Kultūras rondo

Šie neparastie mūzikas ieraksti ir vien pāris milimetru biezi, taču ar lielu simbolisku dziļumu: tie satur ne tikai mūziku, bet arī biezus vēstures slāņus un liecības par pagrīdes kultūru sistēmā, kur arī mūzika varēja būt nepareiza un tās klausīšanās – sodāma. Runa ir par Padomju Savienībā 20.gadsimta 40. – 60. gados izplatītajiem aizliegtās mūzikas ierakstiem, ko atjautīgi ļaudis izplatīja uz izlietotām rentgena fotoplēvēm. Šī iemesla dēļ tās mēdza saukt par „ribu platēm”. Ar šo ierakstu izpēti padziļināti aizrāvies britu mūziķis un alternatīvās kultūras pētnieks Stīvens Koutss, kurš par to sarakstījis grāmatu un pagājušajā nedēļā pirmoreiz viesojās Rīgā ar „Kaulu mūzikai” veltītu lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Ierakstā skan arī mazliet pavisam īstas „kaulu mūzikas” no Koutsa arhīviem.

Stīvens Koutss pie mikrofona pavada lielu daļu profesionālās dzīves: viņam ir savs raidieraksts, viņš veido raidījumus britu raidstacijai BBC un jau 25 gadus ir alternatīvās mūzikas grupas "The Real Tuesday Weld" vokālists. "Kad biju tikai mūziķis, tas bija vienkārši. Bet ar laiku lietas ir mainījušās, un laikam šodien es sevi saucu par "kontrkultūras kuratoru"," ar sevi iepazīstina Koutss. "Mani fascinē pagrīdes kultūra, un šī "kaulu mūzika" ir viena no tās izpausmēm. Arī mans raidieraksts "Bureau of Lost Culture" jeb "Zudušās kultūras birojs" ir veltīts pagrīdes kultūrai, alternatīvajai kultūrai. Mana interese par to izauga no manas mūziķa pieredzes. Tā nu tagad līdzās mūziķa karjerai es arī kūrēju pasākumus un veidoju stāstus par reti apskatītiem mūsu kultūras aspektiem."

Kuras pašmāju komponistu un mūziķu melodijas ir viselegantākās? Kuras visvairāk rezonē džeza trio kombinācijā? "Latviskā elegance" - Kristapa Vanadziņa džeza trio aicina doties muzikālā ceļojumā, platē iemūžinot Jura Kulakova, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Jāņa Ivanova un Raimonda Paula mūziku. Ar visiem trim mūziķiem tiekamies Kultūras rondo. Studijā Kristaps Vanadziņš, Jānis Rubiks un Kaspars Kurdeko.

Gaidot „Spēlmaņu nakti” šajā gadā,  turpinām tuvāk iepazīt „Gada jaunā skatuves mākslinieka” kategorijā nominētos aktierus, režisorus un scenogrāfus. Šodien vēršam skatu Valmieras teātra aktiera Aksela Aizkalna virzienā, kurš nominēts balvai par Jāzepa lomu Ineses Mičules režisētajā izrādē „Jāzeps un viņa brāļi”.

Aizkalns ir liepājnieks, kurš Kultūras akadēmijā kļuva par vienu no tā dēvētā „Valmieras kursa”. Nu jau ceturto sezonu viņš ir Valmieras teātra aktieris. Šajā ierakstā dzirdēsiet gan Aksela Aizkalna pārdomas par darbu pie „Jāzepa un viņa brāļiem”, gan kādu rituālu pirms šīs izrādes, kas dzimis lielā stresā un tagad kļuvis par miera atslēgu pirms iziešanas uz skatuves Jāzepa lomā.

Vēsturiska spēlfilma par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, cilvēkiem, kuru idejas un darbi ierakstīti Latvijas kultūras vēsturē, un nozīmīgām vietām vēsturisko notikumu dzimšanā. Kultūras rondo saruna ar filmas „Zeme, kas dzied” režisoru Māri Martinsonu, scenārija līdzautoru Daini Īvānu, aktieri Vili Daudziņu, kurš atveido Bernhardu Dīriķi, un komponistu Jēkabu Jančevski.  

Filma, kas skar mūs visus. Visus latviešus un Latvijas valsti, jo toreiz – 1873.gadā – mēs kā nācija pirmoreiz satecējām kopā vienā dziesmā. "Zeme, kas dzied". Cik svarīga ir vēsturiskā precizitāte iepretim tai drāmai un konfliktam, kas patiesībā norisinājās dziedāšanas svētku organizatoru starpā? Kā sieviešu balsis parādījās līdz tam ierastajā tikai vīru balsu kopā?

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma "Zeme, kas dzied" – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus.

Savukārt 15. novembrī iznāks Daiņa Īvāna grāmata "Zeme, kas dzied. 1873"

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. "Zeme, kas dzied" komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisors Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.

Sievišķīga, stipra un ļoti personiska izrāde – tā dejotājas raksturo jaunāko Līgas Libertes dejas teātra izrādi „Smart Art Cabaret 40/ Dzimšanas dienas svinības”. Horeogrāfe  izrādi veidojusi savas 40.jubilejas sajūtās, iekļaujot dažādus deju žanrus un stilus, arī akrobātiku.

Jaunākā Līgas Libertes dejas teātra pirmizrāde jau šonedēļ, 8. un 9. novembrī, Fantadromā, kas atrodas Jaunājā Teikā.

