Lūkojamies uz Baltijas uzņēmumu no Latvijas, kurš savā nozarē kontrolē ceturto daļu tirgus, un lai gan procentu ziņā tam aizņemties naudu bankās attīstībai būtu lētāk, tomēr izdevīgāk ir bijis iet obligāciju ceļu.

Pavasaris un vasaras sākums Baltijā ir bijis ļoti aktīvs obligāciju tirgū un lielākoties uzņēmumi ir spējuši šādā veidā piesaistīt kapitālu savai izaugsmei. Vēl 16. un 17. jūnijā investori var parakstīties vadošās redzes aprūpes grupas Baltijā „OC VISION” obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoniem eiro ar fiksētu gada procentu likmi 6% un dzēšanas termiņu četri gadi. Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Obligācijas tiks nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlām un ķīlām uz „OC VISION” un meitas uzņēmumu aktīviem Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums ir gana liels un stabils, lai varētu naudu piesaistīt un aizņemties dažādos veidos - kāpēc šoreiz izvēlētas obligācijas skaidro uzņēmuma valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins.

Raidījumā Pievienotā vērtība par darba tirgu un ko no tā gaidīt šajā vasarā, arī par to, kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.

Runājot darbaspēka un ekonomikas nākotnes tēmu, kam jau pieskārāmies ziņu sadaļā, līdz ar ekonomikas sabremzēšanos Latvijā mazinās aktivitāte darba tirgū. Tajā pašā laikā saglabājas zems bezdarba līmenis, aug algas, bet uzņēmēji joprojām saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus. Uzņēmēji izeju rod trešo valstu darba spēka piesaistīšanā.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu, tā atkal piedzīvo izaugsmi. Skaidrojam, kuras nozares un kam naudu aizņemas, kuras un kāpēc joprojām piesardzīgas.

Ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos, bet sākam ar komentāriem par šī brīža ekonomikas aktualitātēm. 

 

Par Latvijas ekonomikas problēmām runājot, ar neizsīkstošu regularitāti dzirdam par kapitāla pieejamības problēmām. Bankas nekreditē, alternatīvu naudas piesaistes veidu izaugsmei uzņēmumiem īsti nav un gan no nozares, gan politikas veidotāju puses skan paziņojumi, ka to visu vajadzētu mainīt, attīstīt, veicināt. Var, protams, diskutēt, cik būtiska ir politiskās runāšanas ietekme, bet šī gada pirmā puse rāda iepriecinošas tendences. Aizvien vairāk uzņēmumu sekmīgi piesaista naudu biržā ar obligācijām un aug arī kreditēšanas apjomi. Šī gada pirmajā ceturksnī mazo un vidējo uzņēmu segmentā izsniegto kredītu apjoms audzis par 25%. Iemesli ir vairāki, skaidro „Luminor” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurausks.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kas notiek nekustama īpašuma tirgū un kādas tendences var saskatīt. Protams, izvērtējam savus portfeļus un mazs ieskats tajā, ko kapitāla tirgū plāno „Rīgas ūdens”. 

Latvijā nekustamā īpašuma tirgu ietekmē ne vien procentu likmes un iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī ģeopolitiskā situācija. No vienas puses – hipotekārais kredīts kļūst par mehānismu, kas motivē ilgtermiņā būt ekonomiski aktīvam, tomēr no otras puses raugoties, daudzi joprojām izvēlas īrēt – brīvības, elastības un mobilitātes dēļ. Vai šis ir īstais brīdis iegādāties īpašumu? Un ko ņemt vērā, izvēloties savu mājokli?

Pirkt vai īrēt mājokli – ko ņemt vērā? Eksperti norāda: lēmumu ietekmē gan finansiālās iespējas, gan attieksme pret īpašumu. Kādam svarīgi ir iegādāties savu mājokli, savukārt citam īre sniedz brīvības sajūtu – iespēju mainīt dzīvesvietu vai pat valsti, pielāgojoties dzīves ritmam.

Ja hipotekāro kredītu saņemt nevar, tad īre kļūst par loģisku un pieejamu alternatīvu.

