Raidījumā Pievienotā vērtība par biznesa sākšanu, savas vietas un nišas atrašanu un arī par to, cik dažādi var būt mērķi dažādiem uzņēmējiem. 

Āgenskalna tirgū vienkopus bija pulcējušies ražotāji, kuru specializācija ir tieši produkti no augu valsts. Taču mēs vairāk interesējamies par uzņēmējdarbību kopumā – ko, kam, kāpēc ražo, kā vedās un kurp plānots doties nākotnē.

Stāsta Marita Āboltiņa, kosmētikas zīmola „Marusha” attīstītāja, uzņēmēji Emīls un Mareks, kuri ražo kombuču, ziedūdēnu ražotāja Vita Ozerinska, čili piparu audzētāja Loreta Birzule, sēņu audzētājas Ance Eikena no uzņēmuma „Nora Spora”, uzņēmuma „Ummly”, kas ražo topinambūru sīrupu un arī konfektes bez cukura, vadītāja Inese Balode un uzņēmuma „Nata” vadītājs Ivars Rutkovskis.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz vairāk uzmanības pievēršam ūdeņraža nozarei, par kuru joprojām daudz aizspriedumu, vienlaikus tajā ir arī daudz potenciāla, bet valstiskā un politiskā līmenī pašai nozarei sajūta, ka viņi neeksistē un ir, ja ne aizmirsti, tad bieži ignorēti un nesaprasti.

Līdz ar visiem ekonomikas un enerģētikas sektora zaļināšanas, atjaunīgās enerģijas un bezizmešu ekonomikas plāniem un iniciatīvām pasaulē un Eiropā šķiet loģiski, ka šajā industrijā un tehnoloģijās arī vajadzētu notikt straujai attīstībai, bet Latvijā par to dzird runājam reti. Lai saprastu, kur mēs esam un ko varam, darām vai nevaram šajā jomā, saruna ar jau 2005.gadā dibinātās Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes locekli Aivaru Starikovu, kurš uzskaita, cik šobrīd ar ūdeņradi darbināmu iekārtu un tehnoloģijas tiek attīstītas un izmēģinātas Latvijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kā tas ir – veidot uzņēmumu medicīnas jomā. Vēl ir izmaiņas mūsu biržas sacensības noteikumos.

Par jaunuzņēmumiem un idejām, kurām ir potenciāls kļūt par biznesu visas pasaules mērogā, raidījumā runājam daudz. Bet mazāk runājam par uzņēmumiem, kuri strādā specifiskā nozarē un saskaras ar visai unikāliem izaicinājumiem. Viena no sarežģītākajām jomām ir medicīna un veselība. Tur uzņēmumiem ne tikai jārada savs īpašais produkts un jārisina visas uzņēmuma augšanas problēmas, bet arī jārēķinās ar milzu kaudzi papildu sarežģījumiem. Kādi tie ir? Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktore un „EIT Health” centra vadītāja Līga Žūka sāk ar ieguvumiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par nozari, kura vienlaikus ir gan fascinējoša, gan biedējoša – par robotiem. Mākslīgā intelekta potenciāls paver jaunus apvāršņus, iespējas un riskus arī šajā jomā. Par jau sasniegto un to, kādu redz cilvēku nākotni kopā ar robotiem, stāsta industriālo metināšanas robotu „Path Robotics” un humanoīdu jeb cilvēkveidīgu robotu ražotāja „1X” dibinātāji. 

Nesen aizvadīta reģiona lielākā jauno tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konference Helsinkos „Slush”, kur lielākoties runa bija par mākslīgo intelektu un tā nākotnes iespējām. Galvenais secinājums – mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kura mainīs mūsu dzīvi, ekonomiku, gluži kā lauksaimniecība, tvaika lokomotīves, elektrība, rūpniecība, datori, mobilie telefoni.

Visi uzņēmumi, kuri sevi uzskata par inovatīviem, lūko savos procesos, pakalpojumos, produktos kādā veidā ievietot mākslīgo intelektu, bet reti kura pielietojums sniedzas tālāk par primitīvu sarunāšanos ar dokumentiem, video vai mūzikas radīšanu. Vairāk ir tāda meklēšana un spēlēšanās. Daudzi uzskata, īstā vērtība mākslīgajam intelektam parādīsies brīdī, kad ar tā palīdzību tiks atrisinātas būtiskas problēmas, kuras bez tā cilvēkam nebūtu risināmas. Kādas tieši? To rādīs laiks un inovatori.

Runājot par inovatoriem, saruna ar ar diviem, kuri darbojas robotu ražošanā un mākslīgais intelekts tiem pavēris jaunas iespējas dot robotiem smadzenes un spēju „domāt”. Norvēģijas un ASV uzņēmums „1X” strādā pie humanoīdu jeb cilvēkveidīgu robota izveides, kuri palīdz tikt galā ar mājsaimniecības darbiem. Par nākotni kopā ar šādiem robotiem stāsta uzņēmuma dibinātājs Bernts Borničs.

