Mans draugs – Jānis Streičs. Tā gribētu teikt daudzi, kuriem ko nozīmē kinorežisora Jāņa Streiča filmas un viņa stāstnieka talants. Viņa 90. dzimšanas dienu svinam ar koncertstāstu "Mans draugs – Jānis Streičs" vispirms Preiļos, tad – Rīgā. Kultūras rondo Preiļos pirmatskaņojuma dienā tiekas ar koncertstāsta veidotājiem un dalībniekiem.

Sarunājamies ar koncertstāsta režisori Jāņa Streiča meitu Viktoriju Streiču, pasākuma vadītājiem, viņa filmu aktieriem Gundaru Āboliņu un Artūru Skrastiņu, kā arī vakara dalībniekiem, arī Streiča filmu aktieriem - Olgu Dreģi un Jāni Paukštello. Uzklausām Latvijas TV žurnālisti, kinozinātnieci Dairu Āboliņu, kura kopā ar Jāni Streiču veidoja grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms".

Savukārt Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša stāsta par grāmatu "Jānis Streičs. Veca mīlestība nerūs". Tās veidošanā piedalījās arī Silvija Berezovska, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja Ekspozīciju un izstāžu kuratore, kuras atklājums, veidojot grāmatu, bija viņa zīmējumi.

Mēģinājums kļūst arvien skaļāks, vēl aprunājamies ar koncerta dalībniekiem - dziedātāju Kristiānu Stirāni un grupas "The Sound Poets" mūziķiem Jāni Aišpuru un Kārli Jostu.

"Lai manu dzimšanas dienu svin visa Latvija!" Režisora vēlējums – viņa 90. dzimšanas dienu svinēt kā dzīvespriecīgus svētkus visā Latvijā. Mūziķi un aktieri piepildīs Jāņa Streiča īpašo vēlējumu.

Jau otro gadu Pārdaugava gatavojas Starptautiskajam mākslas plenēram. Tā ir gan iespēja satikties vietējiem un ārzemju māksliniekiem, gan vieta, kur iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar māksliniekiem, kuru darbus ikdienā, iespējams, nav nācies sastapt. Pirmajā norises gadā Pārdaugavu vairāku nedēļu laikā iepazina fotogrāfi, kuru darbus vēlāk izvietoja Uzvaras parkā. Savukārt jau šodien, 18. septembrī, Imantā atklās brīvdabas izstādi, kur eksponēs vides mākslas darbus, kas veidoti iedvesmojoties tieši no šīs apkārtnes. Ja parasti lietainās dienās mēdzam sūdzēties un būt neapmierināti, vienam no plenēra darbiem tieši ir nepieciešami šādi laikapstākļi.

Šonedēļ Latvijā sāka demonstrēt spēlfilmu "Uļa". Tās pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja par pusaudzes identitātes meklējumiem, balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Filmas darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, un tajā atainots Uļas ceļš no nomaļas Latvijas lauku sētas līdz iespējai kļūt par pasaules mēroga sporta personību. Filmas režisors Viesturs Kairišs. Trako jaunā aktiera Kārļa Arnolda Avota ideju palīdzēja īstenot bijusī TTT basketboliste un sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska. Viņa aizveda aktieri pie Uļas.

Kārlis šobrīd turpina filmēties Īrijā seriālā "Vikingi", bet, kaut arī gandrīz bez balss, piekrita telefonsarunai, jo studijā viesojas Inita Kresa-Katkovska, kura kopā ar Uļjanu Semjonovu uzrakstīja grāmatu "Kad es biju laimīga". Grāmata iznāca pirms 30 gadiem, tieši tik pašlaik ir aktierim Kārlim Arnoldam Avotam.

Aizvadītās sestdienas, 12. septembra, rīts Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā bija ļaužu pilns, uz muzikālajām dzejas brokastīm “Gulguošona” te pulcējās literāti, mūziķi un dzejas cienītāji. Savukārt dzejas zīmē aizritējušās dienas noslēgumā Rogovkā norisinājās latgaliski rakstošo autoru sacensība jeb slams “Rogovkys dzejis voga 2026”, kas šogad jau piekto reizi pulcēja krietnu apmeklētāju skaitu.

