Ģimenes studija

Katru vasaru pie ūdens notiek nelaimes, kuras bieži vien varēja novērst. Ģimenes studijā runājam par bērnu drošību pie ūdens un pieaugušo atbildību, kas ir izšķiroša, lai atpūta nebeigtos ar traģēdiju.

Diskutē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Jūrmalas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pasākumu nodaļas vecākā inspektore Santa Ragovska. Raidījumā uzklausām arī kādas mammas stāstu par piedzīvoto, kad viņas bērns pludmalē nonāca bīstamā situācijā.

Arī šovasar vairāki bērni un jaunieši zaudējuši dzīvību noslīkstot. Un, ja drošības speciālisti nepagurdami atgādina, ka īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās, vienatnē un arī diennakts tumšajā laikā, tad bērnu drošība pie un uz ūdens ir tikai un vienīgi pieaugušo atbildība. Ja bērns ir noslīcis, tiesībsargājošās iestādes var uzsākt kriminālprocesu, vai arī, ja bērna dzīvība vai veselība pie ūdens bijusi apdraudēta, bet smagas sekas nav iestājušās, iespējama administratīvā atbildība. Tāpēc atgādinām, kāda ir bērnu droša uzturēšanās pie ūdens un ūdenī.

Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus?

Analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Bite, Bērnu aizsardzības centra Projekta atbalsta pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Inga Gulbe, kā arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone.

Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Sibillas Šlēgelmilhas un Kristapa Pipara. Viņi ir gadu un trīs mēnešus vecā dēla Renāra Pērkona vecāki. Un tieši dēla ierašanās mainījusi viņu dzīvi. Sibilla saka – par 180 grādiem. Ja pirms pāris gadiem Sibilla sociālajos tīklos veidoja saturu galvenokārt par dažādiem ceļojumiem un aktīvu dzīvesveidu, tad tagad saviem gandrīz 15000 "Instagram" konta sekotājiem stāsta, kā ir dzīvot laukos "trusikos un gumijniekos" un kā ir būt par jaunu mammu dēlam.

Arī Kristaps uzskata, ka tēva loma mainījusi viņa ikdienu. Sākumā šķita, ka sarunas par darbu dēla klātbūtnē neiederas, bet tagad viņš bauda mirkļus, kad abi kopā ar Renāru var darboties, – skrūvēt, sakopt un darīt citus lauku darbus, kuri ir neizbēgami, dzīvojot privātmājā laukos. Un jā, viņi tajā dzīvo četratā – arī Austrālijas aitu suns Mumins.

Vai dzelzs deficīts un anēmija ir viens un tas pats un vai tas skar tikai sievietes dažādos vecumos? Un kā bērnus, pusaudžus un grūtnieces ietekmē dzelzs trūkums, un kā to efektīvi ārstēt?

Ģimenes studijā sarunājas ģimenes ārsts Gints Martinsons, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Zane Krīgere un uztura specialiste Guna Rijkure. Ierakstā uzklausām Lauras pieredzes stāstu.

Kā vecāki var veidot uzkrājumus un investīcijas bērnu nākotnei laikā, kad ikdienas dzīves izmaksas turpina pieaugt? Kā to darīt droši, un vai iespējams uzkrāt nepareizi? Par to diskutējam Ģimenes studijā kopā ar "SEB bankas" finanšu pratības mentori Līvu Vēliņu-Pētersoni, "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības eksperti Eviju Kropu, investori un finanšu eksperti Karīnu Kulbergu. Sarunā ar savu pieredzi dalās vecāki – divu bērnu tētis Eduards Harčuks un divu meitu mamma Alise Avota.

Kad ir labākais vecums, lai laistu pasaulē bērnu: ko par to saka speciālisti un kā atšķiras dažādas personiskās pieredzes?

Nav noslēpums, ka, tāpat kā visur attīstītajā pasaulē, arī Latvijā sievietes par mātēm izvēlas un un kļūst gadu no gada aizvien vēlāk. Vienlaikus demogrāfiski mēs esam krīzē, un nekas neliecina, ka gaidāma strauja situācijas uzlabošanās. Vai šai kontekstā var runāt par tādu piemērotāko brīdi medicīniski, sociāli, psiholoģiski un emocionāli, kad sievietes un arī vīrieša dzīvē ienāk pēcnācējs?

Ierakstā uzklausām četru bērnu mammas pieredzes stāstu. Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Dzemdību namā Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, reproduktoloģe, Rīgas Stradiņu universitātes docētāja Natālija Bērza, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un klīniskā psiholoģe Ilze Kļava.

Vairākus gadus vecāki galvaspilsētā bijuši neapmierināti ar audzēkņu uzņemšanas kārtību Rīgas vidusskolās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāta jauna elektroniskā sistēma, Rīga ir pirmā pašvaldība, kurā tā izmēģināta. Kā viss sekmējies un kā rit iestāšanās 10. klasēs Rīgas vidusskolās?

Ģimenes studijā analizē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ilmārs Rikmanis un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Pirms piecpadsmit gadiem latviešu puisis Elvis un amerikāņu meitene Reičela iepazinās, strādājot kristīgo nometņu organizēšanā Ērgļos. Tagad viņi ir precējušies, audzina divus bērnus, desmit gadus aizvadījuši Reičelas dzimtajā Arizonā ASV, bet nu jau piekto gadu atkal dzīvo Latvijā, turpat Ērgļos. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi kavējas atmiņās par to, kā satikās, kā pieņēma lēmumu aizbraukt no Latvijas un atkal atgriezties un kāpēc viņu bērni ir dzimuši un šobrīd aug tieši šeit.

Kāda ir bērnu zobu veselība Latvijā? Kāpēc kariess joprojām ir viena no izplatītākajām bērnu veselības problēmām? Vai galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, vai tomēr nepietiekams atbalsts un profilakses sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu?

Sarunā ar zobārstniecības speciālistiem skaidrojam biežākās kļūdas bērnu zobu kopšanā, to, vai bērni paši spēj pietiekami kvalitatīvi iztīrīt zobus, un trīs svarīgākos ikdienas paradumus, kas palīdz novērst kariesu. Tāpat noskaidrosim, kur vecākiem meklēt uzticamu informāciju par bērnu mutes veselību un profilaksi.

Ģimenes studijā sarunājas Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas higiēniste Guna Grīnvalde un bērnu zobārste, Rīgas Straudiņa universitātes vadošā pētniece Ilze Maldupa.

Ierakstos uzklausāmu ztura speciālisti Lizeti Pugu un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu.

To, ka Latvijā bērniem mutes dobuma veselība ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā vidēji citur Eiropā, apstiprinājuši vairāki pētījumi, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā veiktais. Rezultāti liecina, ka 12 gadu vecumā vairumam bērnu jau ir bojājumi pastāvīgajos zobos, pie tam vairāk nekā 70% bērnu konstatēts vismaz viens dziļš caurums. Kā šo situāciju beidzot mainīt?

Kā psihologs var palīdzēt bērnudārzniekam? Vai pie bērnu psihologa nonāk tikai bērni ar diagnozēm un traucējumiem? Kā saprast, vai manam bērnam noderētu psihologa palīdzība?

Par šo tematu studijā runāsim ar psihiatri Martu Gēbeli, klīnisko psiholoģi, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas lektori Kristiānu Kalniņu, uzklausām arī klīniskā psihologa Mika Valtera sacīto, kā arī Inas Solas un Elīzas Legzdiņas pieredzes stāstus.