Radio mazā lasītava

Viņa ievēro vienas stundas principu dienā un par grāmatām runā sērijās. Tas, protams, ir saistīts ar Leldes Kovaļovas darbu kino, kur tapuši vairāki seriāli, no kuriem pirmais "Bezvēsts pazudušās" uzņemts pēc viņas tāda paša nosaukuma romāna. Būs arī vēl citas paralēles ar kino un kastinga aģentūrām, bet šoreiz uzmanības centrā ir Leldes Kovaļovas romāns "Maksas sērotāja. Dālbergu lieta". Savukārt tikko pabeigta filmēšana seriālam "Ķīlnieki 2", ko skatītāji varēs redzēt ziemas vakaros. Režisors ir Leldes vīrs Vlads Kovaļovs, bet Lelde ir producente.

Grāmatā ir daži teikumi, kurus gribas pasvītrot vai izrakstīt, tēli kinematogrāfiski zīmējas acu priekšā, bet iesākumā absurdā situācija, kad uz bērēm vairs nav, kam atnākt un jānolīgst "maksas sērotāji", nemaz tik absurda nav, ņemot vērā, cik daudz cilvēku arī no Latvijas dzīvo plašajā pasaulē un kad radinieku bēres nav pietiekams iemesls, lai iegrieztos dzimtenē.

Tātad – Leldes Kovaļovas "Maksas sērotāja" 1. sērija "Dālbergu lieta", izdevusi "Zvaigzne ABC".

Raidījumu atbalsta:

Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām.

Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas – savas pasaules. Viņa "Diska pasaules romāni" ir komiska, ironiska fantāzijas pasaule par mūsu mazumu, lielumu, īpašībām un darbībām. Ja nu izdodas iesērfot tajā pasaulē, tad tas ir pa īstam. Tā bijis arī izdevniecības "Prometejs" vadītājam Andrim Bekmanim, kurš izdod fantāzijas un fantastikas grāmatas. Šis ir jau otrais romāns, kuru no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Šoreiz romāns "Bruņojušies". (Romāna "Sardze! Sardze!" tulkojums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai).

Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Taču tās rīcībā ir kaprālis Burkāns (teorētiski – rūķis), jaunākais konstebls Kadijs (patiešām rūķis), jaunākais konstebls Grauslis (trollis), jaunākā konsteble Angua (sieviete… lielākoties) un kaprālis Smalkais (diskvalificēts no cilvēces par mēģinājumu tajā iestāties).

"Bruņojušies" ir otrais "Diska pasaules romāns", bet tos var lasīt arī jebkādā secībā. Oriģinālā ir 41 komiskas fantāzijas romānu sērija.  Par savu mūža ieguldījumu Terijs Pračets saņēmis Pasaules Fantāzijas balvu.

Terija Pračeta "Diska pasaules romāna" izdevums latviešu valodā ir iemesls tikties ar izdevniecības "Prometejs" vadītāju Andri Bekmani.

Raidījumu atbalsta:

Jāņa Streiča 90. dzimšanas diena 26. septembrī ir tikai pieturas punkts, lai turpinātu skatīties Streiča filmas, gleznas, lasītu grāmatas, lai gaidītu jaunas interpretācijas. Arī mūzikā. Mums ir bijusi iespēja paviesoties Streiča Visumā, jo vismaz pāris reizes esam devušies Svētceļojumā uz Lietuvu, kur Jānis un Vida dzīvoja pēdējos gadus.

Tā kā esam Radio mazā lasītava, tad mums kaut kas vērtīgs ir jālasa. Šoreiz lasām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms", kuras autore Daira Āboliņa teiks, ka tā ir grāmata, kas tapusi kopā ar Jāni Streiču, runājot par visām 22 Streiča filmām, sākot ar "Kapteiņa Enriko pulksteni" un beidzot ar "Rūdolfa mantojumu".

Jāņa Streiča Visumam tagad pievienojas arī izstāde "Cilvēka bērns – Jānis Streičs" un katalogs "Veca mīlestība nerūs…".

Raidījumu atbalsta:

Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk".

"Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā.

Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere.

Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete".

