Kultūras rondo

Viens no pēdējo gadu aktuālākajiem tematiem, par kuru runā attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, ir mākslīgais intelekts. To aizvien biežāk izmanto reklāmas nozarē, ģenerējot plakātus vai video. Tas ienāk arī mākslā, tostarp, radot impulsus darbiem, kuros ģenerēti dažādi vizuāli elementi. Mākslīgais intelekts parādās vēl citur, lai atvieglotu darbu vai sniegtu jaunas iespējas. Tomēr tehniskie paņēmieni rada arī draudus cilvēkam. Tehnoloģiju un literatūras pētnieks Deivids Džavi Džonsons (David Jhave Johnston) rāda visai nomācošu ainu. Komponistiem un citiem kultūras nozares pārstāvjiem turpmāk būs jākonkurē ne tikai ar kolēģiem, bet arī datoru, kas, protams, darbu var paveikt vairākas reizes ātrāk. Bet vai kvalitatīvāk? Vai vispār spēsim atšķirt, kas ir cilvēka darbs un kas mākslīgi ģenerēts? 

Pētnieks uzskata, ka ir jāierobežo dažādu mākslīgā intelekta rīku izmantošana.

"Aizvien vairāk pieaug šaubas par to, ka cilvēks kļuvis lieks. Cilvēki aizvien vairāk apzinās, kas notiks, ja pieaugs tehnoloģiju jauda. Viņi jūtas nedrošāki par savu karjeru, prasmēm un dzīves aicinājumu. Tās rada trauksmi. Ja industrializācija bija milzīgs vilnis, un tagad daudzi zinātnieki runā par šo gaidāmo vilni. Tā ir kā hiperindustrializācija. Tā būs simtreiz spēcīgāka. Zūd cilvēku drošības sajūta. Līdz ar to, manuprāt, mums būtu jāatgriežas pie pašiem pamatiem un jāsaprot, ka esam viena vienota cilvēces ģimene, ka mums ir jārūpējas par struktūru kopumā, lai visām būtnēm būtu nozīme," analizē Deivids Džavi Džonsons.

Aicinām kopā ar Rīgas Starptautiskais kino festivāla (Riga IFF) direktori Lieni Treimani un festivāla radošo direktori Sonoru Broku veidot personalizētu festivāla jeb filmu skatīšanās kalendāru.

Rīgas Starptautiskais kino festivālu 15. oktobrī atklās ar Rīgā uzņemto dāņu režisores Majas el Tūhī jaunāko filmu "Nezināmā sieviete", kas piedzīvos Baltijas pirmizrādi. Festivāls turpināsies līdz 25. oktobrim, piedāvājot kino pieredzes dažādām gaumēm.

Igauņu režisores Renātes Kērdas izrāde “Sala” Liepājas teātrim piešķir jaunas krāsas repertuārā. Darbs veidots, apvienojot kustību, runāto vārdu un vizuālo skatuves valodu. “Izskaidrošana apzog izrādi,” – tā uzskata Liepājas teātra aktieri, kas piedalās izrādē “Sala”, un aicina nākt skatītājus ar atvērtu prātu. Renātes Kērdas radošais rokraksts ir autorteātris, veidojot izrādi kā vienotu mākslas darbu.

No 12. līdz 17. oktobrim Rīgā – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” telpās Mārstaļu ielā 6 un Ikšķilē norisināsies rakstniecei Norai Ikstenai veltīta notikumu nedēļa “Noras māja”. Tās būs sešas dienas, kurās caur literatūru, mūziku, kino, sarunām, atmiņām un satikšanos turpināsies Noras Ikstenas dzīves svinēšana. Nedēļas kulminācijā, 17. oktobrī, Ikšķilē durvis vērs Noras māja, bet Ikšķiles pilsētas bibliotēkā tiks atklāta Noras Ikstenas lasītava.

Svinēt Noras Ikstenas dzimšanas dienu Kultūras rondo aicina Noras māsa Indra Vilipsone un Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja vadītāja Iveta Ruskule. Ierakstos klausāmies arī rakstnieces balsi.

Sešu dienu programma veidota kā ceļš cauri dažādām Ikstenas radošās un cilvēciskās pasaules šķautnēm. Tajā tiks atvērtas grāmatas, lasīta viņas proza, notiks koncerti un kino seansi, sarunas pie viena galda un tikšanās ar cilvēkiem, ar kuriem rakstnieci saistījušas radošas un personiskas attiecības.

Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā nākusi arī Noras Ikstenas grāmata "Bezgalības. Ikdienas domu plaiksnījumi".

Savukārt 15. oktobrī dienas garumā ekspozīcijā “Proktastinācija un radīšana” Noras pašas lasījumā skanēs esejas, kuras viņa veltījusi ekspozīcijas varoņiem – latviešu literātiem un mūziķiem.

Pirmo reizi Rīgā norisināsies daudzviet pasaulē un arī tepat kaimiņvalstīs pazīstamais arhitektūras festivāls „Open House”. Ar mērķi vairot interesi par arhitektūru un pilsētvidi divu dienu laikā durvis apmeklētājiem vērs vairāki desmiti Rīgas ēku, un gida pavadībā varēs nokļūt tādās vietās, kādas ikdienā nepiederošiem ir slēgtas.