Ieskats abu pasākumu norisē un saruna ar šī gada slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāju – Ziemeļlatgales dzejnieci Anneli Slišāni, kas tapusi īsi pēc apbalvošanas.

Rudens skan ne vien skolas zvanos, bet arī dzejā un dažādos literāros tekstos pašu autoru un mūziķu sniegumā. Aizvadītajā sestdienā arī Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā līdzās brokastu sarunām savus darbus lasīja Valija Platace, Inga Pizāne, Toms Treibergs un Raibīs. Tos papildināja Kārļa Kazāka, vokālās studijas “Skonai” jauniešu dziedājums un Zanes Lasmanes mūzika.

Dzeja, mūzika un nesteidzīga satikšanās, kurai savu garšu piešķir arī skats uz vēl miglā ieskauto pilsētu un mazdārziņu rajonu kalna pakājē – tā šogad jau trešo reizi izskanēja “Gulguošona”. Un ja te dzeju klausās nesteidzīgi, pie brokastu galda, tad vakarā Rēzeknes novada Rogovkā dzejas noskaņa ir pavisam cita. Te autori kāpa uz skatuves jau ar zināmu sacensības garu. “Rogovkys dzejis voga” šogad notika jau piekto reizi, un tajā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori – Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Laura Strode, Rasma Svikle, Elizabete un Ņomuks.

Pēc sacensības trīs kārtās žūrijas un skatītāju vērtējuma tika sarindoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Par trešo labāko tika atzīts mazāk pazīstamais, jaunais Daugavpils puses dzejnieks Ņomuks, 2. vietā ierindojās Aulejas puses autore Elizabete, savukārt uzvaras laurus plūca ziemeļlatgaliete Annele Slišāne.

Apvienot paaudzes – tāda ir laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” programmas kuratores Agates Bankavas iecere. Festivāls Mazsalacā notiek jau ceturto reizi, šogad, paplašinot robežas, viena no dejas izrādēm “Simts vientulības” notiks Sēļu muižā. Programmā dejas izrādes, performance, arī izstāde un sarunas pēc izrādēm. Festivāls sākas šodien un turpinās līdz 19.septembrim.

Plašāk stāsta festivāla “Ražas svētki” programmas kuratore Agate Bankava un  horeogrāfe Rūta Pūce.

Laikmetīgās mākslas mini festivāls “Ražas svētki” šogad notiek no 17. līdz 19.septembrim Mazsalacā un Sēļu muižā.

Anonīmi pieņemti lēmumi, civilisti bez sejām un vārdiem, kas tos pieņem; kara ziedi un zivis, kas pārdzimst šāviņos – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes darbu izstāde "Tuvais tālums" Ventspils kultūras namā "Jūras vārti". No "Maigo svārstību" darbnīcas 1990. gadā līdz mūsdienām. Izstādi veidojis kurators Arnis Martinelli. Kultūras rondo saruna ar abiem māksliniekiem – Sandru Krastiņu un Edgaru Vērpi. Arī par anonīmi pieņemtiem lēmumiem.

Tā vien šķiet, ka māksliniecei Rutei Martai Jansonei nav bail ne no kā. Šobrīd grāmatnīcā un mākslas telpā “Aminori” atklāta viņas izstāde “Palimpsests”, kurā ieklīdušas vairākas čūskas un pat varde. Patiešām īsti dzīvnieki, kuri kādreiz dzīvojuši mums līdzās. Rutei nav bail ne no tiem, ne no doktora darba veidošanas. Tieši šī pētniecības posma rezultāts ir apkopots izstādē. Apmēram četrus gadus ar Rasas Jansones un Jāņa Ozoliņa palīdzību viņa pētījusi ķermeni mākslā. 

Iecere par darbiem, kas šobrīd aplūkojami "Aminori" mākslas telpā, Rūtei Martai Jansonei dzima brīdī, kad viņa uzsāka studijas profesionālajā doktorantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Ķermenis izstādes telpā ir it kā visapkārt un arī pats apmeklētājs var ieraudzīt savu ķermeni izstādes darbu atspulgos.