Cilvēkam līdzīgu robotu izveidei uzņēmums „1X” ir piesaistījis vairāk nekā 150 miljonus eiro investoru naudas un tā pirmie roboti NEO varētu nonākt pārdošanā jau tuvākā gada laikā.

Līdzīgi par nākotni, kurā grūtos un prasmju ietilpīgos darbus dara mašīnas, domā arī metināšanas robotu veidotāju uzņēmuma „Path Robotics” līdzdibinātājs un vadītājs Andrjū Lonsberijs. Viņa tehnoloģija piesaistījusi vairāk nekā 300 miljonus eiro investoru naudas. „Path Robotics” veido iekārtas, kuras spēj, redzēt, domāt, just, pielāgoties katram metināšanas darbam un pašas mācās darot, līdz ar to kļūst aizvien labākas. Viņš gan ir skeptisks par cilvēkam līdzīgiem robotiem, tā, viņaprāt, ir lieka un nevajadzīga greznība.

Kā no idejas par to, ka no šī dīvainā dārzeņa varbūt varam uztaisīt kaut ko interesantu, izaugt līdz ražotnei, investīciju plāniem un eksporta tirgu iekarošanas stratēģijām? Uzņēmums „Kale Latvia Organic” ražo čipsus no lapu kāpostiem. Ceļu sākuši ar tirdziņiem, auguši kovida laikā, sevi popularizējuši daudzās starptautiskās izstādēs, nu uzcēluši ražotni un finansējumu piesaista arī tehnoloģiju platformās un pūļa finansēšanas vietnēs. Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par to, kā izaugt uzņēmumam no idejas un dzīvokļa virtuves līdz ražotnei un nopietniem plāniem eksporta tirgos. Un kā piesaistīt līdzekļus Latvijas uzņēmumiem salīdzinoši mazāk populārā veidā – pūļa finansējumā.  Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Protams, arī par notiekošo Baltijas biržā, kur tikko noslēdzies izņēmuma „Kalve” sākotnējais akciju piedāvājums.

Kā no idejas par to, ka no šī dīvainā dārzeņa varbūt varam uztaisīt kaut ko interesantu, izaugt līdz ražotnei, investīciju plāniem un eksporta tirgu iekarošanas stratēģijām? Uzņēmums „Kale Latvia Organic” ražo čipsus no lapu kāpostiem. Ceļu sākuši ar tirdziņiem, auguši kovida laikā, sevi popularizējuši daudzās starptautiskās izstādēs, nu uzcēluši ražotni un finansējumu piesaista arī tehnoloģiju platformās un pūļa finansēšanas vietnēs. Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Raidījumā Pievienotā vērtība par Eiropas Savienības (ES) mēroga problēmu un spēju vai nespēju to risināt. Par Eiropas vienoto tirgu, kur brīva preču un pakalpojumu plūsma pāri robežām ir fundamentāla pamatvērtība, tomēr realitātē pastāv virkne ierobežojumu, kuri liedz uzņēmumiem Eiropas Savienībā darboties kā vienā vienotā tirgū.

Gaisā virmo un Eiropas Parlamenta gaiteņos tiek lobēta ideja par īpašu “28. režīmu” - kurš ļautu ar vienādiem noteikumiem juridiski izveidot pārrobežu Eiropas Savienības līmeņa uzņēmumus, kas darbotos paralēli visu 27 dalībvalstu nacionālajiem likumiem.

Aizvadītajā nedēļā ir apstiprināts jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, kas nākamos piecus gadus noteiks Eiropas Savienības attīstības virzienu. Eiropas komisijas tapšanas laiks ir ideāls brīdis, lai pārvērtētu esošo situāciju, problēmas un piedāvātu jaunus risinājumus.

Plaši ir izskanējis Mario Dragi plāns Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai, lai apturētu “lēnās agonijas” risku, ko varam piedzīvot investīciju trūkuma inovācijās un kontinenta finanšu tirgus nepilnību dēļ. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runās jau izskanējis piedāvājums izveidot 28. režīmu – legālu uzņēmējdarbības reģistrēšanas formu un statusu inovāciju un ātri augošu uzņēmumu darbībai Eiropā. Tā nav gluži viņas ideja, to aktīvi lobē un jaunās komisijas dienaskārtībā virza EU Inc petīcijas autori.

"Pavisam vienkārši, mēs gribam izveidot standartizētu juridiskās personas statusu visiem jaunuzņēmumiem Eiropā. Ātri izskaidrojot kāpēc – paskatoties datos, Eiropā mazāk nekā 18% agrīnā kapitāla investoru darbojas visā Eiropā. No otras puses, ja tu esi uzņēmuma dibinātājs, kurš neveiksmīgi cīnās piesaistīt pirmās investīcijas, tu neesi tāds vienīgais. Realitātē lielākā daļa investoru investē tikai savā valstī un, ja vien tavā valstī lokāli nav daudz investoru, tu vienkārši esi bezizejā. Savā ziņā, mums nav Eiropas ekosistēmas, mēs nekonkurējam globāli kā Eiropa, mēs konkurējam kā atsevišķas nacionālas vienības. Un pirmais vieglākais risinājums, kā šo mainīt, ir ieviest vienu standarta juridiskās personas statusu un ietvaru, ko uzņēmumu dibinātāji var izmantot, investori un juristi pārzina un visi var radīt standarta procesus un dokumentus ap to."

Tā petīcijas ideju, ko šajās dienās arī oficiāli iesniedz jaunajai Eiropas Komisijai, skaidro viens no tās līdzautoriem Andreas Klingers - iespēju kapitāla investors un vairāku uzņēmumu līdzdibinātājs.

Zem petīcijas parakstījušies vairāk nekā 13 tūkstoši uzņēmēju, investoru un jaunuzņēmumu, tostarp tādu uzņēmumu kā „Stripe”, „Wise”, „Wolt” un „Bolt” dibinātāji. 27 atšķirīgi un dažādi valstu nacionālie regulējumi, tiesiskie ietvari bremzē ne tikai investīcijas, bet arī uzņēmumu izaugsmi. Tas ir neapstrīdams fakts, ka šobrīd Eiropā izaugt inovatīvam pasaules mēroga uzņēmumam ir apgrūtinoši un daudz vieglāk ir sākt ASV.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par diviem uzņēmumiem, kas ar obligāciju emisiju cer piesaistīt tieši individuālos investorus, ne tikai lielos fondus. Tie ir lietotu auto tirgotājs „Longo” un lauksaimniecības kooperatīvs „Latraps”. Pie viena interesējamies arī par šo uzņēmumu attīstības plāniem.

Šī gada nogale Latvijas kapitāla tirgū ar daudzām interesantām norisēm, piemēram, vēl turpinās parakstīšanās uz „Kalve coffe” akcijām sākotnējā piedāvājumā. Uzņēmums plāno publiskajā tirgū piedāvāt ap 20 % uzņēmuma akciju. Redzēsim, kā viņiem veiksies un cik liela būs investoru interese. Katrā ziņā, ja nevarat saprast – jā vai nē, ir pieejami arī informatīvie vebināri, kur var uzzināt dažādas detaļas, piemēram, ka vismaz pirmos divus gadus visa uzņēmuma peļņa tiks ieguldīta izaugsmē un par dividenžu politiku „Kalve” domās tikai pēc tam. 

Obligāciju pusē ir arī divi piedāvājumi, kuriem abiem ir interesanta kopīga iezīme – tie, šķiet,  veidoti, domājot par investoriem – privātpersonām, kuriem nav desmiti vai simti tūkstoši brīvu līdzekļu, ko ieguldīt. Lietotu auto tirgotājs „Longo” obligāciju nominālvērtību noteicis 100 eiro, bet lauksaimniecības kooperatīvs „Latraps” – 1000 eiro.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par darba tirgu – gan vakancēm, gan to, kas vēl bez algas ir svarīgs cilvēkiem. 

Ja runājam par darba tirgu, tad liela mēroga tendences Latvijā nav mainījušās, bet dažas interesantas vēsmas ir iezīmējušās. Nemainīgā tendence – kura rokās tomēr ir lielāki trumpji.

Biznesa vidē ir sākusies konferenču sezona. Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsti par to, kā tām sagatavoties, kā tās izmantot, lai realizētu uzņēmuma mērķus un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt, lai velti neizniekotu laiku. 

Dažādas biznesa, nozaru konferences, izstādes, arī daļēji valstu organizētas ārvalstu biznesa vizītes ir vesela ekonomikas nozare. Platformas, kur tapt pamanītam, atrast jaunus partnerus, klientus, investorus. Rudens un ziemas sezona, var teikt, ir konferenču pļaujas laiks, spēj tik saprast, no kuras varētu būt kāda jēga un no kuras ne. Ir, protams, arī tādas, kurās nav šaubu, ja vien ir iespēja – ir jābūt. Piemēram, jaunuzņēmumiem tāda ir ziemeļvalstu lielākā konference Helsinkos „SLUSH”. Uz to šogad Rīgas investīciju un attīstības aģentūra ved veselu Latvijas jaunuzņēmumu delegāciju, kāpēc – stāsta  Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors Fredis Bikovs.