Raidījumu atbalsta:

"Kam nāci tu, vilks?" ir pirmā rindiņa no baltkrievu tautasdziesmas. Eva Vežnaveca šo rindiņu likusi grāmatas nosaukumā. Autore strādāja neatkarīgajā žurnālistikā, kad tas bija iespējams Baltkrievijā, tad aizbrauca uz Varšavu un tur arī nodzīvoja vairākus gadus. Arī grāmata "Kam nāci tu, vilks?" iznāca ārpus Baltkrievijas – izdevniecībā, kurā izdod tikai sieviešu radītus romānus.

Šajā grāmatā nav aktuālu politisku ideju, taču ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā, uz kuru brauc galvenā varone Irina – Rina, jo jāapbērē vecmāmiņa, kas viņu uzaudzinājusi.

Priekšvārda autors Andrejs Hadanovičs "Kam nāci tu, vilks?" velk paralēles un atšķirības ar "alkoholiskajām Odisejām", taču tulkotājai Mārai Poļakovai ir citas literārās paralēles.

Un tagad laiks atklāt arī baltkrievu tautasdziesmas otro rindiņu: 

"Kam nāci tu, vilks?

Pēc tā pēdējā."

Evas Vežnavecas grāmatu "Kam nāci tu, vilks?" Māras Poļakovas tulkojumā izdevuši "Latvijas Mediji".

Raidījumu atbalsta:

"Man varbūt ir slikta atmiņa, bet sen neesmu lasījusi tik lielu viļņošanos par kādu grāmatu,” tā mazliet pārfrāzēts skan kāds ieraksts sociālajos tīklos. Tā grāmata ir "Franas Lībovicas lasāmgrāmata", kuru latviski tulkojusi Jana Bērziņa, izdevis "Aminori". Iesakām labāk palasīt un nonākt pie saviem secinājumiem.

Nav nācies tikties ar šerpo ņujorkieti, taču Skorsēzes filmā "Iedomājies, ka tā ir pilsēta” gan nejauši var iekrist "Netflix".

Grāmatas redaktors Arturs Hansons raksta: "Tulkot asprātības un valodas spēles ir grūts un nepateicīgs darbs, it sevišķi, ja tā ir Lībovica, kas izvirza augstas prasības gan sev, gan citiem un jau ar izteiksmes līdzekļiem atlasa tos, kuri spēs turēties līdzi."

Un galu galā, neviens jau neliedz pēc šīs grāmatas lasīt oriģinālus, braukt uz Ņujorku vai skatīties filmas. Frana Lībovica joprojām dzīvo Ņujorkā, jo netic, ka viņai ļauts dzīvot kādā citā vietā.

Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājuma "Franas Lībovicas lasāmgrāmata" apkopoti darbi "Lielpilsētas dzīve" un "Sabiedrības studijas". Tagad viņa vairs neraksta, bet ir publiskās uzstāšanās meistare.

Raidījumu atbalsta:

Raimonds Staprāns "46 epizodes ar un bez ironijas”. Viņš ir gleznotājs, kurš gleznoja lēni. Viņš ir dramaturgs, kurš rakstīja lugas sava drauga Laimoņa Siliņa teātrim Sanfrancisko. Savus topošos memuārus viņš lasīja priekšā draugiem bezgala skaistā mājā pie okeāna Sīrančā. Viņš rakstīja, bet vispirms – ļoti daudz lasīja. Rakstīja un šaubījās, līdz beidzot grāmatā ir šīs "46 epizodes ar un bez ironijas”.

Grāmatas literārā redaktore Ieva Struka uzsver – ir ļoti svarīgi, ka šie stāsti ir nonākuši līdz publicēšanai, kaut gan no trim autors tomēr ir atteicies.

Dzimis 1926. gadā Rīgā, ārsta un sociāldemokrāta Teodora Staprāna ģimenē, kara gados caur Vācijas bēgļu nometnēm nonācis Amerikā, skolojies glezniecībā un dramaturģijā, dzīves lielāko daļu pavadījis Sanfrancisko, Raimonds Staprāns aizgāja mūžībā šā gada janvārī. Ironisks un pašironisks ir viņa skats gan uz savām gleznotāja gaitām, gan uz trimdas sabiedrību, gan uz izstāžu atklāšanām, gan vadonības idejām, gan iespaidiem padomju un vēlāk – atjaunotajā Latvijā.

