Māsība

Dzimšanas dienas noskaņās gribēju uztaisīt vienu epizodi, kurā "atskatos" uz sevi, savām šībrīža atziņām un arī iepriekšējām epizodēm.

Nošpikoju ideju no citas podkāsteres, noklausījos viņas epizodi ar lielu interesi, un izdomāju uztaisīt savējo. Sanāca tāda atklāta saruna pašai ar sevi, kur tad es sevi šobrīd jūtu savos 35 gados. Ja vēlies, padalies ar kādu lielāko atziņu, kas šobrīd dzīvo pa tavu galvu. Priecāšos palasīt un iedvesmoties ❤️

Ja skaties šo epizodi pirms 23.septembra, tad reģistrējies bezmaksas meistarklasei, SPIEŽOT ŠEIT.

----------------

Man vienmēr ir paticis pucēties, bet man es ne vienmēr esmu jutusies pārliecināta apģērbā. Un, zini kā, tieši tā daļa, ka apģērbs nedod pārliecību, ir diezgan universāla sieviešu starpā. Tā kā tu neesi viena, ja arī tā jūties.

Šajā epizodē es pastāstīju savu ceļojumu apģērbā - no bērnības zeķu likšanas mammas krūšturos līdz šim mirklim, kad manu pārliecību vairāk tik vienkārši nevar izšūpot. Un tas ir bijis process, nevis vienas maģiskās tabletītes jautājums.

Patiesā garderobe ir projekts, kas kurina manu uguni. Tas man dod sajūtu, ka es esmu īstajā vietā un ka tas, ko es daru, ir vērtīgs. Lai gan man ne vienmēr ir viegli sajusties “pietiekoši labai” ar savu projektu, es mēģinu sev atgādināt, ka tas ir ļoti, ļoti manējais.

Kurš tad grib runāt par šķiršanos, ja viss atiecībās “ir kārtībā”? Bet, zini, tas tieši ir tas labākais moments, kad pacelt dažus vitāli svarīgus jautājumus, kuri ļoti var traucēt šķiršanās procesā, ja tomēr tāds pienāk.

Tas ir tāpat kā ar nāvi. Neviens negrib par to runāt un domāt, bet tas notiek. Nu, nāve notiek ar visiem, kamēr šķiršanās ne, bet ir vērtīgi šo to apdomāt, PIRMS tas notiek. 

Saruna ar Kristīni bija brīnišķīga! Dziļa, atklāta (viņa padalījās ar savā attiecību krīzēm), dziedinoša un vērtīga, jo nāca ar labām atziņām un padomiem.

Mēs runājām par sarkanajiem karogiem, kuriem jāpievērš uzmanība attiecības, lai nenonāktu līdz šķiršanās procesam. Mēs runājām par to, ko katrs atsevišķi un kā pāris varam darīt, lai lolotu savas attiecības. Par to, kā nekļūt par velniem (un kāpēc cilvēki tādi kļūst), kad šķiramies. Kā nodrošināties, lai bērni nav maksimāli traumēti šajā procesā, kad ģimene plīst pušu. Brīnumaina saruna, kuru ieteiktu noklausīties pilnīgi visiem!

Noteikti aizej paklausies Kristīnes podkāstu “Sānsolis ar Kristīni Kreili”, kurā varēsi dabūt vairāk satura, pārdomu un ieteikumus attiecību jautājumos 🙏

Kristīne var ieteikt arī dažas grāmatas:

“Attiecību krustcelēs. Kā zināt, kad labāk šķirties un kad - saglabāt attiecības” Sūzana Pīza Godua

“Šķiršanās. Pārdomas, pieredze, padomi” Aloizs Leienkenders

“Palikt vai aiziet? Kā izdzīvot attiecības ar narcisu” Dr Ramani Durvasula

“Mīlestība atnāk pati. Ar attiecībām ir jāstrādā” Nele Zērta

“Mīlestības vienādojums. Līdzvērtīgu partneru attiecības kā garīgs ceļš” Pollija Janga Ēizendrāta

Lai skaista klausīšanās ❤️

Sarunas ar Kristīni Virsnīti vienmēr ir super interesantas, un tāda bija arī šī saruna.

