Pievienotā vērtība

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par riskiem, kurus mākslīgais intelekts rada vai varētu radīt pavisam tuvā nākotnē mūsu finanšu sistēmai.

Nākamajos gados viens no būtiskākajiem riskiem Eiropas finanšu sistēmai ir mākslīgais intelekts - tā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konferencē galvenajā uzrunā uzsvēra Eiropas centrālās bankas vadītāja un arī kolēģijas vadītāja Urzula fon der Leiena.

Ikviens, kas kaut ko darījis ar māksligo intelektu ir piedzīvojis, ka tas reizēm pārprot norādījumus vai pats izdomā un dara ko pilnīgi citu. Un ja iedomājas, ka šādi rīkojas mākslīgā intelekta aģenti, kam uzdots rīkoties ar mūsu naudu. Lielāka autonomija - lielāki riski, saka Leiena.

Tāpat vēl nezinām, kā MI aģentu piedalīšanās tirgū plašā mērogā mainīs to, kā vispār veidojam finanšu pakalpojumus. Antonio Gomes, OECD Finanšu un uzņēmējdarbības lietu direktorāta direktora vietnieks, uzskata, ka šīs izmaiņas ir neizbēgamas.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kas ir darba samaksas pārredzamības direktīva, kura visai drīz nonāks arī Latvijas likumos. Ko un kā tā mainīs un vai tad jēga gatavoties laikus?

Iedomājieties situāciju: divi cilvēki sēž blakus vienā birojā, dara vienu un to pašu darbu un viens no viņiem saņem par pāris simtiem eiro vairāk mēnesī. Ne tāpēc, ka strādā labāk. Vienkārši tāpēc, ka reiz labāk sarunājās par algu. Līdz šim šī bija privāta, klusa lieta, jo par algu Latvijā runāt nav pieņemts. Bet Eiropas Savienība saka – šai klusēšanai jābeidzas. Runa ir par darba samaksas pārredzamības direktīvu, vienu no vērienīgākajām pārmaiņām Eiropas darba tiesībās pēdējās desmitgadēs. 

Direktīvas būtību skaidro Darbinieku labumu platformas "Beneflo" vadītājs Baltijā un Polijā Juris Zalāns un talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra" vadītāja Evija Šalte.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik mums visiem izmaksā slimošana. Jā, konkrēto skaitli ir visai grūti aprēķināt.

Mūsu problēma ir darbaspēks – un ne tikai tas, ka demogrāfija nepielūdzami samazina pieejamos resursus. Bet arī tas, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgā vecumā, nespēj strādāt veselības problēmu dēļ gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi krietni pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās. Un to jau jūt darba devēji, rāda pētījums par veselību kā ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Prezentējot pētījumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver – ietekmi jūtam jau šobrīd. 

Slimojoša darbinieka ietekme ir plaša un riski – krietni lielāki nekā iedomājamies pirmajā mirklī, uzsver Marāne. Turklāt dati arī rāda, ka darbinieku problēmas bieži nav īslaicīga saslimšana, bet nopietna, ilga prombūtne.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ģeopolitiskajiem riskiem un to, kā tie maina uzņēmējdarbību, kādi ir jaunie izaicinājumi un arī  kādas iespējas paver. Vai mēs Latvijā spējam pielāgoties riskiem un izmantot šīs iespējas?

Pēdējos septiņos gados pasaule mainās ļoti ātri un neparedzami – Covid pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā, ģeopolitiskā konkurence, tehnoloģiju attīstība. Un visas šīs norises tieši pārraksta uzņēmējdarbības noteikumus un to, kas ir vai nav svarīgi. Aizvadītajā nedēļā notika tradicionālā Rīgas konference, kur galvenokārt uzmanība bija pievērsta drošībai, aizsardzībai, politikai. Taču kā ievads tai un izmantojot to, ka Rīgā pulcējas augsta ranga amatpersonas, norisinājās arī Rīgas konferences Biznesa forums.

„Viss, uz ko un kā uzņēmumi koncentrējās un strādāja pēdējos 30 gados, ir šobrīd strauji mainījies,” saka Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārstāvis un bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam interesantām tendencēm un jaunumiem, kas parādās Baltijas biržas uzņēmumos. Šoreiz plašāk par to, kā uzņēmumus ietekmē situācija enerģētikā. Starp citu, ne visiem tas nāk par sliktu. Piemēram, enerģētikas termināļu operatora "KN Energies" pārstāvis saka - cenu lēcieni viņu klientiem nozīmē arī ieguvumus. Savukārt uzņēmumam "Virši" cenu kāpums nozīmējis nopietnu konkurenci par patērētājiem. Arī biržas jaunpienācējs "LAU Infra Grupa" jūt izmaksu pieaugumu, jo viņu biznesā svarīgas ir bitumena cenas, kas līdz ar pārējiem naftas produktiem aug.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par vēju, enerģētiku, investīcijām un politiku. Valdības lēmumu neakceptēt “K2 Ventum” vēja parka ieceri ir sacēlis vētru nozarē. Izskatās, ka bez tiesāšanās neiztiks un ne viens vien investors turpmāk daudz vairāk padomās par politiskajiem riskiem, pirms sāks ko attīstīt.