No Čiekurkalna ūdenstorņa un Mākslas akadēmijas gaiteņiem līdz svaigi uzceltiem biznesa centriem un klīnikām – tik plašs ir ekskursiju klāsts, ko šajā nedēļas nogalē piedāvā pirmais arhitektūras festivāls “Open House Riga”. Festivāls, kam ir bagāta vēsture un kas aizsācies 90. gadu sākumā Londonā, beidzot sasniedzis Rīgu. Tā mērķis – rosināt plašākas sabiedrības interesi par arhitektūru un pilsētvidi. Nedēļas nogalē divu dienu laikā durvis apmeklētājiem vērs 40 ēkas, ļaujot iepazīt arhitektūru, telpas un stāstus gidu pavadībā. I

Vietu skaits tūrēs ir ierobežots (šorīt vēl bija pieejamas 107 vietas), tādēļ organizatori aicina iepriekš reģistrēties festivāla tīmekļvietnē openhouseriga.com, kur arī pieejama aktuālākā informācija par festivāla norisi un satelītpasākumiem.

Līdzās koncertiem festivāls “Skaņu mežs” piedāvā arī meistarklases un sarunas ar māksliniekiem, un viņu vidū šogad bija arī saksofonists, brīvās improvizācijas meistars Maikls Fosters no ASV. 

“Skaņu mežā” starp virkni mākslinieku parādās arī amerikāņu brīvās improvizācijas mūziķis Maikls Fosters. Una Zvejniece viņu satika neilgi pēc garā ceļa no ASV uz Eiropu. Tomēr to nevarēja manīt, jo sarunas laikā enerģija tā vien strāvoja no viņa. Arī “Skaņu mežā” varam sagaidīt, ka mūziķis sniegs enerģiski pielādētu priekšnesumu, kurā ar ierastākiem instrumentiem sastapsies arī ikdienišķi rīki. Tostarp, balons, ar kuru parasti izloka figūras. Kādu skaņu tas radīs? Kā arī, kāpēc Maikls nebaidās no nepatīkamas mūzikas un pat meklē neierastākas skaņas?

Kādas robežas mūsdienās pārkāpj eksperimentālā un avangarda mūzika; kas jauns skaņas idejās un mākslinieciskajos meklējumos, kas atklāsies eksperimentālās mūzikas festivālā "Skaņu mežs". Festivāls norisināsies "Hanzas peronā" 9. un 10. orktobrī.

"Skaņu mežs" ir nepieradinātās (var teikt arī „eksperimentālās” vai „avangarda”) mūzikas biedrība un festivāls, kas pastāv Rīgā jau kopš 2003. gada un mērķtiecīgi paplašina klausīšanās pieredzes. Kāpēc ir vērts reizēm klausīties arī mūziku, kuru jūs nesapratāt, tomēr esat gatavs tai dot vēl vienu iespēju – par to saruna ar "Skaņu meža" radošo direktoru Rihardu Endriksonu, kurš kopā ar Viestartu Gailīti ir šī festivāla veidotāju kodolā.

Sarunas laikā ieskanas arī daži mūzikas fragmenti no šā gada festivāla programmas, ko komentē Rihards.

Mākslas telpā “Aminori” pašlaik skatāma mākslinieces Alises Zvirbules piemiņas izstāde “Tuvplāni”. Gleznotājas 120. dzimšanas dienas atcerē vienkopus apskatāmi viņas gleznoti Latvijas kultūras personību portreti. Mākslas zinātnieki un tuvinieki ir vienisprātis, ka tā godināta ne tikai māksliniece, bet arī portretos redzamie kultūras ļaudis. 

Alises Zvirbules 120. jubilejas izstāde “Tuvplāni” mākslas telpā “Aminori” būs skatāma līdz 31. oktobrim.

Kultūras rondo par Riharda Štrausa operas "Rozes kavalieris" vērienīgo iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā izvaicāsim režisoru Viesturu Kairišu un scenogrāfu Germanu Ermiču.

Latvijas Nacionālajā operā un baletā ceļu pie skatītājiem sāks komponista Riharda Štrausa vispopulārākā opera „Rozes kavalieris”, kas pēdējoreiz mūsu opernamā iestudēta gandrīz pirms simt gadiem. Iemesls – tā ir ļoti prasīga pret jebkura teātra resursiem. Milzīgs mūzikas apjoms trīs cēlienos, liels orķestra un solistu sastāvs – un arī jauniestudējuma režisors Viesturs Kairišs atzīst: lai gan viņam patīk sarežģīti uzdevumi, sākumā nav bijis pārliecības, vai ar šo cieto riekstu izdosies tikt galā. Tomēr pirmizrādes rītā viņš kopā ar izrādes scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Germanu Ermiču jau smaidīgi bija radio.

Uzklausām arī slaveno austriešu basu Ginteru Groisbeku, kuram barons Okss „Rozes kavalierī” ir viena no viņa operdziedātāja vizītkartēm visā pasaulē, un arī čehu operzvaigzni Štepanku Pučalkovu, kurai šajā izrādē visvislielākais skatuves laiks un mūzikas apjoms.

Festivāla “Patriarha rudens” programmā šogad nav tikai Latvijas Kultūras akadēmijas studentu un absolventu darbi. Iemaldījies arī darbs no Igaunijas, jo tieši tur laikmetīgo performanču mākslu šobrīd studē Dita Lūriņa. Viņa kopā ar kursabiedriem no Tallinas atvedusi studiju darbu, pilsētvides performanci “WalkYourChair”. Kā jau var noprast pēc nosaukuma burtiska tulkojuma, “Staigāt ar savu krēslu”, notikumā svarīgs elements ir krēsls.

Tieši Ditai bijusi šī iecere, jo ierobežota budžeta apstākļos aktieri spēj veidot izrādi uz tukšas skatuves ar krēslu. Viņi izvēlējās šo priekšmetu, bet ar to izgāja ārpus skatuves, Tallinas pilsētvidē. Tā pamazām nonāca gājēju tunelī. Nupat arī kādā tunelī Rīgā bija iespēja pieredzēt šo notikumu, kurā tā vien grūti nošķirt, kuri ir tās veidotāji, kuri skatītāji un kuri nejauši garāmgājēji.