Abos gadījumos – neatkarīgi no tā, vai cilvēks izvēlas mājokli pirkt vai īrēt – svarīgi ir nesteigties, rūpīgi izvērtēt īpašuma cenu un atrašanās vietu, analizēt komunālos maksājumus gan ziemā, gan vasarā, kā arī noskaidrot informāciju par kaimiņiem, jo viņi var būt gan mierīgas un patīkamas ikdienas pamats, gan tās lielākais traucēklis.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par jaunākajām e-komercijas tendencēm, runājam ar šīs nozares spēlētāju, starpnieku – paciņu piegādes uzņēmumu „Venipak”. Ir labas un arī ne pārāk labas ziņas. Un līdzīgi ir ar Eiropas Savienības piekļūstamības regulu un tās ietekmi uz digitālo biznesa vidi. Skaidrojam, kā tai sagatavoties un vai Latvijas uzņēmumi tai ir gatavi. 

Pandēmija un tās ierobežošanas lēmumi izmainīja pasauli. Varam, protams, vienmēr diskutēt par pareiziem un nepareiziem lēmumiem, zaudējumiem un ieguvumiem, bet fakts paliek fakts – digitālā pasaule un jo īpaši e-komercija piedzīvoja milzīgu izaugsmi un attīstības lēcienu, kurš nav norimis joprojām Izaugsme turpinās, lai gan ne tik strauji.

Piegādes pakalpojumu uzņēmuma „Venipak” vadītāja Sanita Bērziņa stāsta, ka ir pamainījušās tendences, piemēram, ja iepriekš dominēja kurjera pakalpojumi ar piegādi līdz mājai, tad tagad cilvēki labāk izvēlas piegādes uz pakomātiem vai citas iespējas saņemt sūtījumu ārpus savas mājas sev ērtā laikā un vietā. Ir arī kāda jauna tendence, par kuru vajadzētu satraukties vietējiem un arī Eiropas e-komercijas uzņēmumiem. 

Pirmo reizi ārvalstu sīkpaku, ko saņemam, ir vairāk nekā vietējo, kas parāda globalizācijas tendences un to, ka e-komercijā konkurencē valstu robežas praktiski neeksistē. Šeit ļoti izteikti darbojas maģiskais trijstūris – lēti, ātri, kvalitatīvi, kur skaidrs, ka visu trīs dabūt ir neiespējami un kāds ir jāupurē. Latvijas iedzīvotājs visbiežāk izvēlas kā prioritāro cenu un ir gatavs upurēt par to ātri.

 

Skaidrs, ka vietējā tirgū, lai konkurētu ar globāliem un agresīviem e-komercijas uzņēmumiem, šai nozarei jau ir savi izaicinājumi. Tam visam klāt jau drīz, jūnija beigās, nāks klāt Eiropas Savienības piekļūstamības regula, kura nosaka, ka mājaslapām, mobilajām lietotnēm un e-komercijas platformām jābūt pieejamām cilvēkiem ar invaliditāti, bet ne tikai - tā skar arī virkni citu jomu uzņēmumus.

Skaidro lietotāju pieredzes un piekļūstamības eksperts, aģentūras „Cube” līdzdibinātājs Mārcis Miķelsons-Germa.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, cik maksā elektroenerģija un kā cenu svārstības maina gan patērētāju, gan ražotāju uzvedību. Protams, arī ieskatāmies, kas notiek mūsu portfeļos, bet pirms tam pavisam neobjektīvi lūkojamies uz naudas pasaulē notiekošo. 

Vienu stundu elektrība maksā centu vai pat ir ar negatīvu cenu, bet pēc īsa brīža – cena ir tāda, ka bail pat uz elektrības slēdžiem skatīties. Tie patērētāji, kuri izmanto biržai piesaistītos elektrības tarifus, pēdējā laikā arvien biežāk redz krasas cenas svārstības dienas laikā. Cena tiešām ir kļuvusi svārstīgāka, piekrīt nozare. 

