaunošanu, Maģars jau ir atcēlis no amatiem vairākus galvenos Orbāna lojālistus. Nozīmīgākais no tiem ir Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks. Viņu atcēla no amata ar konstitūcijas grozījumiem, kuros bija teiikts, ka viņš vairs nav piemērots šim amatam, ka sabiedrības uzticība viņam ir zudusi un tādēļ viņš ir jāatbrīvo.

Bija jautājums, vai viņš šos grozījumus tiešām parakstīs, jo saskaņā ar Ungārijas tiesību sistēmu prezidentam ir jāparaksta jebkuri konstitūcijas grozījumi. Tātad viņam bija jāparaksta, tā teikt, savs „nāves spriedums”. Lai gan viņš pauda savas bažas, viņš galu galā parakstīja grozījumus un tika atcelts no amata.

Trīs dienās 555 cilvēki parakstījuši Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētu atklātu vēstuli, publiski viņu aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības un iestāties par tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vēstule tapusi, reaģējot uz pēdējo dienu politiķu izteikumiem un vairāku ministriju lēmumiem, kas skāruši nevalstiskās organizācijas (NVO) un zinātniskos projektus. Tikmēr premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paliek pie nostājas, ka jāizvērtē nevalstiskajam sektoram piešķirtā valsts finansējuma lietderība. Organizācijas savukārt uzskata, ka atsevišķi gadījumi tiek izmantoti visa sektora nomelnošanai. 

“Es nevaru atļauties, ka dažos mēnešos sagrauj to, kas veidots desmitiem gadu laikā.” Tā saka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pilsoniskā aktīviste un atklātās vēstules autore Rasma Pīpiķe. Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētajā vēstulē paustas bažas, ka politiķu vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām un zinātnisko projektu publiska apšaubīšana var vājināt tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un sabiedrības līdzdalību. Tās parakstītāji aicina prezidentu publiski iestāties par šiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem un sekmēt to ievērošanu valsts institūciju darbā. Pīpiķe uzsver, ka vēstule nav tapusi, lai aizstāvētu kādu konkrētu organizāciju vai projektu. Tās mērķis ir nepieļaut, ka tiek vājināti gadu desmitiem veidoti sabiedrības līdzdalības un profesionālās ekspertīzes mehānismi.

Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” nemaina savu nostāju, uzstājot, ka finansējums nevalstiskajam sektoram ir jāpārvērtē. Viņu interesējot, kā tiek izlietota nozarei piešķirtā nauda, kas kopumā esot aptuveni 200 miljoni eiro, jo pašreiz viņam nav priekšstata, kur šī nauda tiek tērēta.

Kulbergs arī paliek pie pārliecības, ka nevalstiskā sektora pārstāvjiem par dalību Ministru kabineta Memoranda padomes sēdēs nav jāmaksā, jo šāda sistēma, viņaprāt, ir sabojāta.

Kulbergs gan akcentē, ka ir pietiekami daudz labu piemēru, kur nevalstiskās organizācijas tiek galā ar funkcijām, kas tām ir deleģētas, daudz labāk un lētāk nekā valsts, jo tām ir kompetence un tās zina, kā to izdarīt. Bet, vienlaikus politiķis norādīja, ka esot pietiekoši daudz tādu piemēru, kur šī nauda tiekot “izpļekarēta”.

--

Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpmāk varētu vairs nemaksāt par darbu Ministru kabineta Memoranda padomē un tās darba grupās. To paredz Valsts kancelejas sagatavotie noteikumu grozījumi tiesību aktu projektu portālā. Mērķis ir ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Atlīdzību plānots atcelt arī par padomes deleģēto pārstāvju darbu citās konsultatīvajās un uzraudzības institūcijās.

Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.

Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?

Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir  NVO noniecinošas.

Cilvēki neapzinās, ka virkne pakalpojumu, ko viņi saņem ir nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotas un tās līdzfinansē valsts. Tā  intervijā Latvijas Radio sacīja "Platformu attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare. Bez šīs naudas daļa valsts pārvaldes pakalpojumi nebūtu nodrošināti.

"Ja valsts pārvaldē kaut kas nemaksā, tas nenozīmē, ka tas nemaksā neko cilvēkam. Vecākiem ir jāmeklē, kur atstāt bērnu, lai piedalītos valsts pārvaldes sanāksmē; cilvēkam no reģioniem tā, visticamāk, būs vesela diena un lieli ceļa izdevumi, lai nonāktu uz šo sanāksmi. Valstij ir jābūt interesei atbalstīt savas organizācijas," norāda Vaivare. "Kad tiek operēts ar šiem skaitļiem, mums nav skaidrs, kas zem tā slēpjas. Piemēram, augstskolas izveido nevalstisko organizācija, kurā iegulda 30 miljonus eiro. Piemēram, Sporta federācija - pieci miljoni. Ja šādus lielus ciparus noņemam nost, tad paliek mazās biedrības reģionos, kas cīnās dažkārt pat ar savu pašvaldību par korupcijas mazināšanu."

Tikmēr premjers Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta Latvijas Radio sacīja, ka viņš nekur nav teicis, ka nevalstiskajām organizācijām nauda nebūtu jādod. No Valsts kancelejas viņš sagaidot izvērtējumu, kādiem mērķiem šajā sektorā valsts tērē 200 miljonus eiro gadā. Taču neuzskata, ka NVO pārstāvjiem būtu jāmaksā par sanāksmēm, kurās tās piedalās ar valsts pārvaldi.

"Nevalstiskās organizācijas pārstāv biedru intereses. Kādreiz cilvēki sametās Reinim, lai viņš no pagasta aizbrauc pie gubernatora un izstāsta pagasta bēdu, pārstāv viņus. Tagad sanāk, ka Reinim apmaksā to, ka viņš sēž pie galda ar gubernatoru. Neloģiski," norād Kulbergs. "Es pats esmu strādājis nevalstiskās organizācijas arī iepriekš, pat nestādījos priekšā, ka Latvijas darba devēju konfederācija, Auto asociācija, es nesaņemu ne centa. Es pat nespēju iztēloties, ka mums būtu tiesības paprasīt kaut ko par to, ka es sēžu pie galda."

 

**

Nevalstisko organizāciju (NVO) darbam īpaša uzmanība pievērsta pēc tam, kad pagājušajā nedēļā premjerministrs Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) pēc Memoranda padomes sēdes uzdeva Valsts kancelejai izanalizēt nevalstiskajām organizācijām piešķirto valsts finansējumu.

Rūpes par pacientiem, solis ceļā uz labāku zāļu pieejamību vai priekšvēlēšanu laikā izziņota iecere, kuras efektivitāte vēl būs jāpierāda?

Veselības ministrija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu līdz gada beigām īstenos pilotprojektu, kurā pacienti, izrakstoties no slimnīcas, ārsta nozīmētās antibiotikas līdz pat mēnesi ilgam ārstēšanas kursam saņems bez maksas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu ārstēšanu pēc izrakstīšanās no slimnīcas un veicināt atbildīgu antibiotiku lietošanu. Bažas par projekta īstenošanu un aptieku neiesaistīšanu paudusi farmācijas nozare. Tikmēr Veselības ministrija noraida pārmetumus, ka pilotprojekts izziņots, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, uzsverot, ka pie šīs ieceres strādāts jau ilgstoši. 

Latvija ir starp Eiropas Savienības valstīm ar viszemāko ambulatoru zāļu kompensācijas līmeni, un daudzos gadījumos pieaugušajiem antibiotikas jāiegādājas par pilnu cenu. Vienlaikus pasaulē arvien biežāk runā par antibiotiku efektivitātes mazināšanos. To veicina gan nepabeigti ārstēšanās kursi, gan nepareiza antibiotiku lietošana.

Lai situāciju uzlabotu, starp Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Nacionālo veselības dienestu ir noslēgts līgums par pilotprojekta īstenošanu.

Tā laikā Stradiņa slimnīcas pacienti, kuri antibiotiku terapiju var turpināt mājās, zāles bez maksas saņems jau izrakstoties no slimnīcas, nedodoties uz aptieku. Ministrija cer, ka tas mazinās pacientu finansiālo slogu, samazinās risku pārtraukt ārstēšanos un uzlabos tās rezultātus.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane skaidro, ka pilotprojekta ideja radusies pēc slimnīcu speciālistu ierosinājuma – nereti pacienti pēc izrakstīšanās nevar uzreiz iegādāties vajadzīgās antibiotikas vai saņemt recepti, tāpēc ārstēšana tiek pārtraukta. Feldmane uzsver, ka pilotprojekta laikā vērtēs, vai šāda pieeja pacientiem patiešām ir ieguvums un vai to nākotnē būtu vērts ieviest plašāk.

Lauksaimnieki šonedēļ sākuši labības pļauju. Arī politiķi turpina gatavoties savai "ražas novākšanai" rudenī. Pasaulē noteikti visvairāk skatītais notikums ir Pasaules futbola čempionāta finālspēles, bet arī tur neiztikt bez politikas, kā tas bija Anglijas un Argentīnas spēlē. Latvijā varbūt spilgtu notikumu nav, bet noteikti ir, ko apspriest. Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras Pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.

Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.

Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.

Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.

Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.