Pievienotā vērtība

Biznesa vidē ir sākusies konferenču sezona. Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsti par to, kā tām sagatavoties, kā tās izmantot, lai realizētu uzņēmuma mērķus un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt, lai velti neizniekotu laiku. 

Dažādas biznesa, nozaru konferences, izstādes, arī daļēji valstu organizētas ārvalstu biznesa vizītes ir vesela ekonomikas nozare. Platformas, kur tapt pamanītam, atrast jaunus partnerus, klientus, investorus. Rudens un ziemas sezona, var teikt, ir konferenču pļaujas laiks, spēj tik saprast, no kuras varētu būt kāda jēga un no kuras ne. Ir, protams, arī tādas, kurās nav šaubu, ja vien ir iespēja – ir jābūt. Piemēram, jaunuzņēmumiem tāda ir ziemeļvalstu lielākā konference Helsinkos „SLUSH”. Uz to šogad Rīgas investīciju un attīstības aģentūra ved veselu Latvijas jaunuzņēmumu delegāciju, kāpēc – stāsta  Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par konkurētspēju un to, kā koruptīva atmosfēra grauj uzņēmējdarbības vidi. Un mazliet arī par to, kādēļ reizēm visu nosacījumu ievērošana liek bezpalīdzīgās dusmās nopūsties. 

Konkurētspēja ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā - kā būt pirmajiem, labākajiem, efektīvākajiem, tiem, kurus visi apskauž un vēlas līdzināties? Uzņēmumu līmenī šo problēmu katrs uzņēmējs risina pats, bet ko darīt valsts vai reģiona līmenī - par to plaša diskusija bija Valsts prezidenta rīkotajā Valsts konkurētspējas forumā.

Raidījumā izceļam Larsa Frelunda, Eiropas Inovāciju padomes valdes locekļa, ievaduzrunu. Tā labi parāda Latvijas un Eiropas konkurētspējas problēmu.

"Kad runa ir par risinājumiem… mums neiet tik labi. Par to mums vienoties neizdodas, bet mēs varam ilgi un daudz runāt par problēmu."

Bet kā ar risinājumiem? Frelunds akcentē, ka vispirms mums pašiem jāsaprot, kurp ejam - it īpaši šobrīd, kad ekonomiku arvien grūtāk atdalīt no drošības. 

"Ir divi veidi, kā konkurēt un sacensties. Viens ir lai uzvarētu un otrs - lai nezaudētu. Eiropa ir izcila sacenšoties, lai nezaudētu. Eiropai un, iespējams, arī Latvijai, joprojām ir jāatrod veids, kā sacensties, lai uzvarētu. Bet - sacensties, lai uzvarētu var tikai tad, ja zin, kā uzvara izskatās. Pamēģiniet uzvarēt šahā, nezinot, kas ir šahs un mats. Zināmā mērā jautājums, ko uzdodu ir - kā šodien izskatās uzvara?"

Bet darāmo darbu sarakstā Eiropas Inovāciju padomes valdes loceklis piedāvā trīs uzdevumus. Pirmais - atgūt spēju patiešām riskēt.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu – sistēmu, kur klienti pamatoti izvēlas lētāko cenu un cieš kvalitāte. 

Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana jeb OCTA vieno trīs puses – autovadītāju, apdrošinātāju un auto servisu, un visi šajā trīsvienībā vēlas būt lielākie ieguvēji. Klienti raugās pēc zemākās cenas, bet biznesa pusē apdrošinātāji un auto servisi – kā nopelnīt.  Biedrība "Auto asociācija" pētījumā secinājusi, ka zemākās cenas spiediens sekmē pelēkā tirgu plaukšanu auto servisu pusē, līdz ar to valsts makam garām paslīd nodokļu nauda. Vēl viens negatīvs „cenu kauju” faktors – krītas servisu sniegtā pakalpojumu kvalitāte un zaudētājs galu galā ir auto īpašnieks.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem. 

