Zinātne vai muļķības

Influenceri dārgās mašīnās, skaistās zemēs un ar skaistām sievietēm pie sāniem – pašpasludinātie "alfas", kas saviem sekotāju tūkstošiem sola līdzīgu dzīvesveidu, ja vien tie nopirks viņu apmācību kursu, kā arī sevī "ieslēgt miljonāra domāšanu" un kļūt par īstu "alfu", kam seko gan nauda, gan cilvēki. Skaists sapnis, uz ko uzķeras daudzi, taču, kā raidījumā "Zinātne vai muļķības" norādīja viens no viesiem, ir dzirdēts – labākais veids, lai kļūtu par miljonāru, ir sarakstīt grāmatu, kā kļūt par miljonāru. Pētām, kas tad īsti ir "alfas" un "betas" – pamatots iedalījums vai popkultūras mīts? Kāda atšķirība starp vadītāju un līderi, un vai par līderi piedzimst? Epizodi atbalsta "Rietumu Banka" – banka Latvijas biznesam, kas novērtē nianses.

Labs treniņa režīms vai pareizs uzturs? Kas svarīgāk, lai sasniegtu rezultātu – nomestu svaru un palielinātu muskuļu masu? Vai specializēts sporta uzturs, kreatīna monohidrāts, peptīdi un citi uztura bagātinātāji ir obligāti labam rezultātam? Vai labs treniņš bijis tikai tad, ja nākamajās dienās sāp muskuļi? Tuvojas gadumija, kad atkal kāda daļa cilvēku apņemsies nākamgad sākt aktīvāk sportot, tāpēc "Zinātne vai muļķības" komanda ciemos aicināja treneri Dāvi Brici Ābeli un uztura speciālisti Viktoriju Jansoni, lai noskaidrotu, ko darīt un ko nē.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Lai kādus simptomus ievadītu interneta meklētājos, visbiežāk viena no "diagnozēm", ko tie piedāvā – vēzis. Iemesls panikai? Ne gluži. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ar ārstiem spriežam par smagiem jautājumiem – onkoloģiskajām saslimšanām. Kā vēzi diagnosticēt laicīgi? Vai visiem regulāri jāiet uz profilaktiskām pārbaudēm? Cik liela loma ģenētikai, cik – dzīvesveidam? Un kā pēdējos gados progresējusi vēža terapija? Katrā gadījumā nedariet tā, kā kāds pacients, par kuru zināja stāstīt viens no raidījuma viesiem. Šis cilvēks vēzi mēģināja "ārstēt" ar aviācijas degvielu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Līdz šīs desmitgades beigām cilvēkiem atkal jābūt uz Mēness. Vai tas vajadzīgs, ja jau paveikts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Grūti pateikt. Taču tādi nu ir gan ASV, gan Ķīnas plāni. ASV līdz šim liela likme bija uz Īlona Maska kompānijas kosmosa kuģi "Starship", kam jānosēdina amerikāņi uz Mēness virsmas. Taču pēdējā laikā NASA uzticība saļodzījusies. Vai "Starship" lidojumi ir īstenojami? Varbūt Ķīna šoreiz apsteigs amerikāņus. Vai kādreiz uz Mēness būs arī Latvijas astronauti? Cik augstu uzlidoja Latvijā būvētā raķete "Resnā Zenta"? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē vaicājām raķešu konstruktoram Andrejam Puķītim un RTU Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta direktoram Aleksejam Klokovam. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar hepatoloģi Sniedzi Laivacumu un gastroenterologu Alekseju Derovu pievēršamies aknu veselībai. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Šis karš, visticamāk, ir zaudēts. Varam gūt nelielas taktiskas uzvaras un kaut ko darīt, lai invāziju ierobežotu, taču Spānijas kailgliemeži Latvijā ir uz palikšanu. Un arī latvāņi. Taču kas ar Kanādas zeltslotiņām, kuras vasaras otrajā pusē ne vienu vien ceļmalu un pļavu iekrāsoja dzeltenu? No tām var tikt vaļā, ja vien ir apņēmība. Par invazīvajām sugām Latvijā šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē, kas tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, iztaujājām speciālistes Aivu Bojāri un Rebeku Šķērstiņu. Raidījumā uzzināsi arī, kā viens no vadītājiem bērnībā kļuva par cītīgu invazīvo sugu bendi, pats to neapzinoties.

Nav pagājis pat viens gads ASV prezidenta Donalda Trampa otrajā termiņā, un zinātnes graušanā ir izdarīts vairāk nekā visos četros pirmā termiņa gados. Eksperti to sauc par "karu pret zinātni", kas iznīcinās gadu gaitā kaldinātu progresu daudzās jomās. Viena no tām ir veselības aprūpe. Tandēmā ar veselības ministru Robertu Frānsisu Kenediju jaunāko Tramps solījis padarīt Ameriku atkal veselu. Viens no viņu uzstādītajiem mērķiem – cīņa pret "autisma epidēmiju", pie kuras esot vainojami dažādi vidē sastopamie toksīni un pat paracetamols. Kā tur īsti ir – par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Vai Latvijā visi tiešām brauc kā nenormāli, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Un vai BMW vadītāji izceļas kaut kā īpaši? Kāpēc par visām varītēm gribam apdzīt, kad tas objektīvi nav nepieciešams? Vai jāsoda arī pārlieku lēnie braucēji, jo tie provocē uz apdzīšanu un padara satiksmi bīstamu? Cik lielā mērā pie bēdīgās ceļu satiksmes negadījumu statistikas Latvijā varam vainot infrastruktūru? Par to “Zinātne vai muļķības” vadītāji iztaujā CSDD satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti un Ivaru Austeru, Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Dzīve bez sāpēm būtu lieliska, vai ne? Tā varētu šķist, taču tie cilvēki, kuri retu ģenētisku variāciju dēļ sāpes nejūt, nepiekristu. Viņu dzīves kvalitāte nebūt nav tā labākā. Sāpes ir nepieciešama mūsu organisma funkcija. Tā ir izdzīvošanas stratēģija, kaut reizēm ļoti nepatīkama. Vai pie hroniskām sāpēm var pierast? Un kāpēc dažiem cilvēkiem pret migrēnu nepalīdz itin nekas? Kālab sasista kāja sāp citādāk nekā caurs zobs? Un vai tiešām rudiem cilvēkiem ir zemāks sāpju slieksnis? Vai šo slieksni var uztrenēt? Par to raidījuma “Zinātne vai muļķības” jaunākajā epizodē iztaujājām neirologu Aināru Stepenu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Lojāli un neuzpērkami? Vai tādi ir policijas suņi, kurus nekādi nevar apmānīt? Vai tomēr arī suņiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir savas labās un sliktās dienas? Cik patiesības jokos, ka narkotiku meklētāji suņi tās tik sekmīgi meklē tikai tāpēc, ka par to atalgojumā paši dabū nedaudz no atrastās vielas un būtībā ir nedaudz narkomāni? Vai suns "velna salātus" meklē arī ārpus darba laika? Un kā ar bailēm – vai suņi tiešām spēj tās saost? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē turpinām iepriekš aizsākto tēmu – kā strādā "Latvijas CSI" jeb noziegumu vietu izmeklētāji? Taču nu jau ar specifiku, pievēršoties tieši policijas suņu un odoroloģijas ekspertu darbam. Viesos Evija Krūmiņa, Gints Vuškāns un suns Apollo Dark. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025