Gribēju ar Kristīni ienirt tēmā par dzīvības enerģiju un kas tas ir tie iemesli, kas priekšlaicīgi sākam “mirt”, jo izjūtam nolemtības sajūtu. Kas ir tas, kas kurina mūsu iekšējo uguni un kas to dzesē? Kā nodrošināties, ka tās lietas, kas mūs uzpilda, darām vairāk, kultivējam?

Vēl jau mēs pieķērāmies influencēšanai, naudas pelnīšanai un cik ļoti mums mēdz būt problēmas ar to, kā citi pelna naudu, par ceļošanu, par vecumdienām, sportošanu un vēl ļoti daudz.

Lai skaista, piepildīta un vērtīga tev šī saruna ❤️

Šajā epizodē es ciemojos pie savas draudzenes Diānas Kiščenko, kura ir pētniece un lektore Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, specializējusies sociālkultūras antropoloģijā.

Ar Diānu mūs vieno gan Amsterdamas pieredze, gan gadiem ilgas sarunas par dzīvi, un šajā reizē mēs runājām par visu – no akadēmiskās vides un pētījumiem līdz bērnu audzināšanai, laulībām un tam, kā nepazaudēt sevi ikdienas troksnī.

Mūsu saruna aizgāja no smiekliem līdz pavisam nopietniem tematiem: par sabiedrības spiedienu uz sievietēm, par to, kas patiesībā notur laulību, par bērnu temperamentu atšķirībām un brāļu-māsu attiecībām, un arī par to, cik svarīgi ir ik pa laikam atkal satikt sevi.

Tas bija kā kārtīga ciemošanās pie tuvas draudzenes – uz dīvāna, ar gariem stāstiem un atklātību, ko ikdienā ne vienmēr pasakām skaļi.

Ar šo epizodi es tevi savā ziņā ieaicinu savā terapijas procesā. Viena no terapijas pamata tēmām ir “sevis pieņemšana” ar visām savām pusēm, izpausmēm un nepatikām, un tas nav viegli.

Šajā solo sarunā vēlējos padalīties ar saviem novērojumiem, ka tieši manas specīgākās personības iezīmes ir tās, kas rada vislielākās grūtības saziņā ar citiem un sevi. Ar savu “spēku” es domāju tās dažas iezīmes, kas padara mani par mani, kuras es pārvaldu vislabāk, kuras ir par pamatu manai jebkādai darbībai. Un tieši tās dažas iezīmes ir arī tās, kas mani un dažreiz arī citus visvairāk traucē.

Nedomāju, ka bērnišķīgi jāpaliek pie “es tāda esmu, ņem mani pretī tieši tādu”, bet jāmeklē veidi, kā palēnām kontrolēt un izskaust savu spēka iezīmju negatīvās izpausmes.

Baigais piņķeris sanāca, bet, klausoties epizodi, noteikti sapratīsi manu domu.

Lai mierpilna klausīšanās ❤️

Aizbraucu pie Kristīnes parunāt par to, kā mēs uztveram un sadzīvojam ar menopauzi, tas ir, novecošanu, bet saruna aizklīda skaistos tālumos. Mēs pusi sarunas runājām par sievietes lomu sabiedrībā, to, kā mēs pašas (un pārējie apkārt) nosaka, kādām mums būtu jābūt.

Aizrunājāmies par sevis jušanu un tās attīstīšanu, lai varam dzīvot lielākā saskaņā pašas ar sevi. Un beigās tikām arī pie novecošanās - kāpēc mums ir grūti novecot un vai vispār var tā baudīgi un ar pārliecību to izdarīt?

Kā tu jūti, saruna bija patiešām forša. Mierīga, sazemēta, dziļa, dziedinoša un iedrošinoša vienkārši BŪT.

Lai tev patīkama klausīšanās ❤️

Šī ir viegla saruna par smagu tēmu. Tā nebūs priekš visiem, bet varbūt tomēr tam tā nevajadzētu būt?

Šajā sarunā es apsēdos parunāt ar mīļu draudzeni, teoloģi, sēru terapeiti apmācībā - Artu. Tā ir par, manuprāt, ļoti svarīgām tēmām - ņāvi, bērēm, ļaušanu un ļaušanos nomirt, sēru piedzīvošanu apzinātā veidā un to, kāpēc mums ir tik šausmīgi grūti vispār par to runāt.

Kā Arta teica “Sarunas par seksu mūs nepadarīs stāvoklī, tāpat kā sarunas par nāvi mūs nenogalinās”.

