Vai tas ir normāli?

Vardarbība ir jāatpazīst un jānovērš tās iespējamība. Kāpēc sabiedrība joprojām nepamana cilvēku ciešanas un reizēm reaģē novēloti vai nereaģē vispār? Kas jādara, lai vardarbības formas tiktu atpazītas un kāds likumdošanas formāts palīdzētu to izdarīt? Raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.

Varbūt esat paši piedzīvojuši, kā tas ir, kad kaut kur braucat sabiedriskajā transportā, un kāds jums uzbrēc, kāds uz jums nikni paskatās. Jūs to atpazīstat. Kāds jūs pagrūž, kāds pasaka nejauku vārdu. Tā varētu būt savā ziņā pārciešama pieredze, kas arī, protams, atstāj savas pēdas un mentālu nosēdumu. Tomēr vardarbība var izpausties ļoti dažādās formās, un šādi gadījumi nav retums. Tāpēc raidījumā esam nolēmuši pētīt vardarbības universālo dabu, jo tās ir tādas sadzīviskas epizodes, taču notiek arī daudz nopietnākas lietas, kuras arī būtu vērts izpētīt un par to vairāk runāt. Pie tam vardarbība skar visus - gan lielus, gan mazus, gan pastarpināti, gan tieši, tādēļ saruna par vardarbību, par vardarbības atpazīšanu un iespējamiem novēršanas ceļiem.

Kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk detektīvromāni, kur bieži jau labāk par autoru zinām, kā rīkoties un risināt situāciju, bet ikdienā viņiem neizdodas atpazīt noziedznieka nodomus un pastāvošos riskus? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas eksperte Rūta Treija.

Raidījumā vairāk runājam par to, kas varētu būt pamatā tam, ka cilvēki izdara noziegumus. Un arī otrs apakštemats - kāpēc cilvēki neatpazīst noziegumus un neatpazīst arī dažāda veida riskus? 

Tā vien šķiet, ka dīvāna eksperti esam gandrīz vai mēs visi. "Midsomeras slepkavības" skatās daudzi, kā arī lasa dažādus detektīvromānus, tomēr atkal un atkal mēs nonākam pie secinājuma, ka viss nav tik vienkārši, kā tas ir izklāstīts filmās vai kādā detektīvromāna sižetā. Tāpēc arī par to saruna raidījumā.

Kā iespējams pārdzīvot zaudējumu, nesabrūkot un nekļūstot par upuri dzīves smagumam? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Baiba Griščuka.

Klāt neesošie vecāki - kā tas ietekmē ģimeni kā sistēmu un to, kā mēs vēlāk veidojam savas attiecības ģimenē? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Iekļaujoša sabiedrība nozīmē izpratni par citādo un spēju pieņemt to, ka cilvēkiem mēdz būt dažādas vajadzības. Vai mums izdodas iekāpt cita kurpēs un kas jādara, lai sabiedrībā mazinātu aizspriedumus un stereotipus pret dažādu grupu cilvēkiem?

Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Dažādo kurpju diena - ko nozīmē iejusties otra cilvēka situācijā? Šī gada akcijas mērķis - aktualizēt deinstitucionalizācijas procesu un pievērst uzmanību cilvēkiem, kuriem pašiem par sevi parūpēties ir ļoti grūti vai pat neiespējami.

Vai psihedēliskajai psihoterapijai ir nākotne, kā tā varētu mainīt psihiskās veselības aprūpi un vai sabiedrība vispār ir gatava šādam solim? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Utināns un ārsts-rezidents Arvis Rasmanis.

Kā atšifrēt abreviatūru EMDR, un ko tā nozīmē? Kādas metodes pašlaik izmanto psihologi, lai efektīvi palīdzētu cilvēkiem?

Saruna studijā ar sertificētu klīnisko un veselības psiholoģi, EMDR terapijas lietotāju Daigu Zadināni.

Emocijas piedzīvojam mēs visi, bet vai emocijas var regulēt un ja jā, tad kā to darīt?

Saruna studijā ar klīnisko psiholoģi, Dr. psych. Ievu Biti.

Kāpēc vajadzētu svinēt svētkus, tos piedzīvot un izbaudīt, un ko nozīmē atliktā dzīve? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.

Lasīšana, kā liecina dažādi pētījumi, var ne tikai aizkavēt dažādus procesus, piemēram, demenci, bet spēj sniegt arī psihoemocionālu atbalstu, attīsta empātiju un palīdz arī citos veidos. Par lasīšanas pozitīvajām īpašībām raidījumā Vai tas ir normāli? saruna ar ārsti-psihiatri, Dr.med, "GrandVer" klīnikas valdes priekšsēdētāju Nātāliju Bērziņu.