ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Ukrainu likuši satraukties daudziem. Latvija apņēmusies aizsardzības izdevumiem 2026. gadā atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet turpmākajos gados kāpināt šos izdevumus līdz 5% no IKP. Lai šo mērķi sasniegtu, jāmobilizējas būs visai sabiedrībai. Kādi pasākumi prioritāri jāveic, lai stiprinātu Latvijas drošību, vai mūsu sabiedrotie Eiropas Savienībā un NATO drošības situāciju uztver tikpat nopietni un vai šis ir īstais brīdis valdības "restartam"? Par to diskutē "Delfi TV" radījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Aizsardzības ministrijas bijušais valsts sekretārs Jānis Garisons un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes vieslektors Gints Jegermanis.

Bez papildu valsts naudas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzraudzītāja AS "RB Rail" izmaksu segšanai varētu tikt apturētas dzelzceļa projekta aktivitātes, janvārī valdību brīdinājusi Satiksmes ministrija (SM). Premjerministre Evika Siliņa (JV) uzstājusi – šantāžu nepieņems un uzņēmuma budžetā vispirms jāpanāk vismaz 20% ietaupījums. Vai "Rail Baltica" būvdarbi ir apdraudēti? Cik vēl iespējams samazināt ar projektu saistītās izmaksas? Vai izaicinājumi, ar kuriem saskaras "Rail Baltica", visās Baltijas valstīs ir līdzīgi? Par šiem un citiem jautājumiem klausies "Delfi TV" interviju ar "RB Rail" izpilddirektoru un pagaidu valdes priekšsēdētāju Marko Kivilu raidījumā "Kāpēc". Intervija notiek angļu valodā.

Dailes teātri arī turpmākos piecus gadus vadīs aktieris, uzņēmējs un Cēsu novada domes deputāts Juris Žagars – tā lēmusi Kultūras ministrija. "Esmu drošs, ka kopā mēs noturēsim māksliniecisko līmeni, finansiālo stabilitāti un īstenosim ambiciozas radošās ieceres, kā arī pabeigsim iesāktos pārbūves darbus," paudis Žagars. Kādas ambīcijas teātris izvirzījis nākamajam darba cēlienam un ar kādiem izaicinājumiem Žagars saskaras citās savas dzīves lomās kā uzņēmējs un politiķis – par to ar teātra direktoru piektdien, 7. februārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" iztaujāja žurnāliste Alina Lastovska.

Neveiklais process, kādā Saeimas politiķi mēģina izraudzīties nākamo Latvijas Bankas prezidentu, radījis jautājumus gan par to, kā būtu jāmaina kandidātu izvirzīšanas process, gan arī kārtējo reizi uzjundījis bažas par koalīcijas partiju spēju vienoties valstij būtiskos jautājumos. Vai tuvākajā laikā saraustītais process noslēgsies ar sekmīgām LB prezidenta vēlēšanām, kāds būs šo notikumu iespaids uz bankas reputāciju un attiecībām koalīcijas partiju starpā – par to piektdien, 31. janvārī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Saeimā pārstāvēto partiju frakciju priekšsēdētāji – Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība" (JV)), Andris Šuvajevs (" Progresīvie"), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts" (AS)) Raivis Dzintars ("Nacionālā apvienība" (NA)), savukārt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāvēs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans. Opozīcijā esošā partija "Stabilitātei", kas LB prezidenta amatam virzīja savu kandidātu, no dalības raidījumā atteicās – Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs aizbildinājās ar aizņemtību un neizvirzīja arī citu pārstāvi no partijas.

Drošība, atbalsts ģimenēm, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana – šādas četras prioritātes ministru prezidente Evika Siliņa (JV) noteikusi valdībai 2025. gadā. Premjere arī paudusi, ka individuālās pārrunās ar ministriem izrunās līdz šim paveikto, pēc kā sniegs izvērtējumu par ministru darbu. Par valdības darbu līdz šim, darāmo šogad un par koalīcijas stabilitāti ceturtdien, 23. janvārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" premjeri iztaujāja žurnāliste Alina Lastovska.

Janvāris ir tikai pusē, bet uz Latvijas autoceļiem gājuši bojā jau septiņi cilvēki, tādējādi šis ir viens no drūmākajiem janvāriem pēdējo desmit gadu laikā. Smagās avārijas vairumā gadījumu izraisa neapdomīgi lēmumi pie stūres, bet daļa autovadītāju uzskata – tos varētu novērst, būvējot autoceļus ar vairākām joslām un drošākām apdzīšanas iespējām. Kā uzlabot drošību uz Latvijas autoceļiem un vai infrastruktūra ir galvenā problēma, kas veido drūmo statistiku Latvijā? Par to piektdien, 17. janvārī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie), VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis, Latvijas Universitātes doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktora pienākumu izpildītājs, profesors Ivars Austers, kā arī auto žurnālists Pauls Timrots.

"Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa vadītā valdība pirms trim gadiem sasniedza rekordu – tā kļuva par visilgāk nepārtraukti strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē. Kariņa otrā valdība izjuka 2023. gada vasarā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, bet pēc skandāla ar privātajiem lidojumiem Kariņš atkāpās no tobrīd ieņemtā ārlietu ministra amata. Vēlāk nolika arī Saeimas deputāta mandātu, un šobrīd viņu ar politiku saista vien "Vienotības" ierindas biedra statuss – pievēršoties starptautiska konsultanta pienākumiem privātajā sektorā, Kariņš politikā vairs neesot aktīvs. Pie kādiem secinājumiem par notikumiem un procesiem Latvijas politikā Kariņš nonācis savas 20 gadu ilgās politiskās karjeras laikā – klausies "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", kurā ekspremjeru intervē žurnāliste Alina Lastovska.

Latvijas sabiedrība ir ļoti sašķelta dažādos aspektos, tai skaitā savā skatījumā par to, vai mums jāvirzās liberālu vai konservatīvu vērtību virzienā. Kāpēc atšķirīgu ideoloģiju piekritējiem ir kļuvis grūti sarunāties un vai ir iespējams atrast vienojošo, lai sabiedrība kopumā varētu efektīvi risināt problēmas? Par to piektdien, 3. janvārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc"  žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar konservatīvās domas portāla "Telos" galveno redaktori Agnesi Irbi.

Būtisku pavērsienu šogad nav trūcis nedz vietējā mērogā, nedz starptautiskajā arēnā – 2024. gads ir bijis gana saspringts. Gada nogalē, kā ierasts, atskatāmies uz gada svarīgākajiem notikumiem, novērtējam tos un pārdomājam, kas mūs sagaida turpmāk. Kā aizejošo gadu vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un kādi, viņaprāt, būtiskākie secinājumi jāizdara politiķiem un sabiedrībai kopumā jau tuvākajā laikā – klausies intervijā "Delfi TV" raidījumam "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis nedaudz vairāk kā pusgads un liela daļa partiju tām gatavojas jau kopš vasaras, vairākas arī nosaukušas savus kandidātus Rīgas mēra amatam. Kā vērtējams aizejošā domes sasaukuma laikā paveiktais un ar kādiem mērķiem un solījumiem politiķi startēs vēlēšanās 2025. gada 7. jūnijā – par to diskutē raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā aicināti Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji un to virzītie Rīgas mēra amata kandidāti vai partiju līderi. Diskusijā piedalās pieci mēra amata kandidāti - šā brīža Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības", viņa vietnieks Edvards Ratnieks no "Nacionālās apvienības", "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības" kopīgā saraksta līderis Oļegs Burovs, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" līderis Ainārs Šlesers un "PROGRESĪVIE" virzītais Viesturs Kleinbergs. Raidījumā piedalās arī Saeimā pārstāvētās politiskās apvienības "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Tā kā partija "Stabilitātei!" no dalības raidījumā atteicās, tās vietā diskusijā piedalās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja vietniece Regīna Ločmele.