Latvijas Bankas jaunāko prognožu paziņošana parasti ir arī publiska diskusija par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Un šoreiz gribam parunāt par piecām interesantām tendencēm, kas izskanēja šajā diskusijā. Un neviena no tām nav IKP vai inflācijas prognoze, bet visas liek padomāt par to, kas notiek naudas pasaulē. Manuprāt, pirmā lieta ir Latvijas patērētāju uzvedība. Reālie cilvēku ienākumi nav būtiski mainījušies, bet uzvedība kļuvusi piesardzīga, naudu netērējam, bet gan krājam. Var gadīties, ka tas liecina par pastāvīgu sabiedrības uzvedības maiņu, pieļauj Latvijas Bankas monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

 

Un vēl par kādu lietu, kas kļuvusi par sava veida bubuli. E-rēķini. No 2025. gada tie obligāti, sadarbojoties ar budžeta iestādēm, bet, iespējams, no 2026. gada obligāti arī uzņēmumu starpā. Kas vispār ir ē-rēķins? Tas noteikti nav rēķins pdf dokumentā, ko bieži saņemam, bet gan īpašā formā strukturēts dokuments, kuru grāmatvedības programmas atpazīst un nolasa, man skaidro "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Raidījumā Pievienotā vērtība par pasaules finanšu tirgiem, kā tie ietekmē mūs un kāda varētu būt esošo un potenciālo uzņēmumu sākotnējo publisko akciju piedāvājumu ietekme uz Baltijas biržu. Un ar aprunāsimies vienu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu - kafijas grauzdētāju “Kalve”.

Ieskatīsimies arī savos ieguldījumu portfeļos, aizvadītās nedēļas norisēs Baltijas biržā un kā ierasts – sākam ar īsu apskatu par to, kas aktuāls ekonomikā. 

--

Pasaules nozīmīgākās ekonomikas cita pēc citas sāk mazināt naudas procentlikmes, Eiropa, ASV, Ķīna, un finanšu tirgos vērojams optimisms. Cik tas pamatoti un ilgtspējīgi? Vērtē „Luminor” Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Viņš saka, Eiropas galvenā problēma šai laikā ir konkurētspēja.

--

Vēl par kādu uzņēmumu, kurš pošas uz biržu un līdz šim ir bijis veiksmes stāsts. Tas ir kafijas grauzdēšanas uzņēmums “Kalve”. Pirmais uzņēmums Latvijā, kurš ir ieguvis  starptautisku ilgtspējas zelta standartu komūnas “B Corp” sertifikātu, kas apliecina, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs un rada labumu visām iesaistītajām pusēm – darbiniekiem, piegādātājiem, klientiem, videi. Tiekšanās un ceļš pēc konkrētā sertifikāta bija grūts, taču ne pašmērķis, jo jau uzņēmumu veidojot, kā galvenā vērtība tika izvirzīta – radīt labumu un pozitīvu ietekmi visiem, skaidro uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Zēmanis, un tie nav tikai CO2 izmeši kā daudzos oficiālos dokumentos.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par attālināto darbu, kurš mums lielākoties negaidīti uzkrita uz galvas pandēmijas laikā, bet šķiet, ir uz palikšanu. Runājam arī par  elektroauto – bet kravas elektroauto. Kas kavē to attīstību un vai drīz varam gaidīt, ka preces mums piegādās elektrisks transports?

Politiķi runā, bet cilvēki dara un izdzīvo politiķu sarunāto. Arī elektroauto jomā. Un ja pasažieru elektroauto uz ielas vairs nav nekāds retums, tad ar dažādiem kravas auto situācija ir bēdīgāka. To skaits ir mērāms vien dažos simtos. Bet ja runājam par jaudīgiem un lieliem kravu pārvadātājiem, tad nopērkot pāris auto, var dubultot visu Latvijas lielo elektrisko kravas vilcēju autoparku. Kāpēc tā, ko darīt un vai vajag darīt? Par to diskutēja šā gada industrijas un tehnikas izstādē „BILTIM tehnika”. Viens no reālo darītāju secinājumiem – elektroauto loģistikā ir vieta, tikai jārēķinās ar dažādām sīkākām vai lielākām neērtībām, norāda Edgars Kohs no uzņēmuma „Transport Partners”.