Runājām par patiešām skaistām bērēm, un cik forši, ka mēs katrs tādas varētu piedzīvot!

Šī saruna bija īpaša (un tāpēc var būt trigerējoša) tāpēc, ka mēs runājām par Artas pieredzi, zaudējot savu otro meitiņu. Un mēs nerunājām tikai par to, ka, jā, dzīve nekad vairāk nebūs kā agrāk, jo viņa vienmēr būs cilvēks, kuram nomira bērns.

Mēs tāpat runājām par to, kā Arta, izmantojot savas zināšanas, izkārtoja un piedzīvoja cieņpilnas (pret sevi), apzinātas sēras, kurās vilka robežas ar apkārtējiem, atļāvās pateikt, kas viņai IR un noteikti NAV vajadzīgs, un ko labāk teikt un neteikt.

Šī ir patiesi viegla, dziļa, ļoti dziedinoša saruna ar kārtīgu humora piešprici par smagu tēmu.

Kā Anda brālis teica: “Šis ir tieši tas, kā vajadzētu runāt par šādām tēmām”.

Arta ir sertificēta sēru atbalsta persona (davidkesslertraining.com), Teoloģijas un reliģiju zinātnes maģistre (VU Amsterdam), geštaltterapeite apmācībā (NSG The Dutch Gestalt Foundation).Saziņai, atbalsts sērās, drīzumā pieejamas atbalsta sesijas sērās - https://www.instagram.com/nospiedumi/

Platforma pēcdzīves plānošanai - https://maara.id.lv/

P.S. - sarunas laikā, iespējams, manīsi mazas audio pārmaiņas. Šis ir labākais, ko varējām dabūt ārā no tā, ka mums sarunas vidū sāka čakarēties viens mokrofons. Laid šo gar ausi, jo tā saruna bija pārāk vērtīga, lai es to nepalaistu šī mazā gļuka dēļ.

Lai mierpilna klausīšanās ❤️

Jā, es mūsu sarunas beigās iešpricēju botulīnu sev pierē, un to darīju tikai un vienīgi sev (jūs pat nebūsiet pamanījuši, jo man ir čolka priekšā 🤣). To “kāpēc” mēs tad sarunā pārrunājām. Es, pirmkārt, uzzināju pilnīgi visu, ko Anna dara un ir darījusi savai sejai, bet ne par to bija visa saruna. Sarunā mēs pieskārāmies “sāpīgām” tēmām, kuras varētu trigerēt kādu no jums. Par sievietes skaistumu, par novecošanu, par sevis pieņemšanu. Kāpēc mums ir tik šausmīgi stereotipizēti skatījumi uz dažāda veida procedūrām? Kas notiek ar to pārspīlēšanu un botoxa un fillera trendu? Kāpēc es un Anna kaut ko grib vai negrib darīt savai sejai (un ne tikai)? Pārrunājām visu par “botoxu” jeb, pareizāk sakot, botulīna injekcijām, un kas tas par zvēru vispār ir. Tāpat par filleriem, lāzeriem un citām procedūrām.

Mēs pieskārāmies sauļošanās stereotipiem un realitātei, kā arī dažādiem skaistumkopšanas trendiem, kas mainās un ietekmē mūsu tendences kaut ko darīt vai nedarīt savai sejai.

Bet beigās.. Beigās mēs iegājām dziļumā par to, ko mums katrai nozīmē skaistums. Kāpēc ir grūti no tā “atteikties”, paliekot vecākām. Ja gribi dzirdēt dziļos ūdeņus, noteikti noklausies sarunu līdz galam.

Lai skaista klausīšanās ❤️

Bija laiks vēl vienai solo sarunai uz mana dīvāniņa, kurā padalījos ar to, ko tad mugurā velk (un nevelk) mani bērni. 

Pēc apraksta varbūt liekas diezgan garlaicīgs klausāmgabals, bet es te padalījos ar to, cik patiesībā man ir grūti gājis pieņemt, ka mani bērni nevēlas ģērbties kā Pinterest bērni, bet labprātāk velk dinozauru kreklus. Par to, cik ļoti man ir gribējies viņus “salauzt”, uzspiežot savu pareizi, un to, cik atvieglojoši palika dzīvot, kad beidzu uzspiest, bet vienkārši pieņēmu savus bērnus tādus, kādi viņi ir. 

Lai mierpilns klausāmais ❤️