Aizvadītajā nedēļā valdība lēma neakceptēt “K2 Ventum” plānoto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, lai gan tas izgājis pilnu ciklu visās saskaņošanās un ietekmes uz vidi izvērtējumā saņēmis pozitīvu atzinumu. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā – nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana un saglabājas atšķirīgi juridiskie viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Zemkopības un ekonomikas ministriem atšķirīgs viedoklis, savukārt Tieslietu ministra ieskatā tiesvedības procesi ir teju garantēti. Valdības lēmums pārsteidzis arī Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētāju Alni Bāliņu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par pirmo valstij piederošo uzņēmumu, kurš īsteno publisko akciju piedāvājumu. Tas ir Latvijas autoceļu uzturētājs jeb "LAU Infra Grupa". Par ceļu līdz publiskajam akciju piedāvājumam un uzņēmuma plāniem, mērķiem, ambīcijam un arī cerībām runājam ar tā valdes priekšsēdētāju Vilni Vitkovski. 

Kamēr pasaulē uzmanība pievērsta Elona Maska "SpaceX" publiskajam piedāvājumam, bet pie mums uzmanības centrā ir "LAU Infra Grupa" jeb bijušais Latvijas autoceļu uzturētājs. Pēc daudzu gadu ilgas runāšanas par to, ka vajadzētu kādus valsts uzņēmumus virzīt uz biržas pusi, beidzot tas ir noticis. Līdz 19. jūnijam ikviens interesents var pieteikties uzņēmuma akciju iegādei. Lai gan nav bijis pašmērķis būt pirmajiem un paveikts ne bez grūtībām, bet tas ir izdevies, sarunā saka "LAU Infra Grupas" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kas mainīsies publiskajos iepirkumos, kā arī pētām, kas notiek ar nekustamo īpašumu tirgū laikā, kad notikusi arī daļēja atgriešanās strādāt birojos. 

Darbinieki atkal atgriežas birojos un pieprasījums pēc darba telpām pieaug. To saka nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji. Tajā pašā laikā vērojama  vēl cita tendence – koplietošanas biroju modelis sevi daļēji ir izsmēlis. Par izmaiņām biroju telpu pieprasījumā, prognozēm un to, kā ģeopolitika ietekmē arī biroju telpu tirgu, stāsta Sandra Dieziņa.

--

Jau šonedēļ spēkā stājas izmaiņas publisko iepirkumu likumā. Par tām esam jau runājuši raidījumā un visticamāk, runāsim vēl un vēl, jo tie būtiski dažos aspektos maina to, kā strādāt gan tiem, kas lietas pērk, gan tiem, kas piedalās iepirkumos un ir “pārdevēju” pozīcijā. Viena no izmaiņām pašos pamatos – likuma mērķī, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vadītāja Monta Drebniece seminārā par plānotajām izmaiņām.

Raidījumā Pievienota vērtība pievēršamies būvniecības nozarei. Runājam par arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares problēmām, tās sakārtot un transformēt vēlas jaundibināma arodbiedrība. 

Būvniecības nozare ir ir viens no jebkuras ekonomikas pamata dzinējspēkiem. Lai gan pagājuši jau 30 gadi, Latvijā tās veiksmes pamati – arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares – joprojām dzīvo 90. gados, par to pārliecināti ir jaundibināmās arodbiedrības pārstāvji un topošās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds.

Problēmu nozarē ir daudz un par tām ļoti maz runā. Viena no sāpīgākajām ir dempings, katrs plēšas par sevi un rezultātā cieš visa sabiedrība un ekonomika. Viens no topošās arodbiedrības galvenajiem mērķiem ir atgriezt arhitektu nozīmi un prestižu būvniecības procesā. 

Mēs nebūsim tā arodbiedrība, kura dodas streikot, skaļi piketēt un stāvēt ar plakātiem pie Ministru kabineta, tas būs drīzāk aizliegts, piebilst Žieds. Mērķis ir apvienot nozares, vienoties par to, kas ir kvalitatīvs darbs, un to, cik tas maksā. Pārstāvēt nozari arī lēmumu pieņēmēju līmenī, lai izskaustu, tādas lietas, kā projektu konkursus bez jebkādas atlīdzības.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par to, kādus jaunus produktus Latvijas uzņēmumi rada un kādi izaicinājumi ir viņu ceļā. 

„80 % rezultātu dod 20 % piepūļu – jeb pareto princips strādā arī kompetences centros, auklējot inovācijas uzņēmumiem,”saka Vitālijs Skrīvelis no Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centra forumā „Uzdrīksties inovēt”. Viņaprāt šie ieguldījumi ir būtisks atspēriens pētniecībai un attīstībai Latvijas uzņēmumos. 

Bet kas ir šie uzņēmumi, kas, ieguldot pētniecībā un attīstībā, rada jaunas lietas un produktus un kādi šie produkti ir? Un pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka inovācijas noteikti ir par kādu no pēdējā laika modes lietām – mākslīgo intelektu, droniem un tā tālāk, ne vienmēr tā ir. Inovācijas ir daudzās un dažādās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Sia "Felici", kuri ražo produktus ar zīmolu "Graci", atklāj – lai tiktu pie tā, ko vēlas patērētāji, arī pārtikas nozarē nepieciešams pētīt un radīt ko jaunu.