Būtisks faktors, kravas pārvadājot ar elektroauto, ir arī uzlādes tīkls, lai mašīna ar precēm nepaliktu stāvam ceļa malā, jo baterija ir tukša, kas ir risks īpaši ziemā. Un kravas auto vajag jaudīgas un ātras uzlādes stacijas. Šobrīd Latvijā tās ir ne pārāk daudz un, ja uz tām paskatās kartē, tad tā ir čupiņa Rīgā un tās ciešā tuvumā. Pamazām kravas auto piemērotas uzlādes stacijas top, bet, vismaz Anrijs Tukulis, „Virši A” Ilgtspējas projektu vadītājs teic, process būtu ātrāks, ja būtu droša pārliecība par to, ka ir klienti, kam tas nepieciešams.

 

Pēc „Europund” datiem, ap 20 % Eiropas darbinieku vismaz daļu no darba veic no mājām, Latvijā gan mazāk – ap 10 %. Un to palīdz izdarīt tehnoloģijas.

Šobrīd darba ņēmēju aptaujās Eiropas līmenī visvairāk darbinieku gribētu hibrīda modeli – daļa darba attālināti, daļa – klātienē. Otrā populārākā izvēle - attālināts darbs, bet pēdējā vietā – klasisks darbs no biroja. Labāk salāgot darbu ar privāto dzīvi, autonomija, nav jātērē laiks ceļam uz un no darba – ieguvumi darba ņēmējiem ir skaidri. Arī darba devējiem – apmierinātāki darbinieki, mazākas biroja izmaksas. Un – arī iespēja piesaistīt talantus no citām situācijā nepieejamām vietām.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par pelnīšanu un par darbinieku motivēšanu ar personāla opcijām jeb iespēju kļūt par uzņēmuma īpašnieku, akcionāru. Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem regulējumiem šajā jomā. Kā tas strādā, kāds no tā labums darbiniekiem un kāds uzņēmumam?

Ir daudz un dažādi veidi, kā motivēt darbiniekus – bonusi, piemaksas, pasākumi, dāvanas, ceļojumi un tā tālāk. Viens no tādiem veidiem ir arī iespēja tikt pie uzņēmuma akcijām jeb kļūt par tā īpašnieku. Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Jau vairāk nekā trešajai daļai Eiropas lielo uzņēmumu ir noteikta kārtība, kā darbinieki var tikt pie iespējas iegādāties uzņēmuma daļas. Galvenokārt to izmanto kā darbinieku motivēšanas instrumentu, skaidro „Sorainen” vadošais speciālists un zvērināts advokāts Māris Liguts.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par bioekonomiku un arī par iespējām jaunuzņēmumiem – jau tuvākajā laikā darbu sāks iespējkapitāla investīciju fonds, kas uzņēmumu attīstībā plāno ieguldīt ap 60 miljoniem eiro. 

Līdzās kreditēšanas attīstīšanai, eksporta veicināšanai, nodokļu sakārtošanai un pelēkās ekonomikas apkarošanai, Latvijas ekonomikas veselīgas izaugsmes vajadzību sarakstā bieži tiek piesaukti jaunuzņēmumi.

Bieži runā, ka mums derētu vēl kāds jaunuzņēmums – vienradzis, tāds, kas izaugtu līdz miljarda dolāru novērtējumam. Bet veiksmīgi jaunuzņēmumi nerodas tukšā vietā. Labā ideja ir jaauklē, jāattīsta, jāpielāgo tirgum, jāpārdod, jāsakārto ražošana. Un tas prasa naudu. 

Tieši tādēļ šoreiz Pievienotajā vērtībā par labām ziņām – Latvijas jaunuzņēmumiem  jau tuvākajos mēnešos būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas. No tām gandrīz 56 miljoni ir „Altum” finansējums. Kādēļ tik daudz naudas ieguldīt valstij, nevis privātajiem investoriem? Ģeopolitika, saka „Altum” valdes locekle Ieva Jansone-Buka.

Šī būs jau otrā reize, kad valsts veido šādu programmu. Un Latvija nav nekāds izņēmums valstij ar savu naudu piedaloties ieguldīšanā uzņēmumos.

Šobrīd jau ir atlasīti trīs investīciju fondi – tie ir „BADideas.fund”, „VNTRS Consulting” un „“Buildit VC”, kuriem uzticēts gan piesaistīt papildu privāto investoru naudu, gan atrast un ieguldīt jaunuzņēmumos. Jansone-Buka atzīst – „Altum” iepriecinājis tas, ka konkurence starp dažādiem fondiem bijusi liela, pieteikušies 11 pretendenti. Nav pārsteigums, jo „Altum” noteikumi veidoti tā, lai privātajiem investoriem un fondu pārvaldniekam šī programma būtu interesanta.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jomu, kur gribam būt vieni no reģiona līderiem, par jomu, kurā šobrīd pasaulē plūst trešdaļa no visām investīcijām. Respektīvi par atjaunīgo enerģiju un Latvijas ambīcijām ūdeņraža tehnoloģiju jomā.

Cik daudzi no ir dzirdējuši jēdzienu Ūdeņraža ieleja? Tas palēnām sāk kļūt par tādu kā modes vārdu un valstis cita pēc citas domā un pieņem stratēģijas, kā par tādām kļūt un meklē arī savstarpējas sadarbības iespējas. Mērķis viens – izveidot perspektīvā ūdeņraža tehnoloģiju un ražošanas infrastruktūru, piegādes ķēdes, lai risinātu vienlaikus ilgtspējas un arī enerģētikas problēmas.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika šai reģionā pirmā ūdeņraža ielejām veltītā konference. Tās viens no rīkotājiem – Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, saka, tā bija iespēja parādīt savu potenciālu un arī to, kas jau ir izdarīts.

Līdz šim atjaunīgās enerģijas, zaļā kursa un arī enerģētiskās neatkarības kontekstā daudz vairāk ir runāts un darīts, lai veicinātu enerģijas ieguvi no saules un vēja. Bet tas nav bez blaknēm: kad vējš pūš un saule spīd, tad tiek saražots par daudz, bet kad nē, tad trūkst. Attiecīgi arī elektrības cena lēkā kā aritmijas slimniekam. Atjaunīgās enerģijas uzglabāšana ir galvenā problēma un daudzi kā risinājumu redz ūdeņradi, kurš tiek ražots brīžos, kad elektrības ir par daudz. Izstrādājot nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, ūdeņraža tehnoloģijām būs būtiska loma tajā, sola ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Procesā ir Latvijas un Igaunijas projekts ELWIND, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, tie savukārt var būt labs pamats ūdeņraža tehnoloģiju un arī ostu infrastruktūras attīstībai, skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Ūdeņraža un arī citas enerģētikas tehnoloģijas ir dārgas un nepieciešamas lielas investīcijas, lai tās realizētu. Šobrīd gan ir ideāls brīdis, lai ambicioziem projektiem piesaistītu naudu, skaidro Štrovalde.

Lai gan tagad par ūdeņradi daudz runā, ūdeņraža nozare nav jauna un tā jau ir eksistējusi desmitiem gadu, vienkārši tagad tā ir ieguvusi pavisam citu aktualitāti un uzmanību, skaidro Eiropas ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs, uzsverot, ka asociācijā ir vairāk nekā 600 industriālo biedru.

Raidījumā Pievienotā vērtība raugām, ko ekonomikas un naudas lietās varam gaidīt no rudens un ziemas. Ļoti daudzas lietas droši paredzēt nevar un kopējā ziņa – esam gatavi tam, ka notikt var neparedzētas lietas.

Mums priekšā interesants rudens – kaut vai daudzsolīto nodokļu izmaiņu dēļ. Ko beigās par nodokļiem izlems un galvenais, kad izlems – to redzēsim turpmākajos mēnešos.

Bet Latvijas un Baltijas ekonomikai kopumā šis nav pārāk labs laiks. Latvijā iekšējais patēriņš klibo, algas aug tikai sabiedriskajā sektorā, ekonomika slābana.

Arī eksportam nenāk par labu tas, ka valstīm, uz kurām dodas Latvijas preces, neklājas pārāk labi. Kā jaunākajā ekonomikas apskatā saka Līga Zorgenfreija, „Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā, jāsatraucas arī par to, ka globālajā eksportā sarukusi Latvijas un Baltijas daļa. Pat ja iemesli, vismaz mums, ir loģiski.