Vakarā, kad esmu Līgas Libertes dejas teātrī, rit mēģinājums izrādes pirmajai daļai, taču arī tajā vairāki tehniski atšķirīgi posmi. Dejotājas maina tērpus, aksesuārus un scenogrāfijas elementus.

Horeogrāfe Līga Liberte dejas izrādes veido jau 15 gadus, "Cabaret" cikls sācies pirms septiņiem gadiem, kad nosaukumā bijis „33”, jo tās ir dzimšanas dienas svinības. Šoruden horeogrāfei  40.dzimšanas diena, tāpēc „Smart Art Cabaret 40”.

40. jubilejas svinības sākas ar ballīti, un kā norāda horeogrāfe, tā būs iešana pa viļņiem augšā un lejā. To palīdz atspoguļot arī dažādie dejas žanri. Arī izrādās  norises vieta - Fantadroms - ir ar  simbolisku nozīmi.

Pati Līga Liberte būs vakara vadītājas lomā, stāstot un jokojot,  lai tikmēr dejotājas sagatavotos nākamajam uznācienam. Izrādei  divas daļas, un tajā apvienoti dažādi dejas žanri: laikmetīgā deja, sporta un džeza deja, arī akrobātika.

Izrādes „Smart Art Cabaret 40” notiks 8. un 9. novembrī, pēc tam arī 12.decembrī nedaudz mainot izrādes nosaukumu, jo tas būs jau Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

Viens no Latvijas vadošajiem vokālajiem ansambļiem „Anima Solla” ilgus gadus bijusi radošā laboratorija latviešu komponistiem jaunas skaņas meklējumos. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā tas turpina pasūtīt jaunu mūziku, izaicinot skaņražus un sniedzot vērtīgu pienesumu arī plašākam Latvijas koru un ansambļu repertuāram. Nupat „Anima Solla” ierakstījusi albumu „Uguns vārdi” ar astoņām īpaši ansamblim radītām dziesmām, ko atskaņos arī koncertā 6. novembrī Rīgas A Cappella festivālā. Bet pati „Anima Solla” ar šo albumu iezīmē būtisku pagrieziena punktu savā radošajā darbā.

„Misija Latvietis” – seriāls, kuru veido astoņi stāsti par cilvēku drosmi, zināšanām, mērķtiecību un varēšanu, visdažākajās jomās radot pasaulē atpazīstamas lietas. Ko nozīmē vadīt 26 cilvēku radošo dokumentālistu komandu, lai visā krāšņumā parādītu 17 pašus spožākos Latvijas prātus visdažādākajās jomās, Kultūras rondo atklāj režisore Ilze Lasmane-Brože, dizainers Germans Ermičs un izpildproducente Žaklīne Zābere-Gāga.

7. novembrī seriāls pirmizrādi piedzīvos LMT Viedtelevīzijā un 14. novembrī Latvijas TV1. Līdztekus seriāla tapšanai ierakstīti arī raidieraksti, kas tiks publicēti portālā LSM.

Šogad, gaidot "Spēlmaņu nakti", tuvāk iepazīsim jaunos skatuves māksliniekus, kas izvirzīti balvai nominācijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks/ māksliniece”. Sāksim ar režisori Endīni Bērziņu.

Endīne darbojas gan kā režisore, gan aktrise, bieži spēlē pašas veidotajās izrādēs. Pazīstama ar darbiem, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju. Iestudējusi izrādes Daugavpils teātrī, "Dirty Deal Teatro", Nacionālajā teātrī, bet par koncertizrādi Valmieras vasaras teātra festivālā „Es arī te, kas man ir jādara” nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai.

Ieklausāmies arī teātra kritiķes Ievas Rodiņas vērtējumā.

Šonedēļ aizsākas jau astoņpadsmitā Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā konferenču sērija „Kultūras Krustpunkti”. Plašajā tematu un prezentāciju lokā arī tēmas, kuras skar robežu pārkāpšanu mākslā un zinātnē.

Ko nozīmē robežas, kurš tās rada un kurš pārkāpj? Kultūras rondo studijā par robežu pārkāpšanu saruna ar Andu Laķi, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektori zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāju, Evartu Melnalksni, teātra dramaturgu, kurš strādā ar laikmetīgiem, starpdisciplināriem un starptautiskiem teātra projektiem; vienu no Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas sastādītajiem, un Elmāru Seņkovu, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru, režisoru.

2024. gadā “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija norisināsies no 5. līdz 8. novembrim. 7. un 8.novembrī norisināsies konferences darbs sešās tematiskajās sekcijās:  

Skatuves māksla; 

Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes; 

Kultūra, māksla un sabiedrība; 

Telpas vs virtuālās telpas izaicinājumi laikmetīgajā mākslā; 

Starpkultūru komunikācija un valodas lietojums kultūrā; 

Māksla, literatūra un vizualitāte.

Novembra pirmajā dienā pārskatām savus kultūras kalendārus kopā kultūras žurnālistiem un aktīviem kultūras baudītājiem. Oktobra kultūras aktualitātes analizē Sabiedrisko mediju kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone, portāla "LASI.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde, portāla "TVNET" kultūras žurnālists Toms Treibergs un mākslinieks Reinis Dzudzilo.

Tā kā raidījums skan 1. novembrī, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena, ievadā sveicienam kāds savulaik populārs šlāgeris, kura vārdus latviešu valodā rīmējusi Rīgas Radiofona spīkere (diktore) Mirdza Ķempe.