Kultūras rondo kopā ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Veltu Raudzepu un mākslinieku Mārtiņu Heimrātu ieskatāmies izstādē, kas veltīta Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotājam Rūdolfam Heimrātam. Māksla un ideoloģija – kādas bija iespējas un nodevas?

Līdz 22. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde “Rūdolfs Heimrāts 100. Mantojums”, veltīta izcilā tekstilmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora un Latvijas tekstilmākslas skolas izveidotāja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) simtgadei.

“Es labprāt sēdu stellēs un aužu. Viss tas periods līdz tam paiet vienās šaubās un mokās. Mani apstāj dažādi varianti, un tā es varētu bez gala, bet, kad esmu stellēs, varu no sirds teikt, ka esmu laimīgs. Gatavojos tam kā rituālam, sakārtojis visus materiālus, izraugos skaņu plates, un tā, skanot izvēlētai mūzikai, aužu pavedienu aiz pavediena. Kājas un rokas kustas nepārtraukti, tikai galva kā tiek priekšpusdienā noliekta, tā paliek līdz vakaram, un esmu laimīgs,” kādā vēstulē rakstījis Rūdolfs Heimrāts.

Izstāde parāda Rūdolfa Heimrāta daudzpusīgo radošo mantojumu, izgaismojot viņa ievērojamo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta otrajā pusē. Līdzās gobelēniem, dekoratīvajām tekstilijām, keramikai, audumu apdruku dizainiem no dažādu muzeju kolekcijām apmeklētāji varēs iepazīt mākslinieka dzīves laikā nerealizētas ieceres, ko glabā ģimenes arhīvs. Ekspozīciju papildina audiovizuālie dokumenti no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros redzams meistars, viņa ģimene un audzēkņi, dalība starptautiskos simpozijos un izstādēs, kā arī kadri no zudušiem interjeriem. Pirmo reizi īpaša uzmanība pievērsta Heimrāta sadarbībai ar arhitektiem un viņa devumam interjera dizaina jomā.

Ceļš mājup Dzejas dienu laikā. Tas ir topošā dzejnieka Raiņa jeb mazā Žaniņa ceļojumus no mājas Berķenelē uz skolu un atpakaļ mājās. Kopumā ap 10 kilometru – gar brīnišķīgiem dabas skatiem, seniem un ne tik seniem vēsturiskiem kultūras objektiem, kuros vīd pat Romeo un Džuljetas mīlas stāsta apvīti motīvi. Tāds bija mazā Raiņa bērnības jeb jauno dienu ceļš, kuru aizvadītajās brīvdienās – Latvijas dzejas mēneša sestdienā – pārgājienā ar nosaukumu “Mājup. Jaunā Raiņa ceļš” no Daugavpils uz Berķeneli rīkoja Latgales Centrālā bibliotēka.

Domāšana par literāriem procesiem ir ļoti būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa, atzīst starptautiskās konferences "Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību" rīkotāji no Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Kultūras rondo izvaicājam institūta vadošos pētniekus Evu Eglāju-Kristsoni un Benediktu Kalnaču.

Vaicājam ne tikai par gaidāmo konferenci, bet arī, ko zinātnieki teiktu par lasīšanas kultūru 21. gadsimtā?

16. līdz 18. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīgā rīkos starptautisku zinātnisku konferenci “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”. Konference ir viens no centrālajiem notikumiem LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 80. jubilejas gadā.

Konferences programma veidota četros savstarpēji saistītos tematiskajos virzienos: reālisma kartēšana; poētika un literārās formas; piederība un identitāte; digitālā literatūra un lasīšanas kultūras. Referātos reālisms tiks aplūkots no 19. gadsimta līdz mūsdienām, analizējot tā saikni ar naturālismu, modernismu, sociālistisko reālismu, postkoloniālo un postpadomju pieredzi, ekoloģisko domāšanu, atmiņas studijām, daudzvalodību un digitālo kultūru.

Trīs dienu garumā konference pulcēs ap 70 literatūras un kultūras procesu pētnieku no Eiropas un citām pasaules daļām, veidojot starpdisciplināru dialogu starp literatūrzinātni, kultūras studijām, atmiņas un identitātes pētniecību, digitālajām humanitārajām zinātnēm, mākslas un mediju studijām.