Kāpēc šādas svārstības vispār rodas? Lielā mērā tādēļ, ka mēs nekontrolējam ražošanas jaudas – saule spīd tad, kad tā spīd un vējš pūš tad, kad tas pūš, nevis tad, kad mums vajadzīgs lielākais enerģijas apjoms. Un tad strādā vienkāršs pieprasījuma -piedāvājuma likums: daudz ražo un maz tērē – cena lejā. Un otrādāk. Reizēm protams šādas svārstības rada stresu un nenoteiktību, bet no otras puses - arī paver iespējas visiem tirgus dalībniekiem.

Baterijas, lai uzkrātu enerģiju tad, kad tā lēta, ir karsts jautājums. Tiesa, arī baterijas nav maģiskais risinājums visām problēmām.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, vai iepirkšanās internetā sasniegusi savus griestus un kā mainās mūsu naudas tērēšanas paradumi digitālajā pasaulē. Kā arī par to, ka negadījums reti kad ir vienkārši negadījums, ja tas notiek darba vidē.

Iepirkšanās internetā, kas strauji pieauga pandēmijas laikā, šobrīd šķiet sasniegusi stabilu līmeni – reizi mēnesī to dara apmēram 70 % iedzīvotāju – tā e-komercijas pētījumā secina interneta pētījumu uzņēmums „Gemius”. Bet tas nenozīmē, ka mūsu iepirkšanās paradumi nemainās. Dati rāda – pamazām savu iepirkšanos pārceļam no datoriem uz telefoniem, stāsta Elizabete Kreica no „Gemius”.

Atšķirīgas ir arī lietas, ko mēs iegādājamies no Latvijas tirgotājiem un ko – pasūtām no ārzemju internetveikaliem. 

Interesanti, ka dati rāda – mazliet mazinājies cilvēku satraukums, ka viņus iepērkoties internetā apkrāps un mazāk arī ir to, kuri atzīst, ka internetā neiepērkas, jo neuzticas maksājuma veidiem. 

--

Raidījumā vēl par kādu tendenci darba drošībā, par ko iepriekš nebijām aizdomājušies. Par to, cik daudziem nelaimes gadījumiem darbā pie iemesliem parādās tas, ka cietušie paši vainīgi. Šī doma izskanēja arodbiedrību rīkotajā konferencē par darba aizsardzību. Nedroša rīcība ir bijis iemesls vairāk nekā pusei smago negadījumu, skaidro Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors.

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kā domāt par naudas ieguldīšanu ilgākā termiņā, un par to, kā varētu noderēt iespēja, pensionējoties neizņemt visu uzkrāto 2. pensiju līmeni.

Tas, kas notiek naudas un ekonomikas globālajā arēnā, ir ne tikai iespēja pašausmināties, papriecāties vai indīgi komentēt. Tas tieši ietekmē lielāko daļu no mums. Pavisam tieši – mūsu pensiju uzkrājumus. Tie svārstās līdzi tirgiem, un Latvijā parasti jebkuram pasaules tirgu kritumam ir kāda netīkama blakusparādība – daļa cilvēku noķer panikas bacili un metas mainīt pensiju fondus uz konservatīvākiem vai, ja var, pārtrauc iemaksas. Šoreiz gan pensiju pārvaldītāji saka – var just, ka augusi klientu finanšu pratība, atzīst Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs. 

Vēl par labu varētu nākt tas, ka mums jau ir pieredze – esam redzējuši kritumus un arī atgūšanos pēc tiem, uzskata Anželika Dobrovoļska, "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja. Jo arī Sedbank ievērojuši – klienti, lai gan satraucas par notiekošo, straujus lēmumus nesteidz pieņemt.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par uzņēmumu, kurš ar visai ambicioziem mērķiem jau vairākas reizes naudu piesaista, biržā izlaižot obligācijas. Tas ir tehnikas nomas uzņēmums „Storent”. 

Ja akciju tirgus Baltijā un jo īpaši Latvijā klibo, tad obligāciju tirgus ir karsts. Un birža ir kļuvusi par vietu, kur naudu attīstībai meklē aizvien vairāk uzņēmumu. Raidījumā par vienu no tādiem – tehnikas nomas uzņēmumu „Storent”, kurš obligāciju tirgū ir biežs viesis un ar pieredzi.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgtspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus. 

Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.