Raimonda Staprāna grāmatu "46 epizodes ar un bez ironijas” izdevis "Aminori”. Tās atvēršana notika, kā jau duālistam Staprānam pieklātos, viņa izstādē „Klusuma arhitektūra”.  

Raidījumu atbalsta:

Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" ceļojumi pa izglābto grāmatu vietām varētu turpināt vismazākās Latvijas bibliotēkās vai tālās zemēs, kur cilvēkiem ir svarīga latviešu valoda.

Šoreiz sarunai Briselē ar tulkotāju Aini Ulmani, kurš iztulkojis angļu rakstnieka Džona Faulza apjomīgo romānu "Daniels Mārtins”’, ir turpinājums – tiekamies ar kādu šīs grāmatas lasītāju, kino pētnieci Danielu Zacmani. Tātad – grāmatas galvenais varonis Daniels Mārtins ir kinoscenārists, kurš raksta Holivudai, bet ir nemierā arī amerikānisko kinovidi, taču šī kinovide ir arī fons dažādām attiecību figūrām Eiropā un Amerikā.

Latviešu lasītājam varētu būt pazīstams Džona Faulza romāni "Burvis”, „Kolekcionārs”, "Franču leitnanta sieviete” ( paša tulkotāja nosaukuma variants), kā arī filma pēc šī romāna, kuras nosaukums varētu arī atšķirties latviešu versijā. Tagad arī "Daniels Mārtins".

Džona Faulza romānu ‘’Daniels Mārtins” Aiņa Ulmaņa tulkojumā izdevis ‘’Aminori”.

Raidījumu atbalsta:

Autors ienāca Latvijas grāmatu pasaulē lāča kostīmā ar pseidonīmu Vilis Lācītis. Toreiz viņa debijas romāns bija "Stroika ar skatu uz Londonu", tagad jaunākais darbs – "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Pa vidu ir vēl daži rakstu darbi un antropoloģijas studijas Oksfordā. Tagad viņš novilcis lāča masku, labprāt atbild uz jautājumiem, tikai mīt kaut kur tālu pasaulē. Un viņam tas nenoliedzami piestāv.

Šī ir septiņu gadu laikā tapusi grāmata, kurā ir vismaz trīs slāņi. Autobiogrāfiskais slāni ar sviestroku, mūzikas klubiem un draugiem; tad slānis ar Ūdrīti (Rolands Ūdris, grupas "The Hobos" līderis, kuru 2016. gada janvārī notrieca automašīna un kurš kopš tā laika ir paralizēts); tad seko mūsu nesenā vēsture no 80. gadu vidus līdz 2006. gadam – pirmās pieredzes Rietumos ar autostopiem, ielu muzicēšanu, pilniem veikalu plauktiem… un bez naudas.

Viļa Lācīša autobiogrāfisko romānu "Dzīve, narkotikas un rokenrols" izdevusi "Dienas Grāmata". Mūsu sarunai (tāpat kā grāmatai) noderētu skaņu celiņš ar pieminētajā dziesmām.

 

Raidījumu atbalsta:

Alvīne šorīt bija mundra un priecīga.

Ances karš…

Eņģelis. Astoņgadīgais Valters…

Revolūcijas un kari skar kurzemniekus, ietekmē viņu likteņus un aizved arī prom no mājām.

Gatis Līdums, kuru līdz šim pazinām kā ģimenes psihoterapeitu un vairāku ar emocijām un attiecībām saistītu grāmatu autoru, tagad pierakstījis "Mirušo kurzemnieku stāstus". Tā ir viņa pirmā daiļliteratūras grāmata. Tajā apkopotie stāsti autoru pavadījuši kopš bērnības. Tie dzimuši vakara sarunās Kurzemes lauku mājās, kad pēc dienas darbiem ģimene sanāca kopā un stāstīja dažādus atgadījumus.

Izšķirošais brīdis pienācis pēc vecāku aiziešanas mūžībā. Pirms tam viņš paspējis ierakstīt garas videointervijas ar māti un tēvu: "Viss, kas no šiem stāstiem ir palicis, ir divas videointervijas, vairāk nav nekā”, tā saka autors Gatis Līdums.

Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāstus" izdevusi "Zvaigzne ABC".

Raidījumu atbalsta: