Pievienotā vērtība

Raidījumā Pievienotā vērtība galvenā uzmanība pievērsta procentlikmēm, to kāpums apstājies jau labu laiku un noticis pirmais samazinājums. Kāds ieguvums no tā Latvijas ekonomikai un vai šo pagrieziena punktu spēsim izmantot izaugsmei?

Un, protams, ielūkojamies arī norisēs Baltijas biržā un savos ieguldījumu portfeļos.

Pēdējās nedēļās, pat ja ekonomikas ziņām īpaši līdzi nesekojat, noteikti ir dzirdēts par Eiropas Centrālās bankas galveno procentlikmju samazinājumu par 0,25 procentpunktiem. Pirmkārt, šis lēmums ļauj mazliet atviegloti uzelpot kredītņēmējiem, kā arī atgriež optimismu, ka ekonomikai grūtākais laiks varētu būt aiz muguras un turpmāk tikai augšup - izaugsmes virzienā. Bet vai tā tiešām ir gaisma tuneļa galā? Uz šo jautājumu atbilde aizvadītajā nedēļā tika meklēta Latvijas Bankas ekspertu diskusijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība par nekustamo īpašumu - esam pārdzīvojuši procentlikmju kāpuma izbīli un šķiet, situācija pamazām sāk izkustēties no sastinguma punkta. Un arī par mākslīgo intelektu.

Mājokļu piedāvājums palielinājies un pircēju interese ir liela, darījumos tas rezultējas reti, turklāt cenu korekcija tirgū notiek kūtri - tā par Rīgas mājokļu tirgu saka "Latio" savā tirgus apskatā. Un lai gan šobrīd, pēc "Latio" datiem, tikai pusē darījumu piesaista hipotēku, bankas jūt līdzīgu tendenci - ja ne reāli darījumi, tad interese augot.Stāsta Artis Zeiļa, bankas "Citadele" sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Pieaugusi arī iedzīvotāju ticība stabilai nākotnei. Bet vēl lielākoties tomēr notiek skatīšanās, nevis pirkšana, piekrīt arī "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

Bet ko šāda situācija, kādu raksturo banku pārstāvji, ka tie, kas interesējas par hipotēkām, lielākoties tās varētu atļauties, tomēr izvēlas vēl nepirkt, nozīmē nākotnei? Vai tas nozīmē, ka veidojas sava veida uzkrātā interese, kura, pircējiem noticot, ka ir īstais brīdis, tad arī ienāks tirgū un pirks? "Citadelē" saka - visticamāk, jā, bet cik liela, grūti pateikt.

Raidījumā Pievienotā vērtība pieredzes stāsts par to, kā ir veidot un attīstīt uzņēmumu kara apstākļos. Tiekamies ar ukraiņu jaunuzņēmuma „Knopka” dibinātāju Ivanu Osadči.

Un ielūkojamies norisēs Baltijas biržā, savos ieguldījumu portfeļos.

Esam daudz runājuši par to kā Krievijas zvērīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis Latvijas un pasaules ekonomiku, kādi zaudējumi no tā ir arī Latvijas ekonomikai, kas, protams, nav pat tuvu salīdzināms ar situāciju un apstākļiem Ukrainā. Ko nozīmē vadīt, veidot, saglabāt un attīstīt uzņēmumu laikā, kad tavai valstij ik dienu uzbrūk un notiek reāla karadarbība? Par to saruna ar ukraiņu jaunuzņēmuma dibinātāju un vadītāju Ivanu Osadči (Osadchyy).

Ivans ir uzņēmuma „Knopka” dibinātājs. Knopka rada un turpina attīstīt slimnīcām paredzētu apziņošanas sistēmu, kura ļauj automātiski un ātri organizēt slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu, monitorēt pacientu veselības stāvokli – galvenais mērķis, lai pacienti saņemtu palīdzību mazāk kā piecu minūšu laikā.

„Knopkas” sistēma darbojas noslogotākajās Ukrainas slimnīcās un nesen ieviesta arī pirmajā publiskajā Polijas slimnīcā, un rit vairākas sarunas ar Ziemeļvalstu slimnīcām. Ivans Osadči nesen viesojās arī Latvijā un tikās ar vairāku slimnīcu pārstāvjiem, lai izpētītu un saprastu, vai iespējama kāda sadarbība. Zaporižjas Svētā Nikolasa slimnīcas vadītāja teiktais, ka „Knopka” izglābj vairāk cilvēku nekā defibrilatori rotā katru Ivana prezentāciju potenciālajiem klientiem un investoriem.

Raidījumā Pievienotā vērtība turpinām tematu par investīcijām jaunuzņēmumos. Šoreiz - vairāk no to uzņēmumu puses, kam tas, šķiet, izdevies un ko viņi no tā mācījušies. Potams, ielūkojamies Baltijas biržās un mūsu portfeļos, bet vispirms - kas aktuāls naudas un biznesa pasaulē.

Ja jums liekas, ka naudu vairs nemet pakaļ, nekļūdaties. Situāciju tirgū raksturo Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Matīss Neimanis. Un viņam piekrīt "Aerones", viena no Latvijas uzņēmumiem, kurš bieži tiek piesaukts kā jaunuzņēmums ar lielu potenciālu līdzdibinātājs un vadītājs Dainis Krūze. "Aeorones" piedāvā vēja ģeneratoru robotizētus apkalpošanas pakalpojumus. Dainis Krūze atzīst - pasaulē ir grūtāk, bet Latvijā - vieglāk. 

Latvijā jaunajiem uzņēmumiem ar milzīgo vienradža ideju lielā mērā palīdz "Altum" nodrošinātās investīcijas - valsts nauda tiek dota fondiem, kas iegulda ar cerību pēc tam naudu atgūt ar uzviju. Bez valsts iesaistes viss būtu sarežģītāk, saka Ieva Jāgere, "Altum" iespējkapitāla fondu pārvaldības vadītāja.

Bet ko darīt pašiem uzņēmumiem - vai pat ne uzņēmumiem, bet cilvēkiem ar ideju un mērķi? To jautāju uzņēmējiem, kuri jau pierādījuši, ka var tikt pie investoriem un pārdot savu ideju.

"Naco Technologies" ir uzņēmums, kurš ražo nano pārklājumus ūdeņraža izmantošanai enerģijas nozarē. Tas ļauj atteikties no dārgu un retu materiālu izmantošanas. Viņu padoms - būt gataviem, ka meklējot īsto, nāksies bučot daudz daudz vardes. Tā atzīst Reinis Ņikitins, "Naco Technologies" komercdirektors.

Šoreiz raidījumā galvenā uzmanība pievērsta ārvalstu investoriem. Tādiem, kuri meklē nākamos vienradžus Latvijā. Skaidrojam, ko viņi domā par investīciju vidi Latvijā, mūsu stiprajam un vājajām pusēm.

Lai gan Ārvalstu investoru vērtējums Latvijai nav sevišķi glaimojošs un vide ieguldījumiem varētu būt labāka, jo īpaši kapitāla ietilpīgām investīcijām, joprojām ir investori, kuri raugās uz mūsu reģionu un intensīvi meklē labas ieguldījuma iespējas. Piemēram, brīdī, kad visi sašuta par ārvalstu investoru padomes pētījuma secinājumiem, teju bez jebkādas uzmanības palika ziņa, ka Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "inGain" ir piesaistījis investīcijas 650 000 eiro apmērā no iespējkapitāla fonda "Trind VC", "Fiedler Capital", "LatBAN" un biznesa eņģeļiem. Tā bija pirmā publiski izziņotā investīcijas kādā Latvijas jaunuzņēmumā šogad. Darījuma vadošā investora „Trind VC” partneris Reima Linnanvirta skaidro kāpēc investē.

„Trind VC” galvenokārt fokusējas uz Skandināvijas un Baltijas jaunajiem uzņēmumiem, jo Baltijas reģions ir ļoti perspektīvs un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kuri ir pievērsuši fonda uzmanību.

Uzklausām arī  arī “InGain” darījumā iesaistītā fonda "Fiedler Capital" pārstāvi Robertu Hegeduesu. Viņa fonds fokusējas uz Eiropas Savienībs perifērijas uzņēmumiem, kā piemēram Latvijas. Tie bieži ir neievēroti un nenovērtēti, bet ar augstu potenciālu. 

Abu fondu pārstāvji norāda, ka dažkārt Latvijas uzņēmumi sevi īsti nav objektīvi novērtējuši paši un īsti nesaprot, vai augsta riska investīcijas jeb iespēju kapitāls ir tiešām viņiem īstais un vajadzīgais. Dažkārt ideja ir laba un ir skaidri redzams, ka no tās sanāk labs, stabils, ienesīgs bizness tā dibinātājiem, bet tam vienkārši nav potenciāls kļūt par nākamo daudzmiljardu kompāniju īsā laikā. Un to izaugsmei daudz veselīgāks būtu cita veida finansējums.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par iespējamajām izmaiņām valsts fondēto pensiju pārvaldībā un par to, kādēļ drošība darba vietā ir svarīga uzņēmumiem. Kādēļ nedrīkst drošību atstāt kā pēdējo darba kārtības punktu, par kuru padomāt tad, kad nelaime jau notikusi. Un protams - kas notiek biržās, bet vispirms - par aktuālo! 

Lielākajai daļai no mums dzīves lielākais kapitāls būs vai nu mūsu nekustamais īpašums vai arī mūsu 2. līmeņa pensijas uzkrājums. Šajā uzkrājumā iemaksājam katru mēnesi daļu no mūsu samaksātajiem nodokļiem un tā ienesīgums bieži vien noteiks, cik pārtikušas vai nu mazāk pārticīgas vecumdienas varam cerēt sagaidīt. Un šajā sistēmā Latvijā gaidāmas izmaiņas – vienas jau šovasar, otras – iespējams, vēlāk, ja Latvijas Bankai izdosies panākt, ka izmaiņas atbalsta arī izpildvara un politiķi Saeimā. Kas īsti mainīsies, skaidro Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.

Darba inspekcijas jaunākie dati liecina, ka 2023. gadā līdz novembrim Latvijā darba vietās nelaimes gadījumos gājuši bojā 25 nodarbinātie, smagus miesas ievainojumus guvuši 174 cilvēki. Var diskutēt, vai tas ir daudz vai maz valsts līmenī, bet šo cilvēku ģimenēm un uzņēmumiem daudzos gadījumos notikušais bija arī skarbs atgādinājums par darba drošību, kurai ne vienmēr pievēršam pietiekamu uzmanību. Ko darīt un kā situāciju uzlabot, par to Baltijas drošības konferencē uz sarunu aicināju Mireju Reifu Fabregadu, Eiropas drošības un veselības profesionāļu organizāciju tīkla vadītāju.

Lai kā negribētos runāt, ka kaimiņiem – Lietuvai vai Igaunijai vai pat abām – kaut kas izdevies labāk nekā Latvijai, reizēm tas ir neizbēgami. Arī, runājot par vēja enerģiju, ikgadējā konferencē „Windworks” nepamet sajūta, ka Latvija, vismaz šobrīd šajā jomā atpaliek.

Tam piekrīt arī vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Viņš gan steidz uzsvērt, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pamodušies arī atbildīgie, izveidota ministrija, kuras kompetencē ir enerģētika un esot signāli par izpratnes rašanos politiķos.

Vēja enerģijas asociācijas Eiropā „WindEurope” vadītājs Džails Diksons gan uzskaita, ka Latvijā nozarei noteikti par labu nāks arī izveidotās kartes, kur drīkst un kur nedrīkst celt vēja turbīnas. Un arī tas, ka jau pavisam drīz varētu tapt regulējums, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām atkristu pavisam reāls eiro izteikts labums no viņu tuvumā uzceltā vēja parka.

Jo – ja nebūs iedzīvotāju atbalsta, visticamāk, nebūs arī vēja parka.

Diksons atzīst – to kā mantru viņi skaidrojot visiem saviem biedriem.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par inovācijām militārajās un aizsardzības tehnoloģijās. Pirms gadiem pieciem šādu ideju attīstībai dabūt finansējumu bija teju neiespējamā misija, tagad, saprotamu iemeslu dēļ, situācija ir mainījusies. 

Aizvadītajā nedēļā Rīga čumēja un mudžēja no dažādiem investoriem, jaunuzņēmumiem, tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, jo galvaspilsētā norisinājās starptautiska jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill 2024”. Šoreiz viens no galvenajiem konferences uzsvariem – aizsardzības joma – inovācijas un investīcijas tajā. Vēl pirms pāris gadiem tabu tēma nozarē, saka par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas krusttēvu dēvētais fonda „Change Venture” partneris Andris K. Bērziņš.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par uzņēmumu drošību un uzņēmumu lomu drošībā. Arī paskatīsimies kas notiek Baltijas biržās un mūsu portfeļos.

Parasti, domājot par drošību, šķiet, ka tā ir tāda liela, valsts un sabiedrības lieta, bet uzņēmumiem par to jādomā tikai tiktāl, lai pasargātu paši sevi. Tas, ka jādomā par savu drošību, protams, ir taisnība, bet patiesībā uzņēmumiem, un ne tikai lielajiem, ir nozīmīga loma drošības arhitektūrā. Drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš uzrunā Baltijas drošības konferencē Rīgā uzsver - ir gan pienākumi, gan riski.

Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas. 

Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses.